Iesaki rakstu:

ŠobrÄ«d ar nebijušu aktivitāti klajā nākuši mediÄ·i, kas praktiski strādā. Nevis galvenie speciālisti, profesori un politikas veidotāji, bet praktiskā darba veicÄ“ji medicÄ«nā, jo netaisnÄ«gais atalgojums veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ jau ir tik kliedzošs, ka praktiskā darba darÄ«tāji ar saviem nieka grašiem vairs negrib samierināties.

VeselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša sola, ka visiem bÅ«s algas pÄ“c viņas plāna, piebilstot - ja viņa bÅ«s ministre. Tad sanāk, ka citiem šie solÄ«jumi un dokumenti jau atkal nebÅ«s saistoši vai arÄ« tā ir ÄŒakšas šantāžā un vÄ“lme par katru cenu saglabāt savu krÄ“slu, kas nu jau sāk šÅ«poties visvairāk no visa ministru kabineta. Spriežot pÄ“c dzirdÄ“tā, lasÄ«tā, šis ÄŒakšas plāns ir ārkārtÄ«gi vienkāršs - nav svarÄ«gi, kāda ir esošÄs veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas efektivitāte, aizveram uz to acis un ausis, bet tā vietā - nezinu kā un nezinu kurš - dodiet vairāk naudas, daudz vairāk naudas un tik dodiet... Vārdu sakot - metiet tik vairāk SprÄ«dÄ«ša cepurÄ“ bez dibena jeb caurajā mucā, varbÅ«t kaut kas atleks arÄ« algām...

Lai parādÄ«tu dažādas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas problÄ“mas valstÄ«, katrreiz tiek izmantoti savi (pašu pasÅ«tÄ«ti) pÄ“tÄ«jumi un ekspertu slÄ“dzieni. Tagad tiek runāts par medicÄ«nas māsu trÅ«kumu, ārstu un speciālistu trÅ«kumu nozarÄ“. Bet interesanti, kāpÄ“c Valsts kontrole atzÄ«st, ka pie mums pacienti nokļūst pie speciālistiem divas reizes vairāk nekā vidÄ“ji Eiropā? Un kāpÄ“c citi dati uzrāda, ka vidÄ“ji ārstniecÄ«bas speciālistu skaits uz iedzÄ«votāju skaitu Latvijā ir pietiekams tāpat kā medicÄ«nas māsu skaits uz iedzÄ«votāju skaitu? KāpÄ“c VeselÄ«bas ministrijai (VM) vÄ“l lÄ«dz šim nav skaidras sapratnes cik tad Ä«sti papildu darbos un kurās vietās (pie)strādā mediÄ·i, ja Ä£eogrāfiski daudzos Latvijas reÄ£ionos to katastrofāli pietrÅ«kst, bet citur (piem., RÄ«gā) ir pat rindas uz darba vietas gaidÄ«šanu (sk.http://www.vmnvd.gov.lv/lv/503-ligumpartneriem/arstu-gaidisanas-saraksti) )? 

EsošÄ apmaksas sistÄ“ma neliek mediÄ·iem normāli un godÄ«gi nostrādāt pilnu darba slodzi vienā darba vietā un klātienÄ“ visu darba dienu. Ä€rstu algas ambulatorajā aprÅ«pÄ“ un ārstu algas slimnÄ«cās pat vienai specialitātei ir krasi atšÄ·irÄ«gas, sākot no pāris simtiem eiro lÄ«dz pat desmit tÅ«kstošiem eiro, kaut nav noteikts, par cik lielu darba apjomu (kur nu vÄ“l kvalitāti) ir šÄ« samaksa. Viss tiekot maksāts par slodzes stundām (turklāt neapmaksājot virsstundas, dÄ“vÄ“jot tās par normālo pagarināto darba laiku).

Valsts kontrole, skatot VID informāciju, arÄ« atzÄ«mÄ“ datus par mediÄ·iem, kas strādā (vai drÄ«zāk formāli skaitās, ka strādā) vairākos darbos vienlaicÄ«gi. PÄ“c darba uzskaites dokumentiem sanāk, ka ikdienā vairākās darba vietās vienlaicÄ«gi šie mediÄ·i atrodas 24 un vairāk stundas, kas noteikti neatbilst Ä«stenÄ«bai. 

Ir specialitātes, kur jau esošie kolÄ“Ä£i nemaz nepiesaka jaunas rezidentÅ«ras vietas, lai tur nenonāktu gadÄ«juma rakstura entuziasti, kas pÄ“c tam jau esošajiem sastādÄ«s konkurenci un nebÅ«s iespÄ“jams noturÄ“t šÄdu "strādāšanas" monopolu. Konkurenti netiek pieļauti arÄ« no jau praktizÄ“jošiem kolÄ“Ä£iem. 

IepriekšÄ“jie ES izglÄ«tÄ«bai piešÄ·irtie miljoni tika izšÄ·Ä“rdÄ“ti dažādos kursos un neakreditÄ“tās programmās, lai apmācÄ«tu trÅ«kstošajās specialitātÄ“s (neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas ārsts un Ä£imenes ārsts) jau praktizÄ“jošos ārstus. Rezultātā reālu labumu guva tikai kursu pasniedzÄ“ji un to monopolistiskie organizÄ“tāji, jo tie ārsti, kuri apguva šÄ«s tālākizglÄ«tÄ«bas kvalifikācijas neakreditÄ“tās programmas, tā arÄ« netika sertificÄ“ti, jo, kā pÄ“cāk izrādÄ«jās, šÄ« nemaz nebija izglÄ«tÄ«bas programma, tikai formālās izglÄ«tÄ«bas kursi...

Sen nav noslÄ“pums, ka Austrumu slimnÄ«cā operāciju zāles tiek noslogotas labi, ja par 50%, tai pat laikā slimnÄ«cu vadÄ«bu tas neuztrauc un netiek prasÄ«ts no VeselÄ«bas ministrijas papildu darbs ambulatorā aprÅ«pÄ“, lai noslogotu pie sevis strādājošos pilnas slodzes speciālistus, par ko slimnÄ«ca gÅ«tu papildu ienākumus.

Tiek klusi murmināts par neatbilstošiem tarifiem, taču tā arÄ« nav skaidrs, kāds neredzamais ienaidnieks ÄŒakšai nav ļāvis pārrÄ“Ä·ināt pakalpojumu cenas saskaņā ar ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānu lÄ«dz 1. oktobrim. Tā pat nav skaļi pieteikta reforma, bet tikai elementāra matemātika, kur jau no 2017. gada visos lÄ«gumos varÄ“ja bÅ«t pareizie cipari un izlÄ«dzināta netaisnÄ«ba naudas sadalÄ“.

Interesanti, ka, neskatoties uz nepietiekamiem lÄ«dzekļiem reālās ārstniecÄ«bas pakalpojumiem, nesamÄ“rÄ«gi lielām algām administrācijai un tiem pietuvinātajiem, visas slimnÄ«cas strādā ar peļņu! Tas liecina, ka visi maksājumi ir nosegti, rÄ“Ä·ini samaksāti un algas laikā saņemtas. Tas viss ir, pateicoties šai nepareizo tarifu sistÄ“mai, kur Ä«sti nevar saprast, kas un kā tiek ietverts cenā, kad un par ko tiek maksāts.

Austrumu slimnÄ«cā saņem gandrÄ«z 100 miljonus eiro gadā no Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) kā valsts pasÅ«tÄ«jumu, bet tik brÄ«va vadÄ«bas attieksme pret zemo darba efektivitāti liek domāt, ka viss visus apmierina un kaut kā jau viss tāpat notiek. Gudrākie nodaļu vadÄ«tāji ir atraduši veidus, lai motivÄ“tu arÄ« medicÄ«nas māsas, tur notiek gan operācijas, gan manipulācijas. Bet ir arÄ« tādi, kam Ä«paši tas nerÅ«p, jo slimnÄ«cas vadÄ«bu tas satrauc vismazāk.

 It kā uz pilnu slodzi un pilnu darba laiku esošo ārstu (daudzskaitlÄ«) prombÅ«tni nodaļās veiksmÄ«gi nosedz rezidenti dienas otrā pusÄ“, bet brÄ«vdienās nodaļās nav arÄ« rezidentu, tos var atrast tikai uzņemšanas nodaļās. "AkutizÄ“tie" ambulatora profila pacienti pacietÄ«gi guļ slimnÄ«cā nedēļām, gaidot rindu uz nepieciešamajiem izmeklÄ“jumiem un manipulācijām, jo ārpus slimnÄ«cas sienām saņemt izmeklÄ“jumus par valsts naudu ambulatori faktiski ir neiespÄ“jami. 

Vai tad NVD ir paredzÄ“jis šÄdu darba organizāciju? Kas vispār nosaka, kā un kas slimnÄ«cās ir jādara? No valsts puses nav ne nacionālo kvalitātes standartu, ne ārstniecÄ«bas vadlÄ«niju. Tas viss ir valdes rokās....

Izskatās, ka šÄ« iesÄ«kstÄ“jusÄ« feodālā tipa labumu gÅ«šanas sistÄ“ma pieder pie "sarkanajām lÄ«nijām", kuru nedrÄ«kst pārkāpt. Tas ir tabu, lÄ«dzÄ«gi kā neoficiāla paritātes vienošanās - nekādus ambulatoros pakalpojumus nedrÄ«kst nodot slimnÄ«cām vai konsolidÄ“t publiskā sektorā; slimnÄ«cās nedrÄ«kst reāli sekot lÄ«dzi, kontrolÄ“t darba izpildi un nodarbināt mediÄ·us pilnas 8 stundas dienā - neatkarÄ«gi no tā, kas un cik ir ierakstÄ«ts darba uzskaites tabelÄ“, šajā laikā pavisam brÄ«vi drÄ«kst lasÄ«t lekcijas, mācÄ«t studentus, iet uz privātpraksi vai piestrādāt farmācijas firmās; nedrÄ«kst runāt un apvienot jau esošus specializÄ“tus centrus, kaut tie nav pilnÄ«bā noslogoti; nedrÄ«kst runāt par augstskolu apvienošanu jeb RSU pievienošanu LU, kas bÅ«tu finansiāli pamatoti.

Tāpat nedrÄ«kst runāt par to, ko patiesi nozÄ«mÄ“ termins "universitātes slimnÄ«ca"; nedrÄ«kst Ä·erties klāt medikamentu cenām, regulÄ“jumam un kompensÄ“jamiem medikamentiem. Šeit ir milzÄ«gas iespÄ“ju rezerves, jo tieši šeit, caur šo nekontrolÄ“to feodālā tipa labumu gÅ«šanas sistÄ“mu tiek novirzÄ«ti vislielākie lÄ«dzekļi, kuri iet secen reālā ārstniecÄ«bas darba apmaksai un reāli nepieciešamajiem ārstniecÄ«bas pakalpojumiem, to kvalitātei un pieejamÄ«bai.

ÄŒakšai ir vieglāk prasÄ«t papildu 150 miljonus (it kā) algām, nevis Ä·erties klāt iesÄ«kstÄ“jušÄs greizās sistÄ“mas tabu tÄ“mām - jo tad amatu zaudÄ“s ātrāk nekā situācijā, ja nespÄ“s novÄ“rst draudošo DzemdÄ«bu nama streiku. Ar milzÄ«go naudu tika aplaimoti visi, tikai ir noslÄ“pums - kā?

Skaļi runājot par lÄ«dzekļu trÅ«kumu veselÄ«bas aprÅ«pei un uzrādot pat aprÄ“Ä·inus par to apjomu gan relatÄ«vajos, gan absolÅ«tajos ciparos, VeselÄ«bas ministrija izliekas nemanām un nepieskaita saviem izdevumiem arÄ« pašvaldÄ«bu investÄ«cijas un veselÄ«bas pabalstus iedzÄ«votājiem, tāpat kā neierÄ“Ä·ina veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«dzekļos to, ka AizsardzÄ«bas ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai arÄ« ir savi veselÄ«bas centri, mediÄ·i un izdevumu pozÄ«cijas, kas sedz pilnu veselÄ«bas pakalpojuma cenu.

Tāpat nemana un neieskaita to, cik no 76 miljoniem eiro, ko veic brÄ«vprātÄ«gā privātā veselÄ«bas apdrošināšana, ir valsts un pašvaldÄ«bas iestādes, uzņēmumi un kapitālsabiedrÄ«bas, kas sastāda vairāk nekā pusi no visa. Kopā saskaitot, tie jau ir ievÄ“rojami lÄ«dzekļi, kuri valstÄ« tiek plānoti un ir ieguldÄ«ti veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ no budžeta.

Izskatās, ka ÄŒakša kā milzÄ«gu atslogu medicÄ«nas finansiālām problÄ“mām redz pašvaldÄ«bu budžetus. Piesedzoties ar prasÄ«bu nodrošināt pieejamÄ«bu veselÄ«bas aprÅ«pei, varÄ“s pašvaldÄ«bām likt maksāt par slimnÄ«cu komunāliem maksājumiem vai arÄ« kā citādi finansiāli atbalstÄ«t ārstniecÄ«bas iestādes. Protams, veselÄ«ba iestāžu valdes iestādÄ“s ieceļ pašvaldÄ«bas, un ne vienmÄ“r tās nodrošina labu menedžmentu un kvalitatÄ«vu iestādes darbu. Bet, tā kā no valsts puses netiek izvirzÄ«ti nekādi kvalitātes kritÄ“riji, tad arÄ« nekādas pamatotas pretenzijas par neefektÄ«vu darbu celt nevar.

VeselÄ«bas iestādes pÄ“c savas struktÅ«ras ir komercuzņēmumi, lÄ«dz ar to tās atšÄ·iras no skolām, kas ir iestādes. LÄ«dz ar to pašvaldÄ«bas nedrÄ«kst segt tekošos izdevumus, tās drÄ«kst veikt tikai investÄ«cijas, bet ne komunālos maksājumus. Un maz ticams, ka pašvaldÄ«bas bÅ«s sajÅ«smā par šo priekšlikumu, jo tieši dažu procentu ienākuma nodokļa novirzÄ«šana Circenes plānotajam modelim, kas mazinātu pašvaldÄ«bu budžetus, nobloÄ·Ä“ja šo "veselÄ«bas apdrošināšanas" ieceri .

Nav jau brÄ«nums, ka ÄŒakša nesaprot savus dÄ«vainos priekšlikumus, skaidri parādot, ka, strādājot slimnÄ«cu valdÄ“s, nav sapratusi pamatdarbÄ«bas principus un Ä«stenÄ«bā nezina, kas notiek veselÄ«bas aprÅ«pes uzņēmumos.