Izmantojot darbavietas resursus, Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra vadÄ«tÄja RuduÅ¡a plÄnojusi "uzbrukumus" Latvijas Radio vadÄ«bas sakarÄ
PIETIEK · 04.10.2017. · Komentāri (19)Izmantojot savas darbavietas sniegtos resursus, DÄnijas KultÅ«ras institÅ«ta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, VÄcijas u.c. atbalstÄ«tÄ Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra vadÄ«tÄja Rita Ruduša ir plÄnojusi informatÄ«vus "uzbrukumus", lai ietekmÄ“tu lÄ“mumus Latvijas Radio vadÄ«bas sakarÄ, - tÄ liecina Pietiek rÄ«cÄ«bÄ nonÄkušas elektroniskÄ pasta vÄ“stules, ko šodien publicÄ“jam. TikmÄ“r žurnÄla Ir galvenÄ redaktore Nellija Tjarve nÄkusi klajÄ ar paziņojumu, ka viss esot tieši otrÄdi - "lÅ«k, manipulÄcijas piemÄ“rs! Sarunas tÄ“ma ir padomes uzbrukums radio un kÄ pret to aizstÄvÄ“ties, bet nelietÄ«gi tipi to apgriež kÄjÄm gaisÄ".
KÄ izriet no vienas elektroniskÄ pasta vÄ“stules, Ruduša, kas vienlaikus ar Mediju izcilÄ«bas centra vadÄ«tÄjas amatu ieņem arÄ« Latvijas ŽurnÄlistu asociÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjas posteni, ir nodarbojusies ar Latvijas Radio lÄ«dzšinÄ“jo vadÄ«bu aizstÄvošu reklÄmu un citu „uzbrukumu” organizÄ“šanu.
„Vai jaudÄ«gÄkie reÄ£ionÄli bÅ«tu gatavi ielikt reklÄmu, kuras teksts bÅ«tu apmÄ“ram šÄds: "AizstÄvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kÄ tÄ?” teikts vienÄ no šÄ«m vÄ“stulÄ“m, kurÄ Ruduša vÄ“l piebilst – šÄda apvaicÄšanÄs esot viņas „uzdevums”. Par to, kas šÄdu uzdevumu devis, nekas nav minÄ“ts.
SavukÄrt otrÄ vÄ“stulÄ“ jau runÄts par to, kÄ „uzbrukumos” varÄ“tu izmantot arÄ« sabiedriskÄ medija – Latvijas Radio mÄrketinga komandu: „Uzbrukumu "pirmajÄ kÄrtÄ" ļoti vÄ“rtÄ«gi bija tas, ka reÄ£ionÄlÄ prese publicÄ“ja atbalsta reklÄmas. ParunÄšu ar Radio mÄrketinga komandu - iespÄ“jams, noderÄ“tu kaut kas lÄ«dzÄ«gs arÄ« šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplÄrus aizsÅ«tÄ«t deputÄtiem, KM un NEPLP locekļiem.”
Interesanti, ka šo „uzbrukumu” organizÄ“šanÄ Ruduša izmantojusi savas darbavietas resursus, - abas elektroniskÄ pasta vÄ“stules ir izsÅ«tÄ«tas no Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra e-pasta adreses.
Lai lasÄ«tÄjiem bÅ«tu skaidrÄks, kas par organizÄciju ir šis centrs un ar ko tam vajadzÄ“tu nodarboties, publicÄ“jam fragmentus no Baltijas Mediju izcilÄ«bas centra apraksta, kura autors ir savulaik no NacionÄlÄs elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes locekļa amata atlaistais AinÄrs Dimants:
„„Centra dibinÄšanas mÄ“rÄ·is ir stiprinÄt neatkarÄ«gos medijus BaltijÄ, lai palÄ«dzÄ“tu tiem veiksmÄ«gÄk uzrunÄt valodas un mediju lietošanas paradumu ziÅ†Ä Ä¼oti daudzveidÄ«go auditoriju,” skaidro tÄ vadÄ«tÄja Rita Ruduša. MÅ«sdienu demokrÄtijÄs to iekšÄ“jÄ spÄ“ka un ÄrÄ“jÄs noturÄ«bas nodrošinÄšanÄ centrÄlÄ loma ir stipriem un neatkarÄ«giem medijiem un, jo Ä«paši, kvalitÄtes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spÄ“j sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionÄlo dienas kÄrtÄ«bu. KomunikÄcijas zinÄtne bezkaislÄ«gi pierÄda, ka sabiedriskÄ televÄ«zija ar saviem sociÄlajiem iznÄkumiem (social outcomes) šajÄ ziÅ†Ä arvien ir neaizstÄjama.
TÄdēļ nepÄrsteidz fakts, ka arÄ« šÄ« centra, kas darbosies kÄ Baltijas valstu žurnÄlistu profesionÄlÄs sadarbÄ«bas un tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas organizators un koordinators, dibinÄtÄju vidÅ« ir sabiedriskie mediji – ERR IgaunijÄ un Latvijas TelevÄ«zija, kÄ arÄ« Latvijas RaidorganizÄciju apvienÄ«ba, Baltijas pÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas centrs RE:Baltica, Latvijas ŽurnÄlistu asociÄcija, Lietuvas Interneta mediju asociÄcija, Igaunijas Preses izdevÄ“ju asociÄcija, Lietuvas ŽurnÄlistu centrs, RÄ«gas Stradiņa universitÄte un Tallinas UniversitÄtes Baltijas filmu un mediju skola.
DibinÄšanas sapulce sÄka formulÄ“t nepieciešamo apmÄcÄ«bu vajadzÄ«bas. To vidÅ« ir sociÄlo mediju izpÄ“te tÄ“mu un personu noskaidrošanai, tehnoloÄ£isko rÄ«ku izmantošana ziņu sagatavošanÄ, ziņu pasniegšanas rÄ«ki un platformas, pÄ“das tiešsaistÄ“ kÄ priekšrocÄ«bas un riski, digitÄlÄs stratÄ“Ä£ijas satura koplietošanÄ un auditorijas iesaistÄ«šanÄ, atraktÄ«va jaunÄku auditoriju uzrunÄšana. AktuÄla ir arÄ« sarežģītas realitÄtes vienkÄršošana skaidrÄ stÄstÄ«jumÄ, mÄka izvÄ“lÄ“ties, spilgtu personÄ«bu atrašana, piekļūšana Ä«stajiem cilvÄ“kiem un vietÄm, mÄksliniecisku paņēmienu izmantošana reportÄžÄs un dokumentÄlajos stÄstÄ«jumos.
Ir iezÄ«mÄ“jusies arÄ« nepieciešamÄ«ba pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomÄ, sÄkot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kÄ piemÄ“ram, runas komunikÄcijas un informÄcijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producÄ“šanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoÄ£ijas apguve, radio un televÄ«zijai piemÄ“rotas balss trenÄ“šana, stresa pÄrvarÄ“šanu kameras priekšÄ un gudru intervÄ“šanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizÄ“šanas prasmju attÄ«stÄ«šanu - infografiku un grafiskÄs identitÄtes veidošanu, viedu grafiskÄs garnitÅ«ras dizainu veidošanu, stÄstÄ«juma papildinÄšanu ar attÄ“liem un mÅ«sdienÄ«gu avīžu dizaina radÄ«šanu.
LÄ«dzÄs šÄ«m un citÄm apmÄcÄ«bÄm, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nÄkotnÄ“ varÄ“tu piedÄvÄt arÄ« ES Austrumu partnerÄ«bas valstu medijiem un žurnÄlistiem, diskusijÄ iezÄ«mÄ“jÄs arÄ« nepieciešamÄ«ba pÄ“c regulÄras un salÄ«dzinošas Baltijas valstu mediju politikas analÄ«zes ar nolÅ«ku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lÄ“mumu pieņemšanu. DažÄdu ieteikumu izstrÄdÄšana un piedÄvÄšana arÄ« bÅ«s jaunÄ centra uzdevums.”
KÄ šie deklarÄ“tie Mediju izcilÄ«bas centra uzdevumi Rudušas skatÄ«jumÄ saskan ar viņas nodarbÄ“m „uzbrukumu” organizÄ“šanÄ, Pietiek pagaidÄm nav izdevies noskaidrot – Latvijas ŽurnÄlistu asociÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja jau otro dienu uz tÄlruņa zvaniem neatbild.
TikmÄ“r Latvijas Radio darbinieks Edgars KupÄs sociÄlajÄ tÄ«klÄ Twitter jau netieši apliecinÄjis, ka tiešÄm ir ŽurnÄlistu asociÄcijas sarakste un ka jauno "uzbrukumu" plÄnošana notikusi vÄ“l vakar: "Vismaz diennakts pagÄja, kamÄ“r NEPLP loceklis nelietÄ«gi dabÅ«to ŽurnÄlistu asociÄcijas biedru iekšÄ“jo saraksti nodeva kÄdam polittehnologam."