Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, Dānijas KultÅ«ras institÅ«ta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstÄ«tā Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra vadÄ«tāja Rita Ruduša ir plānojusi informatÄ«vus "uzbrukumus", lai ietekmÄ“tu lÄ“mumus Latvijas Radio vadÄ«bas sakarā, - tā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākušas elektroniskā pasta vÄ“stules, ko šodien publicÄ“jam. TikmÄ“r žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve nākusi klajā ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrādi - "lÅ«k, manipulācijas piemÄ“rs! Sarunas tÄ“ma ir padomes uzbrukums radio un kā pret to aizstāvÄ“ties, bet nelietÄ«gi tipi to apgriež kājām gaisā".

Kā izriet no vienas elektroniskā pasta vÄ“stules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilÄ«bas centra vadÄ«tājas amatu ieņem arÄ« Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio lÄ«dzšinÄ“jo vadÄ«bu aizstāvošu reklāmu un citu „uzbrukumu” organizÄ“šanu.

„Vai jaudÄ«gākie reÄ£ionāli bÅ«tu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts bÅ«tu apmÄ“ram šÄds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” teikts vienā no šÄ«m vÄ“stulÄ“m, kurā Ruduša vÄ“l piebilst – šÄda apvaicāšanās esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šÄdu uzdevumu devis, nekas nav minÄ“ts.

Savukārt otrā vÄ“stulÄ“ jau runāts par to, kā „uzbrukumos” varÄ“tu izmantot arÄ« sabiedriskā medija – Latvijas Radio mārketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vÄ“rtÄ«gi bija tas, ka reÄ£ionālā prese publicÄ“ja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespÄ“jams, noderÄ“tu kaut kas lÄ«dzÄ«gs arÄ« šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsÅ«tÄ«t deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.”

Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizÄ“šanā Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskā pasta vÄ“stules ir izsÅ«tÄ«tas no Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra e-pasta adreses.

Lai lasÄ«tājiem bÅ«tu skaidrāks, kas par organizāciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzÄ“tu nodarboties, publicÄ“jam fragmentus no Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra apraksta, kura autors ir savulaik no Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes locekļa amata atlaistais Ainārs Dimants:

„„Centra dibināšanas mÄ“rÄ·is ir stiprināt neatkarÄ«gos medijus Baltijā, lai palÄ«dzÄ“tu tiem veiksmÄ«gāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidÄ«go auditoriju,” skaidro tā vadÄ«tāja Rita Ruduša. MÅ«sdienu demokrātijās to iekšÄ“jā spÄ“ka un ārÄ“jās noturÄ«bas nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarÄ«giem medijiem un, jo Ä«paši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spÄ“j sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtÄ«bu. Komunikācijas zinātne bezkaislÄ«gi pierāda, ka sabiedriskā televÄ«zija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arÄ« šÄ« centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbÄ«bas un tālākizglÄ«tÄ«bas organizators un koordinators, dibinātāju vidÅ« ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas TelevÄ«zija, kā arÄ« Latvijas Raidorganizāciju apvienÄ«ba, Baltijas pÄ“tnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevÄ“ju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, RÄ«gas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Dibināšanas sapulce sāka formulÄ“t nepieciešamo apmācÄ«bu vajadzÄ«bas. To vidÅ« ir sociālo mediju izpÄ“te tÄ“mu un personu noskaidrošanai, tehnoloÄ£isko rÄ«ku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rÄ«ki un platformas, pÄ“das tiešsaistÄ“ kā priekšrocÄ«bas un riski, digitālās stratÄ“Ä£ijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistÄ«šanā, atraktÄ«va jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arÄ« sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstÄ«jumā, māka izvÄ“lÄ“ties, spilgtu personÄ«bu atrašana, piekļūšana Ä«stajiem cilvÄ“kiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstÄ«jumos.

Ir iezÄ«mÄ“jusies arÄ« nepieciešamÄ«ba pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemÄ“ram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producÄ“šanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoÄ£ijas apguve, radio un televÄ«zijai piemÄ“rotas balss trenÄ“šana, stresa pārvarÄ“šanu kameras priekšÄ un gudru intervÄ“šanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizÄ“šanas prasmju attÄ«stÄ«šanu - infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitÅ«ras dizainu veidošanu, stāstÄ«juma papildināšanu ar attÄ“liem un mÅ«sdienÄ«gu avīžu dizaina radÄ«šanu.

LÄ«dzās šÄ«m un citām apmācÄ«bām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnÄ“ varÄ“tu piedāvāt arÄ« ES Austrumu partnerÄ«bas valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezÄ«mÄ“jās arÄ« nepieciešamÄ«ba pÄ“c regulāras un salÄ«dzinošas Baltijas valstu mediju politikas analÄ«zes ar nolÅ«ku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lÄ“mumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arÄ« bÅ«s jaunā centra uzdevums.”

Kā šie deklarÄ“tie Mediju izcilÄ«bas centra uzdevumi Rudušas skatÄ«jumā saskan ar viņas nodarbÄ“m „uzbrukumu” organizÄ“šanā, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot – Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja jau otro dienu uz tālruņa zvaniem neatbild.

TikmÄ“r Latvijas Radio darbinieks Edgars Kupčs sociālajā tÄ«klā Twitter jau netieši apliecinājis, ka tiešÄm ir Žurnālistu asociācijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plānošana notikusi vÄ“l vakar: "Vismaz diennakts pagāja, kamÄ“r NEPLP loceklis nelietÄ«gi dabÅ«to Žurnālistu asociācijas biedru iekšÄ“jo saraksti nodeva kādam polittehnologam."

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0