Menu
Pilnā versija

Kā satelīts ir Aldis Gobzems?

Jānis Rubenis · 19.06.2018. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau otro vai trešo nedēļu masu medijos nerimstas partijas KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema izmisÄ«gie PR centieni. No sākuma cerÄ“ju, ka Gobzema kunga populisma pietiks tikai uz pāris intervijām un reklāmrakstiem, taču, kā izrādās, esmu pamatÄ«gi kļūdÄ«jies un priekšvÄ“lÄ“šanu pulvera šajā kungā ir krietni vairāk, nekā biju paredzÄ“jis iepriekš.

Lai nerunātu aplinkus, teikšu uzreiz – es Aldim Gobzemam ticu tikpat daudz, cik pašreizÄ“jās elites pārstāvjiem. Tas ir – necik. Turklāt pÄ“dÄ“jo nedēļu KPV LV masveidÄ«gā piarÄ“šanās manā gadÄ«jumā ir devusi pretÄ“ju efektu, un ticÄ«ba Gobzema kunga teiktajam ir sarukusi lÄ«dz nullei. VÄ“l jo vairāk, esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Gobzema kunga populisma stāv nevis viņš pats un vÄ“lme strādāt sabiedrÄ«bas labā, bet gan atsevišÄ·u politisko grupÄ“jumu intereses.

Gobzema aktivitāšu patiesos mÄ“rÄ·us var iedalÄ«t divos lÄ«meņos – taktiskajā un stratÄ“Ä£iskajā. Katrā no tiem ir savi ieguvÄ“ji un savi zaudÄ“tāji.

Pirmajā lÄ«menÄ« galvenie ieguvÄ“ji un Gobzema PR kampaņas pasÅ«tÄ«tāji visticamāk ir ar banku ABLV saistÄ«tas personas. To mÄ“rÄ·is visticamāk ir izmantot Gobzemu kā instrumentu, lai diskreditÄ“tu valsts lielās finanšu institÅ«cijas (FKTK, Finanšu ministriju un maksātnespÄ“jas nozari kā tādu). ABLV mÄ“rÄ·is labākajā gadÄ«jumā ir panākt bankas likvidācijas procesa atcelšanu vai vismaz nodrošināt sev izdevÄ«gu maksātnespÄ“jas procesu.

Par ABLV galveno ruporu šajā informācijas kampaņā ir kļuvis kādreiz respektablais izdevums „Dienas Bizness”, kas baņķieru pretiniekus bombardÄ“ ar nievājošÄm karikatÅ«rām un Gobzema komentāriem par maksātnespÄ“jas nozarÄ“ valdošo bardaku. Tā visa rezultātā „Dienas Biznesa” saturs nu jau kādu laiku atgādina politiskās propagandas piemÄ“rus no deviņdesmitajiem („ŠÄ·Ä“le pret Lembergu” un „ŠÄ·Ä“le pret Panteļējevu” utml.).

Šajā kampaņā tieši iesaistÄ«ta ir arÄ« „Dienas Biznesa” vadÄ«ba un žurnālists Sandris Točs. „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem AS „Diena” padomes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim MaršÄnam. Laikrakstam jau kādu laiku nav nekādas saistÄ«bas ar plašÄk zināmo „Dienu”, un tā redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminÄ“tie kungi.

Svārpstons ir cieši saistÄ«ts ar „RÄ«gas TirdzniecÄ«bas ostu” (praktiski pieder Šlesera un ŠÄ·Ä“les Ä£imenÄ“m), kā arÄ« ar vairākiem tranzÄ«ta nozares uzņēmumiem – „Baltijas TranzÄ«ta Serviss”, „Kravu EkspedÄ«cija”, „Riga Coal Terminal”, „Riga Fertilizer Terminal”, „RÄ«gas Ostas Elevators” u.c. Nevienam nav noslÄ“pums, ka Latvijas jÅ«ras tranzÄ«ta nozarÄ“ ir liela t.s. oligarhu ietekme, bet kopš Nila Ušakova varas nostabilizÄ“šanās RÄ«gā – arÄ« partijas „Saskaņa” ietekme.

Otrs „Dienas Biznesa” Ä«pašnieks Jānis MaršÄns agrāk ir bijis Aināra Šlesera vadÄ«tās Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Sociālajos tÄ«klos atrodamā informācija liecina, ka pašlaik MaršÄns ir arÄ« Gvatemalas goda konsuls Latvijā. Papildus ieņemamajiem amatiem MaršÄns ir atsācis arÄ« publicista karjeru, piemÄ“ram, „Dienas Biznesa” redaktora slejās izplatot sazvÄ“restÄ«bas teorijas, ka Latvijas mediju telpa atrodas ASV kontrolÄ“. Starp citu, MaršÄna komentārus un citus „Dienas Biznesa” rakstus ar prieku atgremo arÄ« vietÄ“jie prokremliskie mediji, piemÄ“ram, vesti.lv un press.lv.

ABLV un Gobzema PR kampaņas galvenais Ä«stenotājs taktiskajā lÄ«menÄ« gan nav pats MaršÄns, bet ar partiju „Saskaņa” saistÄ«tais žurnālists Sandris Točs.

Toča kungs jau kopš 90.gadu beigām Latvijas žurnālistu aprindās ir izcÄ“lies ar diezgan lielu toleranci pret pasÅ«tÄ«juma rakstiem. Agrāk, strādājot laikrakstos „Diena” un „NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze”, viņam nebija nekādu problÄ“mu atklāti lobÄ“t oligarhu intereses, savukārt kopš 2014.gada viņš ir uzskatāms par pilntiesÄ«gu „Saskaņas” cilvÄ“ku. 2014.gada 10.februārÄ« žurnālists kļuva par Nila Ušakova preses sekretāru, bet jau gadu vÄ“lāk „RÄ«gas namu pārvaldniekā” bija izkārtojis siltu vietiņu savam dÄ“lam Mārtiņam.

Šeit varÄ“tu likt punktu un no Ušakova rokas puiša Toča veikli pārlÄ“kt uz Gobzema PR kampaņas ieguvÄ“jiem stratÄ“Ä£iskajā lÄ«menÄ« – partiju „Saskaņa”.

Otrajā un, manuprāt, svarÄ«gākajā lÄ«menÄ« galvenie ieguvÄ“ji no Gobzema PR kampaņas ir partija „Saskaņa”. Ušakova un kompānijas mÄ“rÄ·is šajā gadÄ«jumā ir radÄ«t šÄ·elšanos latviskajās partijās, diskreditÄ“t tās latviešu elektorāta vidÅ« un dot iespÄ“ju „Saskaņai” sevi prezentÄ“t kā nosvÄ“rtu un stabilu partiju, kas nav iejaukta valdošÄs elites korupcijas shÄ“mās. Šo ir vÄ“rts paanalizÄ“t mazliet ciešÄk.

Pirmkārt, Gobzema publiskie paziņojumi ir nekas vairāk kā Å«dens liešana. Pat, ja aiz tiem stāv reāli fakti, Aldim nav, ar ko tos atbalstÄ«t, un tas nemaz nav viņa interesÄ“s. Gobzema patiesais mÄ“rÄ·is ir sacelt pÄ“c iespÄ“jas lielāku informatÄ«vo troksni ap pašreizÄ“jām varas partijām, kurā varÄ“tu veikli pazust un palikt nepamanÄ«ta jebkāda „Saskaņu” diskreditÄ“joša informācija.

Otrkārt, maksātnespÄ“jas administratoru skandālā ir ievilktas tikai latviskās partijas – „Nacionālā apvienÄ«ba”, „VienotÄ«ba” un pat lÄ«dz šim pie varas stÅ«res netikusÄ« JKP. Visās šÄ«s partijas ir iepriekš paudušas skaidru pārliecÄ«bu, ka pÄ“c vÄ“lÄ“šanām nesadarbosies ar „Saskaņu”. SalÄ«dzinot ZZS un „Latvijas AttÄ«stÄ«bai” savās attiecÄ«bās ar „Saskaņu” vismaz kuluāros ir bijušas daudz pielaidÄ«gākas. Savukārt pats Gobzems ir norādÄ«jis, ka viņa pārstāvÄ“tajai KPV LV nekādu „sarkano lÄ«niju” koalÄ«cijas dibināšanai vispār nav.

Treškārt, KPV LV Latvijas politiskajā spektrā aizvien atklātāk sāk tuvināties „Saskaņai” un tās potenciālajam elektorātam. Jau iepriekš biju minÄ“jis, ka Gobzema kungs savā Facebook profilā ir sācis komunicÄ“t ar vÄ“lÄ“tājiem krievu valodā. Šonedēļ viņa pārstāvÄ“tā partija ir lauzusi jaunu barjeru un noorganizÄ“jusi veselu diskusiju, kas ir veltÄ«ta t.s. krievu skolu jautājumam.

Diskusija tika aizvadÄ«ta šÄ« gada 18.jÅ«nijā T/C „Galleria Riga” mākslas galerijā „Happy Art Museum”. Starp citu, „Happy Art Museum” ir iecienÄ«ta vieta Latvijas krievu kopienas pārstāvju neformālai sanākšanai. PiemÄ“ram, 2016.gadā galerijā tika demonstrÄ“ta filma par Vladimiru Vaškeviču „Uzbrukums valstij”, pasākumā toreiz piedalÄ«jās arÄ« viens no prominentākajiem Kremļa interešu pārstāvjiem Eiropā – Andrejs Mamikins.

Gobzema kunga personÄ«gajā Facebook profilā un grupā „Русское образование в Латвии” dalÄ«bu pasākumā apsprieda vairākas personas, kas ir saistÄ«tas ar nesenajiem krievu skolu aizstāvÄ«bas protestiem un atsevišÄ·os gadÄ«jumos atklāti lobÄ“ Kremļa intereses Latvijā.

PiemÄ“ram, par KPV LV organizÄ“to diskusiju interesi pauda DrošÄ«bas policijas gada pārskatos regulāri iekļautais Boriss Zeļcermans, interneta veikala „SuperPutin.lv” dibinātāja un Kremļa propagandas sižetu aktrise Nataļja Rusinova, krievu skolu aizstāve Irina Smorigo, kas protesta akciju laikā ir manÄ«ta ar plakātu, kas apgalvo, ka Latvijā notiek „krievu izglÄ«tÄ«bas holokausts”, kā arÄ« DrošÄ«bas policijas redzeslokā nonākušie protestu organizÄ“tāji Degi Karajevs un Jevgēņija Krjukova. Krjukovu šÄ« gada 2.maijā drošÄ«bnieki pat esot „operatÄ«vi aizturÄ“juši”.

Starp citu, arÄ« „Saskaņa” pÄ“dÄ“jās nedēļās ir papildinājusi savas rindas ar krievu skolu aktÄ«vistiem KonstantÄ«nu ÄŒekušinu un DrošÄ«bas policijas gada pārskatos iekļauto Margaritu Dragili. AcÄ«mredzot KPV LV un „Saskaņa” ir nolÄ“muši kopÄ«giem spÄ“kiem pacÄ«nÄ«ties par Latvijas Krievu savienÄ«bas elektorātu.

LÄ«dz ar to esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Alda Gobzema un KPV LV pÄ“dÄ“jo nedēļu publiskajām aktivitātÄ“m stāv nevis viņu pašu labā griba, bet ietekmÄ«gi politiski un ekonomiski grupÄ“jumi, kuriem viņi ir tikai satelÄ«tprojekts savu interešu izbÄ«dÄ«šanai.

Pagaidām izskatās, ka KPV LV tiks piešÄ·irta „Saskaņas” mazā brāļa loma. Visticamāk tas tiks darÄ«ts pÄ“c Krievijas vadošÄs partijas „Vienota Krievija” parauga, kas savās interesÄ“s izmanto opozÄ«cijā esošo Liberāldemokrātu partiju ar Vladimiru Žirinovski priekšgalā. NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā šie sistÄ“miskās opozÄ«cijas suņi var pacelt balsi un apriet tos, kuri apdraud viņu saimnieku. Latvijas gadÄ«jumā šÄdu politiskās kontroles modeli ir sākusi pārņemt „Saskaņa”, kur Žirinovska loma ir atvÄ“lÄ“ta Gobzemam, bet aprejamie ir latviskās partijas, kas apdraud „Saskaņas” nokļūšanu valdÄ«bā.

Novērtē šo rakstu:

0
0