Iesaki rakstu:

Latvijas valdÄ«ba un Saeima vÄ“l tikai raksta vairākus likumus, kuriem jānodrošina, lai Latvijā jau no šÄ gada 25. maija tiktu izpildÄ«ta Eiropas SavienÄ«bas regula par fizisko personu datu aizsardzÄ«bu. Ne tikai vietÄ“jo politiÄ·u un ierÄ“dņu nolaidÄ«ba pie vainas, ka 25. maijs pienāks daudz ātrāk, nekā Latvijā pat formāli tiks pieņemti likumi un tiem pakārtotie normatÄ«vie akti, atbilstoši kuriem šo regulu pildÄ«t Latvijā. Pat paši regulas autori nezina, ko viņi grib panākt ar bezgaldaudzām vispārÄ«gām frāzÄ“m par eiropiešu tiesÄ«bām uz savas privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

VÄ“l jo mazāk Rietumeiropas politiÄ·i zina, cik viņu sacerÄ“tā regula lÄ«dzÄ«ga Padomju SavienÄ«bā lietotajam Komunisma cÄ“lāju morāles kodeksam, kura pamatdomu izteica slavenā frāze «PSRS seksa nav». Proti, nav seksuālo attiecÄ«bu publiskošanas ne ziņu, ne mākslas darbu formātā. Aizliegums šÄ«s attiecÄ«bas pieminÄ“t vajadzÄ«gs, lai Latvijas un visas Eiropas politiskā elite lieki nesakaitinātu vÄ“lÄ“tājus ar pierādÄ«tiem faktiem par valstu pārvaldÄ«šanu ne jau atbilstoši politisko partiju programmām, bet radniecÄ«bas un Ä«pašumtiesÄ«bu saitÄ“m starp it kā savstarpÄ“ji naidÄ«gu partiju politiÄ·iem, ministriem, valsts uzņēmumu vadÄ«tājiem u.tml.

Regulas parādÄ«šanās liecina par ekonomiskās konjunktÅ«ras pasliktināšanos Rietumeiropā. Sliktos laikos publika mÄ“dz izgāzt dusmas par tādām amatpersonu izdarÄ«bām pāri seksuālo un mantisko lietu kārtošanas juridiskajiem un morālajiem rāmjiem, par kādām labos laikos uzjautrinātos. Tas lika izdomāt ieganstu totālas informācijas blokādes ieviešanai. Latvijas politiÄ·iem jāsacer tādi cenzÅ«ras noteikumi, par kuru upuriem nekļūtu arÄ« viņi paši, bet izpildÄ«t šÄdu uzdevumu ir pārāk grÅ«ti.

Pirms pāris nedēļām Tieslietu ministrijā par personu datu aizsardzÄ«bas regulu un tās prasÄ«bu izpildi Latvijā stāstÄ«t mÄ“Ä£ināja ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, departamenta direktore Olga Zeile un Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova. ŠÄ« trijotne izrādÄ«jās nespÄ“jÄ«ga atbildÄ“t ne uz vienu jautājumu, ko tad konkrÄ“ti drÄ«kstÄ“s vai nedrÄ«kstÄ“s žurnālisti un masu saziņas lÄ«dzekļi kopumā. Visticamāk, ka tieši tāpat viņas neatbildÄ“tu arÄ« uz jautājumiem, kādus par savām darbÄ«bas sfÄ“rām uzdotu mediÄ·i vai tirgotāji, ja tādi bÅ«tu bijuši pārstāvÄ“ti preses konferencÄ“.

Trijotne apliecināja, ka tik tiešÄm avÄ«zÄ“s nedrÄ«kstÄ“s parādÄ«ties nekas, pÄ“c kā citi varÄ“tu uzzināt jebko par personu A., ieskaitot to, ka tā 26. maijā gājusi pa BrÄ«vÄ«bas ielu RÄ«gā un ir atpazÄ«stama fotogrāfijā par jaunas markas tramvaju (nosacÄ«ts piemÄ“rs); protams, ka nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kstÄ“sim rakstÄ«t ne par vienu personu A., kur tā strādā vai mācās, kur dzÄ«vo, ar ko laulājusies/šÄ·Ä«rusies, vai tai ir bÄ“rni...

Tas viss aizliegts, bet ar divām atrunām: ja šis A., vislabāk ar notāra apliecinātu dokumentu, piekritis informācijas publicÄ“šanai vai arÄ« šÄ«s informācijas publicÄ“šana ir sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Izklausās normāli, bet: kā, lÅ«dzu, uzrakstÄ«t rakstu, citÄ“jot A. izteikumus par B., ja B. neko par sevi atklāt neatļauj? UzrakstÄ«t jau var jebko, bet tikai ne tā, lai kāds uzrakstÄ«to saprastu un pirktu avÄ«zi (žurnālu, TV pārraidi...) ar tādu saturu.

Tālāk - kas samÄ“ros sabiedrÄ«bas intereses ar personas tiesÄ«bas aizskārumu kaut vai bildÄ“ ar tramvaju? Atbilde bija, ka tiesa, kuras iesaistÄ«šanai pietiks tikai ar faktu, ka publikācija ir padarÄ«jusi kādu cilvÄ“ku atpazÄ«stamu. No šÄdi cietušÄ netiks prasÄ«ti nekādi pierādÄ«jumi viņa ciešanām, bet žurnālistiem bÅ«s jāpierāda, ka vai nu ciešanu nemaz nav, vai arÄ« šÄ«s ciešanas attaisno sabiedrÄ«bas ieguvumi. Žurnālisti to izdarÄ«t nevar, nealgojot advokātus, bet naudu šÄdiem tÄ“riņiem Latvijā spÄ“tu atlicināt labi, ja valsts uzturÄ“tie mediji.

Saprotama ir Tieslietu ministrijas juristu ieinteresÄ“tÄ«ba likumos, kas nodrošina vairāk darba un naudas viņu pašu Ä£imenÄ“m, jo juristi Latvijā taču ir saradojušies kopš padomju un vÄ“l senākiem laikiem. VarbÅ«t tomÄ“r juristi nojauš, ka arÄ« viņi var kļūt šÄ«s pašas regulas upuriem, piemÄ“ram, slimÄ«bas gultā, pie kuras neviens mediÄ·is nepieies trÄ«s dienas, ja mediÄ·iem bÅ«s izdevÄ«gāk, Ä“rtāk, ienesÄ«gāk pavadÄ«t laiku, prasot tiesai atļauju saņemt no kādas datu bāzes ārkārtÄ«gi sensitÄ«vos datus par slimnieka vārdu vai rÄ«cÄ«bspÄ“ju.

*Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

IdentificÄ“jama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificÄ“t, jo Ä«paši atsaucoties uz identifikatoru, piemÄ“ram, minÄ“tās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minÄ“tajai fiziskajai personai raksturÄ«giem fiziskās, fizioloÄ£iskās, Ä£enÄ“tiskās, garÄ«gās, ekonomiskās, kultÅ«ras vai sociālās identitātes faktoriem.

(Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. pants)

Pārpublicēts no nra.lv