Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad joprojām aktuāla ir tÄ“ma par bijušÄs Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas, ar lÄ«kumu apejot likumu, „pa blatu” iegÅ«to „ekskluzÄ«vo” septiņvietÄ«go kapavietu I Meža kapos, ir Ä«stais laiks atcerÄ“ties, viņa sev uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina nokārtoja un iekārtoja savas šÄ«szemes mājas. Par to - šis fragments no grāmatas Va(i)ras virtuve.

„Es varbÅ«t arÄ« pieļauju, ka viņai princips ir strikti uzstādÄ«ts, ka ir jābÅ«t ekvivalentai apmaiņai. Diezgan stingri aprÄ“Ä·inot, viņa cenšas iezÄ«mÄ“t savas intereses visās jomās, tai skaitā arÄ« materiālā. Tā es, viņu nepazÄ«stot tuvu, varu teikt,” – tik diplomātiski par Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas pievÄ“ršanos dzÄ«ves komfortablās puses nodrošināšanas jautājumiem pÄ“c prezidentÅ«ras beigām izsakās viens no viņas ievÄ“lÄ“šanas virzÄ«tājiem, ekspremjers Guntars Krasts. Savukārt kāds kancelejas cilvÄ“ks teic daudz vienkāršÄk: ja 1999. gadā kundze kategoriski paziņoja, ka ir nevis viesnÄ«cniece, bet Valsts prezidente, tad nepilnus astoņus gadus vÄ“lāk izrādÄ«jās, ka viņai nav nekādu iebildumu prezidentÅ«ras izskaņā parādÄ«t sevi arÄ« kā visnotaļ praktiski domājošu viesnÄ«cnieci.

Iecere tikt pie dārgas zemes JÅ«rmalā Freibergu Ä£imenei 2004. gadā nebija Ä«stenojusies. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga bija paspÄ“jusi pavÄ“stÄ«t, ka pÄ“c prezidentÅ«ras beigām V. VÄ«Ä·e-Freiberga izvÄ“lÄ“jusies dzÄ«vot Dubultos, kur viņas vÄ«ram pašvaldÄ«ba uz 99 gadiem gandrÄ«z jau iznomāja vairāk nekā pushektāru lielu zemesgabalu, kura tirgus vÄ“rtÄ«ba bija virs pusmiljona latu. Un pat tad, kad lietā jau iesaistÄ«jās Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (jo zemesgabala nomai nekāds konkurss, protams, nebija rÄ«kots), V. VÄ«Ä·e-Freiberga no kārotās zemes nevÄ“lÄ“jās šÄ·irties un publiski paziņoja, ka tikai tad, ja birojs iznomāšanā atradÄ«s kādas nelikumÄ«bas, Ä£imene no tā varÄ“tu atteikties. Tikai pÄ“c pamatÄ«ga skandāla Imants Freibergs izlÄ“ma nomas lÄ«gumu neparakstÄ«t.

Toties nekas nevarÄ“ja Freibergu Ä£imenei atņemt tiesÄ«bas uz dzÄ«vokli, kas saskaņā ar likumdošanu prezidentei pienācās pÄ“c pilnvaru beigām. 1996. gadā Guntim Ulmanim paredzÄ“tā mājokļa remonts, pÄ“c kura eksprezidentam nācās izturÄ“t pamatÄ«gu kritiku par dažādām pārmÄ“rÄ«bām – piemÄ“ram, 95 latus vÄ“rtu tualetes papÄ«ra turÄ“tāju un spoguli par 632 latiem – izmaksāja 71 tÅ«kstoti latu, un vÄ“l 2003. gadā Valsts prezidenta kanceleja gadÄ«jumam, ja nu V. VÄ«Ä·i-Freibergu nepārvÄ“l, analoÄ£iska dzÄ«vokļa (arÄ« virs 200 kvadrātmetru, tikai stāvu augstāk) remontam no budžeta pieprasÄ«ja 70 tÅ«kstošus.

ÄŒetrus gadus vÄ“lāk „saules” vÄ“lmju apmÄ“rs bija, maigi izsakoties, pamatÄ«gi pieaudzis, un rezultātā sākotnÄ“ji darbu apjoms bija paredzÄ“ts uz 382 tÅ«kstošiem latu, bet pÄ“c tam vÄ“l pieauga lÄ«dz nepilnam 451 tÅ«kstotim latu. SākotnÄ“ji publiski tika paziņots tikai tas, ka dzÄ«voklis ir „tāds, par ko nav jākaunas”, taču nebÅ«t ne „kaut kas iespaidÄ«gs” – piemÄ“ram, ar „visparastākajā veikalā iegādājamu sadzÄ«ves tehniku”. Taču neizpratni un Ä«pašu interesi radÄ«ja eksprezidentes noslÄ“pumainÄ«ba par to, kas Ä«sti par dzÄ«voklÄ« tāds sadarÄ«ts par nepilnu pusmiljonu latu: šÄ« nevÄ“lÄ“šanās bija tik kategoriska, ka beigu beigās V. VÄ«Ä·e-Freiberga skaidri un gaiši lika visiem saprast – lai Valsts nekustamo Ä«pašumu aÄ£entÅ«ra izlemj, publiskot informāciju vai nepubliskot, bet no viņas informāciju lai negaidot.

AtsevišÄ·i pietiekami iespaidÄ«gi skaitļi mediju rÄ«cÄ«bā nonāca jau tobrÄ«d – jo aÄ£entÅ«rai beigu beigās nepietika argumentu informācijas slÄ“pšanai: jauno eksprezidenta vajadzÄ«bu lÄ«meni lieliski raksturoja kāds salÄ«dzinājums – Guntis Ulmanis tika kritizÄ“ts par tualetes papÄ«ra turÄ“tāju 95 latu vÄ“rtÄ«bā, savukārt V. VÄ«Ä·es-Freibergas dzÄ«voklim bija izrādÄ«jušies nepieciešami jau trÄ«s papÄ«ra un higiÄ“niskās birstes turÄ“tāji, no kuriem katrs maksāja 99 latus. Taču tāmes sÄ«kākās detaļas vienalga tika paturÄ“tas slepenÄ«bā, un nu, tām beidzot pilnā apmÄ“rā nākot gaismā, V. VÄ«Ä·es-Freibergas un dzÄ«vokļa remontÄ“tāju stÅ«rgalvÄ«gās noslÄ“pumainÄ«bas iemesli beidzot ir skaidri.

Tātad – kas tad Ä«sti par nepilno pusmiljonu latu tika sanests, izmantots un sabÅ«vÄ“ts eksprezidentes dzÄ«voklÄ« (kurā pÄ“c pārbÅ«ves nu ir priekštelpa, divi kabineti, viesistaba, divas guļamistabas, Ä“damistaba, halle, virtuve, vannas istaba, divas tualetes, gaitenis un garderobe)? Logi – lÄ«dz nepilniem 1200 latiem, durvis – pat lÄ«dz divarpus tÅ«kstošiem latu gabalā, misiņa durvju rokturi – gandrÄ«z 100 latu komplektā, - bet tas vÄ“l bÅ«tu tÄ«rais sÄ«kums tāpat kā ozolkoka parkets, sarkankoka parketa apmales un patinÄ“ta misiņa radiatoru nosegvairogi par 2400 latiem.

Īstā eksprezidentes nepieciešamā „lÄ«meņa” un komforta izpratne parādÄ«jās, nonākot lÄ«dz sarkankoka, riekstkoka un ozolkoka izstrādājumiem, un te nu sausas summas ir izteiksmÄ«gākas par jebko citu: riekstkoka sienu paneļi - 14 414 lati, ozolkoka sienu paneļi – 8105 lati, sarkankoka sienu paneļi – 4828 lati, sarkankoka radiatoru nosegvairogi – 811 lati, ozolkoka frÄ«ze – 10 411 lati, ozolkoka aizkaru nosegpanelis – 493 lati, sarkankoka aizkaru nosegpanelis – 543 lati, ozolkoka griestu panelis ar kokgriezumiem – 16 998 lati, riekstkoka aizkaru nosegpanelis – 540 latu, vÄ“l viens – 1198 lati. Kopā – vairāk nekā 58 tÅ«kstoši latu.

Vairāk nekā pāris normāli dzÄ«vokļi kopā izmaksāja eksprezidentei tÄ«kamās ozolkoka un riekstkoka mÄ“beles: iebÅ«vÄ“tie riekstkoka grāmatu skapji kopā izmaksāja 51 558 latus, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka koridora drÄ“bju pakaramais – 1572 latus, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka sienas skapis – 3566 lati, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka spogulis ar konsoles galdu – 1628 lati, iebÅ«vÄ“ti ozolkoka grāmatu plaukti – 2837 lati, iebÅ«vÄ“ta ozolkoka garderobe – 14 765 lati, ozolkoka virtuves mÄ“beles ar akmens virsmu un aprÄ«kojumu – 11 521 lats. Kopā – gandrÄ«z 90 tÅ«kstoši latu. VÄ“l nepilnus 1200 latu izmaksāja stikla plaukti ar apgaismojumu.

Tāpat izrādÄ«jās, ka „saulei” nepieciešams arÄ« atbilstošas kvalitātes apgaismojums – jau atkal nāksies minÄ“t sausās, bet izteiksmÄ«gās summas: griestu lustra Gallery – 1185 lati, griestu lustra Gallery Olandese – 2379 lati, divas griestu lustras DE MAIJO – 5938 lati, seši gaismekļi MIZAR TOP – 1339 lati, četras stāvlampas Zonka – 1301 lats, griestu lustra Zonka – 692 lati, vÄ“l divas – 249 lati, vÄ“l divas - 358 lati, četras sienas lampas Zonka – 293 lati, divas griestu lustras Zonka - 321,30, vÄ“l viena -        997 lati, divas sienas lampas Zonka – 235 lati, stāvlampa Zonka – 321 lats, griestu lustra Gallery – 174 lati, divas sienas lampas Gallery – 253 lati, divas sienas lampas Zonka – 307 lati, griestu lustra Zonka – 108 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, piecas griestu lustras Zonka – 1347 lati, divas sienas lampas Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 83 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 353 lati, vÄ“l viena – 233 lati. Kopā – vairāk nekā 19 tÅ«kstoši latu.

Un vÄ“l jau bija tÄ“riņi arÄ« visu veidu santehnikai: keramiskā izlietne Villeroy& Boch ar skapÄ«ti – 1038 lati, vÄ“l viena - 683 lati, trešÄ (bez skapÄ«ša) - 146 lati, metāla mazgātne virtuvei Franke - 140 latu, četri keramikas izlietnes maisÄ«tāji Meikopole S – 462 lati, virtuves izlietnes maisÄ«tājs Oras - 93 lati, Oras bidÄ“ krāns - 86 lati, dušas (masāžas) kabÄ«ne ar paliktni un jaucÄ“jkrāna paneli Baleco Prisma - 1716 lati, otra dušas kabÄ«ne (dÅ«makains stikls ar alumÄ«nija profiliem) – 647 lati, vanna Sonata (ar masāžu Ravali Sport hydro/air) ar priekšÄ“jo paneli, diviem rokturiem, pagalvi, kājām un sifonu – 1766 lati, vannas maisÄ«tājs Oras – 318 lati, elektriskais dvieļu žāvÄ“tājs - 714 lati, četri hromÄ“ti dvieļu turÄ“tāji – 474 lati, trÄ«s Villeroy& Boch tualetes podi – 1374 lati. Kopā ar caurulÄ“m un citiem sÄ«kumiem – vairāk nekā 16,6 tÅ«kstoši latu...

Vai tiešÄm V. VÄ«Ä·e-Freiberga, kurai vismaz lielu daļu prezidentÅ«ras gadu personiskais spožums un komforts bija tikai nepieciešams valsts galvas atribÅ«ts un kura ne Ä«paši rÅ«pÄ“jās pat par savas rezidences izskatu, nu pÄ“kšÅ†i atminÄ“jās pati par sevi? Jeb arÄ« – tās jau atkal ir tumšo spÄ“ku nomelnošanas kampaņas sastāvdaļa: ne prezidente ko gribÄ“ja, ne zināja, - ko nu svÄ«ta kopā ar iztapÄ«giem ierÄ“dņiem radÄ«ja, tas arÄ« bija jāņem par labu un, sakožot zobus, jāsēžas vannā par diviem tÅ«kstošiem? Ne nu viņai vajadzÄ“ja cÄ“lkoka mÄ“beles daža bÄ“rnu nama gada budžeta vÄ“rtÄ“, ne lustru par diviem tÅ«kstošiem un dvieļu žāvÄ“tāju par septiņiem simtiem?

NÄ“, tā nav tiesa. Pašlaik nav nekādu šaubu, ka tieši pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga uzstāja uz šiem vÄ“rienÄ«gajiem tÄ“riņiem, aktÄ«vi piedaloties pilnÄ«gi un absolÅ«ti nepieciešamo interjera priekšmetu iegādÄ“ un materiālu izvÄ“lÄ“. Gana skaidras, kaut vÄ“l diplomātiskas ir jau akciju sabiedrÄ«bas Valsts nekustamie Ä«pašumi oficiālās atbildes: „ProjektÄ“tāja jeb arhitekta izvÄ“lÄ“tais dzÄ«vokļa plānojums un interjera stilistiskā apdare tika saskaņota gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan ar turpmāko lietotāju – bijušÄs prezidentes Ä£imeni, kā arÄ« ar pasÅ«tÄ«tāju – valsts akciju sabiedrÄ«bu Valsts nekustamie Ä«pašumi.

Protams, vispirms savstarpÄ“jās pārrunās bija svarÄ«gi noskaidrot, vai projektÄ“tāja piedāvājums sakrÄ«t ar konkrÄ“tās dzÄ«vesvietas turpmāko lietotāju vÄ“lmÄ“m. Iekārtojot ikvienu mājokli, jo Ä«paši dzÄ«vokli, interjera izvÄ“lÄ“ humāni un loÄ£iski ir noskaidrot, kas pieņemams tā lietotājam, jo tieši viņam konkrÄ“tajā dzÄ«ves vietā jāaizvada dienu no dienas. Un šajā gadÄ«jumā bija vietā ievÄ“rot cilvÄ“cÄ«guma principu, jo turpmākais lietotājs sava darba rezultātā bija nopelnÄ«jis privilÄ“Ä£iju iekārtoto mitekli no sirds spÄ“t dÄ“vÄ“t par savām mājām.

Otrkārt, bija jāņem vÄ“rā nebÅ«t ne maznozÄ«mÄ«gs fakts, ka interjera risinājumiem un apdares materiāliem jāatbilst lietotāja statusam, tiem jābÅ«t kvalitatÄ«viem, lai tie kalpotu ilgstoši, ilgtermiņā neprasot papildus ieguldÄ«jumus. Remontdarbu pasÅ«tÄ«tājs Valsts nekustamie Ä«pašumi noslÄ“dza lÄ«gumu ar Arhitektoniskās izpÄ“tes grupu, un arhitekte Liesma Markova sagatavoja gan eksprezidentes Ä£imenes dzÄ«vokļa interjera projekta koncepciju, gan izstrādāja projektu, gan arÄ«, saskaņojot kopā ar visām iesaistÄ«tajām pusÄ“m, to Ä«stenoja. Tas attiecas arÄ« uz santehnikas izvÄ“li.”

Savukārt pilnÄ«gi skaidrs viss kļūst pÄ“c arhitektes skaidrojumiem, - jau dzÄ«vokļa pārplānošana notikusi pÄ“c V. VÄ«Ä·es-Freibergas norādÄ«jumiem, un arÄ« par tālāko mājokļa labierÄ«košanu prezidente visnotaļ bijusi lietas kursā: faktiski ar viņu saskaņotas pat samÄ“rā sÄ«kas detaļas.

- Jums tika dota pilnīga brīvība?

- Nu kā, kāda brÄ«vÄ«ba, - es taisÄ«ju konkrÄ“tam klientam, es viņu taisu tātad prezidentes... Prezidentei, ja, nu, tātad konkrÄ“tam cilvÄ“kam es viņu taisu. Nu, tātad man ir primārs šis cilvÄ“ks. TomÄ“r es taisu viņai dzÄ«vokli.

- Kāpēc vispār ar kanceleju bija kaut kas jāskaņo?

- Ar kanceleju man nekas nebija jāskaņo. Kāpēc man ar kanceleju kaut kas būtu jāskaņo?

Valsts nekustamie Ä«pašumi saka, jÅ«s tur ar kanceleju esat saskaņojusi...

- NÄ“, nÄ“, ne tādā nozÄ«mÄ“. Ar kanceleju – viņi to uztver laikam vienā personā – kanceleju, prezidenti, ja.

- Viņi izdalÄ«ja tā: Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas Ä£imene, kanceleja un paši Valsts nekustamie Ä«pašumi.

- NÄ“, viņi tā to, ka trÄ«s institÅ«cijas, ja, kas piedalÄ«jās procesā. Tātad Valsts nekustamie Ä«pašumi ir tie, kas finansÄ“ šo pasākumu. Kanceleja viņu nefinansÄ“ja galu galā. Tātad kanceleja tur bija tik... Nu, viņa bija, nu, kā lai saka, viņa organizÄ“ja procesu, nu, tā varÄ“tu nosaukt varbÅ«t. OrganizÄ“ja tikšanos ar prezidenti. Jo viņi organizÄ“ viņas laiku

Nu, palÄ«dzÄ“ja, teiksim, kancelejas tur tie darbinieki toreiz, es aizmirsu, kā sauc to kundzi, nevaru vairs atcerÄ“ties, viņa palÄ«dzÄ“ja, nu, kā, viņa ilgstoši kopā bijusi ar prezidenti, viņa zina viņas gaumi, jo viņa bija palÄ«dzÄ“jusi iekārtot to JÅ«rmalas rezidenci, nu, tur jau kaut kādas flÄ«zes izvÄ“lÄ“jušies, viņa jau zina daudz labāk to gaumi. Tā ka, teiksim, viņa man palÄ«dzÄ“ja, kad vajadzÄ“ja jau kaut ko izvÄ“lÄ“ties, meklÄ“t kaut kādus paraugus. Tad viņa jau, teiksim, teica, ka, nu, tas paraugs, teiksim, tas prezidentei nepatÄ«k, nu, viņai likās par spilgtu, nepatÄ«k, vai kā. Nu, nevis nepatÄ«k, bet ka viņai viņš ne tik labi varbÅ«t patiksies, ka varbÅ«t kaut ko citu var izvÄ“lÄ“ties, uz kaut kādu virzienu norādÄ«t, uz krāsām, piemÄ“ram.

ĪstenÄ«bā viņa tāda ļoti pieticÄ«ga bija, tāda ļoti – viņai galvenais, lai Ä“rti bÅ«tu. Ä’rtÄ«ba. Ä’rtÄ«ba, tas bÅ«tu pirmajā vietā. Tā kā, teiksim, nekādas tādas ne pārmÄ“rÄ«bas, ne prasÄ«bas, Ä«stenÄ«bā viņa tāds ideāls klients bija – vienkārši man pietrÅ«kst tas, ka par maz laika bija ar šÄ«m kopÄ“jām sarunām, jo viņa tik ļoti aizņemta, man tik ļoti grÅ«ti iespraukties bija ar kaut ko, lai sarunātu, pārrunātu, ja, nu, tas ir ļoti grÅ«ti, ja. Vienkārši tā laika dēļ, ja, ka par maz laika bija.

- Nu jā, viņa jau nevarēja atļauties, teiksim, staigāt ar jums pa veikaliem un meklēt audumus...

- Tur tā lieta! Tur tā lieta, jā, jo tas bÅ«tu ļoti brÄ«nišÄ·Ä«gi, jo es domāju, ka arÄ« viņai tas pašai tas tomÄ“r patiktu, ka viņa pati varÄ“tu vairāk ko izvÄ“lÄ“ties, jo tomÄ“r tas, nu, detaļa kaut kāda, teiksim, tapetes. MÄ“s tagad, nu, labi, izlÄ“mām, ka nekrāsosim sienas, bet bÅ«s tapetes. Bet saprotiet, es nevaru atnest cik tur tapešu piedāvājumus, es nevaru viņai visas tapetes atnest, es atnesu kaut kādau tur, teiksim, piecdesmit paraugus. Nu, pieņemsim, ja. Bet saprotiet, arÄ« no tiem es nevaru trāpÄ«t, jo tiešÄm es to gaumi, nu, es nevaru uztrāpÄ«t tik ļoti precÄ«zi. Bet nu bÅ«tu labāk bijis, protams, ja mÄ“s apbraukājam kopā ar viņu, izstaigājam tos veikalus, viņa saka: man patÄ«k tas, tas, mÄ“s to paņemam, atvedam uz dzÄ«vokli, apskatāmies, kā tas izskatās dzÄ«voklÄ«, un izvÄ“lamies. Ideāli. Ideāli, ja.

- Bet tad nesanāca tā kā tajos realitātes šovos, kad cilvÄ“kam izremontÄ“ dzÄ«vokli, pÄ“c tam viņu ieved – un viņš skatās lielām acÄ«m...?

- NÄ“, ko jÅ«s, visu es viņai atrādÄ«ju. Vienvārdsakot, viņiem bija ļoti grÅ«ti izbrÄ«vÄ“t šo brÄ«vo laiku, ja, jo viņa viņai vienkārši nebija, tā brÄ«vā laika. Viņa – nu, nevar cilvÄ“kam... mÄ“s, teiksim, nevaram okupÄ“t viņas laiku – trÄ«s stundas – un tad likt, lai viņa izvÄ“las tapetes, izvÄ“las flÄ«zes, izvÄ“las to, izvÄ“las to un izvÄ“las šo. Viņai arÄ« vÄ“l grÅ«ti ir tas, ka mÄ“s ne jau objektā to darām. MÄ“s darām pie viņas, viss aizvests tiek uz JÅ«rmalu. Viņa tagad nespÄ“j iedomāties to, kā tas izskatās, ir ļoti grÅ«ti, to ne tikai viņa, to neviens cilvÄ“ks nespÄ“j iedomāties, kas nav strādājis, ja. Man ir pat grÅ«ti iedomāties bieži vien, kā tas izskatÄ«sies tieši tur.

- Nebija beigās tā, ka bija kaut kas jāpārliek?

- Nē, nē, nē. Tā nebija. Viss bija, varētu teikt, apmēram tā, kā jau izrunājām, tā arī visu izdarījām, ja, nu, tur kaut kādas pilnīgi tādas nianses bija. Nu, teiksim, viņai vairāk bija mēbeļu klāt.

- Viņa pakonsultējās vēl ar jums?

- NÄ“, tagad vairāk mÄ“s ne. Nu, es domāju, viņa pietiekami zina, ko viņa grib. Es domāju, ka viņai ir ļoti svarÄ«ga šÄ« ne tik daudz varbÅ«t tāda perfektā stila izturÄ“tÄ«ba, cik viņai ir svarÄ«ga šÄ« Ä“rtÄ«ba. Tas stāv visam pāri Ä«stenÄ«bā. Tā ka viņai vajag, lai viņai ir Ä“rti. Ä’rti, parocÄ«gi, racionāli un tā, kā viņa var tur Ä“rti dzÄ«vot. Viņai nav tas dzÄ«voklis priekš izrādÄ«šanās Ä«stenÄ«bā.

- Principā klasisks stils ir tas, kas viņai tuvs?

- Jā, jā, tāds, ko sauc par tādu klasisku. Jā, nu, tāds, viņai nav ne uz kādiem tur tādiem dizaina brīnumiem vai uz kaut kādām tur jaunradēm, ja. Nav nekas tāds...

Arhitekte gan vÄ“l un vÄ“lreiz uzsver, ka neuzskatot V. VÄ«Ä·es-Freibergas dzÄ«voklÄ« izmantotos materiālus un tehniku par kaut ko ekskluzÄ«vu; viņai bijis faktiski ideāls klients – bez Ä«pašÄm kaprÄ«zÄ“m un gluži pieticÄ«gs. Bet vai pašai eksprezidentei nešÄ·ita, ka valsts galvai – lai kādi bÅ«tu tās nopelni un sasniegumi – tomÄ“r bÅ«tu vajadzÄ“jis rādÄ«t priekšzÄ«mi viņas tik bieži kritizÄ“tajiem izšÄ·Ä“rdÄ«gajiem un „necaurspÄ«dÄ«gajiem” valstsvÄ«riem arÄ« šÄdā jomā? „MÅ«su cilvÄ“ks” kancelejas tuvumā skaidro vienkārši – šÄ« jau tiešÄm bija nevis 1999. vai 2000. gada, bet gan 2007. gada Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga ar pilnÄ«gi citu skatu uz pasauli un savu vietu tajā:

„Es pilnÄ«gi pieļauju, ka pÄ“c pirmās prezidentÅ«ras tas dzÄ«voklis tiešÄm bÅ«tu daudz citādāks. Jo tad prezidente, neraugoties uz visām privātlidmašÄ«nām, tÄ“rpiem, dārgajiem frizieriem un visu pārÄ“jo, vÄ“l bija salÄ«dzinoši demokrātisks cilvÄ“ks. Viņa, protams, skatÄ«jās uz sevi kā uz valsts simbolu un pieprasÄ«ja valsts simbolam atbilstošu godāšanu un visu pārÄ“jo, taču... kā lai to paskaidro – tas viņas acÄ«s bija domāts valsts simbolam, bet ne viņai personiski. Viņa tikai ieņēma valsts simbola vietu un pašas skatÄ«jumā neapšaubāmi bija to pelnÄ«jusi, taču – tas nebija tā, ka viņa uzskatÄ«tu, ka visas šÄ«s Ä“rtÄ«bas un greznÄ«bas vajadzÄ«gas viņai pašai.

Bet gadu gaitā tas mainÄ«jās. Galva neapšaubāmi sagriezās, palÄ«dzÄ“ja galminieku iztapÄ«ba un lišÄ·Ä“šana – to spÄ“j nemainoties izturÄ“t tikai retais. Un viņai aizvien vairāk viss sāka jukt kopā. PrezidentÅ«ras sākumā viņa, kaut uzskatot sevi kā prezidenti par valsts simbolu, kam pienākas atbilstošs respekts un cieņa, tomÄ“r nesāka uz sevi lÅ«koties kā uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarÄ«gākie, noteicošie un vienÄ«gie. Bet pÄ“dÄ“jos pāris gados ik pa brÄ«dim skaidri varÄ“ja nolasÄ«t - likumi ir rakstÄ«ti parastajiem cilvÄ“kiem, bet es taču esmu tiem pāri. Es esmu valsts – vismaz kaut kādā mÄ“rā, un man attiecÄ«gi pienākas tas, tas un arÄ« tas.

Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustināja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslÄ“pumi? Jo tieši par to viņa arÄ« bija pārliecināta. Un pÄ“c dažiem gadiem viņa neparko negribÄ“ja atteikties no JÅ«rmalas zemes – viņa bija pārliecināta, ka šÄ« zeme viņai personiski tiešÄm pienākas, ka viņa to ir pelnÄ«jusi, bet kaut kādi skaudÄ«gi, nenovÄ«dÄ«gi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. Tāpat kā par Ä“tiku – karaļi taču stāv pāri morāles normām, vai ne?

Savā ziņā var teikt, ka, gadiem ejot, VÄ«Ä·e-Freiberga aizvien vairāk sāka dzÄ«vot nevis pÄ“c likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šÄdu salÄ«dzinājumu, protams, uztvertu kā klaju nepatiesÄ«bu, bet viņai aizvien skaidrāk parādÄ«jās sava personiskā izpratne, kas ir kas pasaulÄ“, kas un kāpÄ“c viņai pienākas. Likums? Likums taču reizÄ“m ir dumjš un nepareizs! Jau dzÄ«vokļa stāsts patiesÄ«bā bija ļoti ilustratÄ«vs. Un gadÄ«jums ar pulksteni visas šÄ«s pārmaiņas atspoguļoja pilnā mÄ“rā: es stāvu pāri visam, un nevajag mÄ“Ä£ināt mani ierobežot ar kaut kādām sÄ«kumainām normām – es taču labāk zinu, kas ir godÄ«gi un kas nav, kas man pienākas pÄ“c nopelniem. Un, ja es uzskatu, ka man kaut kas pienākas, tad man lojālo cilvÄ“ku pienākums ir to nokārtot. Jo es taču aizstāvu viņus, un viņiem ir pienākums pret mani... PatiesÄ«bā – viss kā tādā itāliešu mafijas Ä£imenÄ“...”

Novērtē šo rakstu:

0
0