Iesaki rakstu:

No savas pirmās amata dienas veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša pieteica sevi kā profesionāli un cilvÄ“ku, kas pārzina nozari. Kā svarÄ«gāko trÅ«kumu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ viņa minÄ“ja nevis zemo kvalitāti vai slikto nozares menedžmentu, bet tikai naudas trÅ«kumu.

A.ÄŒakša nav pirmā ministre, kas pieprasa papildu finansÄ“jumu, taču pirmā, kas spÄ“ja satracināt mediÄ·u sabiedrÄ«bu. Ne velti Satversmes tiesā ir iesniegta prasÄ«ba par to, cik likumÄ«gs ir "normālais pagarinātais darba laiks" mediÄ·iem, kur virsstundas tiek apmaksātas pÄ“c parastā tarifa. Jau šobrÄ«d bÄ“rnu Ä·irurgi un māsas atsakās strādāt papildu stundas, kas novedis pie tā, ka bÄ“rnu uz plānveida operāciju var pierakstÄ«t tikai uz nākamā gada martu.

ŠÄdam pavÄ“rsienam A.ÄŒakša nebija gatava, jo Saeimas komisijas sÄ“dÄ“ pauda pārsteigumu, ka lietas šÄdi attÄ«stÄ«jušÄs - mediÄ·i nav pacietušies un nav paklausÄ«gi gaidÄ«juši viņas izcÄ«nÄ«to naudu, lai sveiktu viņu kā uzvarÄ“tāju.

Taču koalÄ«cijas partneri vilcinās ar papildu finansÄ“juma piešÄ·iršanu, jo ir pamatotas bažas, ka veselÄ«bas nozarÄ“ nauda plÅ«st kā caurā mucā un nav nekādas pārliecÄ«bas, ka šobrÄ«d visi piešÄ·irtie lÄ«dzekļi tiek izlietoti efektÄ«vi un lietderÄ«gi.

Lai arÄ« A.ÄŒakša publiski ir norādÄ«jusi, ka kolÄ“Ä£i ministri un premjers Ä«sti nesaprot, ko nozÄ«mÄ“ vārds „prioritāte”, pati ministre nespÄ“j norādÄ«t nevienu jomu pārvaldÄ«tajā nozarÄ“, kas bÅ«tu pilnÄ«bā sakārtota. Pati par prioritāti ir saukusi bÄ“rnu un mātes veselÄ«bu, tad vÄ“lāk Ä£imenes ārstu medicÄ«nu, tad onkoloÄ£iju... daudz visādu prioritāšu...

To, ka naudas plÅ«sma nav caurspÄ«dÄ«ga, to, ka nav skaidri principi tarifu aprÄ“Ä·ināšanā, to, ka esošais finansÄ“juma modelis nemotivÄ“ mediÄ·us labāk strādāt, jau vairākas reizes ir norādÄ«jusi Valsts kontrole! Taču neizskatās, ka tas bÅ«tu saistoši VM, jo jaunajā Reformu plānā šie aizrādÄ«jumi un priekšlikumi nav ņemti vÄ“rā.

VM pārraudzībā ir vairākas valsts kapitālsabiedrības, ar kuru pārvaldību veicas diezgan slikti. Piemēram, Austrumu slimnīcā nelietderīgi tērēti 28 miljoni eiro, kas faktiski ir visu lokālo slimnīcu gada budžets, kopā saskaitot.

Austrumu slimnÄ«cas sastāvā ir InfektoloÄ£ijas centrs, kuru pārvalda virsārste B.Rozentāle. InfektoloÄ£ijas centrs uztur milzÄ«gu laboratorijas bloku, kur ietilpst savulaik pÄ“c B.Rozentāles iegribas uzceltā Ä«paši bÄ«stamo infekciju laboratorija, kur ieguldÄ«ja vairāk nekā 5 mlj latu. ŠobrÄ«d šÄ« laboratorija netiek lietota, bet tikai uzturÄ“ta... Jautājums - cik tas bija un ir lietderÄ«gi?

ArÄ« paša centra lietderÄ«bu var apšaubÄ«t, jo gultu noslogojums ir zems. Bet esošo laboratoriju varÄ“tu integrÄ“t Gaiļezera bloka laboratorijā (abas struktÅ«rvienÄ«bas galu galā ir RAKUS sastāvā). Abas laboratorijas nav pilnÄ«gi noslogotas, precÄ«zāk, tās strādā diennakts režīmā, bet galvenā darba fāze ir tikai rÄ«ta stundās, kad tiek atnesti pacientu paraugi no nodaļām. PārÄ“jo dienas gaitu noslogojums ir niecÄ«gs. ArÄ« citi dežūrdienesti nav vienmÄ“rÄ«gi un efektÄ«vi noslogoti.

Ne tikai Austrumu slimnÄ«cā, bet arÄ« Stradiņu slimnÄ«cā regulāri uz gada beigām (pagājušogad jau septembrÄ«) tiek paziņots par NVD piešÄ·irto kvoto beigšanos. Taču nekur nav dzirdÄ“ts, ka šai laikā, kad kvotu nav, kādi mediÄ·i dotos masveida bezalgas atvaļinājumā vai arÄ« stacionāro pacientu vietā sāktos ambulatoro pacientu konsultÄ“šana, lai bÅ«tiski samazinātu rindas. Konsultāciju izmaksas bez manipulācijām nekādus papildu izdevumus slimnÄ«cām taču nenestu, bet bÅ«tiski samazinātu stacionÄ“to pacientu skaitu! Par šÄdu praksi nav dzirdÄ“ts.

ArÄ« šobrÄ«d, kad pašu slimnÄ«cu vadÄ«bas dēļ trÅ«kst medicÄ«nas māsu, tiek ilgtermiņā atliktas operācijas (t.i. pacienti nemaz netiek ārstÄ“ti), mediÄ·u atalgojums nemainās, tas ir neatkarÄ«gs no veiktā darba apjoma, tiek maksāts par to, ka "mediÄ·is atrodas darbā"...

ArÄ« pacienti ir pieraduši, ka, esot slimnÄ«cā, ir jāgaida iekšÄ“jās rindās uz izmeklÄ“jumiem, konsultācijām un manipulācijām. Daudzas dienas pacientam paiet, vienkārši gulšÅ†Äjot slimnÄ«cas gultās un gaidot savu procedÅ«ru, nemaz nerunājot par brÄ«vdienām, kad ārstÄ“šana norit vien intensÄ«vās terapijas nodaļās un vÄ“l uzņemšanas nodaļā.

Universitātes slimnÄ«cas nekautrÄ“joties izmanto topošo ārstu - rezidentu darbaspÄ“ku, kas dara pilnÄ«gi visu - apskata pacientus, nozÄ«mÄ“ un veic terapiju, pilda dokumentus, dežūrÄ“ un izraksta pacientus. Rezidentam bÅ«tu jāārstÄ“, mācoties no pieredzÄ“jušajiem kolÄ“Ä£iem to tiešÄ vadÄ«bā un uzraudzÄ«bā. Bet realitātÄ“ šo pieredzÄ“jušo kolÄ“Ä£u (kuriem jāmāca rezidenti) nemaz blakus nav. Tie atrodas nodaļā tikai "uz papÄ«ra"...

Bieži pacienti tikai mājās izlasa, pie kāda (kā izrādās) pazÄ«stama un slavena ārsta (profesora) ir ārstÄ“jušies (kurš tai laikā nemaz Latvijā nav atradies, jo bija zinātniskā konferencÄ“). Bet reāli visus ārstniecÄ«bas darbus ir veikuši rezidenti. Turklāt vieni paši (kas Ä€rstniecÄ«bas likumā tiem nemaz nav atļauts).

Visas uzņemšanas faktiski turas tikai uz rezidentu pleciem, kaut skaitās, ka strādā sertificÄ“tu ārstu uzraudzÄ«bā. Realitāte ir drÅ«mi cita. Tikai nezin kāpÄ“c par to vāji interesÄ“jas VeselÄ«bas inspekcija. Bet pacienti ir priecÄ«gi, ka vispār tos kāds aprÅ«pÄ“, ārstÄ“ (un viņi jau nemaz nezina, kurš ir sertificÄ“ts ārsts, kurš ārsts rezidents, vai varbÅ«t pat students)...

Ja šÄdi norit darbs lielākajās un nozÄ«mÄ«gākajās valsts universitātes slimnÄ«cās, kur, piemÄ“ram, Austrumu un Stradiņu budžets kopā ir tuvu pie 200 mlj eiro (gandrÄ«z ceturtā daļa no visiem veselÄ«bas izdevumiem Latvijā), tad par kādu ārstniecÄ«bas kvalitāti un efektivitāti var bÅ«t runa? Kādu to var sagaidÄ«t nākotnÄ“ bez reālām reformām veselÄ«bas aprÅ«pÄ“? Un vai tad tiešÄm kaut kas uzlabosies, ja naudas šajās "caurajās mucās" tiks dots vairāk, krietni vairāk, kā to prasa A. ÄŒakša?

Ministre A.ÄŒakša piekrÄ«t apgalvojumam, ka mediÄ·u pāriešanai strādāt uz ambulatorām, pārsvarā privātām iestādÄ“m pamatā ir tas, ka tur ir labs finansÄ“jums. Īpaši nepārstrādājot 8 stundas, mediÄ·i var saņemt labu atalgojumu. Kā arÄ« bÅ«tiski, ka privātajā sektorā pacienti nav ar tik smagām saslimšanām un neprasa tik daudz piepÅ«les.

Valsts slimnÄ«cās mediÄ·i paziņo, ka dodas strādāt uz privātām iestādÄ“m, un lÄ«dz ar to iespÄ“jams, ka ar palikušajiem nevarÄ“s nodrošināt plānveida un pat neatliekamo palÄ«dzÄ«bu.

Stradiņa slimnÄ«ca vairāk nekā gadu strādāja bez vadÄ«tāja. Bez konkursa ieceltā, bet A.ÄŒakšas izraudzÄ«tā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja I.Kreicberga, stājoties amatā, teica, ka viņai ir redzÄ“jums, kā uzlabot slimnÄ«cas darbu un kvalitāti. Bet pašlaik rezultāts ir pretÄ“js - Stradiņu slimnÄ«cas vecmātes nu jau saņem mazāku algu ar vienādiem tarifiem nekā DzemdÄ«bu nama vecmātes, trÅ«kst māsu operāciju blokā, un pārÄ“jie mediÄ·i draud ar streiku... Vienlaikus ir liels administratÄ«vais bloks un kādu laiku algu izdrukas lapiņas liecina, ka daudzi profesori ārpus algas saņem krietnas piemaksas.

Kā periodisks veselÄ«bas finansÄ“juma papildu avots ir ES struktÅ«rfondi. Kaut arÄ« pÄ“dÄ“jos gados ieguldÄ«ti vÄ“rā ņemami lÄ«dzekļi slimnÄ«cu renovācijā un medicÄ«nas iekārtās (kuras vÄ“lāk netiek nemaz noslogotas), tiek pieprasÄ«ti aizvien jauni un jauni lÄ«dzekļi. Kas arÄ« tiek piešÄ·irti...

Nekur nav atrodama Stradiņu slimnÄ«cas pilnā bÅ«vniecÄ«bas tāme, taču otrā korpusa bÅ«vniecÄ«bai nu jau atkal piešÄ·irti 91 miljoni eiro no 174 miljoniem, kas ir vairāk nekā puse no finansÄ“juma visām citām reÄ£ionālām slimnÄ«cām kopā!!!

No ES fondiem tiek finansÄ“ta arÄ« VeselÄ«bas veicināšanas programma pašvaldÄ«bās, kur atkarÄ«bā no iedzÄ«votāju skaita un struktÅ«ras ir aprÄ“Ä·ināts pieejamais finansÄ“jums bez papildu lÄ«dzfinansÄ“juma kopā aptuveni 40 miljoni eiro. Ir dÄ«vaini, ka uz šo naudu un projekta realizāciju ir pieteikušÄs tikai puse pašvaldÄ«bu. Kaut arÄ« CFLA bija pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu, VM un SPKC no savas puses neko nedarÄ«ja, lai pieteiktos visas pašvaldÄ«bas.

Kaut vārdos ministre  A.ÄŒakša saka, cik svarÄ«ga ir profilakse un preventÄ«vie pasākumi, lai cilvÄ“ki nesaslimtu un bÅ«tu veseli, darbu nav. A.ÄŒakša pat piešÄ·Ä«ra SPKC darbiniekiem goda rakstus par labu darbu!

No slimnÄ«cām šo godu izpelnÄ«jās Liepājas reÄ£ionālā slimnÄ«ca un PiejÅ«ras slimnÄ«cas darbinieki, un vÄ“l tikai viens ārsts no BÄ“rnu slimnÄ«cas. VarbÅ«t tā ir tikai sakritÄ«ba, ka premjers M.Kučinskis un Saeimas sociālo lietu komisijas vadÄ«tāja A.Barča pārstāv politisko Liepājas partiju? Vai arÄ« A.ÄŒakšai ir tikai sev zināmi kritÄ“riji, kā novÄ“rtÄ“t un atrast labākos darbiniekus ar neesošiem panākumiem...

Kaut veselÄ«bas aprÅ«pes resursi ir ļoti ierobežoti, salÄ«dzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā procentuāli ir vislielākais ierÄ“dņu un darbinieku skaits veselÄ«bas aprÅ«pes administrÄ“jošÄs iestādÄ“s.

AtšÄ·irÄ«bā no kaimiņiem Latvijā ir divas medicÄ«nas augstskolas, kur pilnÄ«bā par valsts lÄ«dzekļiem sagatavo topošos mediÄ·us. Bet izskatās, ka augstskolas darbojas pilnÄ«gi autonomā režīmā - katru gadu ir iespaidÄ«gs studentu skaits, kas saņem par nodokļu maksātāju naudu iegÅ«tos diplomus, bet no VM puses nemitÄ«gi tiek dzirdÄ“ts par visa veida mediÄ·u trÅ«kumu. Kur paliek šie mediÄ·i, un vai 27 miljoni eiro šai greznÄ«bai RSU nebÅ«tu jāsedz no IZM budžeta ?

Jau iepriekš izskanÄ“jis viedoklis, ka A.ÄŒakša savu pirmo gadu ministres amatā nav paveikusi neko vÄ“rā ņemamu. ArÄ« jaunais Reformu plāns ir ļoti vispārÄ“js, tas ir pretrunā ar citiem dokumentiem un nesniedz skaidru redzÄ“jumu par nozares plānoto attÄ«stÄ«bu.

Ir grÅ«ti teikt, vai ministres amatā neder tieši A.ÄŒakša, bet ir skaidrs, ka nav redzami un jÅ«tami uzlabojumi ne no pacientu, ne mediÄ·u viedokļa. Ministre nav izpildÄ«jusi nevienu solÄ«jumu premjeram, kuram gan ir visas iespÄ“jas lemt par ministra atbilstÄ«bu jau tuvākajā laikā!

P.S. Pašlaik, kad stāvoklis medicÄ«nā kļūst kritisks, VM A. ÄŒakša atrodas ārzemÄ“s... ir taču jāpārliecinās PVO konferencÄ“, vai Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes rādÄ«tāji ir tikpat stabili kā iepriekš - t.i., vai spÄ“jam noturÄ“ties ES sliktākajā vÄ“rtÄ“jumā,visu tabulu pÄ“dÄ“jās vietās (esam sliktāki pat par Rumāniju un Bulgāriju)...

P.P.S. Bet RAKUS turpina "uzlabot kvalitāti" savā manierÄ“ - ieviešot izcili dārgus, bet nevienam nevajadzÄ«gus un neefektÄ«vus pasākumus: http://medicine.lv/raksti/0d573da2-e3f0-44fe-b2fe-207408f8e6d5
Turpmāk Gaiļezerā tiks precÄ«zi identificÄ“ti pacienti! Tiesa, kāda jÄ“ga identificÄ“t pacientu, ja viņu neārstÄ“?... Bet lÄ«dz tam nav laika aizdomāties, vajag tik vairāk naudas... Vismaz tagad Gaiļezerā precÄ«zi zinās - kurš nav ārstÄ“ts, lai, nedod, Dies', to nesajauktu ar kādu citu, kurš arÄ« nav ārstÄ“ts!