Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrijas (EM) likumprojekts „DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums” ir juridiski nekorekts, prettiesisks ne tikai pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet arÄ« nosaukumā, jo dzÄ«vojamās mājas izmanto ne tikai dzÄ«vojamo telpu Ä«rei, bet arÄ« nomai veikaliem, birojiem, pašiem mājas Ä«pašniekiem dzÄ«vošanai tajā un citiem mÄ“rÄ·iem.

Turklāt EM izvairās no pasÅ«tÄ«juma Centrālajai statistikas pārvaldei noteikt patieso denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku skaitu, kuriem joprojām ir spÄ“kā pirmsreformas, piespiedu Ä«res lÄ«gumi, uz zÄ«lÄ“šanas pamata norādot, ka šo Ä«rnieku skaits ir tikai 1000 Ä£imenes, kuru skaits nerada problÄ“mas izmaksāt viņiem pabalstu.

MÅ«suprāt, tiek izteikti vienÄ«gi šÄ·ietami fakti kā par atlikušo denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku skaitu, tā par to, ka ar šo likumprojektu tiek risināta dzÄ«vojamo māju pieejamÄ«ba un investÄ«cijas dzÄ«vojamo māju bÅ«vniecÄ«bā.

Šie apgalvojumi acÄ«mredzami safabricÄ“ti, piedomāti, jo likumprojektā tos nevar saskatÄ«t

Tas, mÅ«suprāt ir domāts, lai maldinātu sabiedrÄ«bu un institÅ«cijas vai to amatpersonas (juristus, arÄ« valsts sekretārus un ministrus, deputātus), ar kurām likumprojekts tiek saskaņots vai virzÄ«ts pieņemšanai, turklāt maldinot, ka šis ir maznozÄ«mÄ«gs skaitlis un ka tās ir visas maznodrošinātās personas, kurām tiks izmaksāts pabalsts vai kompensācija un problÄ“ma atrisināta.

Turpmākajos likumprojekta pantos pārliecināmies, ka 1. pantā definÄ“tais „taisnÄ«gais lÄ«dzsvars” starp izÄ«rÄ“tāja un Ä«rnieka interesÄ“m ir klaji meli, graujošs risinājums – izrÄ“Ä·ināties ar piespiedu denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem, piespiežot viņus maksāt namÄ«pašniekiem Ä«res maksu tik, cik tie pieprasÄ«s, vai ar „troiku tiesu” paņēmienu ļaujot deportÄ“t, izmest uz ielas ar visu iedzÄ«vi. Viss likumprojekts ir „anonÄ«ms”, jo gandrÄ«z visos galvenajos pantos neparedz, kā un kas to risinās. Tiesai ir atņemtas iespÄ“jas spriest strÄ«du par Ä«res maksu un citiem jautājumiem, jo Ä«res maksas noteikumus likums paredz piešÄ·irt vienpusÄ“ji izÄ«rÄ“tājam, Ä«res maksā iekļauti visi ar nama apsaimniekošanu izdevumi. Visi Ä«rnieku izlikšanas no dzÄ«vokļa nosacÄ«jumi paredzÄ“ti trÄ«s personu sastāvā - zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildÄ«tājs un namÄ«pašnieks (izÄ«rÄ“tājs).

BiedrÄ«bai Ausma ienāk nepārtraukti izteikumi un bažas, ka šis likumprojekts rada 1940.-1949. gada deportāciju situāciju, gan ne uz SibÄ«riju, bet uz nekurieni, uz ielas.

Lai nebÅ«tu tukša runa, turpmākajās slejās skaidrojam, kur šajā gadÄ«jumā mÄ“s saskatām deportāciju draudus, tajā skaitā ar „troiku” tiesu.

Proti, zemesgrāmatu tiesnesim paredzÄ“ts automātiski nosÅ«tÄ«t Ä«rniekam un izÄ«rÄ“tājam lÄ“mumu bez Ä«paši izteikta lÅ«guma par Ä«res tiesÄ«bu nostiprinājumu dzÄ“šanu: 1) izbeidzoties Ä«res lÄ«guma termiņam; 2) Ä«rnieka nāves gadÄ«jumā; 3) pieņemot lÄ“mumu par Ä«pašuma tiesÄ«bu nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par Ä«res tiesÄ«bu nostiprinājumu; 4) saņemot informāciju par bÅ«ves dzÄ“šanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtÄ«bā.

 PÄ“c šÄda lÄ“muma saņemšanas izÄ«rÄ“tājs – mājas Ä«pašnieks izprasa izpildrakstu Ä«rnieka izlikšanai, to nosÅ«ta tiesu izpildÄ«tājam un realizÄ“ Ä«rnieku izlikšanu, tas ir, Ä«rnieku izlikšanas tiesu realizÄ“ trÄ«s personas – zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildÄ«tājs un mājas Ä«pašnieks (izÄ«rÄ“tājs).

Šis, deportāciju draudu uzskaitÄ«jums atrodams vai katrā likumprojekta pantā.

Ieskatāmies minÄ“tā likumprojekta atsevišÄ·os pantos ar mÅ«su komentāriem.

1. pants. ŠÄ« likuma mÄ“rÄ·is ir mājokļa pieejamÄ«bas veicināšana, nodrošinot taisnÄ«gu lÄ«dzsvaru starp izÄ«rÄ“tāja un Ä«rnieka interesÄ“m.

2.pants. (3) DzÄ«vojamās mājās esošo nedzÄ«vojamo telpu Ä«res lÄ«gumus vai dažādu sociālo grupu kopdzÄ«vojamās mājās esošu telpu Ä«res lÄ«gumus slÄ“dz Civillikumā noteiktajā kārtÄ«bā.

Pirmkārt, jauns termins - kopdzÄ«vojamās mājas drÄ«zāk ir aplams izdomājums, kas ved normu izpratnes samudžināšanā. Otrkārt, uzskatām, ka ir nepamatoti citus dzÄ«vojamās mājas resursu izmantotājus izslÄ“gt no Ä«res likuma.

Tostarp katrs kaut cik zinošs cilvÄ“ks zina, ka nedzÄ«vojamās telpas nevis izÄ«rÄ“, bet iznomā. Likuma taisÄ«tājiem laikam ir slÄ“pts mÄ“rÄ·is jaukt kārtis.

DzÄ«vojamo māju slogu ir prettiesiski uzlikt tikai Ä«rniekiem. Māju izmanto pats Ä«pašnieks, radinieki un citas personas, kuri neietilpst kategorijā - Ä«rnieki. ArÄ« viņiem ir jāuzņemas attiecÄ«ga dzÄ«vojamās mājas izdevumu daļas segšanā, bet likumprojekts to viltÄ«gi apiet. Šajā likumā ir jālegalizÄ“ visi dzÄ«vojamās mājas resursu izmantotāji: Ä«rnieki, paša Ä«pašnieka vai viņu radinieku aizņemtās dzÄ«vojamās telpas, tāpat veikali, biroji, noliktavas un citas telpas, kas nav Ä«rnieki, lai novÄ“rst situāciju, ka visas dzÄ«vojamās mājas izdevumi tiek pārlikti uz Ä«rniekiem, bet nomniekiem ņem maksājumus dubultā, kas jau sadalÄ«ts maksāt Ä«rniekiem.

Nomnieki turklāt saistÄ«ti ar plašu apmeklÄ“tāju loku, preču un/vai materiālu piegādi ar smago transportu vai cita transporta izmantošanai veikalu, biroju, noliktavu un citu pakalpojumu nodrošināšanas apgādei, kuriem, atbilstoši savas darbÄ«bas paaugstinātas intensitātes apmÄ“riem, ir jāpiedalās mājas uzturÄ“šanas izdevumu segšanai utt. Nomas telpas un Ä«pašnieka izmantojamās telpas dzÄ«vošanai vai birojam likumā ir prettiesiski noklusÄ“tas. Šis slogs parasti tiek uzlikts tikai uz Ä«rniekiem vai, to starp, privatizÄ“tajās mājās - tikai uz dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem. Citu mājas resursu izmantotāju maksājumi nav manÄ«ti mājas apsaimniekošanas izdevumu tāmÄ“s vai citos dokumentos, kādu dalÄ«bu viņu nomas maksājumi tiek iekļauti dzÄ«vojamo māju apsaimniekošanā un uzturÄ“šanā. Nereti dzÄ«vokļu Ä«rniekiem ir uzlikts Ä«pašuma maksas slogs kā par visu māju, tā zemi – pagalmu, bet automašÄ«nas novietošanai pretrunā ar CL 2134.pantu paredzamie labumi tiek liegti vai pieprasÄ«ta paaugstināta nomas maksa.

7.pants. Īres līguma termiņi (1) Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā.

(2) Īres līguma termiņu nevar pagarināt. Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu.

Kas, ja es, mājas Ä«pašnieks, noslÄ“gšu Ä«res lÄ«gumu uz nenoteiktu laiku, termiņu pagarināšu un neslÄ“gšu jaunu Ä«res lÄ«gumu - mani EM ierÄ“dnis Mārtiņš AUDERS rosinās tiesāt un arestÄ“t, sodÄ«t ar 2800 naudas vienÄ«bu? Skaidrs, ne tikai šÄ« panta dēļ, mÅ«suprāt, šis likums kopumā NESTRÄ€DÄ€S, tas ir aplams pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

9.pants. Īres līguma noteikumus, izņemot termiņu, var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

AplamÄ«bas, jo Ä«rnieks šeit grozÄ«t neko nevarÄ“s, likumā nav noteikti vienošanās noteikumi, tātad piespiedu – denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki tiek pakļauti represijām, vienpusÄ“jiem noteikumiem, ko Ekonomikas ministrija traktÄ“ kā „taisnÄ«gu lÄ«dzsvaru”. Neviļus rodas jautājumus – vai tik vienpusÄ“jus likumus gatavo atsevišÄ·u grupas interesÄ“s bez honorāra? ŠÄdas aizdomas izriet arÄ« no nākamās likuma panta bardzÄ«bas.

13.pants. (2) Īrnieka Ä£imenes locekļi un dzÄ«vojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvÄ«gas tiesÄ«bas uz šÄ«s dzÄ«vojamās telpas lietošanu neiegÅ«st. Izbeidzoties Ä«rnieka tiesÄ«bām lietot dzÄ«vojamo telpu, izbeidzas arÄ« Ä«rnieka Ä£imenes locekļu un dzÄ«vojamā telpā iemitināto citu personu tiesÄ«bas lietot dzÄ«vojamo telpu.

(3) Īrnieka nāves vai ierobežotas rÄ«cÄ«bspÄ“jas gadÄ«jumā Ä«rnieka Ä£imenes locekļiem, kuri minÄ“ti šÄ« likuma 11.panta pirmajā daļā un ir iemitināti dzÄ«vojamā telpā, divu mÄ“nešu laikā ir tiesÄ«bas noslÄ“gt jaunu Ä«res lÄ«gumu, nemainot iepriekšÄ“jā Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumus un beigu termiņu, tomÄ“r ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi.

Ar šo pantu rupji pārkāpts šÄ« likuma 1.pants un Civillikuma 1229.pants par Ä£imenes locekļu tiesÄ«bām. Īrnieka tiesÄ«bu nodrošinājuma nav. Šim likuma pantam nav cilvÄ“ciska rakstura sejas un godÄ«guma pazÄ«mju, tas jau pārkāpj civilizÄ“tas valsts visas tiesiskuma robežas.

15.pants. (2) Izīrētājam ir pienākums informēt īrnieku:

ArÄ« šajā pantā izÄ«rÄ“tāja PIENÄ€KUMS nav nodrošināts ar izÄ«rÄ“tāja atbildÄ«bu, ja to nepilda, tātad tas neatbilst šÄ« likuma 1.pantam, ka jānodrošina taisnÄ«gs lÄ«dzsvars.

16.pants. Īres maksa (2) Īres maksu var noteikt:1)            kā maksājumu par lietas lietošanu, iekļaujot tajā atlÄ«dzÄ«bu un visus ar dzÄ«vojamās telpas lietošanu saistÄ«tos maksājumus (piemÄ“ram, pārvaldÄ«šanas izdevumus … nekustamā Ä«pašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzÄ«vojamās mājas apdrošināšanu u.c.);

LÅ«k, atrodiet šajā, 16. pantā Ä«rnieka tiesÄ«bas, lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pušu tiesÄ«bu sabalansÄ“šanas un tiesÄ«bu nodrošinājuma strÄ«da gadÄ«jumā. Nav.

18.pants. (4) Ja, Ä«res lÄ«gumam izbeidzoties, drošÄ«bas nauda lÄ«guma saistÄ«bu izpildes nodrošināšanai netiek izmantota…atlikusÄ« daļa atdodama Ä«rniekam ne vÄ“lāk kā tajā pašÄ dienā, kad dzÄ«vojamā telpa tiek atbrÄ«vota, ja Ä«res lÄ«gumā nav noteikts citādi.

Likuma norma ir deklaratÄ«va, tā nenodrošina likumÄ«gu drošÄ«bas naudas ieturÄ“šanu, bet jo sevišÄ·i atmaksu. Īrnieks atstāts bez tiesiska nodrošinājuma.

19.pants. (1) Īres lÄ«gums izbeidzas: 1) ar termiņa izbeigšanos,

2) Civillikuma 2168.panta 1. un 3. punktā minētajos gadījumos;

3) ar īrnieka nāvi. (2) Ja īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Kā pārliecināsimies tālāk, šajos gadÄ«jumos nostrādā „trÄ«sdimensiju tiesas process” vai Ä«sāk – likumā tiek iestrādāti minÄ“tās „troikas” tiesas principi.

22. pants. Izīrētājs var atkāpties no īres līguma, ja īrnieks, īrnieka ģimenes locekļi vai dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas

- bojā vai posta dzÄ«vojamo telpu …

-lieto mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

-pārkāpj dzÄ«vojamās telpas lietošanas noteikumus;

23.pants … ja Ä«rnieks bez izÄ«rÄ“tāja piekrišanas dzÄ«vojamo telpu ir nodevis apakšÄ«rÄ“, vai arÄ« tajā bez izÄ«rÄ“tāja piekrišanas dzÄ«vo citas personas.

24.pants. ja maksājumu kavÄ“jums pārsniedz divus mÄ“nešus,

- izÄ«rÄ“tājs vai Ä«rnieks ir uzskatāms par brÄ«dinātu septÄ«tajā dienā pÄ“c brÄ«dinājuma nodošanas pastā.

Likums nereglamentÄ“, kas un kā noteiks, ka personas bojā vai posta dzÄ«vojamo telpu, ka dzÄ«vojamā telpā iemitinātās citas personas citādi pārkāpj dzÄ«vojamās telpas lietošanas noteikumus. Pie Ä«rnieka atbrauks un nedēļu, divas, mÄ“nesi ciemosies kāds tuvinieks – kas tas ir, nelikumÄ«ga iemitināšana? Te nu ir iespÄ“ja likumu traktÄ“t „kā vajag” – Ä«rnieks nepatÄ«k, tiek safabricÄ“ti likumā minÄ“ti pārkāpumu fakti.

Šo nosacÄ«jumu klāsts Ä«res lÄ«guma izbeigšanai ir tālejošs represiju piemÄ“rošanas spektrs – šÄdus faktus varÄ“s provocÄ“t pÄ“c patikas, jo likums nenosaka nekādu procedÅ«ru, kas un kā dokumentÄ“s šos pierādÄ«jumus. Īrnieki, drÄ«zāk, tiks pakļauti brÄ«vām, nereglamentÄ“tām terorizÄ“šanas metodÄ“m, nostādÄ«ti beztiesiskā stāvoklÄ«.

Un ko nozÄ«mÄ“, ja „Ä«pašnieks ir pieņēmis lÄ“mumu dzÄ«vojamo māju nojaukt” - izliek pie ārdurvÄ«m paziņojumu, padzen Ä«rniekus un nekad mājas nojaukšana nenotiek? Kā grib Ä«pašnieks, tā rÄ«kojas, pÄ“c savas iegribas?

27.pants. Ja Ä«res lÄ«guma darbÄ«bas laikā mainās Ä«pašnieks nekustamajam Ä«pašumam, kurā dzÄ«vojamās telpas ir izÄ«rÄ“tas, vai dzÄ«vojamai telpai, Ä«res lÄ«gums ir saistošs nekustamā Ä«pašuma vai dzÄ«vojamās telpas ieguvÄ“jam tikai tad, ja Ä«res lÄ«gums ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Lasi un brÄ«nies: Pārejas noteikumi, 2.pants: izÄ«rÄ“tājam lÄ«dz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstÄ«tie Ä«res lÄ«gumi, kurus iepriekšÄ“jais izÄ«rÄ“tājs ir noslÄ“dzis lÄ«dz 2019.gada 1.janvārim.

Lūk, kārtējā pretruna, kas it kā paredz, ka īres līgumi, kas noslēgti, ir spēkā līdz 2024.gadam. Nekā, ir citi panti, kas nosaka citādi un bez komentāriem.

39.pants. Nostiprinājuma lūdzēji var lūgt: izīrētājs vai īrnieks vai izīrētājs un īrnieks;

ArÄ« šeit namÄ«pašnieks apveltÄ«ts ar visām iespÄ“jamām namÄ«pašnieka varas manipulācijām un provokācijām, ar ņirgāšanos par Ä«rnieku, jo likums nenosaka nevienu normu, kurās bÅ«tu nostiprinātas pušu tiesÄ«bas vai iespÄ“jas ietekmÄ“t attiecÄ«bas. Likumā nedrÄ«kst pastāvÄ“t normas, vārdi - "VAR" lÅ«gt. Jānosaka noteikti un principiāli, bet nekā tāda nav. Nav arÄ« pušu atbildÄ«bas, ja nelÅ«dz.

41. pants. Ieraksta par Ä«res tiesÄ«bu nostiprināšanu dzÄ“šana

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez Ä«paši izteikta lÅ«guma pieņem lÄ“mumu par Ä«res tiesÄ«bu nostiprinājumu dzÄ“šanu:

1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;

3) pieņemot lÄ“mumu par Ä«pašuma tiesÄ«bu nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par Ä«res tiesÄ«bu nostiprinājumu;

4) saņemot informāciju par bÅ«ves dzÄ“šanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtÄ«bā.

Tātad tiek iedarbinātas jau kādreiz iepriekšÄ“jā režīma praksÄ“ izmantotās represiju „TROIKAS” tiesas metodes. Šajā gadÄ«jumā – (1) zemesgrāmatas tiesnesis, tā lÄ“mums, - (2) tiesu izpildÄ«tājs un - (3) Ä«pašnieks, kuri realizÄ“ Ä«rnieka deportāciju uz ielas – „likumÄ«gi un pamatoti”. Lai izslÄ“gtu Ä«rnieka pretošanos, gan jau pieaicinās policiju.

Tāpat, šajā 41.pantā ielikta izcila klauzula – Ä«rnieka Ä«res lÄ«gumu tiesnesis automātiski anulÄ“ ar lÄ“mumu, ja uz Ä«pašumu pieteicies cits, jauns Ä«pašnieks. Tā kā šeit nav atrunas, neviens cits pants nav jāpiemÄ“ro, ir izpildāms ar minÄ“tās „troikas” paņēmienu. ŠÄdi paņēmieni jau rada visaptverošus precedentus principa uz taisnÄ«gu tiesu pārkāpumus.

Tātad nepārprotami skaidrs – tiek realizÄ“ta Ä«rnieka izlikšana, deportÄ“šana ar namÄ«pašnieka maiņu, kas ir pretrunā ar atliktiem termiņiem reÄ£istrÄ“t lÄ«gumu zemesgrāmatā vai ja Ä«rnieks nepiekrÄ«t vai nespÄ“j maksāt Ä«res maksu tādā apmÄ“rā, ko pieprasa jaunais dzÄ«vokļa, mājas Ä«pašnieks slÄ“gt jaunu Ä«res lÄ«gumu. Patvaļa un „taisnÄ«gs noregulÄ“jums” EM Mājokļu departamenta ierÄ“dņu izpratnÄ“?! Te vairs nelÄ«dzÄ“s nekādi atliktie termiņi, nekādi ieraksti, nekādi izÄ«rÄ“tāja un Ä«rnieka lÄ«gumi, ne Pārejas noteikumi, ka izÄ«rÄ“tājam lÄ«dz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstÄ«tie Ä«res lÄ«gumi, kurus iepriekšÄ“jais izÄ«rÄ“tājs ir noslÄ“dzis lÄ«dz 2019.gada 1.janvārim. Turklāt lasiet citu klauzulu ar represijām caur tiesu, kur tiesai nav dots spriest tiesu vienÄ«gi kā noteikt, ka lÄ«gums ierakstāms zemesgrāmatā.

43. pants. AdministratÄ«vā atbildÄ«ba. Par traucÄ“jumu radÄ«šanu, kas liedz Ä«rniekam izmantot viņa Ä«rÄ“tās dzÄ«vojamās telpas dzÄ«vošanai un iegÅ«t no tās visu to labumu, kādu viņam ir tiesÄ«bas saņemt saskaņā ar Ä«res lÄ«gumu, uzliek naudas sodu - dzÄ«vojamās telpas Ä«pašniekam – lÄ«dz 280 naudas soda vienÄ«bām, bet juridiskajām personām lÄ«dz 2800 naudas soda vienÄ«bām.

ArÄ« šeit likums nenosaka, kā izpaužas „traucÄ“šana”, kādus „labumus” Ä«rniekam ir tiesÄ«bas iegÅ«t, tajā skaitā vai ir iespÄ“jas izmantot pagalmu automašÄ«nas novietošanai, kas pÄ“c likuma jau iekļauts Ä«res maksā vai citreiz – malkas novietošanai, pagraba, bÄ“niņu izmantošanai utt. Nav arÄ« nosacÄ«jumu, kas un kā konstatÄ“s „traucÄ“jumus”, tātad likums Ä«pašniekam atstāj patvaļu un neierobežotu varu.

PÄ€REJAS NOTEIKUMI

2.pants. IzÄ«rÄ“tājam lÄ«dz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstÄ«tie Ä«res lÄ«gumi, kurus iepriekšÄ“jais izÄ«rÄ“tājs ir noslÄ“dzis lÄ«dz 2019.gada 1.janvārim.

Pārejas noteikumu 3.pantā redzam, ka dzÄ«vojamo telpu Ä«res lÄ«gumus, kas noslÄ“gti lÄ«dz 2019.gada 1.janvārim, ieraksta zemesgrāmatā šÄ likuma VIII. nodaļā noteiktajā kārtÄ«bā vai, ja Ä«rnieks un izÄ«rÄ“tājs nevar vienoties, ceļot prasÄ«bu par Ä«res lÄ«guma ierakstÄ«šanu zemesgrāmatā.

VIII. nodaļa. Īres tiesÄ«bu nostiprināšana. 35.pants. Īres tiesÄ«bas nostiprina zemesgrāmatā.

Te, kā jau manÄ«jām, neierakstÄ«tie Ä«res lÄ«gumi zemesgrāmatā ir spÄ“kā lÄ«dz 2024. gadam, te visus šos lÄ«gumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstÄ«t zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa un zemesgrāmata automātiski izbeidz Ä«res attiecÄ«bas ar lÄ“mumu, ja radies jauns mājas Ä«pašnieks.

4.pants. IzÄ«rÄ“tājam un Ä«rniekam, kurš dzÄ«vojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšÄ“jā izÄ«rÄ“tāja noslÄ“gto dzÄ«vojamās telpas Ä«res lÄ«gumu, ir pienākums noslÄ“gt jaunu dzÄ«vojamo telpu Ä«res lÄ«gumu, ievÄ“rojot šÄ likuma noteikumus. Ja Ä«rnieks un izÄ«rÄ“tājs nevar vienoties, Ä«res tiesisko attiecÄ«bu ietvaru nosaka tiesa, ievÄ“rojot šÄdus noteikumus:

4.1.pants. Īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku kā desmit gadi

4.2.pants. Īres maksu nosaka tiesa pÄ“c sava ieskata kā atlÄ«dzÄ«bu par lietas lietošanu. Papildus Ä«res maksai Ä«rnieks sedz obligātos pārvaldÄ«šanas izdevumus, kā arÄ« izdevumus citu dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas darbÄ«bu veikšanai, kas nodrošina dzÄ«vojamās mājas uzlabošanu un attÄ«stÄ«šanu, veicina optimālu tās pārvaldÄ«šanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzÄ«vojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturÄ“šanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistÄ«ti ar dzÄ«vokļa lietošanu.

Likums denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku strÄ«da gadÄ«jumā par Ä«res maksu tiesai atņem jebkādas iespÄ“jas spriest tiesu, visi noteikumi noteikti likumā. Īrniekam lÄ«gumā jābÅ«t tikai vienam skaitlim naudas izteiksmÄ“ - Ä«res maksa un nedrÄ«kst viņu nostādÄ«t mājas kā „DzÄ«vokļa Ä«pašuma likumā” lÄ«dzÄ«pašnieka statusā, uzlikt pienākumu segt mājas remontdarbu izdevumus, rÅ«pÄ“ties par mājas tirgus vÄ“rtÄ«bas atjaunošanu utt., kas šajā likumā ir viens starp visiem citiem likuma absurdiem un aplamÄ«bām. Turklāt tiesai nav dotas tiesÄ«bas piemÄ“rot ekspertu vai sertificÄ“tu grāmatvežu aprÄ“Ä·inus, kādai bÅ«tu jābÅ«t reālajai Ä«res maksai. VienÄ«gais soÄ£is ir mājas Ä«pašnieks, kurš, skatoties grieztos, sastādÄ«s izdevumu TÄ€MI, ko praksÄ“ jau plaši pielieto. Skat. arÄ« Pārejas noteikumu minÄ“to 2. un 4. punktu.

Tātad aplamības ar termiņiem un noteikumiem, jo izīrētājam un īrniekam ... noteikts pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu ... vai to nosaka tiesa.

6.pants. ŠÄ likuma pārejas noteikumu 4.punkts stājas spÄ“kā 2021.gada 1.janvārÄ«.

Pārejas noteikumu 6.punkts it kā uz 2 gadiem atliek 4.punkta noteikumus noslÄ“gt jaunu dzÄ«vojamo telpu Ä«res lÄ«gumu ar jauno izÄ«rÄ“tāju – Ä«pašnieku, bet mÄ“s jau lasÄ«jām likuma 35. un 41. pantu, kuri bez paplašinājuma un bez skaidrojuma vai atsauces nosaka citas klauzulas, kas jebkurus Ä«rniekus, jo Ä«paši denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus nostāda beztiesiskā situācijā, nodod pilnai namÄ«pašnieku varai un patvaļai.

Likumprojekts minÄ“to un citu aplamÄ«bu pārpilnÄ«bas dēļ kā neatbilstošs tiesiskas valsts principiem un attiecÄ«gi Satversmei, Saeimā ir jānoraida un jāatgriež atpakaļ Ekonomikas ministrijai kā brāķis, tāpat kā 2014.ga analoÄ£isks likumprojekts, kas tika atdots atpakaļ.

*AtsevišÄ·u likumprojekta pantu komentārus sagatavoja DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba Ausma, valdes loceklis Klementijs Rancāns

Novērtē šo rakstu:

0
0