KÄ bijusÄ« Valsts prezidente iekÄrtoja un nokÄrtoja savas Å¡Ä«szemes mÄjas
PIETIEK · 17.01.2017. · Komentāri (67)Pašlaik, kad joprojÄm aktuÄla ir tÄ“ma par bijušÄs Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas, ar lÄ«kumu apejot likumu, „pa blatu” iegÅ«to „ekskluzÄ«vo” septiņvietÄ«go kapavietu I Meža kapos, ir Ä«stais laiks atcerÄ“ties, viņa sev uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina nokÄrtoja un iekÄrtoja savas šÄ«szemes mÄjas. Par to - šis fragments no grÄmatas Va(i)ras virtuve.
„Es varbÅ«t arÄ« pieļauju, ka viņai princips ir strikti uzstÄdÄ«ts, ka ir jÄbÅ«t ekvivalentai apmaiņai. Diezgan stingri aprÄ“Ä·inot, viņa cenšas iezÄ«mÄ“t savas intereses visÄs jomÄs, tai skaitÄ arÄ« materiÄlÄ. TÄ es, viņu nepazÄ«stot tuvu, varu teikt,” – tik diplomÄtiski par Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas pievÄ“ršanos dzÄ«ves komfortablÄs puses nodrošinÄšanas jautÄjumiem pÄ“c prezidentÅ«ras beigÄm izsakÄs viens no viņas ievÄ“lÄ“šanas virzÄ«tÄjiem, ekspremjers Guntars Krasts. SavukÄrt kÄds kancelejas cilvÄ“ks teic daudz vienkÄršÄk: ja 1999. gadÄ kundze kategoriski paziņoja, ka ir nevis viesnÄ«cniece, bet Valsts prezidente, tad nepilnus astoņus gadus vÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, ka viņai nav nekÄdu iebildumu prezidentÅ«ras izskaÅ†Ä parÄdÄ«t sevi arÄ« kÄ visnotaļ praktiski domÄjošu viesnÄ«cnieci.
Iecere tikt pie dÄrgas zemes JÅ«rmalÄ Freibergu Ä£imenei 2004. gadÄ nebija Ä«stenojusies. Prezidentes preses sekretÄre Aiva Rozenberga bija paspÄ“jusi pavÄ“stÄ«t, ka pÄ“c prezidentÅ«ras beigÄm V. VÄ«Ä·e-Freiberga izvÄ“lÄ“jusies dzÄ«vot Dubultos, kur viņas vÄ«ram pašvaldÄ«ba uz 99 gadiem gandrÄ«z jau iznomÄja vairÄk nekÄ pushektÄru lielu zemesgabalu, kura tirgus vÄ“rtÄ«ba bija virs pusmiljona latu. Un pat tad, kad lietÄ jau iesaistÄ«jÄs Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (jo zemesgabala nomai nekÄds konkurss, protams, nebija rÄ«kots), V. VÄ«Ä·e-Freiberga no kÄrotÄs zemes nevÄ“lÄ“jÄs šÄ·irties un publiski paziņoja, ka tikai tad, ja birojs iznomÄšanÄ atradÄ«s kÄdas nelikumÄ«bas, Ä£imene no tÄ varÄ“tu atteikties. Tikai pÄ“c pamatÄ«ga skandÄla Imants Freibergs izlÄ“ma nomas lÄ«gumu neparakstÄ«t.
Toties nekas nevarÄ“ja Freibergu Ä£imenei atņemt tiesÄ«bas uz dzÄ«vokli, kas saskaÅ†Ä ar likumdošanu prezidentei pienÄcÄs pÄ“c pilnvaru beigÄm. 1996. gadÄ Guntim Ulmanim paredzÄ“tÄ mÄjokļa remonts, pÄ“c kura eksprezidentam nÄcÄs izturÄ“t pamatÄ«gu kritiku par dažÄdÄm pÄrmÄ“rÄ«bÄm – piemÄ“ram, 95 latus vÄ“rtu tualetes papÄ«ra turÄ“tÄju un spoguli par 632 latiem – izmaksÄja 71 tÅ«kstoti latu, un vÄ“l 2003. gadÄ Valsts prezidenta kanceleja gadÄ«jumam, ja nu V. VÄ«Ä·i-Freibergu nepÄrvÄ“l, analoÄ£iska dzÄ«vokļa (arÄ« virs 200 kvadrÄtmetru, tikai stÄvu augstÄk) remontam no budžeta pieprasÄ«ja 70 tÅ«kstošus.
ÄŒetrus gadus vÄ“lÄk „saules” vÄ“lmju apmÄ“rs bija, maigi izsakoties, pamatÄ«gi pieaudzis, un rezultÄtÄ sÄkotnÄ“ji darbu apjoms bija paredzÄ“ts uz 382 tÅ«kstošiem latu, bet pÄ“c tam vÄ“l pieauga lÄ«dz nepilnam 451 tÅ«kstotim latu. SÄkotnÄ“ji publiski tika paziņots tikai tas, ka dzÄ«voklis ir „tÄds, par ko nav jÄkaunas”, taÄu nebÅ«t ne „kaut kas iespaidÄ«gs” – piemÄ“ram, ar „visparastÄkajÄ veikalÄ iegÄdÄjamu sadzÄ«ves tehniku”. TaÄu neizpratni un Ä«pašu interesi radÄ«ja eksprezidentes noslÄ“pumainÄ«ba par to, kas Ä«sti par dzÄ«voklÄ« tÄds sadarÄ«ts par nepilnu pusmiljonu latu: šÄ« nevÄ“lÄ“šanÄs bija tik kategoriska, ka beigu beigÄs V. VÄ«Ä·e-Freiberga skaidri un gaiši lika visiem saprast – lai Valsts nekustamo Ä«pašumu aÄ£entÅ«ra izlemj, publiskot informÄciju vai nepubliskot, bet no viņas informÄciju lai negaidot.
AtsevišÄ·i pietiekami iespaidÄ«gi skaitļi mediju rÄ«cÄ«bÄ nonÄca jau tobrÄ«d – jo aÄ£entÅ«rai beigu beigÄs nepietika argumentu informÄcijas slÄ“pšanai: jauno eksprezidenta vajadzÄ«bu lÄ«meni lieliski raksturoja kÄds salÄ«dzinÄjums – Guntis Ulmanis tika kritizÄ“ts par tualetes papÄ«ra turÄ“tÄju 95 latu vÄ“rtÄ«bÄ, savukÄrt V. VÄ«Ä·es-Freibergas dzÄ«voklim bija izrÄdÄ«jušies nepieciešami jau trÄ«s papÄ«ra un higiÄ“niskÄs birstes turÄ“tÄji, no kuriem katrs maksÄja 99 latus. TaÄu tÄmes sÄ«kÄkÄs detaļas vienalga tika paturÄ“tas slepenÄ«bÄ, un nu, tÄm beidzot pilnÄ apmÄ“rÄ nÄkot gaismÄ, V. VÄ«Ä·es-Freibergas un dzÄ«vokļa remontÄ“tÄju stÅ«rgalvÄ«gÄs noslÄ“pumainÄ«bas iemesli beidzot ir skaidri.
TÄtad – kas tad Ä«sti par nepilno pusmiljonu latu tika sanests, izmantots un sabÅ«vÄ“ts eksprezidentes dzÄ«voklÄ« (kurÄ pÄ“c pÄrbÅ«ves nu ir priekštelpa, divi kabineti, viesistaba, divas guļamistabas, Ä“damistaba, halle, virtuve, vannas istaba, divas tualetes, gaitenis un garderobe)? Logi – lÄ«dz nepilniem 1200 latiem, durvis – pat lÄ«dz divarpus tÅ«kstošiem latu gabalÄ, misiņa durvju rokturi – gandrÄ«z 100 latu komplektÄ, - bet tas vÄ“l bÅ«tu tÄ«rais sÄ«kums tÄpat kÄ ozolkoka parkets, sarkankoka parketa apmales un patinÄ“ta misiņa radiatoru nosegvairogi par 2400 latiem.
ĪstÄ eksprezidentes nepieciešamÄ „lÄ«meņa” un komforta izpratne parÄdÄ«jÄs, nonÄkot lÄ«dz sarkankoka, riekstkoka un ozolkoka izstrÄdÄjumiem, un te nu sausas summas ir izteiksmÄ«gÄkas par jebko citu: riekstkoka sienu paneļi - 14 414 lati, ozolkoka sienu paneļi – 8105 lati, sarkankoka sienu paneļi – 4828 lati, sarkankoka radiatoru nosegvairogi – 811 lati, ozolkoka frÄ«ze – 10 411 lati, ozolkoka aizkaru nosegpanelis – 493 lati, sarkankoka aizkaru nosegpanelis – 543 lati, ozolkoka griestu panelis ar kokgriezumiem – 16 998 lati, riekstkoka aizkaru nosegpanelis – 540 latu, vÄ“l viens – 1198 lati. KopÄ – vairÄk nekÄ 58 tÅ«kstoši latu.
VairÄk nekÄ pÄris normÄli dzÄ«vokļi kopÄ izmaksÄja eksprezidentei tÄ«kamÄs ozolkoka un riekstkoka mÄ“beles: iebÅ«vÄ“tie riekstkoka grÄmatu skapji kopÄ izmaksÄja 51 558 latus, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka koridora drÄ“bju pakaramais – 1572 latus, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka sienas skapis – 3566 lati, iebÅ«vÄ“ts ozolkoka spogulis ar konsoles galdu – 1628 lati, iebÅ«vÄ“ti ozolkoka grÄmatu plaukti – 2837 lati, iebÅ«vÄ“ta ozolkoka garderobe – 14 765 lati, ozolkoka virtuves mÄ“beles ar akmens virsmu un aprÄ«kojumu – 11 521 lats. KopÄ – gandrÄ«z 90 tÅ«kstoši latu. VÄ“l nepilnus 1200 latu izmaksÄja stikla plaukti ar apgaismojumu.
TÄpat izrÄdÄ«jÄs, ka „saulei” nepieciešams arÄ« atbilstošas kvalitÄtes apgaismojums – jau atkal nÄksies minÄ“t sausÄs, bet izteiksmÄ«gÄs summas: griestu lustra Gallery – 1185 lati, griestu lustra Gallery Olandese – 2379 lati, divas griestu lustras DE MAIJO – 5938 lati, seši gaismekļi MIZAR TOP – 1339 lati, Äetras stÄvlampas Zonka – 1301 lats, griestu lustra Zonka – 692 lati, vÄ“l divas – 249 lati, vÄ“l divas - 358 lati, Äetras sienas lampas Zonka – 293 lati, divas griestu lustras Zonka - 321,30, vÄ“l viena - 997 lati, divas sienas lampas Zonka – 235 lati, stÄvlampa Zonka – 321 lats, griestu lustra Gallery – 174 lati, divas sienas lampas Gallery – 253 lati, divas sienas lampas Zonka – 307 lati, griestu lustra Zonka – 108 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, piecas griestu lustras Zonka – 1347 lati, divas sienas lampas Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 83 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 353 lati, vÄ“l viena – 233 lati. KopÄ – vairÄk nekÄ 19 tÅ«kstoši latu.
Un vÄ“l jau bija tÄ“riņi arÄ« visu veidu santehnikai: keramiskÄ izlietne Villeroy& Boch ar skapÄ«ti – 1038 lati, vÄ“l viena - 683 lati, trešÄ (bez skapÄ«ša) - 146 lati, metÄla mazgÄtne virtuvei Franke - 140 latu, Äetri keramikas izlietnes maisÄ«tÄji Meikopole S – 462 lati, virtuves izlietnes maisÄ«tÄjs Oras - 93 lati, Oras bidÄ“ krÄns - 86 lati, dušas (masÄžas) kabÄ«ne ar paliktni un jaucÄ“jkrÄna paneli Baleco Prisma - 1716 lati, otra dušas kabÄ«ne (dÅ«makains stikls ar alumÄ«nija profiliem) – 647 lati, vanna Sonata (ar masÄžu Ravali Sport hydro/air) ar priekšÄ“jo paneli, diviem rokturiem, pagalvi, kÄjÄm un sifonu – 1766 lati, vannas maisÄ«tÄjs Oras – 318 lati, elektriskais dvieļu žÄvÄ“tÄjs - 714 lati, Äetri hromÄ“ti dvieļu turÄ“tÄji – 474 lati, trÄ«s Villeroy& Boch tualetes podi – 1374 lati. KopÄ ar caurulÄ“m un citiem sÄ«kumiem – vairÄk nekÄ 16,6 tÅ«kstoši latu...
Vai tiešÄm V. VÄ«Ä·e-Freiberga, kurai vismaz lielu daļu prezidentÅ«ras gadu personiskais spožums un komforts bija tikai nepieciešams valsts galvas atribÅ«ts un kura ne Ä«paši rÅ«pÄ“jÄs pat par savas rezidences izskatu, nu pÄ“kšÅ†i atminÄ“jÄs pati par sevi? Jeb arÄ« – tÄs jau atkal ir tumšo spÄ“ku nomelnošanas kampaņas sastÄvdaļa: ne prezidente ko gribÄ“ja, ne zinÄja, - ko nu svÄ«ta kopÄ ar iztapÄ«giem ierÄ“dņiem radÄ«ja, tas arÄ« bija jÄņem par labu un, sakožot zobus, jÄsēžas vannÄ par diviem tÅ«kstošiem? Ne nu viņai vajadzÄ“ja cÄ“lkoka mÄ“beles daža bÄ“rnu nama gada budžeta vÄ“rtÄ“, ne lustru par diviem tÅ«kstošiem un dvieļu žÄvÄ“tÄju par septiņiem simtiem?
NÄ“, tÄ nav tiesa. Pašlaik nav nekÄdu šaubu, ka tieši pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga uzstÄja uz šiem vÄ“rienÄ«gajiem tÄ“riņiem, aktÄ«vi piedaloties pilnÄ«gi un absolÅ«ti nepieciešamo interjera priekšmetu iegÄdÄ“ un materiÄlu izvÄ“lÄ“. Gana skaidras, kaut vÄ“l diplomÄtiskas ir jau akciju sabiedrÄ«bas Valsts nekustamie Ä«pašumi oficiÄlÄs atbildes: „ProjektÄ“tÄja jeb arhitekta izvÄ“lÄ“tais dzÄ«vokļa plÄnojums un interjera stilistiskÄ apdare tika saskaņota gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan ar turpmÄko lietotÄju – bijušÄs prezidentes Ä£imeni, kÄ arÄ« ar pasÅ«tÄ«tÄju – valsts akciju sabiedrÄ«bu Valsts nekustamie Ä«pašumi.
Protams, vispirms savstarpÄ“jÄs pÄrrunÄs bija svarÄ«gi noskaidrot, vai projektÄ“tÄja piedÄvÄjums sakrÄ«t ar konkrÄ“tÄs dzÄ«vesvietas turpmÄko lietotÄju vÄ“lmÄ“m. IekÄrtojot ikvienu mÄjokli, jo Ä«paši dzÄ«vokli, interjera izvÄ“lÄ“ humÄni un loÄ£iski ir noskaidrot, kas pieņemams tÄ lietotÄjam, jo tieši viņam konkrÄ“tajÄ dzÄ«ves vietÄ jÄaizvada dienu no dienas. Un šajÄ gadÄ«jumÄ bija vietÄ ievÄ“rot cilvÄ“cÄ«guma principu, jo turpmÄkais lietotÄjs sava darba rezultÄtÄ bija nopelnÄ«jis privilÄ“Ä£iju iekÄrtoto mitekli no sirds spÄ“t dÄ“vÄ“t par savÄm mÄjÄm.
OtrkÄrt, bija jÄņem vÄ“rÄ nebÅ«t ne maznozÄ«mÄ«gs fakts, ka interjera risinÄjumiem un apdares materiÄliem jÄatbilst lietotÄja statusam, tiem jÄbÅ«t kvalitatÄ«viem, lai tie kalpotu ilgstoši, ilgtermiÅ†Ä neprasot papildus ieguldÄ«jumus. Remontdarbu pasÅ«tÄ«tÄjs Valsts nekustamie Ä«pašumi noslÄ“dza lÄ«gumu ar ArhitektoniskÄs izpÄ“tes grupu, un arhitekte Liesma Markova sagatavoja gan eksprezidentes Ä£imenes dzÄ«vokļa interjera projekta koncepciju, gan izstrÄdÄja projektu, gan arÄ«, saskaņojot kopÄ ar visÄm iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m, to Ä«stenoja. Tas attiecas arÄ« uz santehnikas izvÄ“li.”
SavukÄrt pilnÄ«gi skaidrs viss kļūst pÄ“c arhitektes skaidrojumiem, - jau dzÄ«vokļa pÄrplÄnošana notikusi pÄ“c V. VÄ«Ä·es-Freibergas norÄdÄ«jumiem, un arÄ« par tÄlÄko mÄjokļa labierÄ«košanu prezidente visnotaļ bijusi lietas kursÄ: faktiski ar viņu saskaņotas pat samÄ“rÄ sÄ«kas detaļas.
- Jums tika dota pilnīga brīvība?
- Nu kÄ, kÄda brÄ«vÄ«ba, - es taisÄ«ju konkrÄ“tam klientam, es viņu taisu tÄtad prezidentes... Prezidentei, ja, nu, tÄtad konkrÄ“tam cilvÄ“kam es viņu taisu. Nu, tÄtad man ir primÄrs šis cilvÄ“ks. TomÄ“r es taisu viņai dzÄ«vokli.
- KÄpÄ“c vispÄr ar kanceleju bija kaut kas jÄskaņo?
- Ar kanceleju man nekas nebija jÄskaņo. KÄpÄ“c man ar kanceleju kaut kas bÅ«tu jÄskaņo?
- Valsts nekustamie Ä«pašumi saka, jÅ«s tur ar kanceleju esat saskaņojusi...
- NÄ“, nÄ“, ne tÄdÄ nozÄ«mÄ“. Ar kanceleju – viņi to uztver laikam vienÄ personÄ – kanceleju, prezidenti, ja.
- Viņi izdalÄ«ja tÄ: Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas Ä£imene, kanceleja un paši Valsts nekustamie Ä«pašumi.
- NÄ“, viņi tÄ to, ka trÄ«s institÅ«cijas, ja, kas piedalÄ«jÄs procesÄ. TÄtad Valsts nekustamie Ä«pašumi ir tie, kas finansÄ“ šo pasÄkumu. Kanceleja viņu nefinansÄ“ja galu galÄ. TÄtad kanceleja tur bija tik... Nu, viņa bija, nu, kÄ lai saka, viņa organizÄ“ja procesu, nu, tÄ varÄ“tu nosaukt varbÅ«t. OrganizÄ“ja tikšanos ar prezidenti. Jo viņi organizÄ“ viņas laiku
Nu, palÄ«dzÄ“ja, teiksim, kancelejas tur tie darbinieki toreiz, es aizmirsu, kÄ sauc to kundzi, nevaru vairs atcerÄ“ties, viņa palÄ«dzÄ“ja, nu, kÄ, viņa ilgstoši kopÄ bijusi ar prezidenti, viņa zina viņas gaumi, jo viņa bija palÄ«dzÄ“jusi iekÄrtot to JÅ«rmalas rezidenci, nu, tur jau kaut kÄdas flÄ«zes izvÄ“lÄ“jušies, viņa jau zina daudz labÄk to gaumi. TÄ ka, teiksim, viņa man palÄ«dzÄ“ja, kad vajadzÄ“ja jau kaut ko izvÄ“lÄ“ties, meklÄ“t kaut kÄdus paraugus. Tad viņa jau, teiksim, teica, ka, nu, tas paraugs, teiksim, tas prezidentei nepatÄ«k, nu, viņai likÄs par spilgtu, nepatÄ«k, vai kÄ. Nu, nevis nepatÄ«k, bet ka viņai viņš ne tik labi varbÅ«t patiksies, ka varbÅ«t kaut ko citu var izvÄ“lÄ“ties, uz kaut kÄdu virzienu norÄdÄ«t, uz krÄsÄm, piemÄ“ram.
ĪstenÄ«bÄ viņa tÄda ļoti pieticÄ«ga bija, tÄda ļoti – viņai galvenais, lai Ä“rti bÅ«tu. Ä’rtÄ«ba. Ä’rtÄ«ba, tas bÅ«tu pirmajÄ vietÄ. TÄ kÄ, teiksim, nekÄdas tÄdas ne pÄrmÄ“rÄ«bas, ne prasÄ«bas, Ä«stenÄ«bÄ viņa tÄds ideÄls klients bija – vienkÄrši man pietrÅ«kst tas, ka par maz laika bija ar šÄ«m kopÄ“jÄm sarunÄm, jo viņa tik ļoti aizņemta, man tik ļoti grÅ«ti iespraukties bija ar kaut ko, lai sarunÄtu, pÄrrunÄtu, ja, nu, tas ir ļoti grÅ«ti, ja. VienkÄrši tÄ laika dēļ, ja, ka par maz laika bija.
- Nu jÄ, viņa jau nevarÄ“ja atļauties, teiksim, staigÄt ar jums pa veikaliem un meklÄ“t audumus...
- Tur tÄ lieta! Tur tÄ lieta, jÄ, jo tas bÅ«tu ļoti brÄ«nišÄ·Ä«gi, jo es domÄju, ka arÄ« viņai tas pašai tas tomÄ“r patiktu, ka viņa pati varÄ“tu vairÄk ko izvÄ“lÄ“ties, jo tomÄ“r tas, nu, detaļa kaut kÄda, teiksim, tapetes. MÄ“s tagad, nu, labi, izlÄ“mÄm, ka nekrÄsosim sienas, bet bÅ«s tapetes. Bet saprotiet, es nevaru atnest cik tur tapešu piedÄvÄjumus, es nevaru viņai visas tapetes atnest, es atnesu kaut kÄdau tur, teiksim, piecdesmit paraugus. Nu, pieņemsim, ja. Bet saprotiet, arÄ« no tiem es nevaru trÄpÄ«t, jo tiešÄm es to gaumi, nu, es nevaru uztrÄpÄ«t tik ļoti precÄ«zi. Bet nu bÅ«tu labÄk bijis, protams, ja mÄ“s apbraukÄjam kopÄ ar viņu, izstaigÄjam tos veikalus, viņa saka: man patÄ«k tas, tas, mÄ“s to paņemam, atvedam uz dzÄ«vokli, apskatÄmies, kÄ tas izskatÄs dzÄ«voklÄ«, un izvÄ“lamies. IdeÄli. IdeÄli, ja.
- Bet tad nesanÄca tÄ kÄ tajos realitÄtes šovos, kad cilvÄ“kam izremontÄ“ dzÄ«vokli, pÄ“c tam viņu ieved – un viņš skatÄs lielÄm acÄ«m...?
- NÄ“, ko jÅ«s, visu es viņai atrÄdÄ«ju. VienvÄrdsakot, viņiem bija ļoti grÅ«ti izbrÄ«vÄ“t šo brÄ«vo laiku, ja, jo viņa viņai vienkÄrši nebija, tÄ brÄ«vÄ laika. Viņa – nu, nevar cilvÄ“kam... mÄ“s, teiksim, nevaram okupÄ“t viņas laiku – trÄ«s stundas – un tad likt, lai viņa izvÄ“las tapetes, izvÄ“las flÄ«zes, izvÄ“las to, izvÄ“las to un izvÄ“las šo. Viņai arÄ« vÄ“l grÅ«ti ir tas, ka mÄ“s ne jau objektÄ to darÄm. MÄ“s darÄm pie viņas, viss aizvests tiek uz JÅ«rmalu. Viņa tagad nespÄ“j iedomÄties to, kÄ tas izskatÄs, ir ļoti grÅ«ti, to ne tikai viņa, to neviens cilvÄ“ks nespÄ“j iedomÄties, kas nav strÄdÄjis, ja. Man ir pat grÅ«ti iedomÄties bieži vien, kÄ tas izskatÄ«sies tieši tur.
- Nebija beigÄs tÄ, ka bija kaut kas jÄpÄrliek?
- NÄ“, nÄ“, nÄ“. TÄ nebija. Viss bija, varÄ“tu teikt, apmÄ“ram tÄ, kÄ jau izrunÄjÄm, tÄ arÄ« visu izdarÄ«jÄm, ja, nu, tur kaut kÄdas pilnÄ«gi tÄdas nianses bija. Nu, teiksim, viņai vairÄk bija mÄ“beļu klÄt.
- Viņa pakonsultÄ“jÄs vÄ“l ar jums?
- NÄ“, tagad vairÄk mÄ“s ne. Nu, es domÄju, viņa pietiekami zina, ko viņa grib. Es domÄju, ka viņai ir ļoti svarÄ«ga šÄ« ne tik daudz varbÅ«t tÄda perfektÄ stila izturÄ“tÄ«ba, cik viņai ir svarÄ«ga šÄ« Ä“rtÄ«ba. Tas stÄv visam pÄri Ä«stenÄ«bÄ. TÄ ka viņai vajag, lai viņai ir Ä“rti. Ä’rti, parocÄ«gi, racionÄli un tÄ, kÄ viņa var tur Ä“rti dzÄ«vot. Viņai nav tas dzÄ«voklis priekš izrÄdÄ«šanÄs Ä«stenÄ«bÄ.
- PrincipÄ klasisks stils ir tas, kas viņai tuvs?
- JÄ, jÄ, tÄds, ko sauc par tÄdu klasisku. JÄ, nu, tÄds, viņai nav ne uz kÄdiem tur tÄdiem dizaina brÄ«numiem vai uz kaut kÄdÄm tur jaunradÄ“m, ja. Nav nekas tÄds...
Arhitekte gan vÄ“l un vÄ“lreiz uzsver, ka neuzskatot V. VÄ«Ä·es-Freibergas dzÄ«voklÄ« izmantotos materiÄlus un tehniku par kaut ko ekskluzÄ«vu; viņai bijis faktiski ideÄls klients – bez Ä«pašÄm kaprÄ«zÄ“m un gluži pieticÄ«gs. Bet vai pašai eksprezidentei nešÄ·ita, ka valsts galvai – lai kÄdi bÅ«tu tÄs nopelni un sasniegumi – tomÄ“r bÅ«tu vajadzÄ“jis rÄdÄ«t priekšzÄ«mi viņas tik bieži kritizÄ“tajiem izšÄ·Ä“rdÄ«gajiem un „necaurspÄ«dÄ«gajiem” valstsvÄ«riem arÄ« šÄdÄ jomÄ? „MÅ«su cilvÄ“ks” kancelejas tuvumÄ skaidro vienkÄrši – šÄ« jau tiešÄm bija nevis 1999. vai 2000. gada, bet gan 2007. gada Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga ar pilnÄ«gi citu skatu uz pasauli un savu vietu tajÄ:
„Es pilnÄ«gi pieļauju, ka pÄ“c pirmÄs prezidentÅ«ras tas dzÄ«voklis tiešÄm bÅ«tu daudz citÄdÄks. Jo tad prezidente, neraugoties uz visÄm privÄtlidmašÄ«nÄm, tÄ“rpiem, dÄrgajiem frizieriem un visu pÄrÄ“jo, vÄ“l bija salÄ«dzinoši demokrÄtisks cilvÄ“ks. Viņa, protams, skatÄ«jÄs uz sevi kÄ uz valsts simbolu un pieprasÄ«ja valsts simbolam atbilstošu godÄšanu un visu pÄrÄ“jo, taÄu... kÄ lai to paskaidro – tas viņas acÄ«s bija domÄts valsts simbolam, bet ne viņai personiski. Viņa tikai ieņēma valsts simbola vietu un pašas skatÄ«jumÄ neapšaubÄmi bija to pelnÄ«jusi, taÄu – tas nebija tÄ, ka viņa uzskatÄ«tu, ka visas šÄ«s Ä“rtÄ«bas un greznÄ«bas vajadzÄ«gas viņai pašai.
Bet gadu gaitÄ tas mainÄ«jÄs. Galva neapšaubÄmi sagriezÄs, palÄ«dzÄ“ja galminieku iztapÄ«ba un lišÄ·Ä“šana – to spÄ“j nemainoties izturÄ“t tikai retais. Un viņai aizvien vairÄk viss sÄka jukt kopÄ. PrezidentÅ«ras sÄkumÄ viņa, kaut uzskatot sevi kÄ prezidenti par valsts simbolu, kam pienÄkas atbilstošs respekts un cieņa, tomÄ“r nesÄka uz sevi lÅ«koties kÄ uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarÄ«gÄkie, noteicošie un vienÄ«gie. Bet pÄ“dÄ“jos pÄris gados ik pa brÄ«dim skaidri varÄ“ja nolasÄ«t - likumi ir rakstÄ«ti parastajiem cilvÄ“kiem, bet es taÄu esmu tiem pÄri. Es esmu valsts – vismaz kaut kÄdÄ mÄ“rÄ, un man attiecÄ«gi pienÄkas tas, tas un arÄ« tas.
Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustinÄja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslÄ“pumi? Jo tieši par to viņa arÄ« bija pÄrliecinÄta. Un pÄ“c dažiem gadiem viņa neparko negribÄ“ja atteikties no JÅ«rmalas zemes – viņa bija pÄrliecinÄta, ka šÄ« zeme viņai personiski tiešÄm pienÄkas, ka viņa to ir pelnÄ«jusi, bet kaut kÄdi skaudÄ«gi, nenovÄ«dÄ«gi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. TÄpat kÄ par Ä“tiku – karaļi taÄu stÄv pÄri morÄles normÄm, vai ne?
SavÄ ziÅ†Ä var teikt, ka, gadiem ejot, VÄ«Ä·e-Freiberga aizvien vairÄk sÄka dzÄ«vot nevis pÄ“c likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šÄdu salÄ«dzinÄjumu, protams, uztvertu kÄ klaju nepatiesÄ«bu, bet viņai aizvien skaidrÄk parÄdÄ«jÄs sava personiskÄ izpratne, kas ir kas pasaulÄ“, kas un kÄpÄ“c viņai pienÄkas. Likums? Likums taÄu reizÄ“m ir dumjš un nepareizs! Jau dzÄ«vokļa stÄsts patiesÄ«bÄ bija ļoti ilustratÄ«vs. Un gadÄ«jums ar pulksteni visas šÄ«s pÄrmaiņas atspoguļoja pilnÄ mÄ“rÄ: es stÄvu pÄri visam, un nevajag mÄ“Ä£inÄt mani ierobežot ar kaut kÄdÄm sÄ«kumainÄm normÄm – es taÄu labÄk zinu, kas ir godÄ«gi un kas nav, kas man pienÄkas pÄ“c nopelniem. Un, ja es uzskatu, ka man kaut kas pienÄkas, tad man lojÄlo cilvÄ“ku pienÄkums ir to nokÄrtot. Jo es taÄu aizstÄvu viņus, un viņiem ir pienÄkums pret mani... PatiesÄ«bÄ – viss kÄ tÄdÄ itÄliešu mafijas Ä£imenÄ“...”