Iesaki rakstu:

Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldei nodots izskatÄ«šanai iesniegums par žurnāla Ir izdevÄ“ju „hazamazu shÄ“mu” - par valsts finanšu lÄ«dzekļu iespÄ“jamu izkrāpšanu lielos apmÄ“ros, ko izdarÄ«jušas AS Cits medijs amatpersonas, iesniedzot nepatiesas ziņas Valsts kultÅ«rkapitāla fonda rÄ«kotajā konkursā valsts mÄ“rÄ·programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozÄ«mÄ«ga satura veidošanai un nacionālās kultÅ«rtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ietvaros.

Pietiek jau vairākkārt aprakstÄ«jis, kā aprÄ«lÄ« ar pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tiem rezultātiem noslÄ“dzās Valsts kultÅ«rkapitāla fonda rÄ«kotais konkurss mediju projektiem, sadalot 490 000 eiro lielus valsts lÄ«dzekļus valsts mÄ“rÄ·programmas Atbalsts medijiem sabiedriski nozÄ«mÄ«ga satura veidošanai un nacionālās kultÅ«rtelpas stiprināšanai latviešu valodā ietvaros.

AS Cits medijs šajā konkursā startÄ“ja ar diviem projektiem PÄ“tnieciskā žurnālistika IR - tiesiskums, Ä“nu ekonomika bÅ«vniecÄ«bā, pamestie bÄ“rni un NozÄ«mÄ«gi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!. Konkursa komisija atbalstÄ«ja tos abus, kopā no valsts lÄ«dzekļiem šim uzņēmumam nolemjot piešÄ·irt ceturto lielāko summu – kopā 45 000 eiro.

Konkursā atbilstoši tā nolikumam pretendentiem uz valsts finansÄ“juma saņemšanu bija jāiesniedz informācija par „medija sasniedzamo mÄ“rÄ·auditoriju (apjoms un iespÄ“jami detalizÄ“ts raksturojums, pievienojot raksturojumu pamatojošus grāmatvedÄ«bas un/vai trešo personu datus kā mediju auditoriju pÄ“tÄ«jumi u.c., ja attiecināms)”.

Šie dati bija viens no izvÄ“rtÄ“jamiem kritÄ“rijiem, lai pretendenti varÄ“tu saņemt valsts finansÄ“jumu. Konkursa nolikumā norādÄ«ts, ka tika vÄ“rtÄ“ta „projekta pieteikuma atbilstÄ«ba konkursa mÄ“rÄ·im, kvalitāte, detalizācijas pakāpe un ilgtspÄ“ja” un ka nozÄ«mÄ«gs kritÄ“rijs nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu saņemšanai bija „piemÄ“rotÄ«ba paredzÄ“tās mÄ“rÄ·auditorijas sasniegšanai, plānotais sasniegtās mÄ“rÄ·auditorijas lielums”.

Kā rāda Pietiek jau iepriekš publiskotā projektu dokumentācija, abos AS Cits medijs projektos bija uzrādÄ«ts, ka izdevuma Ir (attÄ“lā - tā galvenā redaktore un Cita medija valdes locekle Nellija Tjarve) sociālā tÄ«kla Twitter konta @irLV auditorija esot „73 500 cilvÄ“ku”, minot arÄ« šÄ«s auditorijas sadalÄ«jumu pÄ“c vecuma un dzimuma.

AS Cits medijs valdes locekle un izpilddirektore Gundega GrÄ«nberga ar savu parakstu bija apliecinājusi, ka šÄ«s sniegtās ziņas esot patiesas. Savos projektu pieteikumos uzņēmums nolÅ«kā saņemt valsts finansÄ“jumu vairākkārt bija pieminÄ“jis savu sociālo tÄ«klu auditoriju kā nozÄ«mÄ«gu faktoru.

Kā rāda konkursa komisijas locekļu veiktā izvÄ“rtÄ“juma dokumentācija, ziņas par Cita medija minÄ“to sasniedzamo auditoriju viņus bija pārliecinājušas un bijušas nozÄ«mÄ«gs faktors lÄ“mumam par valsts naudas piešÄ·iršanu.

PiemÄ“ram, konkursa komisijas dalÄ«bnieks, KultÅ«ras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadÄ«tājs Roberts Putnis abu Cita medija projektu plānoto sasniegto mÄ“rÄ·auditorijas lielumu bija novÄ“rtÄ“jis ar maksimālo iespÄ“jamo punktu skaitu.

Taču Ä«stenÄ«bā žurnāla Ir izdevÄ“ja sniegtās ziņas par Twitter konta sekotāju skaitu, kas esot „73 500 cilvÄ“ku”, bija klaji nepatiesas, – nav skaidrs tikai tas, cik apzināta bija šo nepatieso ziņu iesniegšana konkursā ar mÄ“rÄ·i iegÅ«t nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus.

Interneta vietne birdsonganalytics.com piedāvā iegādāties apjomÄ«gus un detalizÄ“tus datus par ikvienu sociālo tÄ«kla profilu (kontu). Oficiāli pasÅ«tÄ«ti un saņemti dati par AS Cits medijs uzrādÄ«to Twitter kontu @irLV skaidri apliecina, ka tā valsts atbalsta konkursā minÄ“tie dati par tā „73 500 cilvÄ“ku” lielo sekotāju skaitu ir nepatiesi.

Birdsonganalytics.com dati rāda, ka, piemÄ“ram, no @irLV sekotājiem 26 126 - tātad vairāk nekā trešÄ daļa no visas „auditorijas” – nav uzrakstÄ«juši nevienu pašu tvÄ«tu. Savukārt 12 790 @irLV sekotājiem pašiem nav neviena paša sekotāja, - skaidra pazÄ«me, ka ir runa nevis par reāliem cilvÄ“kiem, bet „zombijiem”, viltus profiliem, kas tiek izmantoti auditorijas datu „uzlabošanai”

Par to, ka vismaz tÅ«kstoši, ja ne desmiti tÅ«kstošu no Cita medija uzrādÄ«tajiem „73 500 cilvÄ“kiem”, kuri iepazÄ«šoties ar par valsts naudu sagatavoto notikumu „kartotÄ“ku”, skaidrojošu komiksu, video animācijām utml., reāli nepastāv, liecina arÄ« sÄ«kāka ielÅ«košanās birdsonganalytics.com datos.

PasaulÄ“ manipulācijas ar sociālo tÄ«klu profilu auditoriju ir plaši izplatÄ«ta parādÄ«ba, - dažādos parasti krāpnieciskos nolÅ«kot tā ar viltus profiliem tiek palielināta gan pašu spÄ“kiem, gan arÄ« šÄdus profilus vienkārši nopÄ“rkot „vairumā”. Ir izdevÄ“ja gadÄ«jums drÄ«zāk liek domāt par otro variantu.

Interneta vietnÄ“ iag.me, kas analizÄ“ procesus sociālajos tÄ«klos, par šÄdiem „zombiju” profiliem ir minÄ“ts: „Samaksājot trešajai personai, jÅ«s varat dabÅ«t simtus, tÅ«kstošus vai pat desmitus tÅ«kstošus sekotāju vai „laiku”. CaurmÄ“rā katram piegādātājam ir sava Twitter vai Facebook „zombiju” profilu datu bāze, ko viņi var lietot, lai sekotu jums vai jÅ«s „laikotu”. Tie parasti ir pilnÄ«gi neaktÄ«vi profilu, dažreiz ar nejaušiem vārdiem – burtu un numuru salikumiem.”

Iag.me Ä«si uzskaitÄ«ts arÄ« tas, kāpÄ“c šÄda sekotāju pirkšana ir tik slikta, un divi nozÄ«mÄ«gākie argumenti ir – „godÄ«guma un reputācijas zudums”, kā arÄ« „jÅ«s pieÄ·ers!”.

Taču, kā izrādās, Ir izdevÄ“jam ar nepatieso informāciju par savu „auditoriju” nav bijis grÅ«ti piekrāpt valsts finansiālo atbalstu dalÄ«jušo komisiju, - datus par iespaidÄ«go uzrādÄ«to auditoriju nevienam no komisijā nozÄ«mÄ“tajiem „ekspertiem” nav pat prātā nācis pārbaudÄ«t.

„Apzinos, ka nepatiesu ziņu sniegšanas gadÄ«jumā mÄ“rÄ·programmas lÄ«dzekļi bÅ«s jāatmaksā pilnā apmÄ“rā,” – šÄdu apliecinājumu ar savu parakstu Cita medija izpilddirektore G. GrÄ«nberga sniegusi šÄ gada 22. martā.

Tagad uz jautājumu, vai taisnÄ«ba, ka Cits medijs, iesniedzot projektus valsts finanšu lÄ«dzekļu saņemšanai, šos „73 500 cilvÄ“kus”, no kuriem liela daļa ir izrādÄ«jusies neÄ«sti un viltoti, norādÄ«ja kā auditoriju, kuras iepazÄ«stināšanai ar sabiedriski nozÄ«mÄ«gu saturu nepieciešami valsts finanšu lÄ«dzekļi un kuras ietvaros notiks nacionālās kultÅ«rtelpas stiprināšana latviešu valodā, izmantojot valsts finanšu lÄ«dzekļus, Cita medija pārstāve atbildÄ“t nevÄ“las.