Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sasniedzot cienÄ«jamo 75 gadu vecumu*, esmu jau pirms pašas dzimšanas dienas datuma saņēmusi daudz apsveikumu un laba vÄ“lÄ“jumu. Par to visiem mīļš un sirsnÄ«gs paldies! SaistÄ«bā ar apaļo jubileju ir bijušas arÄ« vairākas intervijas. Paldies arÄ« žurnālistiem, kas ar šo interviju starpniecÄ«bu ir devuši man iespÄ“ju izteikties.

Viens no pamata principiem, kas iekļauts demokrātisku valstu žurnālistu Ä“tikas kodeksos ir t.s. atbildes tiesÄ«bas (angliski right of reply), kas pieprasa tiesÄ«bas apstrÄ«dÄ“t tādus apgalvojumus, ko kāds uzskata, ka par viņu tie ir izteikti nepamatoti vai nepatiesi. PraksÄ“ šÄ«s tiesÄ«bas izmantot var bÅ«t pietiekami sarežģīti, kamdēļ iznāk tā, ka kādu pamatā nepatiesu apgalvojumu dažādi mediji tikai atkal un atkal atkārto, lÄ«dz jau plašÄkai publikai ir „iedÄ“stÄ«ta” pārliecÄ«ba, ka bieži atkārtotais caur šo atkārtošanu vien jau ir kļuvis par patiesÄ«bu.

Par mani gadu gaitā ir publicÄ“ts plašs klāsts visdažādāko nepatiesÄ«bu. Savā „ apaļajā” (turpmāk tekstā pamanÄ«siet, ka šim vārdam Ä«paša nozÄ«me šÄ« raksta kontekstā) dzimšanas dienā esmu izvÄ“lÄ“jusies izmantot sociālos tÄ«klus, lai apstrÄ«dÄ“tu vienu no tām, un sniegtu par to savu repliku.

Nedēļas žurnāla „Sestdiena” 2012. gada 30. nov. – 6. dec. numurā ir publicÄ“ta EgÄ«la Zirņa un Danas Sinkevičas intervija ar mani. Tur uzdoti dažādi jautājumi un man dota izdevÄ«ba uz tiem brÄ«vi atbildÄ“t. Par to abiem žurnālistiem paldies.

Taču pirms pašas intervijas pilnā teksta žurnāla 12. lapaspusÄ“ publicÄ“ts tāds ievads, kādu intervijas laikā netiku dzirdÄ“jusi. Tur parādās šÄda frāze: „... (viņa) tagad prom no mājām atrodas, šÄ·iet, vÄ“l biežāk nekā astoņos savas prezidentÅ«ras gados, lai gan arÄ« tad viņa tika dÄ“vÄ“ta par „Latvijas Ä«sto ārlietu ministri”, spožu starptautiskajās attiecÄ«bās un, Jāņa Ikstena vārdiem runājot, „apaļu nulli” iekšpolitikā.” PÄ“c tik kategoriski iznÄ«cinoša sprieduma par kāda cilvÄ“ka darbÄ«bu astoņu gadu garumā šÄdi novÄ“rtÄ“tajai personai bÅ«tu pienākušÄs replikas tiesÄ«bas. Intervijas situācijā to izdarÄ«t bÅ«tu bijis vieglāk par vieglu. Man tiešÄm žēl, ka pretÄ“ji visiem žurnālistu Ä“tikas principiem, „Sestdiena” manas replikas tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“jās nerespektÄ“t. Tamdēļ nu man atliek vien tās izmantot šÄdi.

Dažādu ekspertu un pseidoekspertu izvÄ“rtÄ“jumos par VVF kā prezidentes darbÄ«bu negribÄ«gi, bet tomÄ“r pietiekoši dziļi, ir iesakņojies secinājums, ka šÄ«s prezidentes veikumu Latvijas interešu aizstāvÄ“šanā visos iespÄ“jamos starptautiskajos forumos citādi kā par spožu vÄ“rtÄ“t bÅ«tu grÅ«ti. Taču rodas iespaids, ka to atzÄ«t jau ir bijis tik sāpÄ«gi, ka tÅ«liņ, tajā pašÄ teikumā šo plusu ir jāiznÄ«cina ar treknu mÄ«nusu attiecÄ«bā uz Latvijas iekšpolitiku. Tas arÄ« cÄ«tÄ«gi, centÄ«gi un sistemātiski ir ticis darÄ«ts dažādos vārdos. Tā, piemÄ“ram, portālā „Delfi” 30.11.2012. izskan frāze, ka prezidente jubilāre iekarojusi arÄ« „kritiku par nepietiekamu pievÄ“ršanos valsts iekšÄ“jām problÄ“mām.”

Ja jau kāds vÄ“las pretendÄ“t uz eksperta statusu un ne tikai nodoties tukšai logorejai, tad varÄ“tu sagaidÄ«t, ka tik kategoriskiem apgalvojumiem par pamatu tiks pasniegti fakti vai argumenti. Taču tieši tas nekad netiek darÄ«ts. „Es tā saku un viss”.

Sāksim tad mÄ“s ar kādu loÄ£isku argumentāciju. Vispirms – no kurienes cÄ“lies kategoriskais pretstatÄ«jums, kas iekšpolitiku uzskata kā pilnÄ«gi šÄ·irtu no ārpolitikas? Kā iespÄ“jams iedomāties, ka spožu ārpolitiku bÅ«tu iespÄ“jams veidot uz katastrofāli neadekvātas iekšpolitikas bāzes? Kā iespÄ“jams kaut ko tādu apgalvot, runājot par vÄ“stures periodu, kad Latvijas virzÄ«ba uz ES un uz NATO tika soli pa solim un dienu no dienas ārpolitiski vÄ“rtÄ“ta pÄ“c tās pÄ“dÄ“jiem iekšpolitikas sasniegumiem? Sarunu gaitā ar ES Latvijai bija iekšpolitiski jāpanāk simtiem jaunu likumu pieņemšana, jāveic gara virkne fundamentālu reformu un jāpārkārto budžetu prioritātes. Tas prasÄ«ja ciešu sadarbÄ«bu visu varas atzaru starpā. Ja prezidente dažas dienas pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas nebÅ«tu Saeimai atgriezusi grozÄ«jumus Valsts valodas likumā kā neatbilstošus ES, EDSO un pat NATO prasÄ«bām, Latvija kā vienÄ«gā no potenciālajām kandidātvalstÄ«m 1999. gada decembrÄ« ES Helsinku samitā nebÅ«tu tikusi uzaicināta sākt iestāšanās sarunas ar ES. VirzÄ«bā uz NATO, jāatzÄ«st, ka diplomātija un lobÄ“šana spÄ“lÄ“ja Ä«paši svarÄ«gu lomu. Ja tā nebÅ«tu bijusi spoža un veiksmÄ«ga, arÄ« tur Latvija kā vienÄ«gā bÅ«tu varÄ“jusi palikt „aiz svÄ«tras” (par ko enerÄ£iski uzstāja gan Krievija, gan arÄ« sākotnÄ“ji vairākas NATO tā laika dalÄ«bvalstis). Ar to vien tomÄ“r nekad nebÅ«tu pieticis. ArÄ« NATO kontekstā bija jāatbild uz tikpat garu virkni iekšpolitisku prasÄ«bu, pie tam attiecÄ«bā uz politiski visai jÅ«tÄ«giem jautājumiem. No Latvijas tika prasÄ«ts pierādÄ«t, ka ir kas darÄ«ts, lai mazinātu korupciju tiesu sistÄ“mā un valsts pārvaldÄ“, uzlabotu robežu kontroli un kaut cik mazinātu pastāvošos kontrabandas apjomus, uzlabotu nodokļu iekasÄ“šanu, cÄ«nÄ«tos ar cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bu, aizstāvÄ“tu minoritāšu tiesÄ«bas, risinātu sāpÄ«gus vÄ“stures jautājumus par Otro pasaules karu, kara noziegumiem un holokaustu un tā tālāk un tā joprojām.

Savas prezidentÅ«ras gados, esmu parakstÄ«jusi un izsludinājusi 1801 likumu, ierosinājusi 10 un nosÅ«tÄ«jusi atpakaļ Saeimai otrreizÄ“jai caurlÅ«košanai 36 likumus. Vienu reizi, attiecÄ«bā uz drošÄ«bas likumiem, esmu izmantojusi Satversmes 72.pantā noteiktās tiesÄ«bas apstādināt likuma publicÄ“šanu uz diviem mÄ“nešiem. Å…emot vÄ“rā, ka daudzi no šiem likumu projektiem izraisÄ«ja plašas diskusijas, par tiem notika arÄ« plašas konsultācijas Valsts prezidentes kancelejā, kur iesaistÄ«tām un ieinteresÄ“tām pusÄ“m bija iespÄ“jams argumentÄ“t savu viedokli.

Par spīti tam, ka Satversme Valsts prezidentam sniedz tikai ierobežotas iespējas iespaidot izpildvaras un likumdevēja lēmumus, kā prezidente darīju visu, lai padziļināti izzinātu situāciju visdažādākajos jautājumos, uzrunāju amatpersonas un uzklausīju viņu ieteikumus, pieprasīju datus un skaitļus, konfrontēju ar ārvalstu ekspertu vērtējumiem, centos pārliecināt un mudināju veikt vajadzīgās reformas un uzlabojumus. (Tas, protams, ne vienmēr visiem patika, vismazāk jau tiem, kuru darbība spožus rezultātus nebija nesusi un kam būtu labāk paticis, lai tos liek mierā).

Var tikai nobrÄ«nÄ«ties, kā tie paši, kas mÄ“dz pārmest bijušai prezidentei „nepietiekamu pievÄ“ršanos valsts iekšÄ“jām problÄ“mām” nekautrÄ“jas tajā pašÄ laikā pārmest, ka viņa savās aktivitātÄ“s esot tālu pārkāpusi SatversmÄ“ Valsts prezidentam atvÄ“lÄ“to pilnvaru rāmjus, par daudz aktÄ«vi esot iesaistÄ«jusies iekšpolitiskos procesos un neesot sekojusi to dižo priekšgājÄ“ju paraugam, kas labi ja bija gatavi izpildÄ«t lÄ«dz minimumam reducÄ“tas Valsts reprezentācijas funkcijas. Iznāk, ka nekas it kā neesot padarÄ«ts, bet ar visu to tas esot bijis daudz par daudz!

VarbÅ«t tukšu un nepamatotu vārdu vietā tomÄ“r derÄ“tu aplÅ«kot kaut viselementārākos faktus par bijušÄs prezidentes aktivitātÄ“m. Te, lÅ«k, daži skaitļi, kas atļaus tÄ«ri konkrÄ“ti un kvantitatÄ«vi novÄ“rtÄ“t dažādo aktivitāšu apjomus 8 prezidentÅ«ras gadu laikā.

Kopskaits Iekšlietu aktivitātes

637 Tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām

237 Tikšanās ar Latvijas drošÄ«bas iestāžu vadÄ«bu

74 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasākumi

243 Tikšanās ar Saeimas un pašvaldÄ«bu deputātiem un pārstāvjiem

107 ApmeklÄ“tās pašvaldÄ«bas un tikšanās ar to iedzÄ«votājiem

60 Nacionālas nozīmes pasākumi ārpus Rīgas vai Jūrmalas

389 Sabiedriskas nozīmes pasākumi

126 Ar vēsturi saistīti pasākumi

290 Kultūras pasākumi

148 Ar izglītību, bērniem saistīti pasākumi

94 Ar ekonomiku saistīti pasākumi

64 Ar sportu saistīti pasākumi

87 Ar tieslietām saistīti pasākumi

76 Valsts ordeņu kapitula sÄ“des, pasniegšanas un saistÄ«tas aktivitātes

362 Intervijas Latvijas raidstacijām

250 Intervijas Latvijas TV kanāliem

214 Intervijas Latvijas presei

Iekšlietu aktivitāšu kopskaits: 3458

Kopskaits Ārlietu aktivitātes

63 Ä€rvalstu prezidentu vai monarhu ienākošÄs vizÄ«tes Latvijā

38 Valsts un oficiālās vizītes ārvalstīs

157 Darba vizītes ārvalstīs, dalība konferencēs u.c.

1328 Dažādi pasākumi ārvalstu vizÄ«šu laikā

308 Tikšanās Latvijā ar ārvalstu augstākajām amatpersonām

384 Ä€rvalstu vÄ“stnieku akreditācijas, atvadu vizÄ«tes, tikšanās

197 Latvijas vÄ“stnieku akreditācijas, tikšanās

65 Tikšanās ar dažādu rangu amatpersonām NATO jautājumos

187 Ar ārlietām saistīti pasākumi Latvijā

87 Intervijas ārvalstu radio

184 Intervijas ārvalstu TV

344 Intervijas ārvalstu presei

Ä€rlietu aktivitāšu kopskaits: 3342

Ja šie skaitļi par bijušÄs prezidentes aktivitātÄ“m kādam šÄ·iet nulles vÄ“rti, tad laipni lÅ«dzu, parādÄ«t man tos skaitļus, kas tos pārsniegtu, no jebkura perioda Latvijas vÄ“sturÄ“. Ar nepacietÄ«bu gaidu tos ieraudzÄ«t.

* Raksts publicēts Facebook pirms pieciem gadiem, 2012. gada 30. novembrī

Novērtē šo rakstu:

0
0