Iesaki rakstu:

No 2016.gada oktobra Kandavā un BiÄ·ernieku trases tuvumā dzÄ«vojošie iedzÄ«votāji ”likumÄ«gi” ir spiesti dzÄ«vot lielākā troksnÄ« nekā pārÄ“jie valsts iedzÄ«votāji.

TiesÄ«bsargs 2016.gada 12.oktobrÄ« publiskoja atzinumu, ka trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam – tiek pārkāptas iedzÄ«votāju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“. Ar atzinumu un iedzÄ«votāju aptaujas rezultātiem var iepazÄ«ties TiesÄ«bsarga mājaslapā. TiesÄ«bsargs atzinumā rekomendÄ“ Ministru kabinetam veikt grozÄ«jumus trokšÅ†a noteikumos, lai tie atbilstu Satversmei.

LNT rÄ«ta ziņu studijā 2016.gada 12.oktobrÄ« bija Ministru prezidents, kurš par šo trokšÅ†a jautājumu atbildÄ“ja, ka iedzÄ«votājiem bÅ«s vien jāpiecieš BiÄ·ernieku trases troksnis, jo pats arÄ« dzÄ«vojot Mežciemā un viņam troksnis netraucÄ“ (to gan nepateica, ka brÄ«vo laiku un brÄ«vdienas pavada savā privātmājā citur).

Ministru kabinets 2016.gada 22.novembra valdÄ«bas sÄ“dÄ“ tās slÄ“gtajā daļā izskatÄ«ja atbildes vÄ“stules saturu tiesÄ«bsargam. PÄ“c šÄ«s sÄ“des vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Kaspars Gerhards (NA) 2016.gada 22.novembrÄ« paziņoja, ka TiesÄ«bsargs Juris Jansons savu atzinumu par BiÄ·ernieku trases trokšÅ†u lÄ«meņu ietekmi balstÄ«jis uz subjektÄ«viem vÄ“rtÄ“jumiem.

Nevienā Eiropas valstÄ« pilsÄ“tā, nemaz nepieminot, ka kaut kas tāds bÅ«tu iespÄ“jams tās galvaspilsÄ“tā, zaļajā pilsÄ“tas zonā starp vairākiem guļamiem kvartāliem, nevarÄ“tu atrasties un ikdienā darboties šÄdu trokšÅ†u trases (meistarÄ«bas aplis motocikliem, ātrumaplis automašÄ«nām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spÄ«dveja celiņu, driftošana).

PilsÄ“tās, lai pasargātu iedzÄ«votājus no satiksmes radÄ«tā trokšÅ†a nelabvÄ“lÄ«gās ietekmes, ierobežo braukšanas ātrumu. Toties Kandavā un RÄ«gā dzÄ«vojamo māju ielas otrā pusÄ“ atļauts nesodÄ«ti braukāt ar ātrumiem, kuri pārsniedz 200km/h.

Mazliet no vēstures.

Finanšu ministrijā 2007.gada 26.aprÄ«lÄ« notika Nacionālās sporta padomes sÄ“de, kurā padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rÄ«kojuma projektu par BiÄ·ernieku sporta bāzes privatizāciju.

Uzklausot Automobiļu un Motosporta federāciju viedokli un ieteikumus, Nacionālā sporta padome vienojās par atbalstu privatizācijas pieprasÄ«jumam ar šÄdiem nosacÄ«jumiem:

1.Pircējs, norēķinoties par valsts kapitāla daļām (47,5%), visu samaksu veic latos;

2.Padome aicina valdÄ«bu, lemjot valsts kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, novirzÄ«t iegÅ«tos lÄ«dzekļus starptautisku sacensÄ«bu prasÄ«bām atbilstoša jauna auto un moto kompleksa bÅ«vÄ“šanai RÄ«gas tuvumā.

Kā viena no labākajām iespÄ“jām tiek minÄ“ta, ka varÄ“tu turpināt attÄ«stÄ«t 333 trašu kompleksu.

A/S ”BiÄ·ernieku kompleksā sporta bāze” 52,5% kapitāldaļas piederÄ“ja SIA ”Sporta investÄ«ciju fonds”, kuras dalÄ«bnieki (50:50) ir Ventspils miljonārs Igors Skoks un sporta kompleksa ”MÅ«sa” vadÄ«tājs Edgars Maišelis.

Privatizācijas aÄ£entÅ«rā ierosinājums privatizÄ“t Satiksmes ministrijai piederošÄs kapitāldaļas tika iesniegts 2006.gada 31.augustā.

Arī 2007.gadā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā ir skatīts jautājums par Biķernieku sporta bāzi.

No 2009.gada 15.decembra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ir Anrijs MatÄ«ss (no 2013.gada 1.marta – 2015.gada 4.novembrim Satiksmes ministrs – noteikumu grozÄ«jumu laikā)

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.921 2009.gada 28.decembrī valdība nolemj atteikt nodot trasi privatizācijai.

Šajā laikā Satiksmes ministrs ir Kaspars Gerhards (2009.gada 12.marts – 2010.gada 3.novembris).

Par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tājs Jānis Naglis, kurš šo BiÄ·ernieku trašu atdzÄ«vināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Un tā jau ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris), kurš arÄ« pašlaik ir satiksmes ministrs, palÄ«dzÄ«bu 2011.gada 6.jÅ«lijā BiÄ·ernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

TV raidÄ«jumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dÄ“ls ir motobraucÄ“js) pauda prieku par rallijkrosa trases bÅ«vniecÄ«bu un to, ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtÄ“jo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbÅ«vÄ“tas mājas. Turpmāk arÄ« CSDD daļa no peļņas lÄ«dzekļiem tikšot ieguldÄ«ta ar moto sportu saistÄ«to trašu uzlabošanā.

Pašlaik, cik noprotams, lai varÄ“tu turpināt bÅ«vniecÄ«bu, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja (abi prasot it kā 8 miljonus) un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistÄ«tas vÄ“l 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aÄ£entÅ«ra BiÄ·ernieki”, un 3 Anglijā reÄ£istrÄ“tas firmas).

KārtÄ“jo reizi ietekmÄ«gi cilvÄ“ki ir panākuši, ka ar valdÄ«bas atļauju CSDD jau ir ieguldÄ«jis daudzus miljonus šajā nevietā esošajā auto-moto sporta bāzÄ“ (atpirktas 52,5% privātai sabiedrÄ«bai piederošÄs kapitāldaļas, rekonstruÄ“ta rallijkrosa, kartinga trases, spÄ«dveja trase).

Kāpēc nenotika Biķernieku trases privatizācija?

Pie RÄ«gas Ropažos jau bija sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespÄ“jams apgÅ«t ekstremālas braukšanas prasmes drošÄ vidÄ“ - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienÄ«gais šÄda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprÄ«kotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase.

Taču 333 trases pieder privātam uzņēmējam.

Tā izskatās, ka ar šo ļoti ienesÄ«go biznesu saistÄ«tās valsts augstas amatpersonas kopÄ«gi ar citiem ietekmÄ«giem cilvÄ“kiem, kuri paši vÄ“lÄ“jās iesaistÄ«ties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šÄ« biznesa attÄ«stÄ«bai var piesaistÄ«t milzÄ«gus valsts lÄ«dzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnÄ«t, neieguldot privātus lÄ«dzekļus.

Viss iepriekš minÄ“tais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, kaut gan šie valstÄ« ietekmÄ«gie cilvÄ“ki tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personÄ«gās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Interneta vietnÄ“s Apollo un TVNET 2007.gada 21.jÅ«nijā ir publicÄ“ts raksts ”PÄ“c valsts kontroles atzinuma Ä¢enerālprokuratÅ«rā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumÄ«gi un valsts interesÄ“m atbilstoši rÄ«kojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institÅ«cijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”BiÄ·ernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minÄ“ts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grÅ«ti nosaukt tās funkcijas, ko šÄ« sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. VÄ“sturiski šÄ« trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu bÅ«vi ietekmÄ“”.

Šajā rakstā arÄ« pausts viedoklis, ka trases saimnieki no valsts puses sÅ«kstās par sliktajiem ieņēmumiem un grÅ«tÄ«bām trasi ar dažādām sacensÄ«bām gadā atpelnÄ«t. Bet jau otrā vārdā uzsver acÄ«mredzamo patiesÄ«bu, ka autosportisti un viņu atbalstÄ«tāji nebÅ«t nav tā trÅ«cÄ«gākā kategorija.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka šÄdā veidā augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdÄ«bas atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts lÄ«dzekļiem sekmÄ«gi iesaistÄ«jušÄs šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Visi zina, ka šis sporta veids ir sācies un attÄ«stÄ«jies kā ražotāju un tirgotāju reklāmas plāns.

Par to, ka Latvija ar savu iedzÄ«votāju skaitu un zemo pirktspÄ“ju nav iekļauta šajā biznesa plānā, nav jāmaksā iedzÄ«votājiem.

Auto-moto trašu darbÄ«ba ir saimnieciska darbÄ«ba – faktiski ļoti ienesÄ«gs bizness un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijām, un tāpÄ“c nav saprotams, kāpÄ“c valsts šim saimnieciskās darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties ir radÄ«jusi izņēmuma apstākļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstākļus.

Kandavas un BiÄ·ernieku trasÄ“s šo ienesÄ«go saimniecisko darbÄ«bu gan veic citi komersanti, nevis Ä«pašnieki, un tā trašu Ä«pašnieki rada mānÄ«gu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbÄ«ba nav peļņu nesoša.

Pats ciniskākais ir tas, ka valsts amatpersonas pauž tādu viedokli, ka iedzÄ«votāji paši ir vainÄ«gi, jo dzÄ«vo pie šÄdām trasÄ“m.

Sakarā ar to, ka BiÄ·ernieku trašu darbÄ«ba rada tādu skaņu, kura nav mÄ“rāma tikai trokšÅ†a decibelos, tad šÄ«s kaukšanas zonā dzÄ«vo Mežciems, Jugla, Purvciems, BerÄ£i un pat Mežaparks.

Slikti ir tie, kuri aizbrauc laimi meklÄ“t svešÄs zemÄ“s, taču mÄ“s esam slikti tāpÄ“c, ka prasām, lai valsts nodrošina mÅ«su cilvÄ“ktiesÄ«bas.

Man VARAM ministra partijas biedrs un Saeimas deputāts arÄ« ieteica aizbraukt no Latvijas, ja man traucÄ“jot Kandavas un BiÄ·ernieku trašu troksnis.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministram Kasparam Gerhardam pašlaik bÅ«tu jāaizstāv savas pārvaldāmās nozares intereses, jo BiÄ·ernieku trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas troksnis ir arÄ« kaitÄ“jums videi.

Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

VeselÄ«bas inspekcija 2016.gada 2.jÅ«lijā un 23.septembrÄ« Kandavā organizÄ“ja trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasÄ“ notika sacensÄ«bas (plkst.8.00 – 20.00). TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecināja, ka dzÄ«vojamās mājas teritorijā vidÄ“jais trokšÅ†a ir lÄ«menis ir 73,2 dB (A) un 72,0 dB (A), taču pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums pÄ“c 2015.gada 22.septembra noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas ir 75 dB (A).

Tiem iedzÄ«votājiem, kuri nedzÄ«vo pie auto-moto trasÄ“m pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums ir 55 dB (A).

MÄ“rÄ«jumi apliecināja arÄ« to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšÅ†a lÄ«menis bija 97 dB (A) un 94,9 dB (A).

PÄ“c VeselÄ«bas inspekcijas norādÄ«juma 2014.gada 16.maijā tika veikti akustiskā trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi Kandavā, Priežu ielā 10 dzÄ«vojamās mājas telpās.

TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecināja, ka trokšÅ†a lÄ«menis dzÄ«vojamās telpās ir 52,7 dB A – pieļaujamais trokšÅ†a lÄ«menis ir 35 dB A un maksimālais trokšÅ†a lÄ«menis bija 73,2 dB (A).

Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšÅ†a lÄ«menis ir robežlielums, kuru vispār nedrÄ«kst pārsniegt.

Sakarā ar to, ka 2015.gada 22.septembrÄ« pieņemtie trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumi paredz, ka pie auto-moto trasÄ“m neveic trokšÅ†a rādÄ«tāju novÄ“rtÄ“šanu telpās, tad šiem iedzÄ«votāji pat savās dzÄ«vojamās telpās jādzÄ«vo faktiski divreiz lielākā troksnÄ« nekā pārÄ“jiem valsts iedzÄ«votājiem.

Pasaules VeselÄ«bas organizācijas vadlÄ«nijas aizsardzÄ«bai pret vides (sadzÄ«ves) troksni slÄ“dzienā ir rekomendÄ“ts, ka valdÄ«bām jānodrošina iedzÄ«votāju aizsardzÄ«ba no trokšÅ†a un tā jāietver kā vides aizsardzÄ«bas politikas neatņemama sastāvdaļa.

Pašlaik ministrs noslogo vides speciālistus, lai attaisnotu paša rÄ«cÄ«bu iesaistoties BiÄ·ernieku trases ”māsterplānā”, jo laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, pÄ“c ministrijas ieteikuma Ministru kabinets nolÄ“ma nenodot privatizācijai BiÄ·ernieku trasi.

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrÄ« ievietota šÄda informācija: ”VARAM, apzinoties RÄ«gas ZooloÄ£iskā dārza potenciālu AmÅ«ras tÄ«Ä£eru populācijas saglabāšanā, pagājušÄ gadā rada iespÄ“ju piešÄ·irt… papildu lÄ«dzekļus vairāk kā 35 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā šo tÄ«Ä£eru nožogojuma prettrokšÅ†u sienai. Tas ir nesis necerÄ“ti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrÄ«d ikviens no mums var klātienÄ“ sekot lÄ«dzi šo skaisto dzÄ«vnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadÄ«jumā tÄ«Ä£eri tika pasargāti no ielas trokšÅ†a, kurš Mežaparkā nebÅ«t nav tas briesmÄ«gākais. Tad kāpÄ“c valsts pieļauj, ka cilvÄ“ku bÄ“rni tagad likumÄ«gi dzÄ«vos ikdienā tādā troksnÄ«, kurā zinātnieku pÄ“tÄ«jumos par troksni ir minÄ“ts, ka apgabalos, kuros trokšÅ†a lÄ«menis pārsniedz 75db, nevajadzÄ“tu dzÄ«vot – tas ir neapdzÄ«vojams.

PilnÄ«gi visos pÄ“tÄ«jumos par troksni ir norādÄ«ta trokšÅ†a negatÄ«vā ietekme uz cilvÄ“ku veselÄ«bu, it sevišÄ·i tā ietekme uz bÄ“rniem.

Pasaules VeselÄ«bas organizācijas vadlÄ«nijas aizsardzÄ«bai pret vides (sadzÄ«ves) troksni minÄ“ts, ka lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšÅ†a iedarbÄ«bai pakļautiem skolÄ“niem ir pazemināti lasÄ«tprasmes testi, samazinās spÄ“jas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novÄ“rtÄ“šanas un motivācijas spÄ“jas. BÄ“rniem, kuri ilgstoši uzturas trokšÅ†ainā vidÄ“, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistÄ“mas tonuss, palielināti stresa hormonu lÄ«meņi un paaugstināts asinsspiediens.

Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un lÄ«dz ar to arÄ« nelaimes gadÄ«jumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bÄ“rnÄ«bā, tiek traucÄ“ta lasÄ«šanas apguve un samazinās motivācijas spÄ“jas.

PilsÄ“tu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arÄ« kumulÄ“jošu t.i., uzkrājošu kaitÄ«gu iedarbÄ«bu uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, iespÄ“jams pat kaitÄ«gi ietekmÄ“jot nākotnes populācijas.

Šajās vadlÄ«nijās ir uzskaitÄ«ta vides trokšÅ†a nelabvÄ“lÄ«gā iedarbÄ«ba uz veselÄ«bu: trokšÅ†a izraisÄ«tie dzirdes traucÄ“jumi; runas saprotamÄ«ba, miega traucÄ“jumi, cilvÄ“ka funkcionālo sistÄ“mu traucÄ“jumi, garÄ«gā veselÄ«ba, darbaspÄ“jas, sociālie un uzvedÄ«bas efekti, jauktu trokšÅ†a avotu kombinÄ“tie efekti uz veselÄ«bu.

VadlÄ«nijās Ä«paši uzsvÄ“rta trokšÅ†a iedarbÄ«ba uz jÅ«tÄ«gām iedzÄ«votāju grupām un minÄ“ts, ka šÄ«m grupām var piederÄ“t slimi cilvÄ“ki, kā arÄ« cilvÄ“ki ar veselÄ«bas problÄ“mām: slimnieki slimnÄ«cās, rekonvalescenti mājās, cilvÄ“ki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvÄ“ki un cilvÄ“ki ar dzirdes traucÄ“jumiem, vÄ“l nedzimuši mazuļi, zÄ«daiņi un mazi bÄ“rni, kā arÄ« gados veci cilvÄ“ki.

   VeselÄ«bas ministrija vienā no savām vÄ“stulÄ“m (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulÄ“ un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pārbaudot dažādu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecināmi arÄ« uz Latvijas apstākļiem un iedzÄ«votājiem, jo nav pierādÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votāju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citiem pasaules iedzÄ«votājiem.”

               IedzÄ«votājiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas brauc šajās trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. Jebkurā gadÄ«jumā šÄ« trokšÅ†a skaņa nekļūst patÄ«kamāka.

               IedzÄ«votāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir patÄ«kamas izklaides šovs, nevis sports, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda izklaide notiek tik tuvu dzÄ«vojamām mājām.

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā Lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 norādīts:

”Ja vides piesārņojums sasniedz tādu lÄ«meni, ka ar to bÅ«tiski tiek aizskartas privātpersonu tiesÄ«bas uz veselÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu, privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu vai Ä«pašumu un kad nebÅ«tu taisnÄ«gi sabiedrÄ«bas vārdā prasÄ«t, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šÄdu situāciju neregulÄ“, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitÄ«vs pienākums un lÄ«dz ar to arÄ« privātpersonas subjektÄ«vās tiesÄ«bas prasÄ«t veikt noteiktas darbÄ«bas, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādÄ«ts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramÄ«bas aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arÄ« ietver citus traucÄ“jumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmÄ“t indivÄ«da labsajÅ«tu un traucÄ“t baudÄ«t mājokli tādā veidā, kas ietekmÄ“ arÄ« privāto un Ä£imenes dzÄ«vi (E.Danovskis, M.RuÄ·ers, I.LÄ«biņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs prof. R.Baloža zinātniskā vadÄ«bā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.

 Tādēļ, lai noteiktu, vai konkrÄ“tajā lietā vides piesārņojuma (trokšÅ†a) intensitāte ir sasniegusi tādu lÄ«meni, lai pieteicÄ“jai bÅ«tu tiesÄ«bas prasÄ«t noteiktu pasākumu veikšanu, Senāta ieskatā, lieta ir jāskata pÄ“c bÅ«tÄ«bas.”

Jāpiebilst gan, ka, tiesas skatot manus pieteikumus, iepriekš minÄ“to pareizo viedokli uz mani neattiecina.

Tātad tikai tad, kad tiks aizskartas augstu valsts amatpersonu tiesÄ«bas, radÄ«sies cerÄ«bas, ka šis ”kaucošo” trokšÅ†u jautājums varÄ“tu tikt atrisināts.

VienÄ«gais veids, kā to panākt - pie BiÄ·ernieku trasÄ“m un Kandavas trases piespiedu kārtā bÅ«tu jānometina dzÄ«vot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas ministrijas (šÄ«m trasÄ“m blakus dzÄ«vo skolÄ“ni) un LabklājÄ«bas ministrijas (bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba) ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bÄ“rnus kā arÄ« auklÄ“ zÄ«daiņus, utt.). VarbÅ«t ieklausÄ«sies savÄ“jos.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpÄ“c, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rā?

               Esmu pārliecināta, ka pašlaik šÄ« situācija ir nepatÄ«kama ne tikai iedzÄ«votājiem, bet arÄ« auto-moto braucÄ“jiem.

               Ä»oti labi saprotu šos cilvÄ“kus, kuriem patiešÄm interesÄ“ auto-moto sports vai nu kā patÄ«kama brÄ«vā laika pavadÄ«šanas veids, vai arÄ« kā vÄ“lme sasniegt šajos sporta veidos labus rezultātus.

Taču ir pÄ“dÄ“jais laiks šo ”veiksmes stāsta” biznesu pārtraukt.

Pašlaik veiksmÄ«gi ir tikai šo stāstu autori un citas ieinteresÄ“tās personas.

Tā kā jautājumus par BiÄ·ernieku trasi skata Ministru kabineta slÄ“gtajās sÄ“des daļās, tad rodas priekšstats, ka šÄ«s trases ir slepeni militāri objekti.

Ministru kabinetam vajadzÄ“tu pievÄ“rst uzmanÄ«bu faktam, kurš apspoguļots iedzÄ«votāju aptaujas rezultātos – liela daļa iedzÄ«votāju baidās par troksni sÅ«dzÄ“ties.

PÄ“c savas deviņu gadu pieredzes, varu apgalvot, ka patiešÄm ir pamats bailÄ“m.

CilvÄ“ki, kuri ir iesaistÄ«ti šajā BiÄ·ernieku trases ”māsterplānā”, pilnÄ«bā ietekmÄ“ visu valsts iestāžu rÄ«cÄ«bu.

Kandavas trase tika pilnÄ«bā uzbÅ«vÄ“ta no jauna, pašvaldÄ«bai tÄ«šÄm pieļaujot dažādus likumu un normatÄ«vu prasÄ«bu pārkāpumus, kurus var uzskaitÄ«t uz vairākām lappusÄ“m.

VÄ“l joprojām pašvaldÄ«bas informācijas bukletos, trases mājas lapā un Automobiļu federācijas lÄ«menÄ« tiek izplatÄ«ta nepatiesa informācija, ka trases projekta autors ir slavenais auto-moto trašu arhitekts Hermans Tilke.

Iemesls meliem – attaisnot trases darbÄ«bu, uzsverot tās svarÄ«gumu.

PÄ“c pÄ“dÄ“jās publiski pieejamās informācijas decembrÄ« jau tiks pārdotas biļetes uz nākamā gada rallijkrosa sacensÄ«bām, jo kā var neizmantot šÄdu trasi, ja pÄ“c šo necilvÄ“cisko noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas, valsts ”likumÄ«gi” ir paspÄ“jusi ieguldÄ«t tik lielus lÄ«dzekļus.

Valstij nav naudas izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas nozarei, utt., taču vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu lÄ«dzekļiem (LMT, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šÄda privāta biznesa atbalstÄ«šanai.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sÄ“dÄ“ (protokols Nr.10), izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarÄ«košanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolÄ“ma no IzglÄ«tÄ«bas ministrijas lÄ«dzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR.

Latvijas valdÄ«bas attieksme pret iedzÄ«votājiem arÄ« citos jautājumos ir kā trijiem pÄ“rtiÄ·iem – acis, mute un ausis ciet. Interneta vietnÄ“ Diena 2016.gada 24.oktobrÄ« ir publicÄ“ts G.GÅ«tes raksts, kuram pievienots attÄ“ls ar šiem visā pasaulÄ“ pazÄ«stamajiem pÄ“rtiÄ·iem un parādÄ«ts, ar ko Latvijā šie pÄ“rtiÄ·i aizsedz acis, muti un ausis.

Valdība nedomā par savas valsts iedzīvotāju interesēm, bet svarīgāk ir, lai citiem te būtu labāk.

Visiem cilvÄ“kiem ir pamattiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu, vienlÄ«dzÄ«bu un atbilstošiem nosacÄ«jumiem uz dzÄ«vi tādā vidÄ“, kvalitātÄ“, kas ļauj baudÄ«t cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi un labklājÄ«bu, un valstij ir svÄ“ts pienākums aizsargāt un uzlabot vidi pašreizÄ“jai un nākamajām paaudzÄ“m.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurā rakstÄ«ts: ”Latvijā tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstākajā lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām.

Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu (auto-moto trases) nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Iznāk, ka iedzÄ«votāji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrÄ«bas daļa.

Visās Eiropas valstÄ«s no to budžeta lÄ«dzekļiem sportošana tiek atbalstÄ«ta, lai uzlabotu iedzÄ«votāju dzÄ«ves kvalitāti, taču Latvijā šajā gadÄ«jumā, lai pasliktinātu.

VARAM 2015.gada 14.augusta vÄ“stulÄ“ Valsts kancelejai raksta: ”lÅ«dzu pasludināt noteikumu projektu par Ministru kabineta lietu..., lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015.gada 2.jÅ«lija sÄ“des protokola Nr.3 5.punktā doto uzdevumu izpildi.”

Kas tad īsti ir Latvijas Nacionālā sporta padome?

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatÄ«va institÅ«cija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādÄ“, veicina sporta attÄ«stÄ«bu un sadarbÄ«bu sporta jomā, kā arÄ« lÄ“mumu pieņemšanu ar sportu saistÄ«tajos jautājumos.

Tās sastāvs faktiski ir paplašināts Ministru kabineta sastāvs, un tās priekšsÄ“dÄ“tājs ir Ministru prezidents.

Tātad šÄ«s Padomes lÄ“mumi jau arÄ« ir MK lÄ“mumi, un visām nozaru ministrijām tie ir jāpilda.

Latvijas autosporta federācijas prezidenta ambÄ«ciju rezultātā 2016.gadā Latvijā notiek 69 auto sacÄ«kstes (2015.gadā -53). Vairāku sacensÄ«bu maršruti iet caur Ķemeru nacionālo parku.

Tajā pašÄ laikā mÅ«su kaimiņu zemÄ“s – Igaunijā notiek 11 sacÄ«kstes un Lietuvā 7 sacÄ«kstes.

Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucējs var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reģistrētas 70 motokrosa trases!!!

Latvijā 2016.gadā notika 90 sacensÄ«bas ar motocikliem, Igaunijā – 23, Lietuvā – 11.

Esmu pārliecināta, ka nevienā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ« nav tik daudzas šÄdas ”kaucošo motoru” trases un nav tik daudz sacensÄ«bu.

Kandavas novada domÄ“ viena no deputātÄ“m, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbÄ«bas radÄ«tajām trokšÅ†a problÄ“mām, izteica apmÄ“ram šÄdu viedokli: ”Ko mÄ“s te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzÄ«vo neviens normāls cilvÄ“ks.”

BiÄ·ernieku trašu tuvumā dzÄ«vo viens no valsts ”normālākajiem” cilvÄ“kiem, taču viņu tāpÄ“c, ka var arÄ« dzÄ«vot savā privātmājā citā vietā, trašu darbÄ«bas radÄ«tais troksnis netraucÄ“.

IepriekšÄ“jos gados, vienmÄ“r pirms kaut kādām vÄ“lÄ“šanām, politiskās partijas mazliet “parÄ“ja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā pÄ“c sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturÄ“ta kartinga trases darbÄ«ba.

Pašlaik sakarā ar to, ka notiks cīņa par RÄ«gas atslÄ“gām, trekno dzÄ«vi JÄ“kaba ielā un RÄ«gas pilÄ«, arÄ« ir cerÄ«ba, ka Saeimā pozÄ«cijā pārstāvÄ“tās politiskās partijas vismaz publiski paplātÄ«sies, ka aizstāv iedzÄ«votāju tiesÄ«bas dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gā vidÄ“.

Saprotams, ka visa ”atbildÄ«ba” par kārtÄ“jo ”veiksmes stāstu” tiks uzvelta Ušakovam un Amerikam.

Šajā ”māsterplāna” izpildÄ“ liels darbs tika ieguldÄ«ts arÄ«, lai ”kaucošo” trokšÅ†u bāzei piešÄ·irtu apzÄ«mÄ“jumu ”nacionālā sporta bāze” un lai panāktu, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) BiÄ·ernieku trasei piešÄ·ir balvu “Sports un inovācijas - 2015”.

Latvijas Olimpiskajai komitejai pat atradās ”lieki” pāris desmit tÅ«kstoši eiro, lai atbalstÄ«tu BiÄ·ernieku bāzÄ“ notiekošos pasākumus.

Ir pamats uzskatÄ«t, ka braukšanas apmācÄ«bas padārdzinājuma patiesais iemesls ir nevis vÄ“lme, lai tiktu labāk sagatavoti auto-moto braucÄ“ji, bet gan CSSD cenšas attaisnot savu lÄ«dzekļu ieguldÄ«jumu BiÄ·ernieku trašu ”māsterplānā”.

Par CSDD BiÄ·ernieku trasÄ“s ieguldÄ«tajiem lÄ«dzekļiem droši vien bÅ«tu bijis iespÄ“jams nodrošināt radaru uzstādināšanu un ar elektrÄ«bu darbināmo mašÄ«nu uzlādÄ“šanas iekārtas visā Latvijas teritorijā.

VÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu, ka 2016.gada 13. un 14.decembrÄ« TiesÄ«bsarga birojā notiks tiesÄ«bsarga ikgadÄ“jā konference un 14.decembrÄ« plkst.10.00 – 12.00 tiks skatÄ«ta tÄ“ma ”Ekonomiskās intereses versus tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“: Mototrašu trokšÅ†u lieta”.

Visa informācija par konferenci ir Tiesībsarga mājaslapā.