Iesaki rakstu:

LÄ«dz Saeimai ir nonācis ilgi gaidÄ«tais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums projekts, pie kura VeselÄ«bas ministrija (VM) un dažādi VM pieaicinātie eksperti un tā saucamie sociālie partneri jau strādāja no februāra. ŠÄ·iet, nevienu nepārsteidz, ka likuma kvalitāte ir zema gan saturiskā ziņā, gan attiecÄ«bā pret citiem normatÄ«viem aktiem, ar kuriem saskaņā bÅ«tu jāstrādā šim likumam. Un nu jau to nekautrÄ“joties atzÄ«st pat augstākie VM ierÄ“dņi – tādi kā valsts sekretāra p.i. D. MÅ«rmane - Umbraško, kuras tiešais uzdevums ir sekot kvalitatÄ«vai un savlaicÄ«gai likuma izstrādei.

JāatzÄ«mÄ“, ka D.MÅ«rmane - Umbraško tika atrotÄ“ta atpakaļ uz VM no Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD), kur pÄ“c ministres A. ÄŒakšas atzinuma strādāja slikti, NVD darbs netika uzlabots, un netika veikts e-veselÄ«bas pilotprojekts, kā to paredzÄ“ja MK pieņemts lÄ“mums un kas bija strÄ«dus iemesls atlikt e-veselÄ«bas ieviešanu Ä£imenes ārstiem.

Lai kaut cik glābtu situāciju ar nekvalitatÄ«vo likumprojektu un nevajadzÄ“tu to publiski atzÄ«t par galÄ«go brāķi, koalÄ«cija vienojās, ka Valsts obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas kārtÄ«bu un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu klāstu noteiks cits likums - Valsts obligātās veselÄ«bas apdrošināšanas likums, kuram bÅ«tu jāstājas spÄ“ka no 2018. gada 31. decembra, - tas nozÄ«mÄ“, ka dienas gaisma tam bÅ«tu jāierauga jau nākamā gada vasarā, Ä«si pirms vÄ“lÄ“šanām.

Jaunais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums ir zaudÄ“jis vÄ“l vienu bÅ«tisku sadaļu - solÄ«to 4 % finansÄ“juma apjomu no IKP, kas liecina, ka A.ÄŒakšai nav politiska spÄ“ka un aizmugures, lai sasniegtu iepriekšÄ“jo apsolÄ«jumu nozarei.

Kaut arÄ« 4% no IKP ne tuvu nav tie, kas nosegtu visas vajadzÄ«bas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ (vidÄ“ji tie ir 7% no IKP), bet nu šis zaudÄ“jums ministrei neļauj plivināt uzvaras karogu un gÅ«t nedalÄ«tu nozares atbalstu savā postenÄ«, kurš šobrÄ«d ir sašÅ«pojies vÄ“l daudz vairāk nekā agrāk.

Tiesa, šÄ«m veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“to procentu norādÄ“m likumā šÄ vai tā nav nekādas jÄ“gas, jo ne jau tos ņems vÄ“rā Saeima, samÄ“rojot budžetu un to pieņemot. VM bÅ«tu jābÅ«t skaidri parādÄ«tiem aprÄ“Ä·iniem par nozari, nevis akli ar pirkstu debesÄ«s bakstÄ«tiem cipariem.

Uz priekšu nevirzās arÄ« citi darbi, bez kuriem nav iedomājams sakārtot veselÄ«bas nozari, - tarifu aprÄ“Ä·ini, kvalitātes standarti, vadlÄ«nijas. Jaunajā likumā ir pazudis punkts, kas kaut nedaudz iezÄ«mÄ“ja savākto miljonu izlietojumu.

Nav atrodams jÄ“dziens "kvota", ar kuru ir saskāries gandrÄ«z ikviens Latvijas iedzÄ«votājs, kurš gribÄ“jies pierakstÄ«ties uz izmeklÄ“jumiem vai pie speciālista, arÄ« bÄ“rniem bieži vien vecāki ir spiesti izvÄ“lÄ“ties maksas pakalpojumus.

Vai tiešÄm VM azotÄ“ ir aprÄ“Ä·ini un reformu plāns, kā ar esošo finansÄ“jumu nosegt visas apsolÄ«tās vajadzÄ«bas, it Ä«paši jau nodokļu maksātājiem, kam nu tiek solÄ«ts pilnÄ«gi viss?

Nav saprotams, kas motivÄ“s nodokļu nemaksātājus pÄ“kšÅ†i uzticÄ“ties valstij un maksāt Ä«pašo nodokli, ja nu neparedzÄ“ti ir sanācis izkrist no darba tirgus vai uzsākt lauksaimnieka gaitas, kur ir citi nodokļu maksāšanas principi. Vai tiešÄm ar 4 eiro mÄ“nesÄ« tiks garantÄ“ta pieeja pilnÄ«gi visam, kad tas nepieciešams ar augstu kvalitāti un atbildÄ«bu no mediÄ·u puses?

Par to likums klusÄ“, - kā vienmÄ“r ir pienākumi iedzÄ«votājiem, bet par saviem pienākumiem un atbildÄ«bu VM klusÄ“, jo tādas nav. EsošÄ sistÄ“ma turpinās darbu ierastā režīmā, jo nekādas citas izmaiņas nav paredzÄ“tas, pat Ministru kabineta noteikumi kopumā tiek saglabāti tie paši ar tiem pašiem mistiski aprÄ“Ä·inātiem tarifiem, kvotu sadali un atskaites principiem.

Ierastais režīms nozÄ«mÄ“ to, ka paniski tiek meklÄ“ti finanšu lÄ«dzekļi valsts vai iedzÄ«votāju kabatās, lai apmaksātu esošo neefektÄ«vo ārstniecÄ«bas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu. Nekas redzami nemaz netiek darÄ«ts, lai tā nauda, kuru VM grasās iegÅ«t, tiktu izlietota saimnieciski un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi.

Faktiski šis likums ir kā dārgs finanšu ielāps nejÄ“dzÄ«gajai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai. Jau tagad aptuvenie aprÄ“Ä·ini ikvienam domājošam veselÄ«bas vadÄ«tājam liek saprast - nepietiks! No iedzÄ«votājiem un valsts budžeta VM grasās vākt finanšu lÄ«dzekļus un mest tos lÄ«dzšinÄ“jā nejÄ“dzÄ«bā...

Turklāt – vai likumā ietvertā norma nodokļu nemaksātājiem ik gadu paaugstināt procentu no minimālās algas sociālā nodokļa iet kopā ar valdÄ«bas nostāju ik gadu palielināt sociālā nodokļa likmi arÄ« darbaspÄ“kam?

Izskatot likumu, nav skaidrs, kāpÄ“c A.ÄŒakša uzņēmusies VID lomu nodokļu iekasÄ“šanā, nosakot divus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu grozus - nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Vai nodokļu nemaksātāji ir mazāk slimi? Vai Satversme paredz iedzÄ«votāju segregāciju un Latvija vairs nebÅ«s sociāli atbildÄ«ga valsts? Turklāt šÄ« brīža tendences pasaulÄ“ ir nevis kādam ko liegt veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, bet tieši pretÄ“ji – paplašināt pieejamÄ«bu iespÄ“jami plašÄkam lielākam cilvÄ“ku lokam.

Ministre A.ÄŒakša tikai braukā ārzemju vizÄ«tÄ“s, bet neņem vÄ“rā Pasaules VeselÄ«bas organizācijas, OECD, Pasaules bankas vai citu atzÄ«tu ekspertu ieteikumus, kā sakārtot un organizÄ“t veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu valstÄ« pie ierobežotiem lÄ«dzekļiem.

KārtÄ“jo reizi ir radÄ«ta ilÅ«zija, kas nu jau sagruvusi, pirms tā sākta izskatÄ«t Saeimas komisijās. Var tikai apbrÄ«not ministres A.ÄŒakšas nekaunÄ«bu, nododot Saeimas deputātiem tālākam darbam tik zemas kvalitātes normatÄ«vo dokumentu, ko pat grÅ«ti nosaukt par likumu un kurā jau paredzÄ“ts cits - Ä«stais likums, kurš nu bÅ«šot tas, kas sakārtošot un ieviesÄ«šot veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas un pakalpojumu saņemšanas kārtÄ«bu valstÄ«.