Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Andris ar ģimeni dzīvoja Cēsīs savā privatizētajā trīsistabu dzīvoklī, darba alga Cēsīs bija minimālā un komunālie maksājumi nesamērīgi lieli, tāpēc 2007.gada ziemā nomainīja darbu Cēsīs uz darbu Rīgā.

Mainot darbu, nomainīja arī dzīvesvietu - pārdeva dzīvokli Cēsīs un tā vietā nopirka dzīvokli Rīgā. Kredīts dzīvokļa iegādei tika ņemts Latvijas Krājbankā, un kā pirmā iemaksa aizgāja nauda, ko ģimene saņēma par dzīvokli Cēsīs.

Tad nāca 2009.gads, kad Latvijas valdÄ«bas pieņemto lÄ“mumu rezultātā izmainÄ«jās Andra un viņa Ä£imenes locekļu finansiālais stāvoklis, Andra alga tika samazināta par ~50% un sieva vispār palika bez darba. To ietekmÄ“ja Saeimā 2008.gada 12.decembrÄ« pieņemtā „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma”, 12.12.2008. likums „GrozÄ«jumi likumā „Par pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli”” ("LV", 200 (3984), 23.12.2008.) [stājas spÄ“kā 01.01.2009.] nodokļu likmju paaugstināšana un jaunu nodokļu ieviešana, kā arÄ« citi lÄ“mumi, kuru rezultātā Andra un daudzu citu Latvijā strādājošo cilvÄ“ku maksātspÄ“ja ir samazinājusies.

Cilvēkiem nepamatoti tika atņemti viņu ienākumi, lai glābtu Parex banku. Nepietika, ka tika samazinātas algas un palielināti nodokļi, arī Latvijas Krājbanka palielināja procentu maksājumus no 2,6 % uz 12 %.

PÄ“c šiem sitieniem no valdÄ«bas un bankas puses Andris vairs nespÄ“ja samaksāt kredÄ«tu. Banka nekavÄ“jās ar prasÄ«bas iesniegšanu tiesā un, izmantojot tiesu labvÄ“lÄ«go attieksmi pret bankām, pamanÄ«jās piedzÄ«t aizdevmu divkāršÄ apmÄ“rā. Andrim nekas cits neatlika kā iesniegt maksātnespÄ“jas pieteikumu, jo dzÄ«vokļa vÄ“rtÄ«ba kā pÄ“c burvja mājiena bija samazinājusies par ~70% un pat pÄ“c dzÄ«vokļa pārdošanas Andrim neizdotos atdot parādu bankai.

Andra dzÄ«vokli dažu mÄ“nešu laikā pārdeva maksātnespÄ“jas administratore, un atlikušais parāds palika lielāks par Andra ņemto aizņēmumu bankā, kuru Andris maksātnespÄ“jas procesā dzÄ“sa 2 garus gadus, maksājot 1/3 no visiem saviem ienākumiem.

Andris tagad skaitās no parādiem brīvs, bet palicis tāds sīkums - viss milzīgais parāds tagad karājas uz Andra dēla kā galvinieka, jo Latvijā ir izveidota apbrīnojama, iespējams, banku lobija ietekmēta, tiesu prakse - pat, ja ķīla ir pārdota un parādnieks savas saistības ir dzēsis, galvinieks no saistībām netiek atbrīvots. Likums gan saka, ka galviniekam ir jābūt brīvam reizē ar galveno parādnieku, bet Latvijas tiesās tiesu prakse (judikatūra) stāv pāri visiem likumiem.

Tagad varam paskatÄ«ties, kāds tad ir sausais atlikums šai Ä£imenei, kurai sākumā bija savs neieÄ·Ä«lāts dzÄ«voklis, bet tagad vairs nav dzÄ«vokļa:

1. Dzīvoklis Cēsīs kā pirmā iemaksa 30% no maksas par dzīvokli Rīgā (30600 LVL);

2. Maksājumi par vērtējumu (150 LVL);

3. Maksājumi par kredÄ«ta piešÄ·iršanu 0,5% no kredÄ«ta summas (510 LVL);

4. Valsts nodeva 2% (2040 LVL);

5. Procentu maksājumi bankai (11385 LVL);

6. Pamatsummas maksājums (2530 LVL);

7. Maksātnespējas pieteikums (640 EUR);

8. 1/3 no ienākumiem 2 gadus  (5200 EUR);

Atlikušais parāds galviniekam (94 000 EUR);

KOPÄ€: 167 021,27 EUR

Vai 167 000 EUR nav pārāk sālÄ«ta samaksa par iespÄ“ju  2 gadus dzÄ«vot dzÄ«voklÄ«? VidÄ“ji 7000 EUR mÄ“nesÄ«.  VÄ“l jau Ä£imene maksāja arÄ« komunālos maksājumus un nodokļus  par dzÄ«vokli.

Andris nav vienÄ«gais, kam valdÄ«ba palÄ«dzÄ“ja kļūt maksātnespÄ“jÄ«gam bezpajumtniekam. Andrim lÄ«dzÄ«go ir tÅ«kstošiem. Daudzi ir pieņēmuši grÅ«tu lÄ“mumu un aizbraukuši prom no šÄ«s “veiksmes zemes”, bet tie pie varas esošie, kas Latvijā radÄ«ja šÄdus apstākļus, vÄ“l arvien sēž augstos krÄ“slos un turpina sevi slavÄ“t par pieņemtiem valstiski izdevÄ«giem lÄ“mumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0