Iesaki rakstu:

Viedoklis par Latvijas valsts mežzinātnes institÅ«ta „Silava” veiktā lielo plÄ“sÄ“ju Eirāzijas lÅ«ša (Lynx lynx) un pelÄ“kā vilka (Canis lupus) sugu aizsardzÄ«bas plāna (SAP) projekta norisi.

Interesi piesaista fakts, ka Latvijas mednieku lobijs ir bijis tik aktÄ«vs un ieinteresÄ“ts mÅ«su lielo plÄ“sÄ“ju lÅ«šu un vilku apsaimniekošanas (lasi: šaušanas) plāna apspriešanas jautājumā, ka jau paspÄ“jis pozicionÄ“t šo projektu Eiropas galvenajā mednieku organizācijā FACE kā Latvijas mednieku interešu grupas paraugaktivitāti, kā rezultātā FACE izraudzÄ«jusies to par savas starptautiskās mednieku organizācijas mÄ“neša projektu.

AttiecÄ«gi jājautā, ko pa šo laiku, kopš Latvijā sākusies lielo plÄ“sÄ“ju sugu lÅ«šu un vilku aizsardzÄ«bas (uzsveru - aizsardzÄ«bas!) plānu apspriešana, šajā procesā, t.i. lemšanā par sava dabas resursa un kopÄ“jā Ä«pašuma aizsardzÄ«bu ir paspÄ“jusi izdarÄ«t mÅ«su sabiedrÄ«ba kopumā?

Kā plāna izstrādātāji un atbildÄ«gais valsts resors ir iesaistÄ«jis sabiedrÄ«bu, uzrunājis un aicinājis katru no mums paust savu viedokli, prasÄ«jis katram no mums – kā mÄ“s kā sabiedrÄ«ba vÄ“lamies aizsargāt pie mums mÄ«tošos un Eiropā par aizsargājamām sugām atzÄ«tos lielos plÄ“sÄ“jus lÅ«šus un vilkus?

Vai ikvienu no mums šobrÄ«d apmierina un turpmākos desmit gadus (tāds ir plāna darbÄ«bas periods) apmierinās kas lÄ«dzÄ«gs pieredzÄ“tajam un atklātÄ«bā nākušajam AlÅ«ksnes lÅ«ša mātes nošaušanas gadÄ«jumam (kas Latvijas mednieku šaurā interešu grupā pieņemto medÄ«bu normu traktÄ“jumā tiek apzÄ«mÄ“ts ar vārdu „likumÄ«gi”), kad šokÄ“tā sabiedrÄ«ba burtiski ”vārÄ«jās” sociālajos tÄ«klos un interneta vidÄ“ par Latvijas mednieku vides brutalitāti un tumsonÄ«bu, atskārzdama Ä«stenÄ«bu - kas un kā notiek mÅ«su mežos ar mums piederošajiem Eiropā aizsargājamiem dzÄ«vniekiem, kas nekādus postÄ«jumu (it Ä«paši lÅ«ši) savā dabiskajā dzÄ«ves vidÄ“ nenodara un nevienu neapdraud.

Kas notiek ar vilkiem mÅ«su Latvijas mežos? Ar kādu intensitāti un ar kādu nežēlÄ«bu atšÄ·irÄ«bā no visām pārÄ“jām Eiropas valstÄ«m, kas stāv sardzÄ“ par saviem dabas resursiem, šie lielie plÄ“sÄ“ji, nesaudzÄ“jot pat mazuļus un grÅ«snas vilcenes, visu aizgājušo padomju laiku un pat pÄ“c iestāšanās ES tiek brutāli izslaktÄ“ti te, pie mums – visiem mums piederošajos mežos! To nežēlÄ«bas un tumsonÄ«bas pakāpi ilustrÄ“ kaut vai viens vilku medÄ«bu piemÄ“rs 2013.gadā Zvārdes pusÄ“, kur, lai apšautu vienu (uzsveru – vienu!) vilku Ä£imeni, bija sapulcÄ“jušies 400 mednieki no visas Latvijas! Taču tādu piemÄ“ru ir daudz.

Taisni kā tādā Eiropas „bordertaunā”, vai bezlikumÄ«bas zonā, kur kaut kad pagātnÄ“, demokrātiskas sabiedrÄ«bas rÄ«tausmā veikli „zÄ“ni” no Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas SavienÄ«bā sev par patikšanu „savai pašpasludinātai mantÄ«bai” bija izkārtojuši izņēmuma kārtas statusu, un nu pÄ“c teju divdesmit gadiem to kā tādu kaunpilnu atpalicÄ«bas zÄ«mi esam spiesti nÄ“sāt un pieciest mÄ“s visi - visa Latvijas sabiedrÄ«ba.

NeatbildÄ“ts palicis bÅ«tiskais jautājums, vai 2002.gadā Latvijas iestāšanās Eiropas SavienÄ«bā sarunu laikā Latvija bija tik vāja savā dabas aizsardzÄ«bā, ka nespÄ“ja, nemācÄ“ja vai apzināti negribÄ“ja aizstāvÄ“t savus lielos plÄ“sÄ“jus - lÅ«šus un vilkus, lai tie bÅ«tu tādā pašÄ aizsardzÄ«bas statusā kā citur Eiropā?

DzirdÄ“ts, ka Latvijai esot izdevies ar zinātnieka Dr.Jāņa Ozoliņa "gādÄ«bu” panākt „Ä£eogrāfisko izņēmumu”, kādu citas ES valstis savās sarunās ar Eiropas Komisiju nepieļāva, - ielikt šÄ«s divas Eiropā aizsardzÄ«bas statusā esošÄs sugas ES DzÄ«votņu direktÄ«vas (EU Habitat Directive 92/43/EEC On conservation of natural habitats and wild fauna and flora; DirektÄ«va par dabisko dzÄ«votņu un savvaļas faunas un floras aizsardzÄ«bu) pielikumā kā izņēmumu.

DzirdÄ“ts, ka Latvija, pateicoties tieši zinātniekam Ozoliņam, dabÅ«jusi šo izņēmuma statusu. Medniekuprāt, tas ir panākums, kā viņi to ilgus gadus postulÄ“, manuprāt, tā ir valsts dabas aizsardzÄ«bas politikas neveiksme un Latvijas mazspÄ“ja.

Jā, šobrÄ«d saistÄ«bā ar Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra apkarošanas pasākumiem medijos bieži dzirdam medniekus sakām, - žēl izšaut grÅ«snas meža cÅ«kas vai mātes kopā ar mazuļiem, kārtÄ«gam medniekam roka neceļas, taču attiecÄ«bā pret vilcenÄ“m kopā ar mazuļiem mÅ«su medniekiem neeksistÄ“ nekādas žēlastÄ«bas vai humānisma. Šie Eiropā aizsargājamie dzÄ«vnieki pie mums Latvijā tiek ierindoti apkarojamu kaitÄ“kļu kārtā. Kā tādas žurkas vai parazÄ«ti.

UzstādÄ«jums viens vienÄ«gs un pāri visam, gluži kā tādos vistumšÄkajos pÄ“ckara laikos, kad varai bija jāizpilda latviešu Ä£imeņu izvešanas plāns. Par katru cenu jāizpilda. Tā arÄ« attiecÄ«bā pret lÅ«šiem un vilkiem, par katru cenu jāizpilda paredzÄ“tā ikgadÄ“jā šaušanas programma, ko mÅ«su valstÄ« nosaka Valsts meža dienests, vadoties pÄ“c ZemkopÄ«bas ministrijas apmaksātā un „Silavas” pÄ“tnieku veiktā lÅ«šu un vilku sugu monitoringa.

RÄ“Ä·ins te vienkāršs – ja plānotās šaušanas kvotas netiks izpildÄ«tas, Eiropas Komisija iedegs „sarkanās lampiņas”. Tas nozÄ«mÄ“, ja lielo plÄ“sÄ“ju medÄ«bu sezonas laikā, kas, starp citu, pie mums - šajā Eiropas nomalÄ“ ir visgarākā salÄ«dzinājumā ar tām valstÄ«m, kur sugas izņēmuma kārtā atļauts medÄ«t (pie mums vilkus slaktÄ“ 9 mÄ“nešus, lÅ«šus 4 mÄ“nešus), paredzÄ“tais lÅ«šu un vilku izšaušanas plāns netiks izpildÄ«ts, Eiropa iejauksies, un ikgadÄ“jos noteiktos izšaušanas limitus (aizvadÄ«tajā 2015./2016.medÄ«bu sezonā tie bija 275 vilki pÄ“c VMD datiem) zinātniekiem nāksies pārskatÄ«t. Un tā jau bÅ«s neveiksme. Gan šÄvÄ“ju, gan monitoringa veicÄ“ju neveiksme. Jautājums, vai arÄ« sabiedrÄ«bas un dabas aizsardzÄ«bas politikas neveiksme?

Kas tad finansÄ“ šo lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas plāna (SAP) atjaunošanas projektu, ko šobrÄ«d izstrādā un apspriež „Silava”? Projekts ir Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) pārraudzÄ«bā, taču ikgadÄ“jo lielo plÄ“sÄ“ju sugu monitoringu jeb, vienkārši izsakoties, „izšaušanas plānu” atšÄ·irÄ«bā no Igaunijas un Lietuvas finansÄ“ ZemkopÄ«bas ministrija. Un te nu mÅ«su zinātniekiem iestājas, tā sauktā „maizes atkarÄ«ba”.

„Nabaga” zinātnieki ir spiesti „pārslÄ“gties” no sugas aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·iem uz divu galveno mÅ«su saimniecisko resursu „apsaimniekotāju” - lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas (tandÄ“mā ar medniecÄ«bu) nozaru diktÄ“tajiem ekonomiskajiem mÄ“rÄ·iem, kam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzÄ«bu un projekta mÄ“rÄ·Ä« noteikto: „PelÄ“kā vilka populācijas Latvijā saglabāšana labvÄ“lÄ«gā aizsardzÄ«bas statusā, nodrošinot vilku Baltijas populācijas nepārtrauktu areālu Latvijas teritorijā, saglabājot augstu vides bioloÄ£isko ietilpÄ«bu un sugas dabiskās ekoloÄ£iskās funkcijas ekosistÄ“mās ..” (PelÄ“kā vilka Canis lupus aizsardzÄ«bas plāna atjaunošana/ ReÄ£.nr.1-08/189/2016). Augstu vides bioloÄ£isko ietilpÄ«bu!

Bet šoreiz mums ir iespÄ“ja. KamÄ“r notiek plāna apspriešanas process, mums visiem ir iespÄ“ja prasÄ«t un pieprasÄ«t mÅ«su kopÄ“jā dabas resursa un Ä«pašuma pārvaldniekam, kuram esam uzticÄ“juši rÅ«pi par mums piederošajām savvaļas dzÄ«vnieku sugām, ne tikai atskaiti, bet atbildÄ«bu par adekvātu visas sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas un iesaistes nodrošināšanu šÄ« plāna apspriešanā, ņemot vÄ“rā, ka plāns kalpos par pamatu šo mÅ«su savvaļas sugu „apsaimniekošanas” pasākumiem, kas realitātÄ“ nozÄ«mÄ“ šaušanas programmu un paredzÄ“to intensitāti, nākamos 10 gadus. Un šÄdas valsts apmaksātas programmas tiks izstrādātas tik ilgi, kamÄ“r lÅ«ši un vilki Latvijā netiks izrauti no kaunpilnā „kaujamo lopiņu” statusa.

Citāts no LVMI „Silava” sabiedriskās aptaujas anketas „Aptauja par lielajiem plÄ“sÄ“jiem Latvijā” ievada: „Latvijas valsts mežzinātnes inistitÅ«ts „Silava”, veicot lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas plānu atjaunošanu, vÄ“las noskaidrot, kāda ir cilvÄ“ku pašreizÄ“jā attieksme, informÄ“tÄ«ba un ieinteresÄ“tÄ«ba par šÄ«m sugām un dzÄ«vo dabu vispār, kas to veido un kā tā mainÄ«jusies pÄ“dÄ“jo 10-15 gadu laikā. Tas palÄ«dzÄ“s sugu aizsardzÄ«bas un apsaimniekošanas pasākumu plānošanā saskaņot dzÄ«vnieku un sabiedrÄ«bas intereses un vajadzÄ«bas.. MÅ«s interesÄ“ ikviena domas..”

Taču pretÄ“ji aptaujas ievadā paustajam sabiedrÄ«ba kā tai piederošÄ dabas resursa Ä«pašniece pilnvÄ“rtÄ«gi netiek iesaistÄ«ta lemšanas procesā par savu aizsargājamo dabas resursu. Mums medijos tiek pausts, ka lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas atjaunošanas plānā, ko šobrÄ«d izstrādā institÅ«ts "Silava", noteicošÄ esot tieši sociālā komponente - sabiedrÄ«bas tolerances mÄ“rÄ«jums pret lielajiem plÄ“sÄ“jiem. Taču lÄ«dzšinÄ“jais ikgadÄ“jais šaušanas kvotu palielinājums lÅ«šiem un vilkiem mÅ«su valstÄ« nekādi nevar tikt pasludināts par sabiedrÄ«bas tolerances mÄ“rÄ«jumu un attieksmes rādÄ«tāju pret mÅ«su lielajiem plÄ“sÄ“jiem.

Jautājums atklāts – kāpÄ“c mÄ“s kā sabiedrÄ«ba kopumā tiekam diskriminÄ“ti šajā mÅ«su dabas resursa aizsardzÄ«bas projekta apspriešanas pasākumā? Nav saprotams, kāpÄ“c par brÅ«no lāci gadÄ«jumā, ja kādam no mums nejauši laimÄ“jies uziet šÄdu aptauju interneta portālā „Skaties.lv”(nekur šÄdas informācijas par aptauju nav!), sabiedrÄ«bai visžēlÄ«gi tiek dota iespÄ“ja izteikt savu viedokli, bet par lÅ«šiem un vilkiem iespÄ“ja paust viedokli visaptverošas publiski pieejamas aptaujas veidā nav paredzÄ“ta?

AttiecÄ«bā uz lÅ«šiem un vilkiem plāna izstrādātāji sabiedrÄ«bas viedokļa noskaidrošanu un dalÄ«bu apspriešanas procesā noreducÄ“juši tikai un vienÄ«gi uz noteiktām interešu grupām, kas ir nepieņemami. Zināms arÄ«, ka aptaujas anketas netiek dotas interesentiem, kuri atklāti izteikuši vÄ“lmi piedalÄ«ties aptaujā un paust savu viedokli, sÅ«tÄ«juši rakstiskus pieprasÄ«jumus „Silavas” SAP projekta grupai. ŠÄda iespÄ“ja tikusi liegta no „Silavas” puses. Tādejādi apgalvojums, ka pÄ“tniekus interesÄ“ ikviena domas, ir sabiedrÄ«bas muļķošana.