Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko darÄ«t, ja nolaidÄ«bas dēļ ir pārkāpta likuma norma, kas valsts iestādei uzliek par pienākumu mÄ“neša laikā sniegt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasÄ«jumu? Kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi sarakste, Daigas Avdejanovas (attÄ“lā) vadÄ«tā Datu valsts inspekcija ir atradusi „inovatÄ«vu” risinājumu – krāpnieciski uzrādÄ«t atbildÄ“ tās sniegšanas datumu, kas ir pat par vairāk nekā nedēļu agrāks nekā reālais atbildes nosÅ«tÄ«šanas datums.

Informācijas atklātÄ«bas likums noteic, ka iestādei uz informācijas pieprasÄ«jumu atbilde ir jāsniedz divu nedēļu laikā, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tā ir sniedzama mÄ“neša laikā, taču divu nedēļu laikā informācijas pieprasÄ«tājs jāinformÄ“, ka atbilde aizkavÄ“sies.

Taču Datu valsts inspekcija, kas pÄ“dÄ“jā laikā publiski aizvien biežāk tiek pieminÄ“ta ar dažāda lÄ«meņa normatÄ«vo aktu pārkāpumiem, ir pieÄ·erta, mÄ“Ä£inot atrast un izmantot „inovatÄ«vu” risinājumu, kā vajadzÄ«bas gadÄ«jumā krāpties ar informācijas sniegšanas termiņiem.

Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ sarakste, kāda uzņēmÄ“jsabiedrÄ«ba uz tās pagājušÄ gada 9. novembrÄ« Datu valsts inspekcijai nosÅ«tÄ«tu informācijas pieprasÄ«jumu atbildi ir saņēmusi tikai ap ZiemassvÄ“tkiem, lai gan atbildes vÄ“stule bijusi datÄ“ta ar 12. decembri.

Sīkāk izpētot sūtījumu, atklājusies valsts iestādes blēdība: vēstule gan bijusi datēta ar 12. decembri, taču izsūtīta ir tikusi tikai 20. decembrī, par ko liecinājis pasta zīmogs uz aploksnes.

Å…emot vÄ“rā šos faktus, uzņēmÄ“jsabiedrÄ«ba pieprasÄ«jusi no Datu valsts inspekcijas ar lietvedÄ«bas dokumentu kopijām apliecinātu skaidrojumu par to, kādu iemeslu dēļ Avdejanovas 2017. gada 12. decembrÄ« parakstÄ«ta vÄ“stule Latvijas pastā ir tikusi nogādāta tikai 2017. gada 20. decembrÄ«.

Taču, ar to faktiski apliecinot notikušo krāpšanos un to, ka, visticamākais, vÄ“stule parakstÄ«ta ar atpakaļejošu datumu, Datu valsts inspekcija šÄdas lietvedÄ«bas dokumentu kopijas nav spÄ“jusi sniegt.

Tā vietā Avdejanova atzinusi, ka tiešÄm - „inspekcijas 2017.gada 12.decembra atbildes vÄ“stules nodošanu valsts akciju sabiedrÄ«bā Latvijas pasts 2017.gada 20.decembrÄ« Inspekcija nenoliedz”.

Taču vÄ“stules izsÅ«tÄ«šanai vairāk nekā nedēļu pÄ“c tās oficiālās parakstÄ«šanas datuma esot cits skaidrojums – „šÄda situācija izveidojās inspekcijas nepietiekamu cilvÄ“kresursu, darba apjoma palielināšanās pirmssvÄ“tku periodā, un noslogotÄ«bas rezultātā”.

Pietiek jau daudzkārt aprakstÄ«jis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidÅ« ir izcÄ“lušÄs mÄ“nešiem ilgās neatlaidÄ«gās, kaut neveiksmÄ«gās rÅ«pes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktora Jāņa MaizÄ«ša „ofšordzÄ«vokli” RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratÄ«vā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratÄ«vo lietu.

Nule nākušas klajā ziņas, ka Datu valsts inspekcijas rÄ«cÄ«ba, prettiesiski aizturot kādas fiziskās personas mobilo telefonu, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 eiro, - ir stājies spÄ“kā administratÄ«vās tiesas spriedums, ar kuru šÄda kompensācija par labu cietušajam samaksājama no valsts budžeta lÄ«dzekļiem. 

Tāpat ir atklājies, ka šÄ« valsts iestāde ir noslepenojusi vairs ne tikai konkrÄ“tu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzÄ“ti ierobežotam personu lokam”.

Avdejanovas vadÄ«tā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzÄ“ta un noteikta iestādes iekšÄ“jai lietošanai”.

Kā zināms, tieši Datu valsts inspekcija bÅ«s tā iestāde, kurai no maija beigām bÅ«s jāuzrauga jaunās Eiropas SavienÄ«bas VispārÄ«gās datu aizsardzÄ«bas regulas ievÄ“rošana. Avdejanova jau ir pieprasÄ«jusi iestādei vÄ“l 15 jaunus darbiniekus papildus tajā jau esošajiem 25, savukārt iestādi pārraugošÄ Tieslietu ministrija ierÄ“Ä·inājusi valsts budžetā vairāk nekā 460 tÅ«kstošus eiro, ko nākamgad uzņēmumiem varÄ“tu aprÄ“Ä·ināt sodos par datu aizsardzÄ«bas pārkāpumiem.

Foto no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0