Iesaki rakstu:

Nevienam vairs nerada nekādu pārsteigumu valdošo politiÄ·u nekaunÄ«ba, un kārtÄ“jais apliecinājums tai ir „elitei” plānotais ievÄ“rojamais algu pielikums, kas bÅ«s vidÄ“jās mÄ“nešalgas robežās, kuru saņem ievÄ“rojams iedzÄ«votāju skaits, ik dienas strādājot astoņas stundas. Interesanti, ka algu lielums galÄ«gi nav atkarÄ«gs no darba ražīguma vai kādiem citiem kvalitātes kritÄ“rijiem, un tā nu lielāku algu saņems arÄ« veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša – nu jau 4240 eiro mÄ“nesÄ«.

ÄŒakšai gan vienalga bÅ«s ievÄ“rojami mazāk nekā, ieņemot amatus valsts slimnÄ«cās, - tad vidÄ“ji mÄ“nesÄ« sanāca ap 10 000 eiro. SalÄ«dzinoši: medicÄ«nas māsa pÄ“c VeselÄ«bas ministrijas (VM) sistÄ“mas atalgojumā saņem lÄ«dz 675 eiro, bet kopā ar nakts stundām un piemaksām jau pat 929 eiro mÄ“nesÄ« (pirms nodokļu nomaksas).

Pati A.ÄŒakša gan ir atzinusi, ka darbinieks nevarot strādāt kvalitatÄ«vi 24 stundas no vietas un dežūras bÅ«tu jādala. Viņa apgalvo, ka BÄ“rnu slimnÄ«cā šÄda prakse tikusi izskausta.

Bet tagad tas kaut kā jau ir aizmirsies: mediķi oficiāli strādā ne tikai 24 stundas no vietas, bet pat 24 stundas no vietas visu nedēļu un pat vairāk stundas, nekā ir diennaktī, piemēram, 36 stundas.

Ministre izliekas to neredzam, jo pazudusi iecere nodalÄ«t valsts medicÄ«nu no privātās, lai mediÄ·i varÄ“tu ar pilnu noslogojumu strādāt vienā darbavietā un saņemt algu ja ne kā ministram, tad vismaz atbilstoši savas profesijas profesionālajām kompetencÄ“m un profesiju standarta klasifikācijai.

Ministre A.ÄŒakša var priecāties par savu algas pielikumu, žēl tikai, ka viņas darbu negatÄ«vi vÄ“rtÄ“ ne tikai iedzÄ«votāji un pacienti, bet arÄ« medicÄ«nas profesionāļi. AtšÄ·irÄ«bā no VM darbiniekiem neviens nekādu uzlabojumu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ neredz, jo faktiski tāda arÄ« nav.

Kaut arī tiek solīta papildu nauda arī ārstniecībai, nav nekādu objektīvu kvalitātes prasību, kuras VM uzskatītu par vajadzību ieviest un kontrolēt. Tas netiek iestrādāts pat attīstības plānos, kaut bez tā nekādas reformas nav iespējamas!

Nav nekādas politiskās atbildÄ«bas kontroles un prasÄ«bu arÄ« pret A.ÄŒakšas darbu, jo svarÄ«gāko darāmo darbu termiņi ir pārlikti uz nākamā gada beigām. Slavinātais Reformu plāns nav ticis tālāk par virspusÄ“ju informatÄ«vo ziņojumu bez aprÄ“Ä·iniem, ieviešanas grafika, rÄ«cÄ«bas plāna, konkrÄ“tiem mÄ“rÄ·iem un vienÄ«bām.

Ziņojumā aprakstÄ«tās izmaiņas nevar nosaukt arÄ« par reformām. Tās drÄ«zāk ir šauras idejas, lai pārdalÄ«tu veselÄ«bas pakalpojuma tirgu pÄ“c VM ieskatiem. Bet iecerÄ“tais neuzlabo kvalitāti un darba ražīgumu, nedod mÄ“rāmu sabiedrÄ«bas labumu un efektivitāti mÄ“rÄ·u sasniegšanā, kas ir pamatā labai veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«bai ikvienā OECD valstÄ«.

Kaut Eiropas Komisija (EK) sagaida strukturālo reformu plānu, ko nosaka budžeta atkāpe uz deficÄ«ta rÄ“Ä·ina, lielas iebildes neviens pret šÄ«m apšaubāmajām VM iecerÄ“m šobrÄ«d neceļ, jo galu galā tā ir valsts atbildÄ«ba, kā tiek tÄ“rÄ“ta nauda uz mÅ«su bÄ“rnu rÄ“Ä·ina.

Nav skaidrs, kā pÄ“c diviem gadiem tiks kompensÄ“ts vÄ“rienÄ«gais finanšu pieplÅ«dums, jo šobrÄ«d visas pozÄ«cijas, kur tiek piešÄ·irta papildus nauda, atbilst bāzes pozÄ«cijas izdevumiem un valdÄ«ba 2020. gadā kopā ar mediÄ·iem var atrasties pie sasistas siles, jo nekādas reformas, kas optimizÄ“tu darbu, tā arÄ« nebÅ«s paveiktas.

Skaļi pieteiktais VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums arÄ« nerisina nekādas problÄ“mas, jo ir tik zemas kvalitātes, ka vairāk problÄ“mas rada un daļa iedzÄ«votāju jÅ«tas pazemoti kā potenciālie valsts ienaidnieki, kaut paklausÄ«gi pilda valsts noteikumus par darba samaksu un atbilstoši maksā pašnodarbināto vai mikrouzņēmuma nodokļus.

VM „neredz” citu valstu pieredzi, kas ir atzinušas, ka iedzÄ«votājiem nedrÄ«kst liegt pamata veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu, radot tam ierobežojumus (kā tagad uz nodokļu maksāšanas pamata). Nav skaidrs, vai šÄdai VM pieejai finansÄ“šanā vispār bÅ«s Ä«stermiņa ieguvums, bet ir pilnÄ«gi skaidrs, ka ilgtermiņā tāda nav.

Zaļo zemnieku savienÄ«ba (ZZS) nesmukumu ar likumu grib nodzÄ“st, nododot to darbam ZZS Saeimas komisijām. Taču nākamgada Saeimas vÄ“lÄ“šanu tuvums neļaus klusi to izdarÄ«t, un aizvien vairāk izskan objektÄ«vu argumentu pret VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumu un tur ietvertajām normām.

Šis likuma projekts nerisina neko, tam nav pat definÄ“ts mÄ“rÄ·is, toties pÄ“c nosacÄ«to sociālo partneru iegribām tiek veidota padome, kas nu brÄ«vi varÄ“s aizstāvÄ“t savu organizāciju biedru - privāto veselÄ«bas kompāniju intereses, ietekmÄ“jot vienlÄ«dzÄ«gu sadalÄ«jumu, lai priekšroku negÅ«tu valsts un pašvaldÄ«bu Ä«pašumā esošas poliklÄ«nikas un slimnÄ«cas.

Nav arÄ« risinājuma par Ä£imenes ārstu streiku, un naivi cerÄ“t, ka tas atrisināsies pats no sevis. VM nemaz nekomunicÄ“ ar Ä£imenes ārstiem, viņu pārstāvjiem. Visa sarakste ar ārstiem notiek pastarpināti ar ziņu aÄ£entÅ«ru starpniecÄ«bu, bet onkrÄ“tas rakstiskas atbildes vai priekšlikumu uz visām ārstu prasÄ«bām VM ir bijis grÅ«ti noformulÄ“t.

Var atrast VM versijas no kategoriskiem apgalvojumiem, ka papildus naudas nebūs, līdz absurdām prasībām, pie kurām nauda tomēr būs. Pārējās prasības par e-veselību un koppraksēm ģimenes ārstiem pieņemamā veidā, kas atbilstu primārās veselības aprūpes principiem, vispār netiek izskatītas.