Jauns korupcijas veids Latvijas mežos
Pietiek lasÄ«tÄjs · 28.11.2017. · Komentāri (89)PÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ arvien biežÄk no dažÄdiem Latvijas novadiem pienÄk satraucošas, pagaidÄm vÄ“l tikai neformÄlÄ lÄ«menÄ« izteiktas ziņas par kÄdu jaunu korupcijas paveidu, proti, par atsevišÄ·u Valsts meža dienesta darbinieku, konkrÄ“ti mežziņu piekoptu savdabÄ«gu „uzņēmÄ“jdarbÄ«bas” formu. TÄ bÅ«tÄ«ba – mežziņi ir „pietuvinÄtas personas” kÄdai konkrÄ“tai kokapstrÄdes firmai un, izmantojot savu statusu un piešÄ·irtÄs pilnvaras, dara visu iespÄ“jamo, lai meža Ä«pašnieki pÄrdotu cirsmÄs iegÅ«to koksni tieši šai firmai.
TÄ kÄ mežziņi ir valsts amatpersonas, šÄda rÄ«cÄ«ba atbilst visklasiskÄkajÄm interešu konflikta un korupcijas definÄ«cijÄm. JaunÄs sÄ“rgas Ä£eogrÄfija ir visai plaša – no Kurzemes puses, caur Ogres novada Madlienu lÄ«dz Priekuļu novadam CÄ“su apkaimÄ“ un tÄlÄk lÄ«dz Latgalei. KuluÄros pamazÄm arvien skaļÄk ieskanas jau pavisam konkrÄ“tu mežziņu uzvÄrdi.
Konkurentu nomelnošana
Latvijas mežos galvenokÄrt strÄdÄ mežziņi, kuri savu darbu veic pÄ“c vislabÄkÄs sirdsapziņas un pÄ“c visaugstÄkajiem profesionÄlÄs Ä“tikas standartiem. TomÄ“r paši meža kopÄ“ji vislabÄk zina, ka arÄ« visveselÄ«gÄkajÄs mežaudzÄ“s mÄ“dz iemesties nelÄgas puves, kas sabojÄ visu kopÄ“jo vÄ“rtÄ«bu. TÄ arÄ« šo godprÄtÄ«go ļaužu vidÅ« esot tÄdi, kuri savu misiju un uzticÄ“tos pienÄkumus izmanto ne gluži godÄ«gi.
ShÄ“ma esot apmÄ“ram šÄda – mežzinis, kurš, protams, vislabÄk pÄrzina situÄciju viņam uzticÄ“tajÄ apgaitÄ, ir lietas kursÄ par to, kurus nogabalus meža Ä«pašnieks vÄ“las realizÄ“t cirsmÄm. TÄ nu ne gluži godÄ«gais darbonis dodas pie Ä«pašnieka un „draudzÄ«gi” brÄ«dina par dažÄdiem „ļauniem” kokapstrÄdes uzņēmumiem, ar kuriem noteikti nevajadzÄ“tu sadarboties – lieki teikt, ka šie „sliktie” ir uzņēmumi ir tieši konkurenti tai firmai, kurÄ, kÄ jau minÄ“ts, mežzinis ir labuma guvÄ“js un kuras labÄ viņš strÄdÄ.
Protams, kad konkurenti ir „novÄkti” un potenciÄlÄs cirsmas viņiem ir „noceltas”, Ä«pašniekam atkal „draudzÄ«gi” tiek norÄdÄ«ts uz vienÄ«go „labo” uzņēmumu – to, caur kuru mežzinis realizÄ“ savus merkantilos mÄ“rÄ·us. Bieži vien šÄ« mežziņa klusi pÄrstÄvÄ“tÄ firma piedÄvÄ arÄ« tÄdas cirsmu iepirkuma cenas, kas ir zemÄkas nekÄ vidÄ“jÄs tirgus cenas attiecÄ«gajÄ brÄ«dÄ«.
TÄdejÄdi bÅ«tÄ«bÄ notiek klaja tirgus kropļošana, izmantojot nomelnošanas, apmelošanas un „ieteikšanas” metodi, pie kam tas tiek darÄ«ts, izmantojot valsts amatpersonas statusu un reputÄciju. LielÄkajÄ vairumÄ gadÄ«jumu meža Ä«pašnieki pakļaujas šim spiedienam, daži tiešÄm noticot „labÄ” mežziņa padomam, citi atkal saprotot lietas bÅ«tÄ«bu, bet apzinoties iespÄ“jamÄs sekas.
Liek šÄ·Ä“ršÄ¼us nepaklausÄ«gajiem
Atrodas arÄ« tÄdi meža Ä«pašnieki, kuri tomÄ“r neizvÄ“las „zaÄ¼Ä vÄ«riņa” piedÄvÄto modeli un izlemj sadarboties ar kÄdu citu uzņēmumu. Tad tiek laista darbÄ represÄ«vÄ metode. Mežziņa rÄ«cÄ«bÄ ir visai plašs instrumentÄrijs, lai dažÄdi kavÄ“tu un liegtu uzsÄkt plÄnotos darbus, – te atrodas neatbilstÄ«bas iesniegtajos dokumentos, te termiņi nav ievÄ“roti, te atklÄjušies atsevišÄ·i ar dabas aizsardzÄ«bu saistÄ«ti aspekti un tÄdÄ garÄ.
RespektÄ«vi, meža Ä«pašnieks var rÄ“Ä·inÄties, ka „nepareizajam” uzņēmumam, kuram viņš izlÄ“mis pÄrdot nÄkamo cirsmu, iespÄ“jams, bÅ«s ļooooo...ti ilgi jÄgaida uz ciršanas atļaujas saņemšanu, iespÄ“jams pat, ka tÄ netiks izsniegta nekad.
Kad, saprotot mežziņa iespÄ“jas tiešÄm kavÄ“t iecerÄ“to, pirmais sašutuma vilnis ir pÄrvÄ“lies, meža Ä«pašnieks, protams, sÄk apsvÄ“rt „pragmatisko” pusi – ja meža Ä«pašums uz daudziem gadiem iegulst „neaktÄ«vÄ” statusÄ, tas rada ievÄ“rojamus zaudÄ“jumus un nojauc plÄnotos peļņas aprÄ“Ä·inus. TÄdēļ gandrÄ«z 100% gadÄ«jumu, lai gan ar „sakostiem zobiem”, meža Ä«pašnieks beigÄs piekrÄ«t izvirzÄ«tajiem nosacÄ«jumiem – kaut arÄ« darÄ«jums vairs ne tuvu nav tik izdevÄ«gs, kÄ cerÄ“ts, tomÄ“r labÄk gÅ«t kaut nelielu peļņu no pÄ“kšÅ†i „apgrÅ«tinÄtÄ” Ä«pašuma, nekÄ nedabÅ«t neko.
Visu iepriekš minÄ“to darbÄ«bu rezultÄtÄ mežziņa pÄrstÄvÄ“tais uzņēmums tiek pie tÄdu cirsmu izstrÄdes, pie kurÄm tas, visticamÄkais, netiktu, ja viss bÅ«tu noticis godÄ«gi un likumam atbilstoši.
Par cirsmu sagatavošanu maksÄ skaidrÄ naudÄ
Kad meža Ä«pašnieks ir atgriezts „Ä«stenajÄ ticÄ«bÄ” un vajadzÄ«gais darÄ«jums noslÄ“gts, var Ä·erties pie nÄkamÄ soļa – savÄ apgaitÄ esošo cirsmu novÄ“rtÄ“šanas un sagatavošanas. VÄ“lreiz jÄatgÄdina, ka mežzinis ir valsts amatpersona, tomÄ“r lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu maksa par cirsmu sagatavošanu „draudzÄ«gos pakalpojumus” sniegušajam mežzinim pateicÄ«gÄ firma izsniedzot „Ärpus kases”, respektÄ«vi, nauda tiek mežzinim iedota „uz rokas” vai „aploksnÄ“”, loÄ£iski, nemaksÄjot ne centa nodokļos. ŠÄdi maksÄjumi var sasniegt pat vairÄkus tÅ«kstošus eiro mÄ“nesÄ«, kas, gada griezumÄ raugoties, pÄrvÄ“ršas vairÄkos desmitos tÅ«kstošu.
PÄ“dÄ“jais solis garajÄ negodÄ«gas peļņas gÅ«šanas sarakstÄ saistÄ«ts jau ar tiešu cirsmas izstrÄdi – ir zinÄmi neskaitÄmi gadÄ«jumi, kad caurmÄ“ra cirtÄ“s koku ciršana notiek, pÄrkÄpjot likumÄ noteiktÄs caurmÄ“ra ciršanas normas. Mežzinis, vÄ“lÄk pieņemott cirsmu, protams, nekÄdus pÄrkÄpumus šajÄ ziÅ†Ä nesaskata. ReizÄ“m mežzinim „pietuvinÄtais” uzņēmums pÄrkÄpj noteiktÄs cirsmas robežas un „paÄ·er” arÄ« blakus esošajos Ä«pašumos augošos kokus. ArÄ« šie pÄrkÄpumi lielÄkoties netiek no mežziņa puses reÄ£istrÄ“ti, un cirsma tiek pieņemta bez jebkÄdÄm iebildÄ“m.
KÄpÄ“c uzņēmÄ“ji klusÄ“?
Visai loÄ£iski rodas jautÄjums, kÄpÄ“c šÄdÄ shÄ“mÄ ievilktie meža Ä«pašnieki un jo sevišÄ·i ar shÄ“mošanu atstumtie mežizstrÄdes uzņēmumi klusÄ“ un nevÄ“ršas ar iesniegumiem Valsts mežu dienestÄ un tiesÄ«bsargÄjošajÄs struktÅ«rÄs? Atbilde ir meklÄ“jama visÄ valstÄ« stabili iesakņotÄs korupcijas iespÄ“jamÄ«bas pamatÄ – nav nekÄdas garantijas, ka izdosies šo uzspiesto sistÄ“mu jelkÄdÄ veidÄ mainÄ«t.
PirmkÄrt, visbiežÄk atbildÄ«gÄs institÅ«cijas vairÄk rÅ«pÄ“sies par savu „mundiera godu”, nevis atklÄs uz tÄ neglÄ«tu pleÄ·i. OtrkÄrt, pastÄv iespÄ“ja, ka pat tad, ja izdosies „zaļo reketieri” nomainÄ«t, viņa vietÄ nÄks cits, kurš, lai gan formÄli neturpinÄs sava priekšgÄjÄ“ja praksi, tomÄ“r arÄ« nekÄdas siltÄs jÅ«tas pret sÅ«dzÄ«bu vai iesniegumu uzrakstÄ«jušo uzņēmumu nelolos.
TÄdÄ“jÄdi var gadÄ«ties, ka arvien biežÄk meža izstrÄdÄtÄjam tÄ neviļus nÄksies saskarties ar jaunÄm un jaunÄm, nu jau it kÄ cita rakstura problÄ“mÄm, kas bremzÄ“s un kavÄ“s attÄ«stÄ«bu. Galu galÄ Latvija ir tik maza, ka bÅ«tÄ«bÄ visi vienÄ nozarÄ“ strÄdÄjošie ir saistÄ«ti gan ar redzamÄm, gan ne tik redzamÄm saitÄ“m.
TreškÄrt, uzbrÅ«kot sistÄ“mai, no šÄ«s pašas sistÄ“mas „verdziski” atkarÄ«gais uzņēmums kÄ nemiera cÄ“lÄjs un „grÄvÄ“js” neapšaubÄmi tiks iekļauts „melnajÄ sarakstÄ”, kas savukÄrt praktiski nozÄ«mÄ“s biznesa beigas. SistÄ“mai ir svarÄ«gi, ka no tÄs atkarÄ«gie respektÄ“ un ciena tÄs pastÄvÄ“šanu.
Pat, ja vienÄ konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ tiks nolemts „pašattÄ«rÄ«ties” un upurÄ“t kÄdu pÄrÄk atklÄti alkatÄ«gu locekli, šÄ« piespiedu „amputÄcija” netiks piedota nekad. Un to zina visi, jau no senÄs Ķīnas un Romas laikiem - korupcijas shÄ“mu hierarhiskÄ uzbÅ«ve nav mainÄ«jusies ne pa matu, un Latvija noteikti nekļūs par pirmo valsti pasaulÄ“, kur šo shÄ“mu izdosies lauzt.
SavukÄrt attiecÄ«bÄ par ziņošanu tiesÄ«bsargÄjošajÄm struktÅ«rÄm situÄcija arÄ« nav nekÄda vilinošÄ. Protams, var jau apelÄ“t pie atstumto un bÅ«tÄ«bÄ cietušo uzņēmÄ“ju pilsoniskÄs drosmes un pienÄkumiem, tomÄ“r var arÄ« saprast viņu nevÄ“lÄ“šanos uzsÄkt šo ceļu. Iemesls – šÄdu korupcijas paveidu ir visai grÅ«ti pierÄdÄ«t, jo „uz papÄ«ra” viss ir smuki – neviena cirsmas pÄrdošanas lÄ«guma apakšÄ maziem burtiņiem jau nav uzrakstÄ«ts, ka meža Ä«pašnieks to kÄdas firmas interesÄ“s noslÄ“dzis ne gluži pÄ“c savas gribas, jeb, pÄrfrazÄ“jot Civillikumu, šoreiz „ar viltu, maldÄ«bu un spaidiem”.
VienÄ«gÄ iespÄ“ja – izmantot KNAB un citu struktÅ«ru palÄ«dzÄ«bu, pierunÄt kÄdu meža Ä«pašnieku „apkÄrties” ar noklausÄ«šanÄs iekÄrtÄm un tÄ mÄ“Ä£inÄt panÄkt kaut kÄdu rezultÄtu. Tikai atkal – nav nekÄdu garantiju, ka kaut kas varÄ“tu izdoties: KNAB reputÄcija šodien nav tÄ augstÄkÄ, viņu izmeklÄ“tÄs lietas vairÄk tiek analizÄ“tas „piemÄ“ri, kÄ nevajag rÄ«koties” kontekstÄ, turklÄt šis process pat tÄ izdošanÄs gadÄ«jumÄ ir ilgs, sarežģīts un laiku prasošs. Visi šie faktori pagaidÄm bremzÄ“ uzņēmÄ“ju vÄ“lmi meklÄ“t tiesisku risinÄjumu.
KÄpÄ“c klusÄ“ Valsts meža dienests?
FormÄli – tÄpÄ“c, ka nav jau nekÄda iesnieguma. Nomelnotie un faktiski ar negodÄ«giem paņēmieniem atstumtie uzņēmÄ“ji apgalvo, ka neformÄlÄ lÄ«menÄ« informÄcija par esošo situÄciju lÄ«dz atbildÄ«go amatpersonu ausÄ«m ir novadÄ«ta, tomÄ“r kaut vai tikai situÄcijas apzinÄšanÄ pagaidÄm neviens nekÄdas aktivitÄtes neesot izrÄdÄ«jis. VisticamÄk arÄ« neizrÄdÄ«šot, jo kÄpÄ“c gan sÄkt graut pašiem sevi no iekšienes, kamÄ“r tas nav kļuvis vitÄli nepieciešams?
TomÄ“r mežizstrÄdÄtÄji joprojÄm naivi cer, ka starp dienesta vadÄ«tÄjiem kÄds tomÄ“r sadzirdÄ“s viņu palÄ«gÄ saucienus, jo, ja bÅ«tu vÄ“lme, jau no pusvÄrdos pateiktÄ vien secinÄjumus varot izdarÄ«t. Nu jau nozares kuluÄros visai atklÄti savÄ starpÄ tiekot runÄts par mežziņa OjÄra Iraida darbošanos Madlienas pagastÄ un viņa Priekuļu puses amatbrÄli Gunti Ozoliņu. JÄ, pagaidÄm bez oficiÄlu iesniegumu rakstÄ«šanas un tikai savstarpÄ“ji apmainoties ar informÄciju, lai gan virsmežziņu lÄ«menÄ« ziņu par shÄ“mÄs iesaistÄ«tajiem darbiniekiem esot atliku likÄm.
TomÄ“r kÄ signÄls augstÄkstÄvošam amatpersonÄm Latvijas mežu izstrÄdes nozarÄ“ arÄ« šÄda veida informÄcija varÄ“tu noderÄ“t itin labi, Ä«paši šobrÄ«d, kad arvien skaļÄk tiek runÄts par trauksmes celšanas nepieciešamÄ«bas aspektiem. Protams, tÄ noderÄ“s vien tad, ja no atbildÄ«go amatpersonu puses vispÄr bÅ«s vÄ“lme jel kÄdas nianses saredzÄ“t un sadzirdÄ“t un sÄkt kaut ko darÄ«t, lai ja ne izbeigtu, tad vismaz ierobežotu atsevišÄ·u iespÄ“jami negodÄ«gu darbinieku patvaļu un visatļautÄ«bu.
AttÄ“lÄ - šÄ«s norises acÄ«mredzami "piesedzošais" un "nemanošais" Valsts meža dienesta direktors Andis KrÄ“sliņš (no kreisÄs) kopÄ ar zemkopÄ«bas ministru JÄni DÅ«klavu (foto - lvportals.lv).