Iesaki rakstu:

Par veselÄ«bas jomu nemitÄ«gi nāk dažādi paziņojumi – no VeselÄ«bas ministrijas (VM) puses, ka viss ir kārtÄ«bā un galvenā problÄ“ma ir naudas trÅ«kums, no pacientu puses, ka nekas nav kārtÄ«bā - ir rindas un zema veselÄ«bas pakalpojumu kvalitāte, to arÄ« apstiprina aptaujas, kur mazāk par pusi iedzÄ«votāju uzskata, ka valdÄ«ba strādā atbilstoši iedzÄ«votāju interesÄ“m, kas ir ievÄ“rojami mazāk nekā kaimiņvalstÄ«s. VÄ“l krietni mazāk saskārušies ar kaut kādiem uzlabojumus veselÄ«bas jomā.

Ar dažādiem paziņojumiem nāk klajā arÄ« VM tiešÄs pakļautÄ«bas iestādes – tādas kā Neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas dienests (NMPD), kuru no šÄ« gada vada sertificÄ“ta fizioterapeite Liene Cipule. PiemÄ“ram, http://veselam.la.lv/2018/05/10/no-1-junija-bus-jaskiras-no-56-eiro-ja-atros-izsauks-nepamatoti/. 1. jÅ«nijs nav aiz kalniem, taču neviena dokumenta vai precÄ«zāk Ministru kabineta lÄ“muma par šo jautājumu nav.

Nav skaidrs arÄ« pamatojums, kādēļ iestāde, kas nevar nodrošināt atbilstoši sertificÄ“tu personālu, var atļauties celt kāda pakalpojuma maksu; drÄ«zāk pacientiem bÅ«tu jāzina jau iepriekš, kas viņiem sniegs palÄ«dzÄ«bu, un arÄ« paši NMPD mediÄ·i neslÄ“pj, ka medikamentu somās, izņemot baldriāna tabletes un padomju laika valokardÄ«na tinktÅ«ru, faktiski nekā nav. NMPD ir hospitalizācijas plāns, taču nav nekādu citu kvalitātes kritÄ“riju vai sistÄ“mas, kā izvÄ“rtÄ“t brigāžu darba kvalitāti.

NMPD vadÄ«tāja L.Cipule labākajās citu “profesionāļu” tradÄ«cijās ir izsludinājusÄ« konkursu uz NMPD direktora vietnieka - operatÄ«vā darba vadÄ«tāja posteni, kas faktiski arÄ« vadÄ«s visu neatliekamās palÄ«dzÄ«bas darbu, tai pat laikā NMPD atrodot jaunas funkcijas un paplašinot NMPD darbu visos iespÄ“jamos virzienos. Tas liekas jocÄ«gi ierobežota finansÄ“juma apstākļos, kad bÅ«tu jākoncentrÄ“jas uz svarÄ«gāko funkciju, nevis labākajās ierÄ“dniecÄ«bas tradÄ«cijās mākslÄ«gi jāuzaudzÄ“ vÄ“l nezin cik papildfunkcijas.

JāatzÄ«mÄ“, ka L.Cipulei jau ir vietniece NMP jautājumos un ir atsevišÄ·as nodaļas, kas ar to nodarbojas, bet nav kvalitātes nodaļas vadÄ«tāja, kas liecina, ka šÄ« darba joma dienestam nav Ä«paši aktuāla. Tāpat kā, pārkāpjot visus normatÄ«vos aktus, veikt sociālos eksperimentus, mediÄ·us liekot pie stÅ«res operatÄ«vajam transporta lÄ«dzeklim, nerÄ“Ä·inoties ar sabiedrÄ«bas viedokli un nepārdomātu pamatdarba nodrošināšanu, kas jāveic NMPD. IespÄ“jams, likt mediÄ·iem arÄ« uzmazgāt un uzslaucÄ«t auto pÄ“c lietošanas, - tā taču arÄ« var ietaupÄ«t?

VarbÅ«t tāpÄ“c pacients ar paaugstinātu spiedienu sastopas ar to, ka dabÅ« glāzÄ«tÄ“ maÄ£iskos pilienus vai pazemināt spiedienu tiek vests uz slimnÄ«cas uzņemšanas nodaļu, kas var kļūt par vienu no spilgtākajiem dzÄ«ves pārbaudÄ«jumiem uz izturÄ«bu un pacietÄ«bu puses dienas garumā, turklāt beigās saņem rÄ“Ä·inu par medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu it kā ātrās palÄ«dzÄ«bas nepamatotas izsaukšanas gadÄ«jumā, - jo nomiris jau nav.

Faktiski šÄda sistÄ“ma tiek apzināti veidota, lai iedzÄ«votāji un pacienti paciestos vai pārdomātu saukt NMPD vai vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas uzņemšanas nodaļās, jo jÄ“gas maz un izmaksas lielas, Ä£imenes ārsti ir pārņemti cīņā ar e-veselÄ«bu un vÄ“rÄ«bu pacientiem pievÄ“rš aizvien mazāk, bet speciālistu darbu faktiski neviens neuzrauga.

Tieši negatÄ«vais iespaids par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, apjomu, mediÄ·u attieksmi un lielajām summām rÄ“Ä·inos ir rezultāts iedzÄ«votāju veselÄ«bas stāvoklim, kurš pasliktinās gadu no gada, un nu jau katastrofai tuvojas bÄ“rnu veselÄ«bas rādÄ«tāji. Pat PierÄ«gas ciematos ir liels pieprasÄ«jums pÄ“c mobilo brigāžu jeb autobusu speciālistiem, jo normāli tie nav pieejami, kur nu vÄ“l, ja vajag vairākiem bÄ“rniem no vienas Ä£imenes. Kas var bÅ«t svarÄ«gāk nekā bÄ“rnu veselÄ«bas aprÅ«pe, kas it kā mÅ«su valstÄ« visiem bÄ“rniem ir pieejama un bez maksas.

Eiropas Komisijas ikgadÄ“jā ziņojumā tiek atzÄ«mÄ“ts: „Ir veiktas reformas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā. Paredzams, ka veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma palielinājums ļaus atrisināt dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistÄ«ti ar ikgadÄ“jiem pakalpojumu ierobežojumiem un ilgo gaidÄ«šanas laiku. TomÄ“r veselÄ«bas aprÅ«pei paredzÄ“tais publiskais finansÄ“jums joprojām ir krietni mazāks par ES vidÄ“jo rādÄ«tāju, un vÄ“l ir jāveic efektivitātes palielināšanas pasākumi, tostarp efektÄ«vi preventÄ«vie pasākumi, slimnÄ«cu nozares racionalizÄ“šana, primārās veselÄ«bas aprÅ«pes stiprināšana un kvalitātes vadÄ«bas jautājuma risināšana.

VeselÄ«bas rezultāti ir salÄ«dzinoši vāji, un bažas joprojām rada jautājums par savlaicÄ«gas piekļuves veselÄ«bas aprÅ«pei par pieņemamu cenu nodrošināšanu visiem iedzÄ«votājiem. Lielais tiešo maksājumu Ä«patsvars un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sadalÄ«jums divos grozos (“pilnais” un “minimālais”) dažām grupām var samazināt piekļuvi un izraisÄ«t negatÄ«vus veselÄ«bas rezultātus.”

Gluži gan nevar teikt, ka slimnÄ«cas savā darbā neieved jauninājumus, piemÄ“ram, atkārtoti izmantojot vienreizlietojamās medicÄ«nas preces, ko nenoliedz ne medicÄ«nas personāls, ne slimnÄ«cu vadÄ«ba, jo ārstniecÄ«bas tarifi ir tik mazi, ka nenosedz pat daļu no Ä·irurÄ£iskām vai citām invazÄ«vām manipulācijām, - atšÄ·irÄ«bā no dāsni atmaksātā ambulatorā sektora un radioloÄ£ijas izmeklÄ“jumiem.

Tarifu pārskatÄ«šana ir minÄ“ta valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānā, taču tas ir ielikts atvilktnÄ“, jo formāli par visiem darbiem ir atskaites vai pārcelti termiņi, kas nu jau bÅ«s pÄ“c vÄ“lÄ“šanām. IzmisÄ«gie A.ÄŒakšas aicinājumi nelietot vienreizÄ“jās lietas atkārtoti izskan kā saucÄ“ja balss tuksnesÄ«, jo tas, kas reāli notiek ārstniecÄ«bas procesos slimnÄ«cās, netiek kontrolÄ“ts ne no vienas puses, un viss tiek atstāts pašu sabiedrÄ«bu ar ierobežoto atbildÄ«bu (SIA) vadÄ«bas rokās, - tādas vadÄ«bā A.ÄŒakša nemaz ne tik sen bija pati.

VeselÄ«bas nozares budžets ir vairāk par 1 miljardu eiro, bet nu jau izskatās pÄ“c kārtÄ“jā čika ministres A.ÄŒakšas rokās, lÄ«dzÄ«gi kā e-veselÄ«ba, kur ar nepacietÄ«bu atliek vien gaidÄ«t 1. jÅ«liju, kad sāks strādāt brÄ«numaini salabotā e-veselÄ«bas sistÄ“ma, ko par sistÄ“mu gan nosaukt ir grÅ«ti. Tā faktiski sastāv no diviem elementiem – e-receptes un eidarba nespÄ“jas lapas, jo, kā izrādās, pat analÄ«zes laboratorijas turpina sÅ«tÄ«t e-pasta formātā, nevis dārgajā IT sistÄ“mā...