Iesaki rakstu:

2016.gada vasarā, plānojot veikt kārtÄ“jo resertifikāciju psihiatra specialitātÄ“, konstatÄ“ju, ka tiesiskā veidā tas nav iespÄ“jams. Proti, nav izveidota Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas Sertifikācijas padome; saskaņā ar MK 18.12.12. noteikumiem Nr.943 “Ä€rstniecÄ«bas personu sertifikācijas kārtÄ«ba” šai LÄ€B profesionālajai institÅ«cijai[1]noteikts “iestādes”[2] statuss AdministratÄ«vā procesa likuma izpratnÄ“.

MK noteikumi precizÄ“ sertifikācijas institÅ«ciju, kas noteiktas likumā, darbÄ«bu, struktÅ«ru un funkcijas, un tieši Sertifikācijas padomei deleģēts uzdevums apstiprināt profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju pilnvaras katrā specialitātÄ“, kā arÄ« izdot administratÄ«vos aktus ārstu kvalifikācijas celšanas pasākumu atzÄ«šanas un sertifikācijas jomās[3].

KoleÄ£iālo institÅ«ciju, Padomi, izveidot ar MK noteikumiem deleģēts LÄ€B; biedrÄ«ba Padomi tātad arÄ« apvelta ar administratÄ«vi procesuālo rÄ«cÄ«bspÄ“ju, lai turpmāk tā valsts pārvaldÄ“ darbotos patstāvÄ«gi[4] VeselÄ«bas ministrijas kā “augstākas iestādes” funkcionālā padotÄ«bā[5]. Savukārt LÄ€B tālākais pienākums ir risināt vienÄ«gi organizatoriskos un finansiālos jautājumus, kā arÄ« par Sertifikācijas padomes izdotajiem lÄ“mumiem informÄ“t gan privātpersonas, gan VeselÄ«bas inspekciju[6] - Ä€rstniecÄ«bas personu un ārstniecÄ«bas atbalsta personu reÄ£istra vajadzÄ«bām.

Gatavojoties tobrÄ«d resertifikācijai, konstatÄ“ju no mājaslapas internetā “arstubiedriba.lv” sadaļas “StatÅ«ti un nolikumi” izrietošu faktu, ka LÄ€B kopš 2013.gada 1.janvāra tā arÄ« nav likumā un savos statÅ«tos noteiktā kārtÄ«bā nedz izveidojusi Sertifikācijas padomi, nedz apveltÄ«jusi to ar administratÄ«vi procesuālo rÄ«cÄ«bspÄ“ju[7].

TomÄ“r Padomes amatpersonas (priekšsÄ“dÄ“tājs, vietnieki un locekļi) tikušas ievÄ“lÄ“tas un pirms apvienošanas koleÄ£iālā institÅ«cijā, proti, pirms savu pilnvaru spÄ“kā stāšanās jau sākušas aktÄ«vi iemÄ“Ä£ināt darbu valsts pārvaldÄ“. Tai skaitā, tiek regulāri rÄ«kotas sÄ“des, kur sanākušie Padomes locekļi, pozicionÄ“joties kā pilnvÄ“rtÄ«ga koleÄ£iāla institÅ«cija, izdod “lÄ“mumus” attiecÄ«bā uz izglÄ«tÄ«bas pasākumu organizatoriem vai ārstiem, traktÄ“jot tos kā tiesiskus administratÄ«vos aktus. AcÄ«mredzami prettiesiskā situācija šobrÄ«d turpinās ilgāk nekā 5 gadus.

Atgādinu, lÄ«dz 2012.gada beigām ilgstoši nebija spÄ“kā esošu MK noteikumu, kas reglamentÄ“ sertifikācijas kārtÄ«bu[8]. ProcedÅ«ru LÄ€B veica, darbodamās autonomam publisko tiesÄ«bu subjektam tipiskā veidā; katru sertifikātu parakstÄ«ja amatpersona, kam statÅ«tos noteiktas tiesÄ«bas nepastarpināti pārstāvÄ“t LÄ€B, proti, organizācijas prezidents vai viceprezidenti.

Tā kā sertifikātu derÄ«guma termiņi noteikti uz 5 gadiem, var secināt, ka kopš 2018.gada sākuma mÅ«su valstÄ« vairs nav neviena ārsta speciālista, kuram bÅ«tu leÄ£itÄ«ms sertifikāts. Tā kā Sertifikācijas padome nav izveidota un LÄ€B statÅ«ti nenosaka ievÄ“lÄ“tā Sertifikācijas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja tiesÄ«bas vienpersoniski pārstāvÄ“t biedrÄ«bu attiecÄ«bās “uz āru”[9], bet pirms Sertifikācijas padomes kā koleÄ£iālas institÅ«cijas lÄ“muma par profesionālās asociācijas izveidotās sertifikācijas komisijas atzÄ«šanu arÄ« tai nav pilnvaru valsts pārvaldÄ“, tad kopš 2013.gada sākuma izdotie ārstu “sertifikāti” saskaņā ar Dokumentu juridiskā spÄ“ka likumu ir saistoši tikai to abiem parakstÄ«tājiem kā fiziskām personām[10].

ŠÄda situācija un atbildÄ«go institÅ«ciju pasivitāte tās apzināšanā un novÄ“ršanā ir dÄ«vaina, jo potenciāli var negatÄ«vi iespaidot valsts tÄ“lu starptautiski; Ä«paši tāpÄ“c, ka Latvija pozicionÄ“jas kā spÄ“jÄ«ga aktÄ«vi piesaistÄ«t ārzemju pacientus, lai ievÄ“rojami paplašinātu “medicÄ«nas tÅ«rismu”.

Par ārstu sertifikācijas problemātiku, kā arÄ« valsts liegto iespÄ“ju man tiesiskā procedÅ«rā atjaunot speciālista statusu esmu kopš 2016.gada saņēmis skaidrojumus atkārtoti no VeselÄ«bas ministrijas un Valsts kancelejas, kā arÄ« no LÄ€B, VeselÄ«bas inspekcijas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts ieņēmumu dienesta. VÄ“rtÄ“jot kompleksi, rodas iespaids, ka LÄ€B nevÄ“las izveidot leÄ£itÄ«mu Sertifikācijas padomi, jo tai nāktos darboties VeselÄ«bas ministrijas funkcionālā padotÄ«bā un VM valsts sekretāram tad bÅ«tu pienākums Padomes locekļiem noteikt valsts amatpersonu statusu. Tāpat acÄ«mredzami, ka LÄ€B paļaujas uz kādām grÅ«ti izskaidrojamām ieražu tiesÄ«bām, ko noturÄ«gi gatava akceptÄ“t valsts, tādÄ“jādi padarot biedrÄ«bu faktiski par neaizskaramu. Nav tomÄ“r saprotams, kāpÄ“c LÄ€B ir tiktāl “zaudÄ“jusi gaumi”, lai nevarÄ“tu piekopt kaut agrāko praksi, kad sertifikātus parakstÄ«ja persona ar pārstāvÄ«bas tiesÄ«bām - prezidents vai viceprezidents.

No Satversmes tiesas kolÄ“Ä£ijas 2017.gada 10.marta atteikuma pieņemt konstitucionālo sÅ«dzÄ«bu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2017.gada 3.aprÄ«lÄ« sniegtā skaidrojuma izriet, ka gadÄ«jumā, ja nav izveidota “iestāde”, proti, Sertifikācijas padome, probÄ“mas risinājums administratÄ«vā procesa kārtÄ«bā jārod “augstākai iestādei” – VeselÄ«bas ministrijai.

Šai sakarā vÄ“los akcentÄ“t, manuprāt, bÅ«tiskus “likuma robus”. Proti, Ä€rstniecÄ«bas likuma 29.pantā nav noteikts, kādā tiesiskajā statusā, veicot konkrÄ“to funkciju, darbojas sertifikācijas institÅ«cijas; vai tās uzskatāmas par autonomiem publisko tiesÄ«bu subjektiem vai veic deleģētu valsts pārvaldes funkciju VeselÄ«bas ministrijas funkcionālā padotÄ«bā? Pie tam konkrÄ“tajā situācijā varÄ“tu bÅ«t vÄ“lams precizÄ“t padotÄ«bas formu[11].

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.943 precizÄ“ts, ka sertifikācija ir valsts pārvaldes funkcija, kas tiek veikta VM padotÄ«bā; taču arÄ« šai gadÄ«jumā nav izprotama padotÄ«bas forma. Lielākās neskaidrÄ«bas rada apstāklis, ka MK noteikumos pārvaldes uzdevums, kas satur valsts varu un nosaka tiesÄ«bas izdot administratÄ«vos aktus, deleģēts nevis biedrÄ«bai, bet tās struktÅ«rvienÄ«bai. Ir zināma pretruna jau apstāklÄ«, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas šÄdu iespÄ“ju it kā nepieļauj[12], savukārt AdministratÄ«vā procesa likums neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka “iestādes” statuss var tikt noteikts arÄ« kādai nodaļai vai struktÅ«rvienÄ«bai[13].

TomÄ“r šaubos, vai, izvÄ“rtÄ“jot administratÄ«vā vājuma riskus, bÅ«tu adekvāti ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistÄ“mas deleģēt administratÄ«vo aktu izdošanas tiesÄ«bas subjektam, kurš MK noteikumu spÄ“kā stāšanās brÄ«dÄ« nav izveidots, bet valdÄ«bai ir (un, šÄ·iet, joprojām turpinās...) vien labticÄ«ga vÄ«zija, ka privātpersona (biedrÄ«ba) to izveidos. Nezinu ar kādu motivāciju attiecÄ«gās normas tika iekļautas normatÄ«vajā aktā un vai tās akceptÄ“ja Tieslietu ministrija (tieslietu ministra amatā tobrÄ«d – Jānis Bordāns).

Diemžēl nākas konstatÄ“t, ka tiesiskās attiecÄ«bas, kādas izriet no MK noteikumiem Nr.943 vai to pakārtotÄ«bas likumam, izrādÄ«jušÄs grÅ«ti izprotamas gan iestādÄ“m un tiesai, gan privātpersonām un nav realizÄ“jamas praksÄ“.

Izsaku priekšlikumu Saeimas deputātiem, tieslietu ministram un tiesÄ«bsargam izvÄ“rtÄ“t, vai “likuma robi”, kā tiek reglamentÄ“ta ārstniecÄ«bas personu sertifikācija un ārsta speciālista statusa noteikšana, ir izņēmuma gadÄ«jums, ko iespÄ“jams tātad operatÄ«vi risināt, ja vien bÅ«tu politiskā griba? Taču varbÅ«t problemātika, kā reglamentÄ“t privātpersonām deleģēto valsts pārvaldes funkciju tiesisku norisi, pārraudzÄ«bu un nodrošināt efektivitāti ir plašÄka, skarot arÄ« citus resorus? VarbÅ«t pienācis laiks izvÄ“rtÄ“t, cik lietderÄ«gi demokrātiskā, izglÄ«totā sabiedrÄ«bā valstij ir turpināt veicināt dažādu prominentu organizāciju nereti visai arhaisko un pamatā no ieražām izrietošo ietekmi? Jo Ä«paši, ja gadās kuriozi kā minÄ“tais, ka biedrÄ«ba nespÄ“j ilgtermiņā adekvāti veikt tik elementāru darbÄ«bu kā savu pārstāvÄ«bas tiesÄ«bu sakārtošanu.

ŠÄ·iet, bÅ«tu loÄ£iski un saprātÄ«gi no procesuālās ekonomijas viedokļa, ja speciālista statuss tiktu noteikts ikvienam ārstam, kurš beidzis rezidentÅ«ru un nokārtojis attiecÄ«gu eksāmenu valsts akreditÄ“tā augstskolā. Savukārt resertifikāciju varÄ“tu nodrošināt VeselÄ«bas inspekcija, sadarbÄ«bā ar profesionālajām asociācijām veicot periodisku speciālistu pārreÄ£istrāciju valsts reÄ£istrā; pašlaik šÄ« procedÅ«ra lielā mÄ“rā dublÄ“jas ar sertifikāciju, radot lieku normatÄ«vismu[14].

Tāpat rosinu priekšlikumu izvÄ“rtÄ“t, vai likumā “Par tiesu varu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumā bÅ«tu ietverama precizÄ“joša norma, ka tiesu un iestāžu rÄ«cÄ«ba un secinājumi nedrÄ«kst nonākt klajā pretrunā ar sabiedrÄ«bai izprotamiem un obligāti apgÅ«stamiem standartiem. KonkrÄ“ti, runa ir par pamatizglÄ«tÄ«bas standartiem. Tā, piemÄ“ram, sociālo zinÄ«bu jomā tie paredz, ka 9.kases absolventam jāpārzina demokrātiskas valsts pazÄ«mes, jāprot raksturot, kā atšÄ·iras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, ar piemÄ“riem jāspÄ“j ilustrÄ“t trÄ«s galveno varas veidu Ä«stenojumu dzÄ«vÄ“, kā arÄ« jāpārzina tiesiskuma jÄ“dziens, cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, AdministratÄ«vā procesa likums un jāspÄ“j atšÄ·irt tiesisku rÄ«cÄ«bu no prettiesiskas[15].

Pašlaik dažādi likumi pieļauj neskaidros gadÄ«jumos iestādei un tiesai interpretÄ“t tiesÄ«bu normas tā, lai veicinātu demokrātiskas sabiedrÄ«bas principu, kā arÄ« privātpersonu tiesÄ«bu ievÄ“rošanu; tomÄ“r ikviena jurista viedoklis par šiem principiem var bÅ«t pat visai krasi atšÄ·irÄ«gs; arÄ« pamatizglÄ«tÄ«bas standarti pÄ“c gadiem ilgas padziļinātas izglÄ«tošanās un darba pieredzes var piemirsties, ja par tiem netiek regulāri atgādināts. Un pat visobjektÄ«vākajam juristam varÄ“tu bÅ«t grÅ«tÄ«bas izvÄ“rtÄ“t dažādu ieražu tiesÄ«bu aktualitāti vai nozÄ«mÄ«bu.

Šai sakarā minÄ“šu divus piemÄ“rus no savas sarakstes:

1) VeselÄ«bas ministrija, konstatÄ“jot padotÄ«bas kārtÄ«bā, ka LÄ€B Sertifikācijas padome nav izveidota, tāpÄ“c stāties tiesiskās attiecÄ«bās ar šo veidojumu nevienam nav iespÄ“jams, pat necentās uzņemties “augstākas iestādes” pilnvaras un funkcijas, lai atbilstoši iestāžu juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam risinātu problÄ“mjautājumu par speciālista statusa pagarināšanu ilgstoši un regulāri praktizÄ“jošam ārstam; tā vietā VM, ignorÄ“jot tiesiskuma principu[16], “ielasÄ«ja” MK noteikumos tur neesošu normu, ka sertifikācijas gadÄ«jumā “iestādes” statuss nosakāms LÄ€B kā organizācijai kopumā (jādomā, VM valsts sekretārs bija konsekvents, vienlaikus arÄ« nosÅ«tot rÄ«kojumu LÄ€B prezidentam un viceprezidentiem, ka viņiem tiek noteikts valsts amatpersonas statuss...[17]),

2) Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2018.gada 19.janvāra lÄ“mums SKA-837 vedina domāt, ka senatores piedÄ“vÄ“jušas sev neesošas pilnvaras; tiesa faktiski konstatÄ“, ka LÄ€B ir ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties neievÄ“rot MK noteikumus un neizveidot Sertifikācijas padomi; tiesa patvaļīgi noteikusi “iestādes” statusu administratÄ«vajā procesā visai biedrÄ«bai kopumā un patvaļīgi noteikusi, ka visa LÄ€B (nevis tikai Sertifikācijas padome) ir funkcionāli padota VeselÄ«bas ministrijai; tomÄ“r vienlaikus bija labi zināms, ka nevienai no personām, kuras tiesÄ«gas patstāvÄ«gi pārstāvÄ“t LÄ€B, nav valsts amatpersonas statusa un lÄ«dz ar to nevar bÅ«t pilnvaru izdot administratÄ«vos aktus valsts pārvaldes jomā; no lÄ“muma arÄ« secināms, ka augstākajai tiesai bijušas grÅ«tÄ«bas nodalÄ«t personas publiski tiesiskos pienākumus no tiesÄ«bām; proti, veikt sertifikācijas procedÅ«ru nav tik daudz tiesÄ«bas, cik pienākums, jo par tiesÄ«bām, kuru ievÄ“rošanu valstij bÅ«tu Ä«paši jāatbalsta kā ikvienas SatversmÄ“ noteiktas pamattiesÄ«bas, šai gadÄ«jumā uzskatāma iespÄ“ja saglabāt ilgstošu nodarbošanos un speciālista statusu; no Satversmes 106.panta izrietošo šo pamattiesÄ«bu ievÄ“rošanu valsts, reāli funkcionÄ“jot nozares ministrijai, varÄ“tu nodrošināt arÄ«, veicot citus pasākumus nekā sertifikācija, ja reiz procedÅ«ru neizdodas organizÄ“t tiesiskā veidā[18].

No AT Senāta lÄ“muma izriet, ka MK noteikumu Nr.943 materiālās normas, kas nosaka LÄ€B Sertifikācijas padomes un VM tiesiskās attiecÄ«bas vai pilnvaras, nav piemÄ“rojamas (par saviem secinājumiem Senāts, cerams, jau ir informÄ“jis Ministru kabinetu[19]). Un... “SaprātÄ«gs pieteicÄ“js” zina, ka saskaņā ar likumu personai, kura vÄ“las uzsākt administratÄ«vo procesu, jāvÄ“ršas tieši tai iestādÄ“ (kā jau minÄ“ts, likuma izpratnÄ“ tā var bÅ«t arÄ« struktÅ«rvienÄ«ba), kurai attiecÄ«gas pilnvaras nosaka ārÄ“jie normatÄ«vie akti[20], vai augstākā iestādÄ“, ja pirmā lÄ«meņa iestādes, piemÄ“ram, nav; lÄ«dz ar to nav saprotama tiesas norāde, ka bija jāvÄ“ršas ar valsts pārvaldi vien nosacÄ«ti saistÄ«tā institÅ«cijā, proti, nepastarpināti LÄ€B, kam MK noteikumi faktiski paredz pienākumu kancelejiski atvieglot pagaidām neizveidotās “iestādes” darbu.

Ja vÄ“rtÄ“ Augstākās tiesas un VeselÄ«bas ministrijas lÄ“mumus ne burtiski, bet “pÄ“c gara”, tad nepārprotami tiek sludināts, ka likumdevÄ“ja faktiskā griba esot Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bai piešÄ·irt feodālismam tipiskas, ārpus reālas kontroles esošas lēņu tipa tiesÄ«bas uz speciālistu kvalifikācijas celšanas pārraudzÄ«bu un sertifikāciju. IespÄ“jams...

TomÄ“r ļoti žēl, ka Augstākās tiesas senatorÄ“m, kā arÄ« dažādām valsts pārvaldes iestādÄ“m nerÅ«p mÅ«su valsts publiskais tÄ“ls; konsekventa attieksme pret biedrÄ«bu vai citu privātpersonu pārstāvÄ«bas tiesÄ«bu ievÄ“rošanu ir pietiekami nozÄ«mÄ«gs valsts ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas un morāles indikators. Potenciālie investori, šÄ·iet, vÄ“rtÄ“ arÄ« tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju kvalifikāciju un prestižu. Šai sakarā interesanti iepazÄ«ties ar FENIP prokurores 30.12.2016. lÄ“mumu, no kā izriet, ka LÄ€B mājaslapā internetā, acÄ«mredzot sadaļā “StatÅ«ti un nolikumi” esot publicÄ“ts arÄ« Sertifikācijas padomes nolikums; to, šÄ·iet, joprojām redz tikai prokuratÅ«ras datorā, ievadot slepenu kodu...

KamÄ“r nav iespÄ“ju atjaunot speciālista statusu, ilggadÄ“jie un citi mani pacienti regulāri pauž bažas par prognozi tālākas sadarbÄ«bas turpināšanai; lÄ«dz ar to izjÅ«tu pienākumu risināt arÄ« personisko situāciju, ne vien nodarboties ar zinātnisko darbÄ«bu administratÄ«vo tiesÄ«bu jomā. Pašlaik atlikusi viena tiesiska iespÄ“ja, proti, sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c AT Senāta 19.01.2018. lÄ“muma saņemšanas mÄ“Ä£ināt vÄ“rsties starptautiskajā tiesā. Pieteikumā nāksies situāciju un atziņas no savas zinātniskās darbÄ«bas par ieražu tiesÄ«bu ietekmi uz politisko un tiesu sistÄ“mu Latvijā aprakstÄ«t vÄ“l detalizÄ“tāk nekā šai iesniegumā; bÅ«s kauns par savu valsti...

---

[1] LĀB statūti; 3.3.punkts.

[2] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[3] MK 18.12.12. noteikumi Nr.943 ”Ä€rstniecÄ«bas personu sertifikācijas kārtÄ«ba”; 11.1., 11.4., 11.5., 11.6., 11.8.p.

[4] MK noteikumi Nr.943; 10.1.p.

[5] MK noteikumi Nr.943; 86.p.; Administratīvā procesa likums; 1.p. otrā daļa.

[6] MK noteikumi Nr.943; 10.2. – 10.7.p.

[7] LĀB statūti; 4.2.5., 6.10.10., 6.10.11.p.; Biedrību un nodibinājumu likums: 34.p., 35.p. ceturtā daļa, 44.p., 48.p.

[8] MK 05.05.1998. noteikumi Nr.165 zaudÄ“ja spÄ“ku kopš 2001.gada 24.marta.

[9] LĀB statūti;6.4.p.

[10] Dokumentu juridiskā spēka likums; 1.p. otrā daļa, 3.p. otrā daļa; MK noteikumi Nr.943; 1.pielikums.

[11] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 43.p. ceturtā daļa.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 40.p. pirmā daļa; Biedrību un nodibinājumu likums; 50.p pirmā daļa.

[13] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[14] MK 24.05.16. noteikumi Nr.317 (par ārstniecības personu reģistru); 6., 16., 18., 19., 20.p.

[15] MK 12.08.14. noteikumi Nr.468 (par valsts pamatizglītības standartu); 18.pielikuma V daļas 16.42.-16.54.p.

[16] Administratīvā procesa likums; 7.p., 15.p. divpadsmitā daļa.

[17] Likums “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā”; 4.p. otrā un trešÄ daļa, 20.p.5¹ daļa.

[18] Administratīvā procesa likums; 5., 7., 8., 10., 13.p, 15.p otrā un piektā daļa, 17.p. otrā daļa.

[19] AdministratÄ«vā procesa likums; 104.p. trešÄ daļa.

[20] Administratīvā procesa likums; 56.p., arī 46.p.