Menu
Pilnā versija

Jaunā „veiksmes stāsta” sākums

Pietiek lasÄ«tājs · 17.04.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradÄ«zi, šobrÄ«d sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, bÅ«tiski sarÅ«k bankās noguldÄ«tais naudas apjoms, bet papildus tam cieš arÄ« uzņēmÄ“ji, jo procesi bankās palÄ“ninās un aug banku pakalpojumu izmaksas.

Interesanti, kādēļ ASV ar visu bardzÄ«bu nevÄ“ršas pret Šveici, Lihtenšteinu vai citām banku paradÄ«zes valstÄ«m, kas piedāvā savus pakalpojumus, tikai ievÄ“rojami dārgāk nekā pie mums.

ValdÄ«bas lÄ«menÄ« nav manāma ne mazāka pretošanās vai aizstāvÄ«ba, gandrÄ«z kā padomju laikos akli pakļaujamies citu valstu spiedienam, kaut mums ir it kā kompetentas, neatkarÄ«gas institÅ«cijas, kur ļaudis saņem ievÄ“rojamas algas.

Naudas aizplÅ«šana no valsts nesÄ«s arÄ« ievÄ“rojamu robu valsts makā, kur tagad jau pÄ“c prognozÄ“m pirmais ceturksnis ir aizvadÄ«ts gana švaki, jo gandrÄ«z neviena no nodokļu pozÄ«cijām nepildās, pat PVN.

Daudzi pÄ“c ikdienas precÄ“m cenšas doties iepirkties uz Lietuvu, pat darba vietās ir noorganizÄ“ti slÄ«došie grafiki, kur pÄ“c kārtas kolÄ“Ä£i dodas pÄ“c iepirkumiem uz Poliju, tā ietaupot vismaz vidÄ“ji 30% un pat vairāk no preču cenām, kas nebÅ«t nav maz.

Arvien skaļāk uzņēmÄ“ji apšauba vareno nodokļu reformu, kas nesusi ne tikai galvassāpes grāmatvežiem, bet nav sagaidÄ«ti solÄ«tie labumi. Protams, ir iedzÄ«votāji, kas nekādas pārmaiņas savā ikdienā neredz un samierinās ar pieaugošÄm cenām veikalos un komunālo maksājumu rÄ“Ä·iniem, jo principā jau citas izejas nav.

Lai arÄ« cik skaļi politiskās partijas sauc par OIK likvidÄ“šanu, diemžēl tas nav iespÄ“jams, vienÄ«gais ceļš ir atteikties no pārāk zaļās enerÄ£ijas principā, kas atkal ir pretrunā EK tiesÄ«bu aktiem. Ir radÄ«ts pārāk dārgs produkts, ko mÅ«su valsts vienkārši nevar atļauties. Bet tā nav vienÄ«gā lieta, ko nevaram atļautie.

Strauji samazinās tranzÄ«ta nozares apgrozÄ«jums, kur nu jau pat Latvijas dzelzceļš bÅ«s jādotÄ“ no valsts budžeta. ArÄ« šÄ« joma bija no tām, kuras pildÄ«ja valsts maku caur ostām, tranzÄ«tu, bet nu ir krietni apsÄ«kusi.

Uz šo brÄ«di valstÄ« dzÄ«vo mazāk nekā 2 miljoni iedzÄ«votāju, kur viena trešdaļa ir pensionāri un viena ceturtā (?) daļa bÄ“rni, tad visi pārÄ“jie strādā un pelna, lai uzturÄ“tu visas valsts funkcijas, kur arÄ« strādā ievÄ“rojama daļa no visiem.

Diemžēl, papētot nozaru datus, var redzēt, ka lauksaimniecība praktiski pastāv uz valsts un ES dotācijām, kur gada laikā tiek novirzīti vairāk nekā 600 miljoni eiro, tai pat laikā ir pati zemākā produktivitāte starp ES valstīm.

ArÄ« apstrādes rÅ«pniecÄ«ba ir elektroietilpÄ«ga – patÄ“rÄ“ ļoti daudz elektroresursu, tai pat laikā saražotās produkcijas daudzums ir neliels. PašreizÄ“jā elektrÄ«bas un gāzes patÄ“riņa sistÄ“ma neveicina taupÄ«t elektrÄ«bu vai gāzi, jo abonentmaksa un tā saucamo tÄ«klu izmantošana rada lielāko daļu no rÄ“Ä·ina, kur paši patÄ“rÄ“tie resursi ir salÄ«dzinoši lÄ“ti, kas neveicina domāt par to taupÄ«šanu un reklamÄ“tās LED spuldzÄ«tes mājsaimniecÄ«bās vairs nav aktuālas.

Toties Sadales tÄ«kli un Latvijas gāzes meitas uzņēmumi ir nodrošinājuši sev pastāvÄ«gus ienākumus un peļņu, nemaz neuztraucoties par patÄ“riņa kritumu vai pieaugumu. Liela daļa valsts un pašvaldÄ«bu uzņēmumu ir krietni uzaudzÄ“juši savu administratÄ«vo aparātu un, protams, algas, tai pat laikā naski pÄ“rk ārpakalpojumus par cenām, kur privātie uzņēmumi tikai brÄ«nās, jo par izsludinātām summām mājaslapas izveidei var izveidot un uzturÄ“t veselu tÄ«klu ar lÄ«dzÄ«gām mājas lapām, vai darbu apjoma cenas pāris un pat desmitu reižu pārsniedz pašizmaksu.

GrÅ«ti pateikt, cik ilgi šÄdu politiku “izturÄ“s” vÄ“l palikušie iedzÄ«votāji, kas nav tikuši labi apmaksātās valdes vietās vai pie dāsni apmaksātiem valsts pasÅ«tÄ«jumiem, jo arÄ« ES projektu naudas iet uz beigām, tai pat laikā tiek prasÄ«ti 17 miljoni eiro papildus teātra bÅ«vniecÄ«bai, garantijas Likteņdārza labiekārtošanai un citiem ikdienai nebÅ«t ne tik nepieciešamiem objektiem, tai pat laikā onkoloÄ£ijas slimnieki vāc naudu ziedojumos un, nesagaidÄ«juši zāles, klusiņām nomirst.

Ir sajÅ«ta, ka visa valsts politika ir kā novÄ“rotāji, nevis aktÄ«vi rÄ«cÄ«bas cilvÄ“ki, kas domātu par valsts nākotni. Lai arÄ« Zaļo un zemnieku savienÄ«ba deklarÄ“, ka ir saimnieki savā zemÄ“, to neredz, vai arÄ« tas notiek šauru interešu lokam. Ir skumji tajā visā noskatÄ«ties, bet vÄ“l skumjāk ir apzināties, ka arÄ« pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām nekas nemainÄ«sies, jo vienaldzÄ«ba ir sliktākais scenārijs jebkādām pārmaiņām.

Liela daļa atmodÄ«sies, kad nākamgad šis saimniekošanas rezultātā cels PVN un citus nodokļus, pieaugs maksas medicÄ«nas apjoms un studiju maksa augstskolās, jo vienkārši trÅ«ks tam visam naudas...

Novērtē šo rakstu:

0
0