Iesaki rakstu:

Kā gadiem ilgi slaukt Latvijas valsti un citus vientiešus? Šis ir galvenokārt uz publiski pieejamiem Lursoft datiem balstÄ«ts stāsts par „uzņēmÄ“ju” Viesturu Tamužu un viņa darbÄ«bu riska kapitāla biznesā.

Riska kapitāla biznesa kontekstā tā aizsākās 2006. gadā ar Otrā Eko Fonda dibināšanu. Sarežģīts komandÄ«tsabiedrÄ«bas lÄ«gums un tā interpretācija šo gadu gaitā ir radÄ«jusi virkni dažādu domstarpÄ«bu. PÄ“dÄ“jo gadu laikā Fonda darbÄ«ba ir iegājusi investÄ«ciju izpārdošanas fāzÄ“, lÄ«dz ar to ieguldÄ«tāji laiku pa laikam saņem savus ieguldÄ«jumus.

V. Tamuža, Ulda TÄ“raudkalna un UndÄ«nes BÅ«des centieni nepildÄ«t komandÄ«tsabiedrÄ«bas lÄ«gumu un apdalÄ«t valsti, neizmaksājot tai pienākošÄs investÄ«cijas un nolÄ«gto peļņas procentu, ir pÄ“dÄ“jo divu gadu attiecÄ«bu saspÄ«lÄ“juma pamatā, kas ir novedis lÄ«dz tiesvedÄ«bai starp valsti Altum personā un Eko Investoru kā Fonda pārvaldes sabiedrÄ«bu. ŠÄ« saspÄ«lÄ“juma un tiesvedÄ«bas pamatā ir divas atsevišÄ·as epizodes: viena saistÄ«ta ar investÄ“tā kapitāla atgriešanu, otra ar lÄ«gumā nolÄ«gto procentu izmaksu.

KomandÄ«tsabiedrÄ«bas lÄ«guma struktÅ«ra sākotnÄ“ji paredzÄ“ja zināmas privilÄ“Ä£ijas privātajiem investoriem, nodrošinot tiem prioritāti pret valsts investÄ“tā kapitāla atgÅ«šanā, taču pÄ“c tam, kad privātajiem ir atdots to investÄ“tais kapitāls - pamatsumma un 1 % vadÄ«bas maksas, tad pienāk arÄ« valsts kārta saņemt savu investÄ“to kapitālu, pārvaldes maksās samaksāto naudu 1% apmÄ“rā no kapitāla un 6% gadā par ieguldÄ«to kapitālu.

VÄ“sturiski, lai uzvarÄ“tu konkursā, Eko Investors piedāvāja pārvaldÄ«t Otro Eko Fondu ar 1% pārvaldes maksu pretstatā industrijas standartam - 2-3%; vÄ“lāk gan privātie investori vienojās maksāt 2%, bet Latvijas Garantiju aÄ£entÅ«ra (LGA) šim priekšlikumam nepiekrita. LÄ«dz ar to KomandÄ«tsabiedrÄ«bas lÄ«guma izpratnÄ“ privāto investoru papildus samaksātajām pārvaldes maksām nav prioritātes attiecÄ«bā pret lÄ«gumā nolÄ«gto lÄ«dzekļu izmaksu valstij Altum personā.

U. TÄ“raudkalna un V. Tamuža vÄ“lme tikt vaļā no Altum par sākotnÄ“jo ieguldÄ«jumu vÄ“rtÄ«bu, nesamaksājot pielÄ«gtos procentus, var tikt raksturota kā pastāvÄ«ga. 2015. gadā vairākkārtÄ«gi tika veiktas pārrunas ar SEB banku par aizdevuma izsniegšanu šÄda darÄ«juma realizācijai. Taču LGA izpirkuma darÄ«jums nenotika, un šajā brÄ«dÄ« konflikts sasniedz jaunus augstumus.

Fokuss ir uz to, kā piespiest nu jau Altum pagarināt noslÄ“gto nodomu protokolu un „ietirgot” ideju par Otrā Eko Fonda darbÄ«bas termiņa pagarināšanu. Altum pacietÄ«bas mÄ“rs ir pilns, un 2016. gads faktiski paiet diskusijās par to, ka investÄ«cijas ir jāizpārdod un Fonda darbÄ«ba jāpārtrauc. Bet tikmÄ“r V. Tamužs, U. BÅ«de un U. TÄ“raudkalns gatavojas rÅ«pÄ«gi plānotai degungalā esošo Fonda ienākumu pārdalei.

Paredzot, ka drÄ«zumā tiks pārdota SIA Diamed un no tās pārdošanas iegÅ«tie finanšu resursi bÅ«s jāatdod ieguldÄ«tājiem, bet lieti noderÄ“tu grimstošÄ Eko Investora stutÄ“šanai, V. Tamužs uzsāk sagatavošanās darbus pirms plānotās lÄ«dzekļu izmaksas.

Saskaņā ar komandÄ«tsabiedrÄ«bas lÄ«gumu ir pienākusi valsts kārta saņemt atpakaļ savus ieguldÄ«jumus un pārvaldes maksas, bet V. Tamužs nolemj izmaksāt lÄ«dzekļus pastarpināti sev, U. BÅ«dei un Swedbank Pensiju fondiem, it kā kompensÄ“jot privāto investoru brÄ«vprātÄ«gi samaksātās papildus pārvaldes maksas, lÄ«dz ar to liedzot Altum saņemt tam pienākošos lÄ«dzekļu izmaksu vairāku simtu tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā.

Pirmkārt, pirms šÄ« soļa U. TÄ“raudkalnu Eko Investora valdÄ“ 7.11.2016. nomaina Jānis PÅ«Ä·is. TraucÄ“klis šim solim nav arÄ« fakts, ka J. PÅ«Ä·is nesenā pagātnÄ“ bijis spiests pavadÄ«t dažus mÄ“nešus Lietuvas cietumā kā aizdomās turamais lielākajā Latvijas un Lietuvas sadarbÄ«bas rezultātā atklātajā degvielas kontrabandas un PVN izkrāpšanas shÄ“mā, par ko Latvijas prese rakstÄ«ja tikai garāmejot. J. PÅ«Ä·is ir zināms arÄ« ar to, ka viņa Ä«pašumā ir nonākusi virkne ar Otro Eko Fondu iepriekš saistÄ«tu sabiedrÄ«bu, kā piemÄ“ram SIA Pansionāts Saules Stars, SIA Remed u.c.

Nākamais zÄ«mÄ«gais solis ir ne tikai juridiski sagatavoties iespÄ“jamajai Altum pretdarbÄ«bai, bet arÄ« pārcelt visus Eko Investora aktÄ«vus, tā lai jebkādas Altum rosinātās tiesvedÄ«bas “neko nemaksātu”. LÄ«dz šo notikumu sākumam 2016. gadā Eko Investora gada pārskati uzrāda stabilu ~3,3 miljonu EUR lielu aktÄ«vu un pasÄ«vu bilanci, kas, protams, Altum vieš cerÄ«bas uz to, ka nepamatoti veiktā lÄ«dzekļu sadale ir apstrÄ«dama un zaudÄ“jumi ir piedzenami tiesas ceļā, kas arÄ« nekavÄ“joties tiek darÄ«ts 2016. gada decembrÄ« ceļot prasÄ«bu tiesā pret AS Eko Investors par pārkāpumiem fonda lÄ«dzekļu izmaksās.

Faktiski nekavÄ“joties izdodas panākt Eko Investora kontu arestu, ko gan Eko Investora algotie juristi apstrÄ«d un panāk, ka tas tiek atcelts. Tas dod papildu laiku V. Tamužam iztÄ«rÄ«t visus atlikušos aktÄ«vus: uz 2016. gada 31. decembri Eko Investora bilance ir sarukusi lÄ«dz 1,3 miljoniem EUR, un tas 2016. gadā pÄ“kšÅ†i ir cietis vairāk nekā pusmiljona eiro lielus zaudÄ“jumus. Skaidrs, ka šis fakts top publiski zināms tikai pÄ“c gada pārskatu iesniegšanas, bet Altum centieni atgÅ«t ieguldÄ«jumus nebeidzas, un aprÄ«lÄ« atkārtota tiesa par prasÄ«bas nodrošinājumu apmierina Altum prasÄ«bu apÄ·Ä«lāt Eko Investora kontus.

Altum šÄ·ietami var uzgavilÄ“t, bet fakts ir tāds, ka Latvijas tiesu sistÄ“mas lÄ“nās darbÄ«bas rezultātā Altum cerÄ«bas kaut ko piedzÄ«t ir sarukušas, jo Eko Investors ar V. Tamuža, U. TÄ“raudkalna, U. BÅ«des un noslÄ“gumā arÄ« jau pieminÄ“tā J. PÅ«Ä·a gādÄ«bu ir kļuvis par paskastes kantori tāpat kā virkne citu ar V. Tamužu un Eko Investoru saistÄ«tu uzņēmumu.

Spriežot pÄ“c Eko Investora gada pārskatiem, 2015.gadā lielāko vÄ“rtÄ«bu tā bilancÄ“ veidoja lÄ«dzdalÄ«ba meitas sabiedrÄ«bās (1,1 miljons EUR) un ieguldÄ«jumi asociÄ“tajās sabiedrÄ«bās (259 000 EUR), pārÄ“jie vÄ“rtspapÄ«ri un lÄ«dzdalÄ«bas kapitālos ir 264 000 EUR, aizdevumi asociÄ“tajām sabiedrÄ«bām 604 000 EUR un nekustamais Ä«pašums 1,12 miljoni EUR, savukārt pasÄ«vos lielākā saistÄ«ba bija kredÄ«tiestādes aizdevums 514 tÅ«kstoši EUR citi aizņēmumi t.sk. Aizņēmums no nerezidentiem 1,4 miljoni EUR un aizņēmums no LR juridiskas personas 223 tÅ«kstoši EUR.

Apskatot 2016. gada iesniegto finanšu pārskatu, ir ievÄ“rojamas bÅ«tiskas izmaiņas, bilance sarukusi lÄ«dz 1,3 miljoniem EUR, lÄ«dzdalÄ«ba meitas sabiedrÄ«bās un asociÄ“tajās sabiedrÄ«bās un arÄ« aizdevumi asociÄ“tajām sabiedrÄ«bām sarukuši teju lÄ«dz nullei. SaistÄ«bas pret ārzonu ir atmaksātas. VienÄ«gais, kas palicis uzņēmuma bilancÄ“ ir nekustamais Ä«pašums, pārÄ“jie vÄ“rtspapÄ«ri un ieguldÄ«jumi pārvÄ“rtušies par Ä«stermiņa pārÄ“jiem vÄ“rtspapÄ«riem un lÄ«dzdalÄ«bu kapitālos.

Izanalizējot Lursoft datus, acīmredzams, ka Eko Investora divi vērtīgākie ieguldījumi ir:

1.   SIA PTC, kas jau padsmit gadus nodarbojas ar iepakojuma vairumtirdzniecÄ«bu, kurš bija AS Eko Investors Ä«pašumā lÄ«dz pat 2016. gada 20. decembrim. Uzņēmuma valdi veido Egils Svars (iepriekš bijis arÄ« Eko Investors valdes loceklis), Inārs Kučāns, Andis Stuberovskis un Uldis TÄ“raudkalns) no 2016. gada 20. decembra par PTC Ä«pašniekiem reÄ£istrÄ“tas divas neko uz pirmo acu uzmetienu neizsakošas sabiedrÄ«bas SIA Artha ar 66,46% un SIA LZP 2 ar 33,54%. ValdÄ“ tikmÄ“r nekas nav mainÄ«jies

2.   AS Perseus: lai gan AS Perseus akcionāru reÄ£istrs nav publisks, tomÄ“r, papÄ“tot akcionāru sapulces protokolus, diezgan ātri ir skaidrs, ka 2016. gadā sasauktajā akcionāru sapulcÄ“ piedalÄ«jās Uldis TÄ“raudkalns, pārstāvot AS Eko Investors ar 160 000 balsÄ«m/akcijām ar nominālvÄ“rtÄ«bu 160 000 LVL un Kiprā reÄ£istrÄ“ts uzņēmums ELVIRO LIMITED reg nr HE330091 Kolonakiou, 33, Agios Athanasios, 4103 Limassol ar 240 000 LVL vÄ“rtām 240 000 akcijām, kuru sapulcÄ“ pārstāvÄ“ja Eduards Ekarts, daudzgadÄ«gs V. Tamuža un U. BÅ«des štata jurists t.sk. arÄ« bijis AS Perseus valdes loceklis laikā no 2013. februāra lÄ«dz 2014. janvārim.

ZÄ«mÄ«gi, ka 2015. gada 16. aprīļa akcionāru sapulcÄ“ AS Perseus akcionāri bija jau minÄ“tais AS Eko Investors un SIA Artha ar 120 000 akcijām un SIA LZP 2 ar 120 000 akcijām. Tātad varam izdarÄ«t secinājumu, ka SIA Artha un SIA LZP 2 ir atsavinājušas sev piederošÄs AS Perseus akcijas par labu Kiprā reÄ£istrÄ“tajam uzņēmuma ELVIRO LIMITED 2015. gada laikā.

Å…emot vÄ“rā, ka AS Perseus statÅ«tos norādÄ«ts, ka AS Perseus vienÄ«gais uzdevums ir ieguldÄ«jums Otrajā Eko Fondā, varam pieņemt, ka, ja izdotos atklāt pārdošanas cenu, tad izdotos noteikt Otrā Eko Fonda provizorisko vÄ“rtÄ«bu. Savukārt AS Eko Investors ir atsavinājis tam piederošÄs AS Perseus 160 000 akcijas 2016. gada laikā par labu SIA LZP 2 un SIA Artha tikai šoreiz nevis 50/50 bet gan proporcijā 1/3 un 2/3.

PÄ“tot tālāk, kas tad ir AS Eko Investors atlikušie aktÄ«vi, nonākam pie AS Globitex Holdings. ŠÄ« uzņēmuma Padomes priekšsÄ“dÄ“tājs kopš 2015. gada 28. jÅ«lija ir Uldis TÄ“raudkalns. AS Globitex Holdings gada pārskati un akcionāru sapulču protokoli ir sastādÄ«ti rafinÄ“tāk, un tajos nav atrodams konkrÄ“ts akciju sadalÄ«jums un investori, tomÄ“r 2017. gada 24. janvāra akcionāru sapulces protokols atklāj, ka šajā akciju sabiedrÄ«bā ir divi akcionāri, kuri pārstāv 228106 EUR nominālā vÄ“rtu statÅ«tkapitālu :

1.   SIA "LZP 2", reÄ£istrācijas Nr. 40003583032, juridiskā adrese: Elizabetes iela 23A-20, RÄ«ga, LV-1010, Latvija, kurai pieder 114 053 SabiedrÄ«bas vārda akcijas ar katras akcijas nominālvÄ“rtÄ«bu EUR 1 (viens euro), jeb 18,74 % SabiedrÄ«bas pamatkapitāla, un kura sapulcÄ“ tiek pārstāvÄ“ta valdes locekles UndÄ«nes BÅ«des (personas kods XXX-10000) personā;

2.   SIA "ARTHA", reÄ£istrācijas Nr. 40003513410, juridiskā adrese: Ausekļa iela 1-18, RÄ«ga, LV-1010, Latvija, kurai pieder 114 053 SabiedrÄ«bas vārda akcijas ar katras akcijas nominālvÄ“rtÄ«bu EUR 1 (viens euro), jeb 18,74 % SabiedrÄ«bas pamatkapitāla, un kura sapulcÄ“ tiek pārstāvÄ“ta valdes locekļa Viestura Tamuža (personas kods XXX-12753) personā;

Iespējams, sakritība, bet 228 106 EUR ļoti tuvu atbilst Eko Investora bilancē atrodamajam ierakstam par citām dalībām.

PÄ“tot tālāk akcionāru sapulču protokolus, 2016. gada 1. septembra akcionāru sapulcÄ“ ir atrodams pierādÄ«jums šai hipotÄ“zei, jo toreiz starp AS Globitex Holdings akcionāriem bija atrodams AS Eko Investors :

Akciju sabiedrÄ«ba "EKO INVESTORS", reÄ£istrācijas Nr. 40003523781, juridiskā adrese: Dārza iela 2, RÄ«ga, LV-1007, Latvija, kurai pieder 200 000 (divi simti tÅ«kstoši) SabiedrÄ«bas vārda akcijas ar katras akcijas nominālvÄ“rtÄ«bu EUR 1 (viens euro), jeb 37,48 % (tieši tik pat daudz procenti, cik vÄ“lāk pieder Sia Artha un Sia LZP 2 kopā) SabiedrÄ«bas pamatkapitāla, un kura sapulcÄ“ tiek pārstāvÄ“ta valdes locekļa Ulda TÄ“raudkalna (personas kods XXX- 11500) personā

ŠÄ« analÄ«ze ļauj izdarÄ«t secinājumu, ka, kamÄ“r Altum gatavojās tiesai ar hipotÄ“tiski reprezentablu fondu pārvaldes sabiedrÄ«bu, šÄ«s sabiedrÄ«bas vadÄ«ba Ulda TÄ“raudkalna personā un patiesie labuma guvÄ“ji Viesturs Tamužs un UndÄ«ne BÅ«de „notÄ«rÄ«juši” visus vÄ“rtÄ«gos Eko Investora aktÄ«vus uz savām divām sabiedrÄ«bām SIA LZP 2 un SIA Artha.

VienÄ«gā Altum cerÄ«ba de fakto lÄ«dz 2017. gada aprīļa tiesas sÄ“dei ir pats AS Eko Investoram piederošais nekustamais Ä«pašums Dārza ielā 2.

Taču jau 2017. gada 6. februārÄ« SIA Artha ar 66,46% un SIA LZP 2 33,54% dibina sabiedrÄ«bu SIA Dārza 2, kuras valdÄ“ ir viens valdes loceklis Uldis TÄ“raudkalns. Šai SabiedrÄ«bai ir tikai viens mÄ“rÄ·is kļūt par nekustamā Ä«pašuma Dārza iela 2, RÄ«ga jauno Ä«pašnieku, kas ar SEB bankas palÄ«dzÄ«bu izdodas 2017. gada maija sākumā.

LÄ«dz ar to AS Eko Investors pilnÄ«gi oficiāli ir šÄ·Ä«ries no visiem tā vÄ“rtÄ«gākajiem aktÄ«viem un ir pilnÄ«bā gatavs pieņemt tiesas spriedumu par visu norÄ“Ä·inu kontu apgrÅ«tinājumu, jo visa faktiskā darbÄ«ba un vÄ“rtÄ«gākie aktÄ«vi no turienes ir aizpludināti uz drošÄkām vietām SIA LZP 2 un SIA Artha.

Eko Investors vÄ“l arvien pārvalda Otro Eko Fondu, un tā viens no vÄ“rtÄ«gākajiem aktÄ«viem ir ieguldÄ«jums AS Eco Baltia, kurā šobrÄ«d PadomÄ“ darbojas jau zināmie četri Eko Investors funkcionāri - Viesturs Tamužs, UndÄ«ne BÅ«de, Eduards Ekarts un Uldis TÄ“raudkalns, savukārt Lielbritānijas pilsonis Peter Hjelt, spriežot pÄ“c Linkedln ieraksta, pārstāv ERAB intereses.

Jautājums ir - pie kā vÄ“rsties Altum, lai atgÅ«tu savus lÄ«dzekļus, ņemot vÄ“rā to, ka visi vÄ“rtÄ«gie aktÄ«vi ir nonākuši divās sabiedrÄ«bās - SIA Artha un SIA LZP 2.

SIA Artha 100% pieder Viesturam Tamužam, kurš ir arÄ« vienÄ«gais šÄ«s SabiedrÄ«bas valdes loceklis. ŠÄ« SabiedrÄ«ba ir, iespÄ“jams, rentablākā sabiedrÄ«ba Latvijā. PiemÄ“ram, 2015. gadā apgrozot vien 204 000 EUR, tai ir izdevies gÅ«t neticamu 4 949 759 eiro peļņu, turklāt, neskatoties uz fantastisko peļņu, tā nekādi nav ietekmÄ“jusi nodokļu maksājumus valsts budžetā. TomÄ“r, neskatoties uz Eko Investora nedienām, SIA Artha bilance pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laikā ir pieaugusi no 1 miljona eiro 2014. gadā uz 7,15 miljoniem EUR 2016. gada nogalÄ“.

SIA LZP 2 pieder 100% UndÄ«nei BÅ«dei, kura arÄ« ir vienÄ«gā valdes locekle. IzvÄ“rtÄ“jot tās finanšu datus izskatās pÄ“c SIA Artha kopijas - ap 200 tÅ«kstošu eiro apgrozÄ«jums pÄ“dÄ“jos divus gadus un fenomenāla 4,967,984 eiro peļņa. ArÄ« nodokļu kontekstā SIA LZP 2 maksājumi valsts budžetā ir mÄ“rām desmitu tÅ«kstošu apjomā un milzÄ«gā peļņa 2015. gadā ir bijusi komplektā vien ar 99 000 eiro maksājumiem valsts budžetā. ArÄ« LZP 2 bilance no 849 000 EUR 2014. gadā ir izaugusi lÄ«dz 6,5 miljoniem eiro 2016. gada beigās bez acÄ«mredzama saimnieciskās darbÄ«bas pieaugumu un bÅ«tiskiem ieņēmumiem.

Kā vÄ“stÄ« LZP 2 2015. gada pārskata vadÄ«bas ziņojums, tad pārskata gadu sabiedrÄ«ba noslÄ“dz ar EUR 4 967 984 lielu peļņu, ko galvenokārt veidoja ieņēmumi no AS Perseus akciju pārdošanas. Pārskata gads vÄ“rtÄ“jams kā veiksmÄ«gs. SabiedrÄ«ba ir labi finansÄ“ta un rentabla ar labiem likviditātes radÄ«tājiem.

Atsaucot atmiņā to, ka Perseus vienÄ«gais aktÄ«vs ir ieguldÄ«jums Otrajā Eko Fondā -13%, tātad pārdodot LZP 2 piederošÄs 120 000 Perseus akcijas(no kopÄ“jām 400 000), kas netieši veido vien 3,9% no Otrā Eko Fonda ekonomiskās vÄ“rtÄ«bas U. BÅ«de ir nopelnÄ«jusi nepilnus 5 miljonus eiro. Jautājums - vai nu Otrā Eko Fonda kopÄ“jā ieguldÄ«jumu vÄ“rtÄ«ba ir 128 000 000 eiro un LGA vadÄ«ba ir rÄ«kojusies neracionāli, parakstot nodomu protokolu par 3 miljoniem eiro pārdot 33% ekonomiskās vÄ“rtÄ«bas Otrajā Eko Fondā, vai arÄ« U. BÅ«de nodarbojas ar masveidÄ«gu nelegāli iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizāciju.

Tas pats attiecas uz SIA Artha un Viesturu Tamužu, kur 2015. gada finanšu pārskata vadÄ«bas ziņojums vÄ“stÄ«: 2015. bija sešpadsmitais sabiedrÄ«bas darbÄ«bas gads. Finanšu gadu sabiedrÄ«ba noslÄ“dza ar EUR 4 949 759 lielu peļņu, ko galvenokārt veidoja ienākums no asociÄ“tās sabiedrÄ«bas A/s Perseus akciju pārdošanas.

Atceroties to, ka AS Perseus akcijas SIA LZP 2 un SIA Artha pirmoreiz pārdeva Kiprā reÄ£istrÄ“tajam ELVIRO LIMITED par kopÄ“jo summu gandrÄ«z 10 000 000 EUR, automātiski rodas jautājums, no kurienes nevienam nezināma Kipras sabiedrÄ«ba ņems lÄ«dzekļus, lai samaksātu 30 reizes lielāku cenu nekā ieguldÄ«jumu sākotnÄ“jā vÄ“rtÄ«ba it Ä«paši ņemot vÄ“rā V. Tamuža un U. TÄ“raudkalna aktivitātes Otrā Eko Fonda ieguldÄ«jumu vÄ“rtÄ«bas apstrÄ«dÄ“šanā. Šeit ir laikā atcerÄ“ties to, ka Otrais Eko Fonds 2012. gadā pārdeva kādam Kipras uzņēmumam SIA Pharmidea daļas un tās no Kipras uzņēmuma nonāca citu akcionāru Ä«pašumā gadu vÄ“lāk.

AtsevišÄ·as analÄ«zes vÄ“rta ir investÄ«cija SIA Pharmidea, kurā savulaik arÄ« tika ieguldÄ«ti tieši 700 000 LVL, uzņēmumu grupai izdevās piesaistÄ«t Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“jumu un izveidot medikamentu mÄ“rogošanas laboratoriju, bet apzināti vai neapzināti tas tika pārdots ar vairāku simtu tÅ«kstošu zaudÄ“jumiem 2012. gada 7. augustā kādam Kipras uzņēmumam, kuram sev piederošos 15,65% uz Ä«su brÄ«di pārdeva vai, iespÄ“jams, nodeva arÄ« Pharmidea ideoloÄ£iskais tÄ“vs un valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Vitālijs SkrÄ«velis. ZÄ«mÄ«gi, ka 2013. gadā uzņēmuma saimnieciskā darbÄ«ba uzņēma apgriezienus (2011. gadā Pharmidea 229 949 LVL zaudÄ“jumi), pieauga gan apgrozÄ«jums, gan arÄ« saruka uzņēmuma zaudÄ“jumi, un 2014. un 2015. gadu Pharmidea nostrādāja ar simtos tÅ«kstošu eiro mÄ“rāmu peļņu. 2013. gada beigās par Pharmidea Ä«pašniekiem oficiāli atkal kļūst Vitālijs SkrÄ«velis ar 19,73% un divi Krievija Federācijas pilsoņi katrs ar 40,14%.

Paliek neatbildÄ“ts jautājums, kas bija patiesā labuma guvÄ“ji Kipras uzņēmumā A.B. INTELPHARM LIMITED, reÄ£. nr: 1000247981 Agias Elenis & Makariou III GALAXIAS BUILDING, 2nd floor 1060, Nicosia, Cyprus, un kāpÄ“c bija nepieciešama Kipras uzņēmuma iesaiste, pirms Pharmidea nonāca pašu Krievijas pilsoņu Ä«pašumā. V. Tamužs ar U. BÅ«di pa šiem gadiem nekad nav slÄ“puši to, ka viņiem ir investÄ«cijas farmācijas sektorā “caur aktÄ«vu pārvaldniekiem” ŠveicÄ“, iespÄ“jams, ka viena šÄda investÄ«cija bija tieši “slÄ“ptas Ä«pašuma tiesÄ«bas” Pharmidea.

Tipiski šÄdos pārdošanas darÄ«jumos pastāv darÄ«juma struktÅ«ras, kurās maksājums tiek sadalÄ«ts divos vai trÄ«s maksājumos. Daļa pirkuma cenas tiek samaksāta uzreiz, bet daļa atliktajā maksājumā. Tikai šajā gadÄ«jumā, iespÄ“jams, izmantojot Kipras uzņēmumus, norÄ“Ä·ins par atlikto maksājumu ar V. Tamužu un U. BÅ«di tika veikts Kiprā, apejot pārÄ“jo Fonda ieguldÄ«tāju tiesÄ«bas un intereses. Interesanti, ka Pharmidea atgriežas V. SkrÄ«veļa un arÄ« krievu tiešÄ Ä«pašumā 09.09.2013. tieši vienu gadu un mÄ“nesi pÄ“c darÄ«juma ar Otro Eko Fondu (07.08.2012)...