Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā laikā sabiedriskajā telpā izskan ziņas, kas satur informāciju par iespÄ“jamu notikušu (un turpinātu) Ekonomikas ministrijas un ar to saistÄ«to valsts institÅ«ciju amatpersonu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu, kā rezultātā radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums valsts varai vai pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai, kā arÄ« ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m. Informācijas apjoms rada aizdomas par valsts un sabiedrÄ«bas kopÄ“jo resursu prettiesisko izšÄ·Ä“rdÄ“šanu.

Valsts atbalsta nepamatota piešÄ·iršana nozÄ«mÄ«gi skar elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tāju intereses. Vienlaikus tā bÅ«tiski ietekmÄ“ citu Latvijas ražošanas nozaru konkurÄ“tspÄ“ju un tādÄ“jādi rada negatÄ«vu ietekmi uz valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bu kopumā.

Ministru kabinets 2010. gada 16. martā pieņēma noteikumus Nr.262 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenas noteikšanas kārtÄ«ba" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un 2009. gada 10. martā noteikumus Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerÄ£ijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221). Ar šiem noteikumiem tika ieviesta valsts atbalsta programma.

Latvijas Republika, uzsākot pasākumu Ä«stenošanu, 2007. gadā. ir piešÄ·Ä«rusi atbalsta pasākumam likumÄ«go spÄ“ku pirms Eiropas Komisijas gala lÄ“muma pieņemšanas (gala lÄ“mums pieņemts 2017. gada 24. aprÄ«lÄ«), tādÄ“jādi ir pārkāpts LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas 108. panta 3. punkts.

Saskaņā ar Eiropas SavienÄ«bas Tiesas pastāvÄ«go judikatÅ«ru atbalsta pasākums, kas Ä«stenots, neievÄ“rojot LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas 10$. nama 3. punktā paredzÄ“tos pienākumus ir nelikumÄ«gs [skat., piemÄ“ram, spriedumus Eiropas SavienÄ«bas tiesas lietās - Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts). Nr. C-672/13 (76.. 77. punkts)). IevÄ“rojot ES prasÄ«bas, kā arÄ« KomercdarbÄ«bas atbalsta kontroles likumu, šÄdos gadÄ«jumos atbildÄ«gajām institÅ«cijām un amatpersonām ir jāveic pasākumi nelikumÄ«gi sniegta atbalsta “atgÅ«šanai" (ne vienmÄ“r tā ir izmaksu atprasÄ«šana, bet mehānismi ir dažādi).

Ievērojot Eiropas Komisijas konstatēto Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārkāpumu no Latvijas valsts puses, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas tiesību aktus (likumus, MK noteikumus Nr. 221 un Nr. 262, ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu saistītos administratīvos aklus), pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktu un 21. pantu

lūdzu:

1. PārbaudÄ«t informāciju par valsts institÅ«ciju pārstāvju rÄ«cÄ«bas acÄ«mredzamu neatbilstÄ«bu normatÄ«vajam regulÄ“jumam, lai noskaidrotu, vai šÄdu valsts institÅ«ciju pārstāvju rÄ«cÄ«bā nav saskatāmas noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes, un sniegt atbildi par rezultātiem.

2. Noskaidrot, vai valsts institÅ«ciju pārstāvji, izdodot normatÄ«vo aktu jÄ“gai un mÄ“rÄ·im neatbilstošus administratÄ«vos aktus un nenodrošinot atbilstošu kontroli pār OIK sistÄ“mas darbÄ«bu, iespÄ“jams, rÄ«kojoties izteikti ražotāju interesÄ“s, nav izdarÄ«juši noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, kas paredzÄ“ti Krimināllikuma XXIV nodaļā “NoziedzÄ«gi nodarÄ«jumi valsts institÅ«ciju dienestā".

3. Vērsties tiesā ar mērķi atjaunot likumību, proti, regresa kārtībā piedzīt no amatpersonām pilnu zaudējuma atlīdzinājumu.