JaunÄ â€žveiksmes stÄsta†sÄkums
Pietiek lasÄ«tÄjs · 17.04.2018. · Komentāri (0)Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradÄ«zi, šobrÄ«d sijÄjot tÄ saucamÄs Äaulas kompÄnijas, bÅ«tiski sarÅ«k bankÄs noguldÄ«tais naudas apjoms, bet papildus tam cieš arÄ« uzņēmÄ“ji, jo procesi bankÄs palÄ“ninÄs un aug banku pakalpojumu izmaksas.
Interesanti, kÄdēļ ASV ar visu bardzÄ«bu nevÄ“ršas pret Šveici, Lihtenšteinu vai citÄm banku paradÄ«zes valstÄ«m, kas piedÄvÄ savus pakalpojumus, tikai ievÄ“rojami dÄrgÄk nekÄ pie mums.
ValdÄ«bas lÄ«menÄ« nav manÄma ne mazÄka pretošanÄs vai aizstÄvÄ«ba, gandrÄ«z kÄ padomju laikos akli pakļaujamies citu valstu spiedienam, kaut mums ir it kÄ kompetentas, neatkarÄ«gas institÅ«cijas, kur ļaudis saņem ievÄ“rojamas algas.
Naudas aizplÅ«šana no valsts nesÄ«s arÄ« ievÄ“rojamu robu valsts makÄ, kur tagad jau pÄ“c prognozÄ“m pirmais ceturksnis ir aizvadÄ«ts gana švaki, jo gandrÄ«z neviena no nodokļu pozÄ«cijÄm nepildÄs, pat PVN.
Daudzi pÄ“c ikdienas precÄ“m cenšas doties iepirkties uz Lietuvu, pat darba vietÄs ir noorganizÄ“ti slÄ«došie grafiki, kur pÄ“c kÄrtas kolÄ“Ä£i dodas pÄ“c iepirkumiem uz Poliju, tÄ ietaupot vismaz vidÄ“ji 30% un pat vairÄk no preÄu cenÄm, kas nebÅ«t nav maz.
Arvien skaļÄk uzņēmÄ“ji apšauba vareno nodokļu reformu, kas nesusi ne tikai galvassÄpes grÄmatvežiem, bet nav sagaidÄ«ti solÄ«tie labumi. Protams, ir iedzÄ«votÄji, kas nekÄdas pÄrmaiņas savÄ ikdienÄ neredz un samierinÄs ar pieaugošÄm cenÄm veikalos un komunÄlo maksÄjumu rÄ“Ä·iniem, jo principÄ jau citas izejas nav.
Lai arÄ« cik skaļi politiskÄs partijas sauc par OIK likvidÄ“šanu, diemžēl tas nav iespÄ“jams, vienÄ«gais ceļš ir atteikties no pÄrÄk zaļÄs enerÄ£ijas principÄ, kas atkal ir pretrunÄ EK tiesÄ«bu aktiem. Ir radÄ«ts pÄrÄk dÄrgs produkts, ko mÅ«su valsts vienkÄrši nevar atļauties. Bet tÄ nav vienÄ«gÄ lieta, ko nevaram atļautie.
Strauji samazinÄs tranzÄ«ta nozares apgrozÄ«jums, kur nu jau pat Latvijas dzelzceļš bÅ«s jÄdotÄ“ no valsts budžeta. ArÄ« šÄ« joma bija no tÄm, kuras pildÄ«ja valsts maku caur ostÄm, tranzÄ«tu, bet nu ir krietni apsÄ«kusi.
Uz šo brÄ«di valstÄ« dzÄ«vo mazÄk nekÄ 2 miljoni iedzÄ«votÄju, kur viena trešdaļa ir pensionÄri un viena ceturtÄ (?) daļa bÄ“rni, tad visi pÄrÄ“jie strÄdÄ un pelna, lai uzturÄ“tu visas valsts funkcijas, kur arÄ« strÄdÄ ievÄ“rojama daļa no visiem.
Diemžēl, papÄ“tot nozaru datus, var redzÄ“t, ka lauksaimniecÄ«ba praktiski pastÄv uz valsts un ES dotÄcijÄm, kur gada laikÄ tiek novirzÄ«ti vairÄk nekÄ 600 miljoni eiro, tai pat laikÄ ir pati zemÄkÄ produktivitÄte starp ES valstÄ«m.
ArÄ« apstrÄdes rÅ«pniecÄ«ba ir elektroietilpÄ«ga – patÄ“rÄ“ ļoti daudz elektroresursu, tai pat laikÄ saražotÄs produkcijas daudzums ir neliels. PašreizÄ“jÄ elektrÄ«bas un gÄzes patÄ“riņa sistÄ“ma neveicina taupÄ«t elektrÄ«bu vai gÄzi, jo abonentmaksa un tÄ saucamo tÄ«klu izmantošana rada lielÄko daļu no rÄ“Ä·ina, kur paši patÄ“rÄ“tie resursi ir salÄ«dzinoši lÄ“ti, kas neveicina domÄt par to taupÄ«šanu un reklamÄ“tÄs LED spuldzÄ«tes mÄjsaimniecÄ«bÄs vairs nav aktuÄlas.
Toties Sadales tÄ«kli un Latvijas gÄzes meitas uzņēmumi ir nodrošinÄjuši sev pastÄvÄ«gus ienÄkumus un peļņu, nemaz neuztraucoties par patÄ“riņa kritumu vai pieaugumu. Liela daļa valsts un pašvaldÄ«bu uzņēmumu ir krietni uzaudzÄ“juši savu administratÄ«vo aparÄtu un, protams, algas, tai pat laikÄ naski pÄ“rk Ärpakalpojumus par cenÄm, kur privÄtie uzņēmumi tikai brÄ«nÄs, jo par izsludinÄtÄm summÄm mÄjaslapas izveidei var izveidot un uzturÄ“t veselu tÄ«klu ar lÄ«dzÄ«gÄm mÄjas lapÄm, vai darbu apjoma cenas pÄris un pat desmitu reižu pÄrsniedz pašizmaksu.
GrÅ«ti pateikt, cik ilgi šÄdu politiku “izturÄ“s” vÄ“l palikušie iedzÄ«votÄji, kas nav tikuši labi apmaksÄtÄs valdes vietÄs vai pie dÄsni apmaksÄtiem valsts pasÅ«tÄ«jumiem, jo arÄ« ES projektu naudas iet uz beigÄm, tai pat laikÄ tiek prasÄ«ti 17 miljoni eiro papildus teÄtra bÅ«vniecÄ«bai, garantijas LikteņdÄrza labiekÄrtošanai un citiem ikdienai nebÅ«t ne tik nepieciešamiem objektiem, tai pat laikÄ onkoloÄ£ijas slimnieki vÄc naudu ziedojumos un, nesagaidÄ«juši zÄles, klusiņÄm nomirst.
Ir sajÅ«ta, ka visa valsts politika ir kÄ novÄ“rotÄji, nevis aktÄ«vi rÄ«cÄ«bas cilvÄ“ki, kas domÄtu par valsts nÄkotni. Lai arÄ« Zaļo un zemnieku savienÄ«ba deklarÄ“, ka ir saimnieki savÄ zemÄ“, to neredz, vai arÄ« tas notiek šauru interešu lokam. Ir skumji tajÄ visÄ noskatÄ«ties, bet vÄ“l skumjÄk ir apzinÄties, ka arÄ« pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm nekas nemainÄ«sies, jo vienaldzÄ«ba ir sliktÄkais scenÄrijs jebkÄdÄm pÄrmaiņÄm.
Liela daļa atmodÄ«sies, kad nÄkamgad šis saimniekošanas rezultÄtÄ cels PVN un citus nodokļus, pieaugs maksas medicÄ«nas apjoms un studiju maksa augstskolÄs, jo vienkÄrši trÅ«ks tam visam naudas...