Iesaki rakstu:

Jau ilgāk nekā divus gadus Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, ikdienā dÄ“vÄ“ta vienkārši par Ekonomikas policiju, „marinÄ“” Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m jau 2015. gada sākumā nosÅ«tÄ«to Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) slÄ“dzienu par iespÄ“jamu krāpniecÄ«bu, kuras iedvesmotājs bijis kādreizÄ“jais Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis un kuras rezultātā Eiropas Parlamentam nodarÄ«ti vairāk nekā 204 tÅ«kstošu eiro lieli zaudÄ“jumi. IzmeklÄ“tāja pašreizÄ“jais slÄ“dziens pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir – viņam neesot ticÄ«bas OLAF detalizÄ“ti aprakstÄ«tajiem faktiem.

OLAF slēdziens: iedvesmotājs - Mirskis

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vÄ“rsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs A. Mirska un viņa tolaik akreditÄ“tās palÄ«dzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009. – 2012.) veiktās „finanšu nekārtÄ«bās” bija nepārprotami konstatÄ“jis „interešu konfliktus un konkursa procesu neievÄ“rošanu virknÄ“ iepirkumu par kopÄ“jo aprÄ“Ä·ināto apjomu – 204 831,88 eiro”.

Turklāt ziņojumā saistÄ«bā ar šÄ« ikvienam eiroparlamentārietim atvÄ“lÄ“tā „personiskā” budžeta tÄ“rÄ“šanu bija Ä«paši norādÄ«ts: „No iegÅ«tajiem faktiem šÄ·iet acÄ«mredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitÄ«to nekārtÄ«bu un iespÄ“jamās veiktās krāpniecÄ«bas iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.”

No ziņojuma, kura teksts ir Pietiek rÄ«cÄ«bā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendÄ“jis, ka „Eiropas Parlamentam vajadzÄ“tu veikt šÄdu darbÄ«bu: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgÅ«šanu”, bet arÄ« šo dokumentu 2015. gada sākumā nosÅ«tÄ«jis Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«rai.

Saistīti uzņēmumi, augstākas cenas

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklÄ“tāji ir paveikuši ievÄ“rojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu lÄ«dzekļus – jau minÄ“tos vairāk nekā 204 tÅ«kstošus eiro – „iespÄ“jamās krāpniecÄ«bas iedvesmotājs” ir virzÄ«jis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistÄ«ti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

„Faktiskie apstākļi liecina, ka rÄ“Ä·inus izstādÄ«ja un naudas lÄ«dzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistÄ«tie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rÄ“Ä·inos norādÄ«tie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti.

Turklāt minÄ“tais fakts norāda arÄ« uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir bÅ«tiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgÅ«,” iespÄ“jamās krāpniecÄ«bas bÅ«tÄ«bu Pietiek skaidro zvÄ“rināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

PrimitÄ«vas „paslÄ“pes”

OLAF ziņojumā ir minÄ“ta vesela virkne šÄdu ar A. Mirski tieši vai netieši saistÄ«tu uzņēmumu, kuri ar „iespÄ“jamā krāpniecÄ«bas iedvesmotāja” palÄ«dzÄ«bu ir saņēmuši no Eiropas Parlamenta lÄ«dzekļiem iespaidÄ«gas summas.

Šo uzņēmumu vidÅ« ir SIA T.E.A.M., kuras Ä«pašnieku vai amatpersonu vidÅ« ir bijis gan pats A. Mirskis, gan viņa māte Esfira Mirska, gan bijusÄ« sieva Natālija Mirska, gan viņa Eiropas Parlamenta palÄ«dze A. Laizāne, kā arÄ« cieši saistÄ«tie uzņēmumi Autoradio RÄ“zekne, Autoradio LatgalÄ“ un Autoradio Riga-Novoe Radio.

Tāpat no Eiropas Parlamenta lÄ«dzekļiem ir barojušies tādi uzņēmumi kā SIA Radio NR (Ä«pašniece un valdes locekle bijusi A. Laizāne), pilnsabiedrÄ«ba Latgales bÅ«vprojekts (saistÄ«ta gan ar A. Laizāni, gan ar N. Mirsku), SIA Rhino Group (Ä«pašnieks un valdes loceklis – cits A. Mirska bijušais palÄ«gs Jevgeņijs Griškevičs) u.c.

Kā izriet no OLAF dokumenta, reizÄ“m tikuši veikti arÄ« diezgan nemākulÄ«gi slÄ“pšanās mÄ“Ä£inājumi: piemÄ“ram, par SIA Autoradio Daugavpils Ä«pašnieku 2010. gada vasarā kļuvis Igaunijā reÄ£istrÄ“tais uzņēmums Radio N. Taču, pÄ“c Eiropas Parlamenta rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, minÄ“tā uzņēmuma oficiālā pārstāve ir bijusi A. Laizāne.

Turklāt, ka rāda Lursoft dati, lÄ«dz pat 2016.gada pavasarim uzņēmumam bijušas reÄ£istrÄ“tas trÄ«s komercÄ·Ä«las par labu A. Mirskim un viena komercÄ·Ä«la par labu E. Mirskai, faktiski liecinot par reālu A. Mirska kontroli pār uzņēmumu.

Iemīļotā rÄ“Ä·ina summa – nepilni 14 tÅ«kstoši

Summas, ko saņēmuši ar bijušo eiroparlamentārieti saistÄ«tie uzņēmumi, ir bijušas pietiekami lielas, taču nav pārsniegušas 14 tÅ«kstošu eiro robežu, turklāt izmantoto uzņēmumu skaits ir bijis ievÄ“rojams, lÄ«dz ar to ilgāku laiku neradot Eiropas Parlamenta kontrolÄ“jošo iestāžu aizdomas.

Kā minÄ“ts OLAF ziņojumā, vismaz četrus rÄ“Ä·inus Eiropas Parlamentam piestādÄ«jusi jau pieminÄ“tā SIA T.E.A.M. 2010. gada maijā un jÅ«nijā tā piestādÄ«jusi kopā trÄ«s rÄ“Ä·inus par 4021, 1340 un 7304 eiro, savukārt gadu vÄ“lāk, 2011. gada jÅ«nijā – rÄ“Ä·inu jau par 13 688 eiro.

ArÄ« vairāki citi ar A. Mirski saistÄ«tie uzņēmumi Eiropas Parlamentam piestādÄ«juši ļoti lÄ«dzÄ«gu apmÄ“ru rÄ“Ä·inus, kuros summas ir bijušas nedaudz zem 14 tÅ«kstošiem eiro: pilnsabiedrÄ«ba Latgales bÅ«vprojekts rÄ“Ä·inu par 13 538 eiro izstādÄ«jusi 2010. gada 8. martā, bet jau dienu vÄ“lāk rÄ“Ä·inu par 13 689 eiro piestādÄ«jusi SIA Rhino Group.

VÄ“l vienu gandrÄ«z tādu pašu, tikai par 11 eiro lielāku rÄ“Ä·inu Rhino Group Eiropas Parlamentam piestādÄ«jusi gadu vÄ“lāk, 2011. gada 1. martā, savukārt trešais rÄ“Ä·ins par 13 784 eiro piestādÄ«ts vÄ“l pÄ“c gada, 2012. gada 8. februārÄ«.

ArÄ« SIA Radio NR 2011. gada 6. maijā piestādÄ«jusi Eiropas Parlamentam rÄ“Ä·inu par kopÄ“jo summu - 13 797 eiro, un tā šis saistÄ«to uzņēmumu uzskaitÄ«jums bÅ«tu turpināms vÄ“l ilgi.

Kriminālprocesu „marinÄ“” jau divus gadus

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādes nebÅ«tu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rÄ«cÄ«bā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrÄ« tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pÄ“c Krimināllikuma 177.panta trešÄs daļas – krāpšana lielā apmÄ“rā.

Dienai zināms, ka šÄ« kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklÄ“tas „iespÄ“jami prettiesiskas darbÄ«bas saistÄ«bā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresÄ«vās alianses grupas veiktiem darÄ«jumiem ar Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra lÄ«dz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespÄ“jams, no Eiropas SavienÄ«bas naudas lÄ«dzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarÄ“ti izdevumi”.

Procesa virzÄ«tājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pÄ“c amatpersonas deklarācijas, viens no trÅ«cÄ«gākajiem un vientuļākajiem tiesÄ«bsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā.

Taču izrādās, ka vairāk nekā divu gadu laikā šÄ« izmeklÄ“tāja pārraudzÄ«bā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m faktiski „uz paplātes” pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minÄ“tajiem faktiem, tiek „marinÄ“ts” un bÅ«tiski uz priekšu nav pavirzÄ«jies.

Kāds kaitējums? Kam kaitējums?

Pat vairāk – šÄ gada 7. jÅ«nijā A. Semizarovs ir noraidÄ«jis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šÄ« kriminālprocesa ietvaros atzÄ«t šo Eiropas struktÅ«ru par cietušo.

Saskaņā ar izmeklÄ“tāja rakstiski pausto viedokli vairāk nekā divus gadus ilgās izmeklÄ“šanas rezultātā pašlaik esot tāda „pirmstiesas izmeklÄ“šanas stādÄ«ja” (saglabāta oriÄ£inālrakstÄ«ba), kurā „nav iegÅ«ti objektÄ«vi pierādÄ«jumi, kas apstiprinātu informācijā OF Nr.OF/2012/1201/A1 [OLAF ziņojums] sniegtās ziņas”.

LÄ«dz ar to Ekonomikas policijas izmeklÄ“tājs uzskatot, ka neesot iegÅ«ti arÄ« objektÄ«vi pierādÄ«jumi, kas viņam liktu ticÄ“t Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai secinājumiem un tam, ka izmeklÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma rezultātā Eiropas Parlamentam tiešÄm bÅ«tu nodarÄ«ts OLAF aprÄ“Ä·inātais kaitÄ“jums vairāk nekā 204 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā.

Pašlaik Eiropas Parlamenta oficiālā pārstāve šÄ« kriminālprocesa ietvaros J. Kvjatkovska Ekonomikas policijas izmeklÄ“tāja lÄ“mumu ir pārsÅ«dzÄ“jusi prokuratÅ«rā.

Eiropas Parlamenta amatpersonas neizpratnē

Norādot uz kriminālprocesa datu konfidencialitāti, advokāte precÄ«zo pārsÅ«dzÄ«bas tekstu neatklāj, taču Pietiek min – ir patiesi pārsteidzoši, ka vairāk nekā divu gadu laikā kopš kriminālprocesa uzsākšanas izmeklÄ“šanai ir izdevies neiegÅ«t apstiprinājumu OLAF ziņojumā norādÄ«tajiem faktiem.

„OLAF ziņojums jau tā satur lielāko daļu pierādÄ«jumu, kurus vispār ir iespÄ“jams un nepieciešams iegÅ«t, - detalizÄ“tu faktu analÄ«zi un ziņas par uzņēmumiem, to dibinātājiem un amatpersonām, ziņas par rÄ“Ä·iniem, to apmaksu un naudas lÄ«dzekļu kustÄ«bu,” situāciju skaidro J. Kvjatkovska.

ŠÄdā situācijā viņas pārstāvÄ“tā Eiropas Parlamenta amatpersonas esot patiesā neizpratnÄ“ par to, kādas tad vispār procesuālās un izmeklÄ“šanas darbÄ«bas kriminālprocesa ietvaros Latvijā ir tikušas veiktas divu gadu laikā, ja tādas vispār tikušas veiktas.

„Eiropas Parlamenta ieskatā, ja kriminālprocesa virzÄ«tājs bÅ«tu vismaz izlasÄ«jis OLAF ziņojumu un iepazinies ar tam pievienotajiem dokumentiem, tad viņam nerastos šaubas nedz par Aleksandra Mirska un citu ziņojumā norādÄ«to personu saistÄ«bu ar konkrÄ“to kriminālprocesu, nedz arÄ« par to, ka Eiropas Parlamentam kriminālprocesā izmeklÄ“jamā noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā ir nodarÄ«ti zaudÄ“jumi,” norāda J. Kvjatkovska.

Mirskis un policija klusē

Pats A. Mirskis aizvadÄ«tajā nedēļā neatbildÄ“ja ne uz telefonzvaniem, ne uz Ä«sziņu, kurā tika izklāstÄ«ta situācija un lÅ«gts viņa komentārs. ArÄ« Valsts policija saistÄ«bā ar kriminālprocesu un tā iespÄ“jamo „marinÄ“šanu” bija tikpat nerunÄ«ga.

Ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ne Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks PÄ“teris Bauska nevÄ“lÄ“jās sniegt nekādus komentārus arÄ« saistÄ«bā ar izmeklÄ“tāja lÄ“mumu – neuzskatÄ«t Eiropas krāpnieku apkarotāju ziņojumu par vÄ“rā ņemamiem faktiem un neatzÄ«t Eiropas Parlamentu par cietušo no lÄ«dzekļu izkrāpšanas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.