Iesaki rakstu:

Esmu dzirdÄ“jis senu teoriju, ka viena daļa cilvÄ“ces nemaz nav cilvÄ“ki, bet gan dzÄ«vnieki. Neskatoties uz to, ka to āriene ir gluži cilvÄ“cÄ«ga. Cita teorija māca, ka viena daļa cilvÄ“ku dzimuši no Dieva, bet otra – no velna. Un ko gan no velniem var gaidÄ«t? VÄ“l cita mācÄ«ba māca, ka cilvÄ“ku rasÄ“ iefiltrÄ“jušies cilvÄ“kveidÄ«gi reptiļi. Cita – ka citplanÄ“tieši.

Es pats, atklāti sakot, uzskatu, ka visi cilvÄ“ki tomÄ“r ir cilvÄ“ki. Ar savām labajām un sliktajām Ä«pašÄ«bām. Ja labo Ä«pašÄ«bu ir vairāk vai arÄ« ja tās ir godājamākas, mÄ“s sakām – tas ir labs cilvÄ“ks. Ja sliktās ņem virsroku vai arÄ« tās ir nejaukākas, mÄ“s sakām – slikts cilvÄ“ks. Bet pÄ“dÄ“jā laikā, vÄ“rojot un diemžēl arÄ« saskaroties ar šodienas Latvijas (un arÄ« pasaules, protams) realitāti, es esmu sācis šaubÄ«ties. ŠaubÄ«ties par to, vai visi cilvÄ“ki tiešÄm ir cilvÄ“ki. Un lÅ«k, kādēļ.

Samazinoties Latvijas iedzÄ«votāju, Ä«paši – saucamo “ekonomiski aktÄ«vo” cilvÄ“ku jeb, vergturu valodā runājot - “darbaspÄ“ka” skaitam, kā arÄ« izsÄ«kstot zagšanas, privatizācijas un cita veida slÄ“ptās un ne visai slÄ“ptās laupÄ«šanas un krāpšanas iespÄ“jām, Latvijā valdošÄ politmafija Ä·eras pie visām iespÄ“jām saglabāt un palielināt savus ienākumus. Tiem, kā zināms, visi lÄ«dzekļi labi. Aug iekasÄ“to sodu, akcÄ«zes, NĪN un citu viegli administrÄ“jamu nodokļu apjoms. Un šÄ·iet, ka Latvijas iedzÄ«votāji pie tā ir pieraduši un ar politiÄ·u nekaunÄ«bu un negausÄ«bu nevienu pilsoni pārsteigt vairs nevar. ArÄ« mani ne.

Bet ir kaut kas, kam es tomÄ“r nebiju gatavs. Un tas ir – cik daudz cilvÄ“ku ir gatavi pakalpot un sadarboties ar viszemākās morāles cilvÄ“kiem.

Šie “mežonÄ«gā kapitālisma” laiki Latvijā, neskaitot daudzas citas savdabÄ«bas, ir raksturÄ«gi ar to, ka “izvelk” gaismā cilvÄ“ku visatbaidošÄkās un pretÄ«gākās Ä«pašÄ«bas. Filosofiski raugoties, varbÅ«t tas arÄ« nav tik slikti – nonākt apstākļos, kuri parāda, kas cilvÄ“kā snaudis, bet nu “iznāk ārā”. Bet, raugoties praktiski un saskaroties ar to ikdienā, pārņem riebums un nu nemaz vairs negribas šeit dzÄ«vot. Es runāju par to, ka daudzi cilvÄ“ki ir kļuvuši par suņiem.

IespÄ“jams, ka daudzi suņumīļi man pārmetÄ«s, ka es kaut kādu bezmorāles un bezrakstura politiÄ·i vai viņa lÄ«dzzinātāju esmu salÄ«dzinājis ar sunÄ«ti. Un pārmetums bÅ«s vietā - tiešÄm lielākajai daļai Latvijas suņu ir cÄ“lāks, godÄ«gāks un uzticamāks raksturs, nekā lielākajai daļai Latvijas valstsvÄ«ru. SunÄ«tim var pat iemācÄ«t nezagt no galda kārdinoši smaržojošu desas luņķi. IemācÄ«t Latvijas politiÄ·us atturÄ“ties no zagšanas vai vismaz savas JÅ«das algas paaugstināšanas uz Latvijas posta ainas fona, šÄ·iet, nav iespÄ“jams. Un arÄ« par pederastiju starp suņiem nav dzirdÄ“ts... ArÄ« kanibālisms suņiem ir svešs atšÄ·irÄ«bā no daudziem latviešiem, kuri labprāt “noÄ“d” citus latviešus. Bet ne par to ir šis stāsts.

Stāsts ir par kādu Ä«pašÄ«bu, kura ir noderÄ«ga un dara godu sunim, bet piemÄ«toša cilvÄ“kam, to ārkārtÄ«gi apkauno. Un tā ir – akla pavēļu pildÄ«šana. PildÄ«šana par spÄ«ti sirdsapziņai, godam, cilvÄ“cÄ«gumam un taisnÄ«gumam. Kalpošana jebkuram saimniekam, kurš to baro. SavtÄ«ga politisko un pat reliÄ£isko uzskatu maiņa, pielāgojoties “valdošajam vÄ“jam”. Vienā vārdā – konjuNktÅ«risms.

Par tiem, kuri jau pārdesmit gadus sekmÄ«gi vada Latviju uz nebÅ«tÄ«bu, es nemaz nerunāju. Tie sen jau aprijuši savu sirdsapziņu un godu. Paskat, kā spÄ«d viņu treknie, nekaunÄ«gie ģīmji, cik glumas un lokanas ir viņu mÄ“les, valsts televÄ«zijā muldot par visu un nepasakot neko. Tikpat tekoši daudzi no viņiem nemaz ne tik senā pagātnÄ“ no tribÄ«nÄ“m teica runas komunistiskās partijas sanāksmÄ“s, komitejās un kongresos. ŠÄ« “šlaka”, šÄ·iet, cilvÄ“ku sabiedrÄ«bai ir zudusi. Viņiem nav morāles. Viņi uzpeldÄ“s augšÄ pie jebkura režīma. Un es nedomāju, ka uzpeldÄ“s tādēļ, ka tauki peld. ArÄ« s..i peld...

ŠÄdi cilvÄ“ki ir un ir bijuši visos laikos un visās zemÄ“s. Un dažreiz viņi kļūst ārkārtÄ«gi bÄ«stami. PiemÄ“ram, vÄ“sturÄ“ zināms Kambodžas fenomens, kad pie varas nāca sarkanie khmeri. Viņi šokÄ“ja visu pasauli ar savām zvÄ“rÄ«bām un nežēlÄ«bu pret savas valsts pilsoņiem. Daudzās skolās ierÄ«koja improvizÄ“tus cietumus – spÄ«dzinātavas. Bet vispārsteidzošÄkais ir tas, ka daudzi iepriekš sabiedrÄ«bā cienÄ«jami cilvÄ“ki – pedagogi, ārsti un citi visai humānu profesiju pārstāvji, pÄ“kšÅ†i mainoties režīmam un apstākļiem, pārvÄ“rtās par bendÄ“m, transformÄ“jās, kļuva par režīma pakalpiņiem un labprātÄ«gi iesaistÄ«jās cilvÄ“ku mocÄ«šanā, pazemošanā un nogalināšanā. Beidzoties sarkano khmeru valdÄ«šanas laikam, viņi atgriezās normālā dzÄ«vÄ“, tā teikt – “transformÄ“jās atpakaļ” un atkal kļuva par cienÄ«jamiem pilsoņiem. Protams, tikai tur, kur par viņu “varoņdarbiem” cilvÄ“ki nezināja.

Bieži vien iztapÄ«ba valdošajam režīmam ir vieglākais ceļš, kā “peldÄ“t pa virsu”. Tiesa, tas prasa zināmu prostituÄ“šanās potenciālu, bet vienlaikus nodrošina arÄ« varu un visu, kas ar to saistās – naudu, sociālo stāvokli utt.. Starp citu, es nedomāju, ka pederastu invāzija Latvijas un arÄ« citu valstu politiskajās aprindās ir nejauša parādÄ«ba. Es drÄ«zāk sliecos domāt, ka tā simbolizÄ“, iemieso politisko aprindu cilvÄ“ku bezprincipialitāti, gļēvumu, pÄ“rkamÄ«bu un amoralitāti. GarÄ«gais maucÄ«gums materializÄ“jies un kļuvis visiem redzams. Interesanti, ka daži ministri degradÄ“jušies jau tik tālu, ka ar to (degradāciju) lepojas. Bet, padomājiet – AR KO lepojas? Varat iztÄ“loties dabā?!...

Ja var ticÄ“t vÄ“sturei, tad valdošo aprindu degradācija bieži ir apsteigusi tautas sabojāšanos, un tas, ka zivs pÅ«st no galvas, ir loÄ£iski. Ja tā, tad par to nevajadzÄ“tu sevišÄ·i uztraukties.

Mani uztrauc kas cits. Un tas ir – milzÄ«gais cilvÄ“ku skaits, kuri ir gatavi pildÄ«t dienesta suņu funkciju, proti, riet, kad saimnieks liek, un kost, kad saimnieks pavÄ“l. Kā minÄ“ju iepriekš, sunim tas piestāv. Bet... reizÄ“ arÄ« norāda uz to, ka suns ir tikai dzÄ«vnieks. Šo dzÄ«vnieku var iedresÄ“t palÄ«dzÄ“t Ä·ert noziedzniekus un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā tiem kost, bet var arÄ« iedresÄ“t bÅ«t par krietnu palÄ«gu koncentrācijas nometnes uzraugam un likt saplosÄ«t pilnÄ«gi nevainÄ«gu cilvÄ“ku. Suns kalpo tam, kas viņu baro. NeatkarÄ«gi no tā, vai saimnieks ir labs vai ļauns. Tāda ir suņa daba.

Un nu esam nonākuši pie tā, kas mani pamudināja “Ä·erties pie spalvas”. Aizvien biežāk es saskaros ar cilvÄ“kiem, kuriem ir suņa daba. Pakalpiņu daba.

Vieni no spilgtākajiem šÄ«s cilvÄ“ku–suņu kategorijas pārstāvjim ir tiesu izpildÄ«tāji. AtzÄ«stot to, ka jābÅ«t kādiem mehānismiem, lai realizÄ“tu tiesas spriedumus, es pilnÄ«gi neatzÄ«stu, ka, piedzenot kādam pienākošos lÄ«dzekļus, piedzinÄ“js iedzÄ«vojas jeb pat kļūst par miljonāru. CilvÄ“kam–sunim neinteresÄ“ tādas vispārcilvÄ“ciskas vÄ“rtÄ«bas kā taisnÄ«gums, godÄ«gums, lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, empātija. IespÄ“jams, viņš nemaz nezina, ka tādas eksistÄ“. Jo viņa šaurā pasaulÄ«te ir – NAUDA. Un – jo vairāk, jo labāk. Diemžēl (tā gan ir cita tÄ“ma) visi plašsaziņas lÄ«dzekļi 24 stundas 7 dienas nedēļā kultivÄ“ mÄ«tu, ka nauda ir svarÄ«gākā lieta dzÄ«vÄ“. Bet mediji klusÄ“ par to, ka, lai rastos viens miljonārs, daudziem ir jākļūst nabagiem. KlusÄ“ par to, ka starp bagātajiem vairums ir parazÄ«ti. PiemÄ“ram, tāds tiesu izpildÄ«tājs–miljonārs neko sabiedrÄ«bai nav devis. Viņš nav strādājis. Viss, ko viņš ir izdarÄ«jis, – kādam atņēmis. Un viss. Bet – viņš to darÄ«jis leÄ£itÄ«mi, t.i. – pildot kāda rÄ«kojumu. Par to viņš tiek dāsni atalgots.

CilvÄ“ki–suņi ir neatņemama cilvÄ“ku paverdzināšanas sistÄ“mas sastāvdaļa. Jo: NETAISNĪBAS SPÄ’KS IR CILVÄ’KI, KURI PILDA JEBKURU RĪKOJUMU “NO AUGŠAS” PRETÄ’JI SIRDSAPZIÅ…AI, VESELAJAM SAPRÄ€TAM UN CILVÄ’CĪBAI. TIKAI PATEICOTIES ŠÄ€DIEM CILVÄ’KIEM, ŠAURAI NOZIEDZĪGU PERSONU GRUPAI VAI PAT ATSEVIŠÄ¶AI PERSONAI KĻŪST IESPÄ’JAMS REALIZÄ’T SAVUS NODOMUS.

Bez šÄdiem cilvÄ“kiem–izpildÄ«tājiem tirāni, maniaki un citi sociopāti bÅ«tu bezspÄ“cÄ«gi. Vispār jebkura ļauna vara bÅ«tu bezspÄ“cÄ«ga, jo murgainās, ļaunās idejas nebÅ«tu, kas iemieso. Ir vajadzÄ«gi izpildÄ«tāji. Daudz izpildÄ«tāju.

Ä»oti pamācošs ir hitleriskās Vācijas piemÄ“rs. Paši vācieši to piemin nelabprāt, bet visiem zināms, ka bija laiks, kad, aizbildinoties ar pavÄ“li “no augšas”, masveidā tika darÄ«tas cÅ«cÄ«bas. MilzÄ«gos mÄ“rogos.

Bāc! – un tu iešauj kādam pakausÄ« lodi. Viņš nokrÄ«t, noraustās un nomirst.

– Nākamais! Bāc! Nākamais! Bāc!

Bet vÄ“lāk tu saki: “Es jau neko! Es tikai pildÄ«ju pavÄ“li!...

Ak, kā man tas atgādina mūsdienās tik bieži dzirdēto:

– Es tikai daru savu darbu! Nekā personÄ«ga! Jeb: “Tāds ir likums!”

Un tas, ka tā saucamo “likumu” pagājušonakt izdomājuši morāli deÄ£enerāti savās interesÄ“s, tevi pilnÄ«gi neinteresÄ“. Jo... viņi maksā tev algu. Un neviens suns nekož rokā, kura viņu baro. Pat, ja tā ir nelieša vai slepkavas roka. Sunim tas neinteresÄ“. Tas, kurš viņu baro, ir viņa SAIMNIEKS...

ŠÄda pozÄ«cija cilvÄ“kam godu nedara. Bet tādā diemžēl atrodas liela daļa Latvijas ierÄ“dņu, policistu, tiesnešu, skolotāju, žurnālistu un citu cilvÄ“ku. Par samaksu viņi ir gatavi uz visu...

– Bāc! Un tu... NÄ“, nÄ“, tu nešauj. Nav vajadzÄ«bas. Tu realizÄ“ kārtÄ“jo reformu, optimizāciju, nodokļu piedziņu, OCTA cenu celšanu utt., utt., kuru dēļ simti un simti cilvÄ“ku Latvijai zudÄ«s. Uz visiem laikiem. Citi pakārsies. Citi nodzersies. Citi aizbrauks. Citi nepiedzims... Tevis dēļ...

Bet varbūt tu neesi ierēdnis, bet gan policists, un tev ir steks.

– Bāc! Un tu iezvel kādam mÄ«tiņa “Pret korupciju!” aktÄ«vistam.

Bet varbūt tu esi karavīrs? Tikai... vai tu dari to, kas karavīram pieklājas? Vai tu sargā Tēvzemi no iebrucējiem?

– Fas! Un tu jau šauj cilvÄ“kus Afganistānā vai Irākā. Šauj cilvÄ“kus, kurus tu nekad neesi iepriekš sastapis, kuri nekad neko sliktu tev nav nodarÄ«juši...

Fas!... Un tu jau pildi jebkuru rīkojumu. Jebkuru. Jo saimnieks tev maksā...

Bet vēlāk tu saki:

– Ak, ko es tādu izdarÄ«ju?! Es tikai darÄ«ju savu darbu/pildÄ«ju rÄ«kojumu/pieturÄ“jos pie MK noteikumiem/pildÄ«ju pilsoņa pienākumu/atstrādāju savu algu... Vau, vau, vau!

BÅ«tu pavisam bÄ“dÄ«gi, ja es nezinātu, ka Latvijā tomÄ“r vÄ“l ir krietni un godÄ«gi cilvÄ“ki. CilvÄ“ki, kuri domā, seko lÄ«dzi tam, kas notiek apkārt un ar atbildÄ«bu attiecas pret to, ko dara paši. Kuros vÄ“l ir saglabājies atavisms, kuru sauc par sirdsapziņu. Jā, varbÅ«t viņu nav daudz. Jā, varbÅ«t viņus spundÄ“ cietumos, izsmej vai izmet no darba. Dažreiz viņi aiziet paši. Es personÄ«gi pazÄ«stu cilvÄ“kus, kuri ir atstājuši visai siltas vietiņas tādēļ, ka nav spÄ“juši pildÄ«t netaisnÄ«gus rÄ«kojumus. Krietni cilvÄ“ki ir! Un tas, neskatoties uz dziļo morāles krÄ«zi, uztur cerÄ«bu, ka viss vÄ“l nav zaudÄ“ts.

Bet pašlaik... Kā ironija nāk prātā populāra frāze: “CilvÄ“ks – tas skan lepni!”

Vai tiešÄm?...