Iesaki rakstu:

Saeimas plenārsÄ“dÄ“ 20.jÅ«nijā tiks izskatÄ«ts deputātu pieprasÄ«jums “Par ekonomikas ministra nespÄ“ju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtÄ«bu” piemÄ“rošanas efektivitāti un pamatotÄ«bu attiecÄ«bā uz pašpatÄ“riņu”.

ElektroenerÄ£ijas tirgus likumā (ETL) ir skaidri noteikts, ka obligātā iepirkuma (OI) ietvaros par paaugstināto tarifu drÄ«kst pārdot tikai saražotās elektroenerÄ£ijas atlikumu, kas palicis pÄ“c tās izlietošanas elektrostacijas vajadzÄ«bām.

Taču, tā kā Ekonomikas ministrija (EM), nosakot komersantam OI apjomu, aprÄ“Ä·ina to no visas uzstādÄ«tās jaudas, neņemot vÄ“rā pašas stacijas darbÄ«bai nepieciešamo, tas rada komersantam iespÄ“ju visu savu saražoto elektroenerÄ£iju pārdot par paaugstināto tarifu OI ietvaros, bet sev nepieciešamo nopirkt “pa lÄ“to” no citiem, veidojot tam atbilstošu pieslÄ“guma shÄ“mu.

Lai gan ETL paredzÄ“tā prasÄ«ba attiecÄ«bā uz pašpatÄ“riņu ir spÄ“kā vairāk nekā desmit gadus, tikai šÄ« gada aprÄ«lÄ« MK pieņēma noteikumu grozÄ«jumus, kas paredz kontrolÄ“t OIK komersantu pieslÄ“guma shÄ“mu, lai varÄ“tu noteikt reālo pašpatÄ“riņu un novÄ“rstu iespÄ“jamās krāpniecÄ«bas ar to. Taču šajos noteikumos EM ir paredzÄ“jusi pārejas periodu, ka šÄ« prasÄ«ba tiks Ä«stenota tikai no 2019.gada 1.jÅ«lija, tikmÄ“r nosakot, ka jebkurš pašpatÄ“riņa apjoms, kas nav nulle, ir atbilstošs šiem noteikumiem!

ŠÄds MK noteikumu regulÄ“jums ir klajā pretrunā augstākminÄ“tajai likumā noteiktajai prasÄ«bai.

 Kā to Saeimai apliecināja EM, šÄds pārejas periods esot nepieciešams, “ņemot vÄ“rā, ka šÄda prasÄ«ba ir saistÄ«ta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesÄ«bu saglabāšanas nosacÄ«jumiem un var prasÄ«t laika un resursu ieguldÄ«jumu, lai tehnoloÄ£iski pielāgotu elektrostaciju šÄdu nosacÄ«jumu ievÄ“rošanai”, un tiktu dots “pietiekams laiks attiecÄ«gās prasÄ«bas ievÄ“rošanas nodrošināšanai.”

Tas ir - EM pati savā atbildÄ“ Saeimai ne tikai informÄ“, ka ilgstoši nav novÄ“rsusi un ir pieļāvusi iespÄ“jamās krāpniecÄ«bas ar pašpatÄ“riņu, bet vÄ“l arÄ« pati Saeimai apliecina, ka šÄdas darbÄ«bas tiek Ä«stenotas, un, lai tās nebÅ«tu jāatklāj nu jau ar valdÄ«bas noteikumu spÄ“ku, EM cenšas tās piesegt pretlikumÄ«gā veidā un dot iespÄ“ju tās legalizÄ“t, nevis uzsāk nekavÄ“jošas pārbaudes, lai atņemtu OI tiesÄ«bas komersantiem, kuri ir krāpušies ar pašpatÄ“riņu.

Å…emot vÄ“rā, ka pašpatÄ“riņš sastāda vidÄ“ji 10% lidz 30% no AER elektrostacijā saražotās elektroenerÄ£ijas, ir pamats uzskatÄ«t, ka EM piesedz krāpniecÄ«bas vairāku miljonu vÄ“rtÄ«bā, kuras ir jāapmasā visai sabiedrÄ«bai un Latvijas tautsaimniecÄ«bai caur nepamatoti augsto OIK slogu.

ŠÄda EM rÄ«cÄ«ba ir pamats ne tikai ekonomikas ministra demisijai, bet arÄ« atbilstošÄm darbÄ«bām tiesÄ«bsargājošajām institÅ«cijām.

Ekonomikas ministrs savā atbildÄ“ Saeimai ir faktiski atzinis, ka minÄ“tās normas prasÄ«bas netiek ievÄ“rotas, norādot, ka “Ekonomikas ministrija apliecina, ka ElektroenerÄ£ijas tirgus likuma normas attiecÄ«bā uz šiem ražotājiem tika piemÄ“rotas tik tālu, cik to bija iespÄ“jams veikt pastāvošÄ regulÄ“juma ietvaros.”

Īsumā ekonomikas ministra atbildÄ“ sniegto skaidrojumu varÄ“tu rezumÄ“t šÄdi – ETL paredz noteiktu principu obligātā iepirkuma sistÄ“mas darbÄ«bai – obligātā iepirkuma ietvaros iepirkt tikai saražotās elektroenerÄ£ijas atlikumu, kas palicis pÄ“c tās izlietošanas elektrostacijas vajadzÄ«bām, bet Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtÄ«ba (nez, kam tā bija jānosaka?), kā kontrolÄ“jama saražotās elektroenerÄ£ijas izmantošana elektrostacijas darbÄ«bas nodrošināšanai”, lÄ«dz ar ko šis princips faktiski netiek piemÄ“rots.

EM atbildÄ“ tam ir sniegts savdabÄ«gs tiesiskais pamatojums (kārtÄ“jais tiesiskuma piemÄ“rs OIK afÄ“ras sakarā) – tiek vÄ“rsta uzmanÄ«ba uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, kā arÄ« uz publisko tiesÄ«bu principu “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesÄ«bu normu”.

Savdabīgi, ka Enerģētikas likumā noteiktais nez kāpēc tiek ignorēts vispār.

Enerģētikas likuma 76. panta pirmā daļa paredz: “Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to Ä«steno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildÄ«gais ministrs.”

Savukārt Enerģētikas likuma 77. panta otrā daļa nosaka, ka “par enerģētiku atbildÄ«gajam ministram ir tiesÄ«bas pieprasÄ«t un netraucÄ“ti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem”.

LÄ«dz ar to EM bija un ir pienākums pildÄ«t ETL noteikto par pašpatÄ“riņu un to varÄ“ja izdarÄ«t un nokontrolÄ“t iespÄ“jamās krāpniecÄ«bas ar pašpatÄ“riņu visu šo laiku arÄ« bez MK noteikumu grozÄ«jumiem. 

Jānorāda, ka ETL 30. panta (1¹) daļā ietvertais iepriekš minÄ“tais princips nav tikai formāla vai teorÄ“tiska prasÄ«ba, bet gan konkrÄ“ta prasÄ«ba, kuras neievÄ“rošana rada nozÄ«mÄ«gas nelabvÄ“lÄ«gas sekas (zaudÄ“jumus) visiem elektroenerÄ£ijas lietotājiem Latvijā, jo atkarÄ«bā no tā, kāds elektroenerÄ£ijas apjoms tiek iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros no konkrÄ“ta ražotāja par paaugstinātu cenu, ir tieši atkarÄ«gs arÄ« visu Latvijas lietotāju maksājamais obligātā iepirkuma komponentes apmÄ“rs.

Iepriekš minÄ“tā sakarā Saeimas Juridiskajam birojam ir lÅ«gts sniegt skaidrojumu:

- Vai ekonomikas ministra sniegtais pamatojums ETL normas nepiemÄ“rošanai (t.i. bezdarbÄ«bai attiecÄ«bā uz konkrÄ“tiem energoapgādes komersantiem) – tāpÄ“c, ka Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtÄ«ba, kā kontrolÄ“jama saražotās elektroenerÄ£ijas izmantošana elektrostacijas darbÄ«bas nodrošināšanai”, atbilst AdministratÄ«vā procesa likuma 15. panta divpadsmitajā daļā ietvertajam juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam, kurš tieši aizliedz iestādei atteikties piemÄ“rot tiesÄ«bu normu (pieļaut bezdarbÄ«bu), pamatojoties uz to, ka tiesÄ«bu noma neparedz piemÄ“rošanas mehānismu, tas nav pilnÄ«gs vai nav izdoti citi normatÄ«vie akti, kas tuvāk regulÄ“tu attiecÄ«gās tiesÄ«bu normas piemÄ“rošanu?

- Vai Ekonomikas ministrijai ir jāievÄ“ro tikai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa, vai arÄ« citas minÄ“tā likuma panta daļas (piemÄ“ram, minÄ“tā panta trešÄ daļa (valsts pārvaldes darbošanās sabiedrÄ«bas interesÄ“s), piektā daļa (labas pārvaldÄ«bas princips), desmitā daļa (pienākums efektÄ«vi organizÄ“t pārvaldi, izvÄ“rtÄ“t normatÄ«vo regulÄ“jumu))?

- Vai Ekonomikas ministrijai ir kādas Ä«pašas izņēmuma tiesÄ«bas attiecÄ«bā uz AdministratÄ«vā procesa likuma 15. panta divpadsmitās daļas piemÄ“rošanu? PiemÄ“ram – vai Ekonomikas ministrija drÄ«kst atlikt šÄ«s normas piemÄ“rošanu, piemÄ“rot to tikai pÄ“c saviem ieskatiem un atsevišÄ·os gadÄ«jumos, piemÄ“rot to pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m, piemÄ“rojot neievÄ“rot labas pārvaldÄ«bas principu, piemÄ“rojot rÄ«koties neefektÄ«vi un neizvÄ“rtÄ“t normatÄ«vo regulÄ“jumu, u.tml.?

- Vai EM, kura ir atbildÄ«gā valsts pārvaldes institÅ«cija par enerģētikas pārvaldes Ä«stenošanu ir rÄ«kojusies atbilstoši ETL un Enerģētikas likumā noteiktajām tiesÄ«bu normām, paredzot MK noteikumos augstākminÄ“to regulÄ“jumu?

- Vai Ministru kabinetam, neskatoties uz to, ka tas nav paredzÄ“ts ETL, ir atbilstošs deleģējums lemt par ETL 30. panta (1¹) daļā ietvertā principa nepiemÄ“rošanu vai tikai daļēju piemÄ“rošanu, vai arÄ« tā piemÄ“rošanas atlikšanu lÄ«dz 2019. gada 1. jÅ«lijam?