KÄ satelÄ«ts ir Aldis Gobzems?
JÄnis Rubenis · 19.06.2018. · Komentāri (0)Nu jau otro vai trešo nedēļu masu medijos nerimstas partijas KPV LV premjera amata kandidÄta Alda Gobzema izmisÄ«gie PR centieni. No sÄkuma cerÄ“ju, ka Gobzema kunga populisma pietiks tikai uz pÄris intervijÄm un reklÄmrakstiem, taÄu, kÄ izrÄdÄs, esmu pamatÄ«gi kļūdÄ«jies un priekšvÄ“lÄ“šanu pulvera šajÄ kungÄ ir krietni vairÄk, nekÄ biju paredzÄ“jis iepriekš.
Lai nerunÄtu aplinkus, teikšu uzreiz – es Aldim Gobzemam ticu tikpat daudz, cik pašreizÄ“jÄs elites pÄrstÄvjiem. Tas ir – necik. TurklÄt pÄ“dÄ“jo nedēļu KPV LV masveidÄ«gÄ piarÄ“šanÄs manÄ gadÄ«jumÄ ir devusi pretÄ“ju efektu, un ticÄ«ba Gobzema kunga teiktajam ir sarukusi lÄ«dz nullei. VÄ“l jo vairÄk, esmu nonÄcis pie secinÄjuma, ka aiz Gobzema kunga populisma stÄv nevis viņš pats un vÄ“lme strÄdÄt sabiedrÄ«bas labÄ, bet gan atsevišÄ·u politisko grupÄ“jumu intereses.
Gobzema aktivitÄšu patiesos mÄ“rÄ·us var iedalÄ«t divos lÄ«meņos – taktiskajÄ un stratÄ“Ä£iskajÄ. KatrÄ no tiem ir savi ieguvÄ“ji un savi zaudÄ“tÄji.
PirmajÄ lÄ«menÄ« galvenie ieguvÄ“ji un Gobzema PR kampaņas pasÅ«tÄ«tÄji visticamÄk ir ar banku ABLV saistÄ«tas personas. To mÄ“rÄ·is visticamÄk ir izmantot Gobzemu kÄ instrumentu, lai diskreditÄ“tu valsts lielÄs finanšu institÅ«cijas (FKTK, Finanšu ministriju un maksÄtnespÄ“jas nozari kÄ tÄdu). ABLV mÄ“rÄ·is labÄkajÄ gadÄ«jumÄ ir panÄkt bankas likvidÄcijas procesa atcelšanu vai vismaz nodrošinÄt sev izdevÄ«gu maksÄtnespÄ“jas procesu.
Par ABLV galveno ruporu šajÄ informÄcijas kampaÅ†Ä ir kļuvis kÄdreiz respektablais izdevums „Dienas Bizness”, kas baņķieru pretiniekus bombardÄ“ ar nievÄjošÄm karikatÅ«rÄm un Gobzema komentÄriem par maksÄtnespÄ“jas nozarÄ“ valdošo bardaku. TÄ visa rezultÄtÄ „Dienas Biznesa” saturs nu jau kÄdu laiku atgÄdina politiskÄs propagandas piemÄ“rus no deviņdesmitajiem („ŠÄ·Ä“le pret Lembergu” un „ŠÄ·Ä“le pret Panteļējevu” utml.).
ŠajÄ kampaÅ†Ä tieši iesaistÄ«ta ir arÄ« „Dienas Biznesa” vadÄ«ba un žurnÄlists Sandris ToÄs. „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem AS „Diena” padomes locekļiem JÄnim SvÄrpstonam un JÄnim MaršÄnam. Laikrakstam jau kÄdu laiku nav nekÄdas saistÄ«bas ar plašÄk zinÄmo „Dienu”, un tÄ redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminÄ“tie kungi.
SvÄrpstons ir cieši saistÄ«ts ar „RÄ«gas TirdzniecÄ«bas ostu” (praktiski pieder Šlesera un ŠÄ·Ä“les Ä£imenÄ“m), kÄ arÄ« ar vairÄkiem tranzÄ«ta nozares uzņēmumiem – „Baltijas TranzÄ«ta Serviss”, „Kravu EkspedÄ«cija”, „Riga Coal Terminal”, „Riga Fertilizer Terminal”, „RÄ«gas Ostas Elevators” u.c. Nevienam nav noslÄ“pums, ka Latvijas jÅ«ras tranzÄ«ta nozarÄ“ ir liela t.s. oligarhu ietekme, bet kopš Nila Ušakova varas nostabilizÄ“šanÄs RÄ«gÄ – arÄ« partijas „Saskaņa” ietekme.
Otrs „Dienas Biznesa” Ä«pašnieks JÄnis MaršÄns agrÄk ir bijis AinÄra Šlesera vadÄ«tÄs Satiksmes ministrijas valsts sekretÄrs. SociÄlajos tÄ«klos atrodamÄ informÄcija liecina, ka pašlaik MaršÄns ir arÄ« Gvatemalas goda konsuls LatvijÄ. Papildus ieņemamajiem amatiem MaršÄns ir atsÄcis arÄ« publicista karjeru, piemÄ“ram, „Dienas Biznesa” redaktora slejÄs izplatot sazvÄ“restÄ«bas teorijas, ka Latvijas mediju telpa atrodas ASV kontrolÄ“. Starp citu, MaršÄna komentÄrus un citus „Dienas Biznesa” rakstus ar prieku atgremo arÄ« vietÄ“jie prokremliskie mediji, piemÄ“ram, vesti.lv un press.lv.
ABLV un Gobzema PR kampaņas galvenais Ä«stenotÄjs taktiskajÄ lÄ«menÄ« gan nav pats MaršÄns, bet ar partiju „Saskaņa” saistÄ«tais žurnÄlists Sandris ToÄs.
ToÄa kungs jau kopš 90.gadu beigÄm Latvijas žurnÄlistu aprindÄs ir izcÄ“lies ar diezgan lielu toleranci pret pasÅ«tÄ«juma rakstiem. AgrÄk, strÄdÄjot laikrakstos „Diena” un „NeatkarÄ«gÄ RÄ«ta AvÄ«ze”, viņam nebija nekÄdu problÄ“mu atklÄti lobÄ“t oligarhu intereses, savukÄrt kopš 2014.gada viņš ir uzskatÄms par pilntiesÄ«gu „Saskaņas” cilvÄ“ku. 2014.gada 10.februÄrÄ« žurnÄlists kļuva par Nila Ušakova preses sekretÄru, bet jau gadu vÄ“lÄk „RÄ«gas namu pÄrvaldniekÄ” bija izkÄrtojis siltu vietiņu savam dÄ“lam MÄrtiņam.
Šeit varÄ“tu likt punktu un no Ušakova rokas puiša ToÄa veikli pÄrlÄ“kt uz Gobzema PR kampaņas ieguvÄ“jiem stratÄ“Ä£iskajÄ lÄ«menÄ« – partiju „Saskaņa”.
OtrajÄ un, manuprÄt, svarÄ«gÄkajÄ lÄ«menÄ« galvenie ieguvÄ“ji no Gobzema PR kampaņas ir partija „Saskaņa”. Ušakova un kompÄnijas mÄ“rÄ·is šajÄ gadÄ«jumÄ ir radÄ«t šÄ·elšanos latviskajÄs partijÄs, diskreditÄ“t tÄs latviešu elektorÄta vidÅ« un dot iespÄ“ju „Saskaņai” sevi prezentÄ“t kÄ nosvÄ“rtu un stabilu partiju, kas nav iejaukta valdošÄs elites korupcijas shÄ“mÄs. Šo ir vÄ“rts paanalizÄ“t mazliet ciešÄk.
PirmkÄrt, Gobzema publiskie paziņojumi ir nekas vairÄk kÄ Å«dens liešana. Pat, ja aiz tiem stÄv reÄli fakti, Aldim nav, ar ko tos atbalstÄ«t, un tas nemaz nav viņa interesÄ“s. Gobzema patiesais mÄ“rÄ·is ir sacelt pÄ“c iespÄ“jas lielÄku informatÄ«vo troksni ap pašreizÄ“jÄm varas partijÄm, kurÄ varÄ“tu veikli pazust un palikt nepamanÄ«ta jebkÄda „Saskaņu” diskreditÄ“joša informÄcija.
OtrkÄrt, maksÄtnespÄ“jas administratoru skandÄlÄ ir ievilktas tikai latviskÄs partijas – „NacionÄlÄ apvienÄ«ba”, „VienotÄ«ba” un pat lÄ«dz šim pie varas stÅ«res netikusÄ« JKP. VisÄs šÄ«s partijas ir iepriekš paudušas skaidru pÄrliecÄ«bu, ka pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm nesadarbosies ar „Saskaņu”. SalÄ«dzinot ZZS un „Latvijas AttÄ«stÄ«bai” savÄs attiecÄ«bÄs ar „Saskaņu” vismaz kuluÄros ir bijušas daudz pielaidÄ«gÄkas. SavukÄrt pats Gobzems ir norÄdÄ«jis, ka viņa pÄrstÄvÄ“tajai KPV LV nekÄdu „sarkano lÄ«niju” koalÄ«cijas dibinÄšanai vispÄr nav.
TreškÄrt, KPV LV Latvijas politiskajÄ spektrÄ aizvien atklÄtÄk sÄk tuvinÄties „Saskaņai” un tÄs potenciÄlajam elektorÄtam. Jau iepriekš biju minÄ“jis, ka Gobzema kungs savÄ Facebook profilÄ ir sÄcis komunicÄ“t ar vÄ“lÄ“tÄjiem krievu valodÄ. Šonedēļ viņa pÄrstÄvÄ“tÄ partija ir lauzusi jaunu barjeru un noorganizÄ“jusi veselu diskusiju, kas ir veltÄ«ta t.s. krievu skolu jautÄjumam.
Diskusija tika aizvadÄ«ta šÄ« gada 18.jÅ«nijÄ T/C „Galleria Riga” mÄkslas galerijÄ „Happy Art Museum”. Starp citu, „Happy Art Museum” ir iecienÄ«ta vieta Latvijas krievu kopienas pÄrstÄvju neformÄlai sanÄkšanai. PiemÄ“ram, 2016.gadÄ galerijÄ tika demonstrÄ“ta filma par Vladimiru VaškeviÄu „Uzbrukums valstij”, pasÄkumÄ toreiz piedalÄ«jÄs arÄ« viens no prominentÄkajiem Kremļa interešu pÄrstÄvjiem EiropÄ – Andrejs Mamikins.
Gobzema kunga personÄ«gajÄ Facebook profilÄ un grupÄ „РуÑÑкое образование в Латвии” dalÄ«bu pasÄkumÄ apsprieda vairÄkas personas, kas ir saistÄ«tas ar nesenajiem krievu skolu aizstÄvÄ«bas protestiem un atsevišÄ·os gadÄ«jumos atklÄti lobÄ“ Kremļa intereses LatvijÄ.
PiemÄ“ram, par KPV LV organizÄ“to diskusiju interesi pauda DrošÄ«bas policijas gada pÄrskatos regulÄri iekļautais Boriss Zeļcermans, interneta veikala „SuperPutin.lv” dibinÄtÄja un Kremļa propagandas sižetu aktrise Nataļja Rusinova, krievu skolu aizstÄve Irina Smorigo, kas protesta akciju laikÄ ir manÄ«ta ar plakÄtu, kas apgalvo, ka LatvijÄ notiek „krievu izglÄ«tÄ«bas holokausts”, kÄ arÄ« DrošÄ«bas policijas redzeslokÄ nonÄkušie protestu organizÄ“tÄji Degi Karajevs un Jevgēņija Krjukova. Krjukovu šÄ« gada 2.maijÄ drošÄ«bnieki pat esot „operatÄ«vi aizturÄ“juši”.
Starp citu, arÄ« „Saskaņa” pÄ“dÄ“jÄs nedēļÄs ir papildinÄjusi savas rindas ar krievu skolu aktÄ«vistiem KonstantÄ«nu ÄŒekušinu un DrošÄ«bas policijas gada pÄrskatos iekļauto Margaritu Dragili. AcÄ«mredzot KPV LV un „Saskaņa” ir nolÄ“muši kopÄ«giem spÄ“kiem pacÄ«nÄ«ties par Latvijas Krievu savienÄ«bas elektorÄtu.
LÄ«dz ar to esmu nonÄcis pie secinÄjuma, ka aiz Alda Gobzema un KPV LV pÄ“dÄ“jo nedēļu publiskajÄm aktivitÄtÄ“m stÄv nevis viņu pašu labÄ griba, bet ietekmÄ«gi politiski un ekonomiski grupÄ“jumi, kuriem viņi ir tikai satelÄ«tprojekts savu interešu izbÄ«dÄ«šanai.
PagaidÄm izskatÄs, ka KPV LV tiks piešÄ·irta „Saskaņas” mazÄ brÄļa loma. VisticamÄk tas tiks darÄ«ts pÄ“c Krievijas vadošÄs partijas „Vienota Krievija” parauga, kas savÄs interesÄ“s izmanto opozÄ«cijÄ esošo LiberÄldemokrÄtu partiju ar Vladimiru Žirinovski priekšgalÄ. NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ šie sistÄ“miskÄs opozÄ«cijas suņi var pacelt balsi un apriet tos, kuri apdraud viņu saimnieku. Latvijas gadÄ«jumÄ šÄdu politiskÄs kontroles modeli ir sÄkusi pÄrņemt „Saskaņa”, kur Žirinovska loma ir atvÄ“lÄ“ta Gobzemam, bet aprejamie ir latviskÄs partijas, kas apdraud „Saskaņas” nokļūšanu valdÄ«bÄ.