Iesaki rakstu:

SaistÄ«bā ar valdošÄs koalÄ«cijas paziņojumu, ka bijusÄ« Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga uzskatāma par vienu no Latvijas valsts simboliem, Pietiek šodien publicÄ“ sadaļu no grāmatas Va(i)ras virtuve, kurā aprakstÄ«ts viens no spilgtākajiem šÄ« „valsts simbola” veikumiem – Liepājas domei savulaik par vairāk nekā 16 000 latu (neskaitot PVN) "iesmÄ“rÄ“tais" projekts par "Liepājas vÄ“ja sakopšanu un izmantošanu".

PÄ“c astoņiem gadiem „saules” vietā ir diezgan grÅ«ti atkal nolaisties uz zemes, it Ä«paši, ja pārliecÄ«ba par savām spÄ“jām un izredzÄ“tÄ«bu šajos gados ir tikai augusi un augusi. Un, lai cik gari promejošÄ prezidente stāstÄ«tu par savu vÄ“lmi tālākajos gados nodarboties ar zinātni un dzÄ«vot harmonijā ar dabu, varas virtuves spiedogs lika sevi manÄ«t. VÄ“lÄ“šanās pÄ“c jaunas, vÄ“lams, vÄ“l nozÄ«mÄ«gākas lomas – kaut ietÄ“rpta vārdos par gatavÄ«bu jauniem izaicinājumiem bija acÄ«mredzama, taču nepiepildÄ«jās, lai gan eksprezidente enerÄ£iski pieteicās uz visnereālākajām iespÄ“jām. Garām pagāja ne tikai ANO Ä£enerālsekretāres, bet arÄ« Eiropas SavienÄ«bas prezidenta un tā sauktās ES pārdomu grupas priekšsÄ“dÄ“tāja posteņi.

Masveidā gan bija dažādi otrās un trešÄs šÄ·iras uzdevumi un aicinājumi. „Bijuši aicinājumi, lÅ«gumi, piedāvājumi iesaistÄ«ties dažādos Eiropas SavienÄ«bas projektos un uzstāties dažādās konferencÄ“s un sanāksmÄ“s Eiropā un Amerikā. Biju komisijā, kas rÅ«pÄ“jās, lai Eiropā radÄ«tā literatÅ«ra kļūtu labāk pazÄ«stama visā kontinentā. Biju komisijā, kurā Eiroparlaments lÄ“ma pasniegt Eiropas pirmo balvu literatÅ«rā. Biju komisijā, kas atlasa padomniekus Eiropas SavienÄ«bas zinātnes un pÄ“tniecÄ«bas komisāram. PiedalÄ«jos starptautiskās konferencÄ“s par sieviešu jautājumiem Sanfrancisko un Maskavā. LasÄ«ju lekcijas dažādās ASV universitātÄ“s, Vašingtonā piedalÄ«jos transatlantiskās padomes darbā. Beļģijas akadÄ“mija mani ievÄ“lÄ“ja par asociÄ“to locekli. StrasbÅ«ras universitāte piešÄ·Ä«ra Goda doktora nosaukumu. Tagad braukšu uz Ä€friku, uz Ugandu,” zÄ«mÄ«gajā intervijā Kurzemes Vārdam gadu pÄ“c prezidentÅ«ras beigām uzskaitÄ«ja un uzskaitÄ«ja Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga.

Taču enerÄ£iskajai kundzei ar komisijām un goda grādiem bija par maz, - viņa bija pilnÄ«gi un absolÅ«ti pārliecināta, ka spÄ“j nesalÄ«dzināmi vairāk ne tikai starptautiskajā arÄ“nā un simboliskos uzdevumos, bet arÄ« pašu mājās. Kāds Ä£imenei tuvs (tiesa, otrās prezidentÅ«ras laikā diezgan kategoriski attālināts, toties pÄ“c tam atkal pietuvināts) cilvÄ“ks to atminas šÄdiem vārdiem: „Tas, ka viņa ir gatava skolot un mācÄ«t dzÄ«vot visus, izņemot pati sevi, bija skaidrs jau sen, vÄ“l pirms prezidentÅ«ras, kad viņa Saeimas deputātiem kā skolniekiem prasÄ«ja – kas ir tas un kas ir tas? PrezidentÅ«ras gados šÄ« pārliecÄ«ba tikai auga un auga, bet pÄ“c tam nācās sadurties ar sāpÄ«go Ä«stenÄ«bu. Establišmentā visi viņai, protams, joprojām smaidÄ«ja un pieklājÄ«gi klanÄ«jās, taču – arÄ« neko vairāk. Reālas ietekmes viņai nebija, un ātri vien viņa noskārta, ka arÄ« viņas padomi Ä«paši nevienam nav vajadzÄ«gi. Jo ārlietās viss noritÄ“ja pa iebrauktajām sliedÄ“m, bet iekšpolitikā un ekonomikā viņa nekad nebija bijusi spÄ“cÄ«ga – un bija vienÄ«gā, kas to neapzinājās.

Rezultāts bija divÄ“jāds. Vispirms jau viņai bija – arÄ« saistÄ«bā ar veselÄ«bas problÄ“mām – ilgstoši gandrÄ«z vai depresijas brīži. Īsta depresija gan tā nebija – jo varÄ“ja saprast, ka arÄ« šis drÅ«mums pašu galveno nemaina. Viņa joprojām bija cieši pārliecināta, ka ir izredzÄ“ta, ka ir ar izciliem nopelniem, ka tos atzinusi visa pasaule, bet tikai dažādi skauÄ£i un tumsoņi to nesaprot vai arÄ« tÄ«šÄm liek spieÄ·us riteņos. Tas viens. Un otrs – šÄ« vÄ“lme bÅ«t kaut kam, pamācÄ«t kaut ko, kā pareizi dzÄ«vot, ja ne visu valsti, tad vismaz kaut ko... PatiesÄ«bā var teikt, ka pamācÄ«t – viņai tas nozÄ«mÄ“ja vienkārši bÅ«t. VÄ“lme bija tik izteikta, ka to varÄ“ja gandrÄ«z vai sataustÄ«t. Viņai nevajadzÄ“ja ne naudu, ne varu šÄ« vārda vispārpieņemtajā izpratnÄ“, - gluži tāpat kā ar tiem pulksteņiem – ne jau nu viņai tās naudas bija žēl. Bet viņa vienmÄ“r stabili zināja, ka viņai ir taisnÄ«ba, un pa Ä«stam viņai vajadzÄ“ja vienu - lai arÄ« citi, tā sacÄ«t, praksÄ“ atzÄ«tu to, ko viņa pati par sevi tik labi zināja. Skaidrs, ka to varÄ“ja izmantot visi profesionālie pielÄ«dÄ“ji, kam eksprezidenti ienāca prātā tādā vai citādā veidā izmantot savā labā...”

Kāds bija rezultāts? Pirmkārt jau V. VÄ«Ä·e-Freiberga sāka ar aizvien pieaugošu intensitāti piedalÄ«ties pasākumos, kuros agrāk lāga nebÅ«tu ne kāju spÄ“rusi (tiesa, lÄ«dz sava pÄ“cteča Valda Zatlera gatavÄ«bai piedalÄ«ties pat kristāla trauku veikala atklāšanā gan nenolaidās). Papildus tam tika nodibināts viņas un dzÄ«vesbiedra uzņēmums VVF Consulting, - kompānija, kas vÄ“l joprojām saskaņā ar tās publiskajiem apliecinājumiem „sniedz konsultācijas starptautisko attiecÄ«bu, diplomātijas, zinātnes politikas un sarunu risināšanas jautājumos”. Tā tas ir tagad, savukārt uzņēmuma darbÄ«bas pirmsākumos tas bija gatavs ielÄ«st vienalga kur, lai tikai apliecinātu savas Ä«pašnieces un vadÄ«tājas spÄ“jas un nozÄ«mi. Visuzskatāmāk šo gatavÄ«bu izmantoja politiskais ilgdzÄ«votājs, Liepājas domes priekšsÄ“dÄ“tājs Uldis Sesks, - un eksprezidente ar platu soli iekāpa tā sauktajā „Liepājas vÄ“ja sakopšanas” projektā.

Viss sākās ar Liepājas domes izsludinātu konkursu ar nosaukumu „Par pašvaldÄ«bas Ä«stenotās attÄ«stÄ«bas politikas analÄ«zi”. Visnotaļ nopietni noformÄ“tā konkursa oficiālais mÄ“rÄ·is bija „izvÄ“lÄ“ties kvalificÄ“tu pretendentu, kas piedāvā atbilstoši atklāta konkursa prasÄ«bām saimnieciski visizdevÄ«gāko piedāvājumu, ņemot vÄ“rā konkursam iesniegtos piedāvājumus un izvirzÄ«tos vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus”. Kurš katrs nemaz netika pieņemts, - derÄ“ja tikai tādi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniegšanai nodrošinātu Ä«paši kvalificÄ“tu publiskās pārvaldes un politikas plānošanas ekspertu (doktora grāds sociālajās zinātnÄ“s, lÄ«dzdalÄ«ba vismaz piecu normatÄ«vo aktu izstrādÄ“ pÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā, vismaz pieci politikas plānošanas dokumenti vai stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·u formulÄ“jumi dažādās specialitātÄ“s, ekonomikas sektoros vai dažādos politikas lÄ«meņos, lÄ«dzdalÄ«ba starptautiska lÄ«meņa politiskajās norisÄ“s, visbeidzot – arÄ« pieredze publiskā tÄ“la un komunikācijas ar sabiedrÄ«bu veidošanā).

Un arÄ« uzdevums pretendentam bija visnotaļ nopietns – spriediet nu paši:

„1. stadija.

Konteksts: attīstības politikas plānu un citu dokumentu izstrāde, kuros mērķi ir formulēti un izteikti konkrētos darbības procesos, kā arī tas, cik lielā mērā politikas plānos pievērsta uzmanība kvalitātes pilnveidei.

Uzdevumi: attÄ«stÄ«bas politikas dokumentÄ“šanas principi, ja ir tieša nepieciešamÄ«ba to darÄ«t. Plānošana organizācijas dažādos lÄ«meņos.

Rezultāts: novÄ“rtÄ“šana un pilnveide.

2.stadija.

Konteksts: attÄ«stÄ«bas politika ir dokumentÄ“ta atsevišÄ·u aspektu lÄ«menÄ«. Starp dažām politikas sadaļām ir izveidotas saites. No politikas atvasinātie priekšraksti un rÄ«kojumi gandrÄ«z bez izņēmumiem ir vÄ“rsti uz rÄ«cÄ«bas programmas realizāciju un organizāciju, un tiem ir globāls raksturs. IekšÄ“jas un ārÄ“jās sÅ«dzÄ«bas un starpgadÄ«jumi ir motÄ«vs politikas un stratÄ“Ä£ijas koriģēšanai. Politiku veido vadÄ«ba, atsevišÄ·os gadÄ«jumos ir iesaistāms personāla ieguldÄ«jums, balstoties uz konsultācijām vadÄ«bas un personāla starpā.

Uzdevumi: attīstības politikas plāni tiek apspriesti ar organizācijas galvenajām figūrām, lai salīdzinātu sevi ar izcilām organizācijām un rezultātus izmanto, lai analizētu savu politiku.

Rezultāts: attÄ«stÄ«bas politikas veidošana - cik lielā mÄ“rā personāls un ārÄ“jas ieinteresÄ“tās puses ir iesaistÄ«ti politikas veidošanā

3.stadija.

Konteksts: visdažādākajos lÄ«meņos pastāv attÄ«stÄ«bas politikas plāni. Tie ietver arÄ« kvalitātes vadÄ«bas plānu. Šie plāni ir cits ar citu saskaņoti. Politikas plāni ir daļa no plānošanas cikla, kas aptver vidÄ“ji ilgu termiņu. NovÄ“rtÄ“šana un pieskaņošana ir šÄ« cikla daļa. Ir formulÄ“ti mÄ“rÄ·i un veikuma indikatori. Organizācijā ir iedibināta struktÅ«ra, kas ļauj organizācijas iekšienÄ“ radušos politikas attÄ«stÄ«bas priekšlikumiem kļūt par politikas cikla sastāvdaļu.

Uzdevumi: attÄ«stÄ«bas politikas un stratÄ“Ä£ijas koriģēšana pamatojas uz darba procesa vājo vietu analÄ«zi.

Rezultāts: komunikācija attiecÄ«bā uz politiku personāla informÄ“šanas formas par politiku, kas tiek realizÄ“ta.

4. stadija.

Konteksts: attÄ«stÄ«bas politikas plānos detalizÄ“ta uzmanÄ«ba ir pievÄ“rsta attiecÄ«bām ar ieinteresÄ“tajām pusÄ“m. Politikas plāni ietver arÄ« sociālos aspektus un skaidri parāda organizācijas lomu sabiedrÄ«bā. Politikas rezultāti tiek demonstrÄ“ti sabiedrÄ«bai. Politikas veidošana balstās uz nākotnes scenāriju, kurā organizācija tiek uztverta kā kopÄ“jā sociālā konteksta sastāvdaļa. Politikas veidošana ir proaktÄ«va un skaidri parāda to lomu, kuru organizācija vÄ“las veikt sabiedrÄ«bā.

Uzdevumi: atvÄ“rta komunikācijas procesa ietvaros politikas plāni tiek izvÄ“rtÄ“ti attiecÄ«bā pret sabiedrÄ«bas viedokli. ŠÄdā veidā organizācija cenšas panākt sabiedrÄ«bas darbojošos personu lÄ«dzdarbÄ«bu organizācijā un arÄ« atrast organizācijai vietu sociālo spÄ“ku mijiedarbÄ«bā. Politikas veidošana un realizācija ir organizÄ“ta politikas cikla veidā. Viena no šÄ« cikla sastāvdaļām ir tas, ka tā sastāvā ietilpstošÄs tÄ“mas un darbÄ«bas ir regulāru apspriežu dienaskārtÄ«bā. Politiku vÄ“rtÄ“ uz sistemātiskas analÄ«zes bāzes, kura ietver datus no organizācijas iekšienes.

Rezultāts: attÄ«stÄ«bas politikas un stratÄ“Ä£ijas izvÄ“rtÄ“šana un pilnveide, radniecÄ«gu organizāciju pieredze.”

Ar vārdu sakot, prasÄ«ts tika diezgan apjomÄ«gs un acÄ«mredzami ļoti specifisks darbs ar pietiekami skaidri aprakstÄ«tiem vÄ“lamajiem rezultātiem, kas bija jāsasniedz pusgada laikā. Turklāt izrādās, ka plānošanas speciālisti pat šo nolikumu vÄ“l uzskatÄ«ja par visnotaļ izplÅ«dušu, - viens no konkursa dokumentāciju izņēmušo kompāniju pārstāvjiem tālāko apraksta šÄdiem vārdiem:

„Nolikums bija diezgan izplÅ«dis, bet, kad mums bija saruna Liepājas domÄ“, tad prasÄ«bas bija diezgan detalizÄ“tas un to izpilde bija ļoti darbietilpÄ«ga. Mums tika uzrādÄ«ta Liepājas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija vairākos desmitos kilogramu, un mÅ«su uzdevums bÅ«tu bijis sniegt diezgan precÄ«zu un detalizÄ“tu izvÄ“rtÄ“jumu. Tur tika prasÄ«ts, piemÄ“ram, izvÄ“rtÄ“t pilsÄ“tas transporta stratÄ“Ä£iju, kur bÅ«tu jāstrādā veselai komandai. VÄ“l tika prasÄ«ts izvÄ“rtÄ“t sociālo infrastruktÅ«ru, skolu tÄ«klu, visu, kas saistās ar pašvaldÄ«bas pakalpojumiem. Tāpat tika prasÄ«ts veikt Karostas attÄ«stÄ«bas izvÄ“rtÄ“jumu no nekustamo Ä«pašumu un ekonomiskās attÄ«stÄ«bas viedokļa, tādēļ mÄ“s domājām, ka bÅ«s jāpiesaista arÄ« nekustamo Ä«pašumu speciālists. MÄ“s rÄ“Ä·inājām, ka tas varÄ“tu izmaksāt apmÄ“ram 40 tÅ«kstošus latu, jo tika prasÄ«ts ļoti nopietns izvÄ“rtÄ“jums...”

Ar apjomÄ«go prasÄ«bu izklāstu tika sekmÄ«gi atbaidÄ«ta lielākā daļa iespÄ“jamo pretendentu: nolikumu izņēma kopumā vienpadsmit interesenti, taču piedāvājumus iesniedza tikai divas kompānijas – pietiekami labi zināmā kādreizÄ“jā finanšu ministra Ulda Oša uzņēmums Konsorts, kas bija gatavs aprakstÄ«tos uzdevumus veikt par 45 tÅ«kstošiem latu (plus pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis), un... tas pats VVF Consulting, kas visu prasÄ«to apņēmās izdarÄ«t par gandrÄ«z trÄ«sreiz mazāku summu – 16 190 latiem (un pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis par šo summu).

Un rezultāts bija formāli absolÅ«ti godÄ«gs un likumÄ«gs – V. VÄ«Ä·es-Freibergas uzņēmuma piedāvājums neapšaubāmi bija lÄ“tākais, arÄ« izvirzÄ«tajām prasÄ«bām viņa atbilda, tā ka 2008. gada 10. janvārÄ« VVF Consulting tika pasludināta par konkursa uzvarÄ“tāju un varÄ“ja Ä·erties pie darba. (Tiesa, jau vÄ“lāk no Liepājas domes Sabiedrisko attiecÄ«bu un mārketinga daļas vadÄ«tāja Edgara Lākuša publiskotajiem dokumentiem izrietÄ“ja, ka VVF Consulting nav bijis pat precÄ«zs darba uzdevums, savukārt noslÄ“gtajā lÄ«gumā eksprezidentes uzņēmuma saistÄ«bas par kvalitatÄ«vu darbu aprobežojušÄs ar norādi, ka „izpildÄ«tājs ir atbildÄ«gs par rÅ«pÄ«gu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šÄ« LÄ«guma noteikumiem un nosacÄ«jumiem un PasÅ«tÄ«tāja norādÄ«jumiem”.)

Pirmais trauksmes zvaniņš ieskanÄ“jās tā paša gada aprÄ«lÄ«, kad Latvijas AvÄ«ze publicÄ“ja gana jÅ«smÄ«gu atsauksmi par VVF Consulting veikumu liepājnieku labā. Publikācijā bija pieminÄ“ts veselas deviņas lappuses garš pirmais uzņēmuma ziņojums, kurā „konsultanti pašvaldÄ«bas uzmanÄ«bu vÄ“rš uz ļoti daudziem trÅ«kumiem un apstākļiem. PiemÄ“ram, nopietni atpalikušo modernai pilsÄ“tai atbilstošas transporta infrastruktÅ«ras izveidi, faktu, ka „nopietnu izaicinājumu sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bai rada padomju okupācijas laikā ieceļojušo krievvalodÄ«go Ä«patsvars””.

UzmanÄ«gu jau tobrÄ«d varÄ“ja darÄ«t gan fakts, ka tas bija gandrÄ«z vienÄ«gais konkrÄ“tais ziņojuma fragments, kā arÄ« Liepājas domes priekšsÄ“dÄ“tāja biroja vadÄ«tājas atzinums, ka „jau tagad pašvaldÄ«ba ņēmusi vÄ“rā vairākus no konsultantu ieteikumiem”: šis atzinums tika ilustrÄ“ts ar VVF Consulting norādÄ«jumu, ka „publiskās telpas dārzu, parku un spēļu laukumu vai nu trÅ«kst, vai tie ir nolaistā stāvoklÄ«”, ko Liepājas dome esot izvÄ“rtÄ“jusi... jau trÄ«s gadus iepriekš. TomÄ“r vienÄ«gie, kas tobrÄ«d satraucās, bija labi ja daži interneta portālu apmeklÄ“tāji, kas paziņoja, ka šÄdus secinājumus spÄ“tu sacerÄ“t gandrÄ«z vai par baltu velti.

Taču, tā kā gudrinieki bija anonÄ«mi, bet pilnais ziņojuma teksts vÄ“l ilgi pÄ“c tam nebija pieejams, turklāt bija gaidāmi vÄ“l trÄ«s, neviens par to Ä«paši nesatraucās un vÄ“rā neņēma – un Liepājas pašvaldÄ«bas Ä«stenotās attÄ«stÄ«bas politikas analÄ«zes process uz labu laiku vienkārši tika aizmirsts. Un arÄ« tad, kad pašvaldÄ«bas un VVF Consulting sadarbÄ«bas termiņam vajadzÄ“ja bÅ«t cauri, nebÅ«t nebija tik viegli no Liepājas domes vadÄ«bas izvilināt kaut vai konsultantu gala ziņojuma tekstu – to, kurā it kā vajadzÄ“tu bÅ«t visu ieteikumu „sālij”: U. Sesks to acÄ«mredzami negribÄ«gi nosÅ«tÄ«ja tikai pÄ“c atkārtota pieprasÄ«juma.

ŠÄ« negribÄ«guma iespÄ“jamais iemesls kļuva skaidrs, jau ātri pāršÄ·irstot trÄ«spadsmit (!) lappuses garo pašas V. VÄ«Ä·es-Freibergas parakstÄ«to sacerÄ“jumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolÄ“na lÄ«meņa padomiem. „VÄ“lÄ“šanas ir tiešÄkais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesÄ«gajiem vÄ“lÄ“tājiem un viņu uz laiku izraudzÄ«tajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzÄ«votājiem vÄ“lÄ“šanu brÄ«dÄ« valdÄ«s liela neapmierināta, ir ļoti iespÄ“jams ka vismaz daļa no patreizÄ“jiem domniekiem netiktu pārvÄ“lÄ“ti. Viņu vietā tad tiktu ievÄ“lÄ“ti citi, ar cerÄ«bu ka tie labāk spÄ“s atbildÄ“t uz iedzÄ«votāju vÄ“lmÄ“m un vajadzÄ«bām,” – šÄdi, piemÄ“ram, V. VÄ«Ä·es-Freibergas iesniegtajā dokumentā analizÄ“ta vÄ“lÄ“šanu ietekme uz pašvaldÄ«bu (šeit un turpmāk saglabāta oriÄ£inālā rakstÄ«ba).

AnalizÄ“jot iedzÄ«votāju apmierinātÄ«bu ar pilsÄ“tu un tās pārvaldi, VVF Consulting bija analÄ«tiski informÄ“jusi domi, ka „diemžēl cilvÄ“ku apmierinātÄ«ba ir augstākā mÄ“rā subjektÄ«vs stāvoklis, ko lielā mÄ“rā iespaido no Domes pilnÄ«gi neatkarÄ«gi faktori, daudzi no tiem tik difÅ«zi ka ļaudis pat nespÄ“tu precÄ«zi noteikt, no kā viņu apmierinātÄ«ba vai neapmierinātÄ«ba bÅ«tu cÄ“lusies”. Vienlaikus bija Ä«paši pieminÄ“ts, ka „pilsÄ“tniekiem savus domniekus vajadzÄ“tu spÄ“t atpazÄ«t pÄ“c vārda un pÄ“c vaiga. Ja tā nav – tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vÄ“lÄ“tājiem”.

IzvÄ“rtÄ“jot pilsÄ“tnieku „apmierinātÄ«bu ar Liepājas pilsÄ“tu kā tādu”, V. VÄ«Ä·es-Freibergas uzņēmums Ä«paši bija norādÄ«jis uz pilsÄ“tas kā cilvÄ“ku roku veidojuma dotajām iespÄ“jām: „SvarÄ«gi bÅ«tu likt katram liepājniekam izjust, ka arÄ« viņam pie tā ir savi nopelni un iespÄ“jamÄ«ba šÄdā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemÄ“ram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptÄ«bu un labo stāvokli)”. Un lÄ«dzÄ«gā lÄ«menÄ« bija gan visa pārÄ“jā galaziņojuma analÄ«ze, gan arÄ« sniegtās rekomendācijas, kas brīžam bija vienkārši neizprotamas: tā, piemÄ“ram, cita starpā bija ieteikts „sakopt un izmantot” tādu pilsÄ“tas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vÄ“jš”, kā arÄ« „izvÄ“rtÄ“t, cik interesenti katru mÄ“nesi konsultÄ“ LD mājas lapu” internetā un „monitorÄ“t statistikas par Interneta pieejamÄ«bu un pielietošanu Liepājā”.

Un tā tālāk, un tā tālāk – pilnā apmÄ“rā labi atalgoto konsultantu galaziņojums izlasāms šÄ«s grāmatas pielikumā CD formātā. Turklāt vÄ“l briesmÄ«gāki par kroplo latviešu valodu un brīžam atklāti dÄ«vainajiem konstatÄ“jumiem bija, maigi izsakoties, diezgan primitÄ«vie ieteikumi, ko Liepājas pašvaldÄ«bai par vairāk nekā sešpadsmit tÅ«kstošiem nodokļu maksātāju naudas lika priekšÄ kompetentie konsultanti, - tie pelnÄ«juši izklāstu visā pilnÄ«bā (jau atkal saglabāta oriÄ£inālā rakstÄ«ba):

„1. Turpināt periodiski izvÄ“rtÄ“t iedzÄ«votāju apmierinātÄ«bu ar pilsÄ“tu kā tādu, ar pārvaldes sistÄ“mu un ar tiem kas sistÄ“mu pārvalda.

2. Veicināt atsevišÄ·u domnieku aktÄ«vāku kontaktu ar vÄ“lÄ“tājiem, rÄ«kojot ar tiem regulāras tikšanās, stiprinot ciešÄku saiti ar nevalstiskām organizācijām, regulāri ņemot lÄ«dzdalÄ«bu konkrÄ“tos pasākumos pilsÄ“tas kvartālos.

3. Palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt un vairot lokālpatriotismu un lepnumu par savu pilsētu:

- Izcelt pilsÄ“tas dabiskos dotumus: jÅ«ras krasts, pludmale, daba un dzejnieku apdziedātais vÄ“jš. Tos sakopt un izmantot, piesaistÄ«t tÅ«ristus

- Pilnveidot un uzlabot cilvÄ“ka roku veidojumus: osta, kanāli, parki un Ä“ku arhitektÅ«ra. Turpināt uzlabot ceļu slikto stāvokli, informÄ“t iedzÄ«votājus kas jau paveikts un kas plānots (izdales lapiņas, domes mājas lapa). InformÄ“t iedzÄ«votājus par Liepājas lÄ«dzdalÄ«bu ES urban program projektos infrastruktÅ«ras uzlabošanai.

- Izcelt pilsētas sasniegumus kultūras laukā: koncerti, teātra izrādes, festivāli, sporta spēles, aktivizēt iedzīvotājus līdzdalībai

- Akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta

- Aicināt katru iedzÄ«votāju pielikt savu roku pilsÄ“tas sakopšanā

- Regulāri informÄ“t iedzÄ«votājus par saņemto finansÄ“jumu, panākumiem un attÄ«stÄ«bas projektu virzÄ«bu šai jomā.

4. Lai veicinātu pozitīvu gaisotni iedzīvotāju saskarsmē ar Liepājas pārvaldes amatpersonām:

- Turpināt profesionāla līmeņa apmācību visiem tiem pilsētas pārvaldes darbiniekiem kam ir saskarsme ar publiku

- Personālu sagatavot attiekties ar cieņu un pacietību pret visām sūdzībām

- Mudināt personālu vienmÄ“r izpalÄ«dzÄ“t iedzÄ«votājiem ar informāciju, pat tādu, kas neietilpst paša darbinieka tiešÄ atbildÄ«bas sfÄ“rā

- UzsvÄ“rt nepieciešamÄ«bu bÅ«t laipniem, pacietÄ«giem un izpalÄ«dzÄ«giem

- Nemitīgi atgādināt to, ka darbinieku loma un pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm.

5. Lai mazinātu darbinieku stresu un iespējamās negatīvās emocijas:

- Veikt profilaktiskas darbÄ«bas lai izvairÄ«tos no darbinieku „izdegšanas” (lai novÄ“rstu tādas problÄ“mas kā darba efektivitātes samazināšanos vai neierašanos darbā); piemÄ“ram, viena LD apmaksāta personÄ«gā vizÄ«te pie klÄ«niskā vai industriālā psihologa.

- MotivÄ“t personālu, kā piemÄ“ram ar ikgadÄ“ju konkursu par „Laipnāko un izpalÄ«dzÄ«gāko” pilsÄ“tas pārvaldes darbinieku.

6. Å…emot vÄ“rā, ka iedzÄ«votāju informÄ“šanā vÄ“l joprojām lielu lomu spÄ“lÄ“ rakstiskā informācija par konkrÄ“tiem jautājumiem

- Neskopoties ar kodolīgām un krāsainām izdales lapiņām, kas reklamē pilsētu vai sniedz informāciju par jau aizsāktiem vai vēl plānotiem nākotnes projektiem

- Nodrošināt arvien atjaunotu un vienmÄ“r aktuālu informāciju,

- Nodrošināt informatÄ«vo lapiņu brÄ«vu un Ä“rtu pieejamÄ«bu visās LD pārvaldÄ«tajās iestādÄ“s.

- Informācijas izplatÄ«šanā sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, aicinot tās pašas izvietot savu kontaktinformāciju informatÄ«vos materiālos

7. Ņemot vērā, ka arvien nozīmīgākas kļūst kontaktu iespējas ar elektroniskiem saziņu līdzekļiem:

- maksimizēt e-pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju prasmes tos izmantot

- monitorÄ“t statistikas par Interneta pieejamÄ«bu un pielietošanu Liepājā.

- izsekot, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu un kā viņi to vērtē

8. PÄ“c iespÄ“jas plaši izmantot vietÄ“jos masu mÄ“dijus (izdevumus Kurzemes Vārds un Katram liepājniekam un televÄ«zijas kanālu Dzintare) iedzÄ«votāju informÄ“šanai, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“šanai par publikas noskaņojumu vai attiecÄ«bu specifiskos jautājumos.

9.Izmantot radio dotās iespējas, jo tas ir demokrātiskākais informācijas avots visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.

10. Turpināt izdot Katram liepājniekam krievu valodas versiju, lai tā nodrošinātu informācijas pieejamÄ«bu 36% no Liepājas iedzÄ«votājiem.

11. Izmantot šo publikāciju lai nemitÄ«gi atgādinātu par Valsts valodas likuma prasÄ«bām un par latviešu valodas mācÄ«šanās vÄ“lamÄ«bu un nepieciešamÄ«bu

12. SvarÄ«gus paziņojumus ievietot bilingvāli, tā mudinot lasÄ«tājus salÄ«dzināt un palÄ“nām papildināt savu latviešu valodas vārdu krājumu

13. Pakāpeniski iekļaut Katram liepājniekam krievu valodas versijā arvien vairāk ziņojumus vai sludinājumus latviešu valodā

14. InformÄ“t krievvalodÄ«gos iedzÄ«votājus par publiski pieejamām iespÄ“jām mācÄ«ties latviešu valodu.

15. Lai izmantotu tūrisma lielo ekonomisko potenciālu

- Turpināt reklamēt Liepāju kā pievilcīgu un iecienītu tūrisma mērķi starp Latvijas iedzīvotājiem

- Izstrādāt konkrÄ“tus un detalizÄ“tus plānus Liepājas reklamÄ“šanai starp Lietuvas iedzÄ«votājiem. Nodrošināt ikgadÄ“ju Lietuvas tÅ«ristu skaita pieaugumu

- Piestrādāt pie Eiropas SavienÄ«bas un 3. valstu tÅ«ristu piesaistÄ«šanas ar aktÄ«vām reklāmas kampaņām

- Sadarboties ar iekšzemes un ārvalstu tÅ«risma aÄ£entÅ«rām, tÅ«ru operatoriem un privātiem ceļojumu birojiem lai vecinātu Liepājas iekļaušanu Baltijas reÄ£ionā piedāvātos tÅ«risma maršrutos.”

Turklāt bija acÄ«mredzams, ka pati sacerÄ“juma autore par savu pÅ«liņu augli ir visnotaļ labās domās. „Kā var aizmirst Liepāju! Uzdevums bija izvÄ“rtÄ“t Liepājas attÄ«stÄ«bas plānus, un kopā ar savu vÄ«ru Imantu Freibergu un dÄ“lu Kārli esam iepazinušies, kā darbojas dažādas nozares un kā norit plānošana. Esam tikušies ar kultÅ«ras, izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas cilvÄ“kiem, esam izskatÄ«juši dažādu iestāžu dokumentus,” viņa lepni stāstÄ«ja, piemÄ“ram, tam pašam laikrakstam Kurzemes Vārds.

TikmÄ“r ļoti pārsteigti pÄ“c šÄ« dokumenta nākšanas klajā bija vispirms jau citi interesenti, kas konkursā bija izņēmuši tā nolikumu. „Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādÄ«jumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mÄ“s uzzinājām, ka uzvarÄ“jis ir pretendents, kurš to piedāvā par sešpadsmit tÅ«kstošiem, mÄ“s sapratām, ka pret tādu dempingu mÄ“s neko nevaram pasākt. Biju zināmā mÄ“rā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarÄ«t par šÄdu summu. Katrā ziņā tas dokuments, kas šobrÄ«d parādās atklātÄ«bā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasÄ«ts. Tur nav gandrÄ«z nekā no tā, kas tika prasÄ«ts,” skaidroja viens no pārsteigtajiem uzņēmÄ“jiem.

Ne mazāk izbrÄ«nÄ«ti bija arÄ« savas dzimtās valodas tÄ«rÄ«bas aprÅ«pÄ“tāji. „Kļūdu šajā sacerÄ“jumā ir ļoti daudz. Ä»oti daudz interpunkcijas kļūdu, respektÄ«vi – pieturzÄ«mes liktas nepareizi vai vispār nav ieliktas. Ä»oti uzkrita, ka palÄ«gteikumi nav atdalÄ«ti ar komatiem. Pat tāds palÄ«gteikums, kas sākas ar „ka”, lai gan šos palÄ«gteikumus iemācās jau pamatskolā. Divdabja teicieni nav atdalÄ«ti ar komatiem, kā arÄ« iespraudumi. Interpunkcijas kļūdas ir gandrÄ«z katrā rindkopā. Daudz dÄ«vainu teikuma konstrukciju, piemÄ“ram, „no lÄ«dzekļu sadales skatu punkta”. „Vadoties no izveiktām aptaujām” – galÄ«gi nepieņemama forma, šÄ·iet aizgÅ«ta no krievu valodas. Man radās iespaids, ka šo tekstu ir rakstÄ«jis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā lÄ«menÄ«. Ja šÄdu darbu iesniegtu vidusskolnieks, tad atzÄ«me par valodu svārstÄ«tos starp trÄ«s un četri,” atzinumu vÄ“rtÄ“ja kāda Iecavas skolotāja.

Nedaudz stomÄ«gi bija pat korupcijas „profesionālie apkarotāji”, kas parasti bija kā klints stāvÄ“juši V. VÄ«Ä·es-Freibergas pozÄ«cijās, - lai gan joprojām centās dokumentā atrast arÄ« ko atzÄ«stamu. Tā, piemÄ“ram, sabiedrÄ«bas par atklātÄ«bu Delna padomes locekle Inese Voika Ä«paši pievÄ“rsa uzmanÄ«bu tam, ka „dokumenta pirmajā lappusÄ“ rakstÄ«ts, ka tas ir ceturtais no četriem ziņojumiem, tādēļ nevar teikt, ka ir 13 lappuses par 16 tÅ«kstošiem latu” un ka „par pārÄ“jo dokumentu tapšanas metodiku, rekomendāciju kvalitāti utt. nav iespÄ“jams spriest, lÄ«dz ar to ir neiespÄ“jami izteikt viedokli par visa pasÅ«tÄ«juma kvalitāti”.

TomÄ“r pat šÄ« Delnas pārstāve atzina, ka kā valsts pārvaldes ekspertei viņa nevar noliegt: „Parasti pÄ“tÄ«jums kalpo kā materiāls, kurā pasÅ«tÄ«tājs izmanto ne tikai rekomendācijas, bet arÄ« pÄ“tÄ«juma faktuālo daļu, kurā apkopota informācija, uz kuras vÄ“lāk balstÄ«ti secinājumi un ieteikumi. ŠÄ« daļa dokumentā izstrādāta vāji - nav minÄ“ti gandrÄ«z nekādi fakti, kas balstÄ«tu secinājuma daļu, izņemot dažus socioloÄ£iskus mÄ“rÄ«jumus. Parasti faktuālai pÄ“tÄ«juma daļas izstrādei tiek piesaistÄ«ti jaunākie konsultanti, kas veic apjomÄ«go un diezgan tehnisko darbu, tādÄ“jādi noturot pÄ“tÄ«juma izmaksu sabalansÄ“tÄ«bu...”

VienkāršÄku risinājumu izvÄ“lÄ“jās cits pazÄ«stams korupcijas apkarošanas speciālists un pÄ“tnieks – biznesa Ä“tikas pasniedzÄ“js Atis Zakatistovs, kura uzņēmums i-bloom (otra Ä«pašniece – bijusÄ« Hansabankas vadÄ«tāja IngrÄ«da BlÅ«ma) kā reiz bija ticis pie gandrÄ«z 10 tÅ«kstošu latu vÄ“rta lÄ«guma ar valsts aÄ£entÅ«ru Jaunie „TrÄ«s brāļi” par „konsultanta pakalpojumiem par pretkorupcijas pasākumu ieviešanu un nodrošināšanu”: viņš no jebkādiem komentāriem vienkārši atteicās.

Pirmajā mirklÄ« pÄ“c šÄ« dokumenta nākšanas klajā pilnÄ«gi nopietni tika apspriests jautājums – vai vispār cienÄ«tā zinātniece un dainu pÄ“tniece varÄ“tu bÅ«t bijusi tā, kas pati šÄdi izņirgājusies ne tikai par pašvaldÄ«bas naudas saprātÄ«gu izmantošanu, bet arÄ« par dzimto latviešu valodu? Taču ātri vien atradās cilvÄ“ki, kam, izrādās, jau iepriekš bija gadÄ«jies saskarties ar Ä«sākiem vai garākiem pašas V. VÄ«Ä·es-Freibergas – bez dzejniekiem, rakstniekiem, valodniekiem vai vienkārši padomniekiem rakstÄ«tāju, pārrakstÄ«tāju un redaktoru lomā – rakstÄ«tiem tekstiem. Beigu beigās pat V. VÄ«Ä·es-Freibergas ievÄ“lÄ“šanas kādreizÄ“jie atbalstÄ«tāji atzina – jā, tas visnotaļ izskatās pÄ“c viņas... „Es izlasÄ«ju rÅ«pÄ«gi un noraidÄ«ju domu, ka to bÅ«tu rakstÄ«jis kāds cits viņas uzdevumā. Diez vai. Valodas stils tomÄ“r ir viņas ar trimdas tipiskajām teikuma veidošanas konstrukcijām. Latvijas students bÅ«tu uzrakstÄ«jis citādāk,” nosaka Māris GrÄ«nblats.

KāpÄ“c tas tā, viņaprāt, vispār notika? „KāpÄ“c tas ir vajadzÄ«gs Liepājas domei? Es pieļauju, ka nemaz nav vajadzÄ«gs. Es pieļauju, ka viņiem kāds no augšas vai kurienes ieteica, ka bÅ«tu labi, ja jÅ«s uz savu budžetu uzņemtos šÄdu slogu. Es pieļauju, ka to nav teikuši VÄ«Ä·e-Freiberga un viņas vÄ«rs, viņi nav nogājuši tik zemu, es domāju, ka to ir teikusi kāda cita amatpersona RÄ«gā. Vai jÅ«s nevarat no sava budžeta atļauties? Ai, nu, 16 tÅ«kstoši, tik daudz mÄ“s varam. Nav liela summa. MÄ“s jau bagāta pilsÄ“ta. Bet vajag kādu dokumentu pretÄ«. Jā, jā, viņa atsÅ«tÄ«s. Ja nebÅ«tu tas dokuments atsÅ«tÄ«ts, bet bÅ«tu tā nauda, tad bÅ«tu strÄ«ds, kādēļ tā nauda ir maksāta. MÄ“s nezinām, kas ir tas darbs. Labs vai slikts darbs, bet ir. Bet mÄ“s tikai tagad redzam, ka tas ir bleÄ·is. Es domāju, ka tur ir kaut kāda noruna, kuras iniciatori nav VÄ«Ä·e-Freiberga. Es domāju, ka kaut kādi cilvÄ“ki ir gribÄ“juši viņai izpatikt. Freiberga atšÄ·irÄ«bā no [Gunta] Ulmaņa bija ar distanci no cilvÄ“kiem. Es domāju, ka to noteica audzināšana un dzÄ«ve trimdā. Es zinu, ka viņai apkārt bija kaut kādi cilvÄ“ki, kas mÄ“Ä£ināja viņai izpatikt dažādās formās, nolasot viņai no acÄ«m, un nebÅ«t ne tāpÄ“c, ka viņa kaut ko prasÄ«ja. (..) Es to saskatu kā zināmu dāvanu, bet nu tā dāvana ir tāda iebojāta, slikta. Nauda jau nav milzÄ«ga, bet atstāj tādu neglÄ«tu iespaidu...”

Aptuveni tāpat notikušo skaidro arÄ« Guntars Krasts: „AttiecÄ«bā par to Liepāju, tur abas puses ir vainÄ«gas. Liepājas mÄ“rs droši vien gribÄ“ja parādÄ«ties Freibergas sabiedrÄ«bā un kļūt populārāks, mīļāks savā pilsÄ“tā, un tad viņš aicināja un tad kopā staigāja – dažās vietās kopā parādÄ«jās un tādā veidā sev izdarÄ«ja tādu kā PR pakalpojumu. VarbÅ«t viņam vairāk neko nevajadzÄ“ja. Tad ir jājautā, kādēļ Liepājas dome un pārÄ“jie akceptÄ“ja tādu lÄ«gumu un beigu produktu, teiksim tā. Tas ir mazliet dÄ«vaini, jo patiesÄ«bā galvenais bija sevi iezÄ«mÄ“t blakām viņai, - tā man teikuši liepājnieki.”

Bija tomÄ“r vismaz viens cilvÄ“ks, kurš „pÄ“tÄ«juma” kvalitātÄ“ nesaskatÄ«ja ne mazāko problÄ“mu. Turklāt tā nemaz nebija pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga, - šis cilvÄ“ks bija galvenais „pÄ“tÄ«juma” pasÅ«tÄ«tājs U. Sesks, kurš vispirms jau paziņoja, ka Liepājas domes speciālistiem vÄ“l vismaz vairākus mÄ“nešus vajadzÄ“s pÄ“tÄ«t, kuri ieteikumi no eksprezidentes uzņēmuma radÄ«tā domraksta ir „vÄ“rā ņemami”, - svarÄ«gi esot ņemt vÄ“rā, ka „ziņojums ir tikai vienu ekspertu ieteikums, un mÄ“s vÄ“rtÄ“sim, ko no šiem padomiem ņemt vÄ“rā. Pašlaik Liepājas domes speciālisti labklājÄ«bas, sociālajā, komunikāciju, attÄ«stÄ«bas departamentos izvÄ“rtÄ“, kuri no šiem ieteikumiem ir vÄ“rā ņemami”. Turklāt, ņemot vÄ“rā, ka ne jau visi liepājnieki, iepazÄ«stoties ar 16 tÅ«kstošus latu izmaksājušo sacerÄ“jumu, varÄ“tu bÅ«t lÄ«dzÄ«gās domās, U. Sesks izšÄ·Ä«rās par izlÄ“mÄ«gāku rÄ«cÄ«bu – jau 2008. gada 10. oktobrÄ« VVF Consulting „dokumentÄ“tajiem darba rezultātiem” uz gadu tika noteikts... ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss.

TikmÄ“r lÄ«dzÄ«gi kā gadÄ«jumā ar „pazudušajiem” pulksteņiem un statusu brÄ«numaini mainÄ«jušo gleznu arÄ« šajā situācijā tiesÄ«bsargāšanas iestādes un valsts Ä«pašuma sargu izrādÄ«tā interese bija visnotaļ atturÄ«ga. Ingunas Sudrabas vadÄ«tā Valsts kontrole paziņoja, ka varbÅ«t šo gadÄ«jumu vajadzÄ“tu pārbaudÄ«t, bet varbÅ«t arÄ« nevajadzÄ“tu. Savukārt Ekonomikas policija kriminālprocesu gan sāka, taču pÄ“c visnotaļ formālas izmeklÄ“šanas noskaidroja, ka „SIA VVF Consulting sniedza savus pakalpojumus, atbilstoši lÄ«guma nosacÄ«jumiem 4 etapos un samaksu par saņemto pasÅ«tÄ«jumu saņēma 4 atsevišÄ·os maksājumos, pÄ“c katra etapa noslÄ“dzot pieņemšanas nodošanas aktu un atskaiti par paveiktajiem darbiem”. Savukārt noslÄ“dzošajā daļā bijis „vispusÄ«gi norādÄ«ts uz darba gaitā apskatÄ«tajiem un izvÄ“rtÄ“tajiem jautājumiem”, turklāt „pasÅ«tÄ«juma lietas materiāli tiek izmantoti lÄ«dz pat šim brÄ«dim Liepājas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas darbā”.

Jā, bet ko tad par visu šo gadÄ«jumu, kas tik uzskatāmi raksturoja bijušÄs augstās personas pÄ“cprezidentÅ«ras gatavÄ«bu kļūt par korÄ·i jebkuram pudeles kakliņam, teica pati V. VÄ«Ä·e-Freiberga? Kaut gan pat I. Voika nespÄ“ja nenorādÄ«t, ka, viņasprāt, „arÄ« pašai firmai no savas reputācijas viedokļa ir bÅ«tiski, lai šis gadÄ«jums tiktu izvÄ“rtÄ“ts”, eksprezidente tāpat kā gadÄ«jumā ar dzÄ«vokli, pulksteņiem un glezniņu arÄ« šoreiz izvÄ“lÄ“jās pārbaudÄ«tu taktiku – vienkārši klusÄ“t un nesniegt atbildi ne uz jautājumu, kā bijusÄ« valsts galva, kas bieži izteikusies par nepieciešamÄ«bu godprātÄ«gi tÄ“rÄ“t valsts lÄ«dzekļus, vÄ“rtÄ“ Liepājas domei iesniegto dokumentu, ne uz apvaicāšanos, vai, viņasprāt, pašvaldÄ«bas nauda ir iztÄ“rÄ“ta lietderÄ«gi un darbs ir padarÄ«ts kvalitatÄ«vi, ne uz, iespÄ“jams, personiski visnetÄ«kamāko jautājumu – kāpÄ“c gan eksprezidentes iesniegtais galaziņojums uzrakstÄ«ts ar tādu necieņu pret literāro latviešu valodu.

Tiesa, par sava veida – kaut ironisku – atbildi varÄ“ja uzskatÄ«t eksprezidentes teikto intervijā žurnālam Patiesā DzÄ«ve, atminoties savus jaunÄ«bas gadus: „Viktorijas koledžā bija literārais žurnāls, un viņi teica, jÅ«s kā franču kluba prezidente varÄ“tu ko uzrakstÄ«t franciski, vajag vienu literāru darbu. Es gan teicu, ka neesmu literāte, bet psiholoÄ£ijas studente. TomÄ“r iekritu, kā jau tipiski mÄ“dzu to darÄ«t, uz kādu interesantu priekšlikumu, kad mani, pārliecina, ka tas ir svarÄ«gi. SÄ“dos, rakstÄ«ju un ar lielām mokām izzÄ«du no pirksta...”

Šajā vietā stāsts par „Liepājas vÄ“ja sakārtošanu” arÄ« bÅ«tu beidzies, - taču diemžēl nebeidzās vis. Gadu pÄ“c 2008. gada 10. oktobra ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss visiem ar VVF Consulting sniegtajiem pakalpojumiem saistÄ«tajiem dokumentiem tika noņemts, un tad arÄ« beidzot U. Seskam un viņa lÄ«dzgaitniekiem zuda pamats vÄ“l ilgāk liegt sabiedrÄ«bai pieeju šiem dokumentiem. VÄ“l tikai nācās nedaudz sarakstÄ«ties ar pašvaldÄ«bu, nomaksāt tai dokumentu kopÄ“šanas izmaksas, - un gadu slÄ“ptie VVF Consulting padomi beidzot varÄ“ja sākt ceļu pie sabiedrÄ«bas.

No pirmā acu uzmetiena eksprezidentes kompānijas starpziņojumi gan bija tikpat virspusÄ«gi un frāžaini kā atklātÄ«bā jau nonākušais gala ziņojums, taču ļoti izskatÄ«jās kāda redaktora apstrādāti: „pÄ“rļu” bija nesalÄ«dzināmi mazāk (kaut no tiem varÄ“ja uzzināt, ka, piemÄ“ram, „genocÄ«ds pret Liepājas un apkārtnes ebrejiem, čigāniem un garā vājiem ir grafiski izskanÄ“jis visas pasaules holokausta muzejos”), bet valoda – kaut kancelejiska, bet nesalÄ«dzināmi latviskāka nekā bÄ“dÄ«gi slavenais „sacerÄ“jums”. Turklāt kļuva skaidrs, ka sešpadsmit tÅ«kstošus latu Liepājas pašvaldÄ«ba samaksājusi nevis par trÄ«spadsmit lappušu „sacerÄ“jumu” – ekspertu galaziņojumu, bet arÄ« par vairākām pārrunām un vÄ“l trim kopumā nepilnas 22 lappuses gariem starpziņojumiem.

Taču... lÄ«dz ar starpziņojumiem Liepājas pašvaldÄ«bas vadÄ«ba bija spiesta publiskot arÄ« visu ar V. VÄ«Ä·es-Freibergas un viņas dzÄ«vesbiedra Imanta Freiberga lÄ«dzdalÄ«bu notikušo darba apspriežu protokolus. Un... salÄ«dzinot šos domes priekšsÄ“dÄ“tāja padomnieces Ievas Pukas un palÄ«dzes Vitas PlÅ«ksnas rakstÄ«tos un parakstÄ«tos protokolus ar VVF Consulting vÄ“lāk iesniegtajiem ziņojumiem, atklājās nevis dÄ«vainas, bet vienkārši satriecošas sakritÄ«bas.

LÅ«k, fragments no 2008. gada 4. februārÄ« pulksten 12 notikušÄs darba apspriedes protokola (protokolÄ“jusi un parakstÄ«jusi I. Puka; saglabāta oriÄ£inālā rakstÄ«ba) par sanāksmes secinājumiem un priekšlikumiem: „PastāvošÄs ekonomiskās krÄ«zes situācijā Liepājas pilsÄ“tai bÅ«tu Ä«paši aktÄ«vi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investÄ«ciju piesaisti. Å…emot vÄ“rā paredzami pieaugošo slogu uz pilsÄ“tas sociālo budžetu, ieteicams bÅ«tu ieguldÄ«t programmās, kas mudinātu iedzÄ«votājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vÄ“l vairāk uz uzņēmÄ“jdarbÄ«bas uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam bÅ«tu vajadzÄ«gi tikai mikrokredÄ«ti, lai tos uzsāktu. PilsÄ“tai bÅ«tu vÄ“lams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācÄ«bu un atbalstu topošiem uzņēmÄ“jiem vai uzņēmÄ“jām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietÄ“m.”

 Bet, lÅ«k, fragments no prāvo naudu maksājušajiem VVF Consulting padomiem, kas 2008. gada 15. maijā Liepājas domei iesniegti 2. ziņojumā ar nosaukumu „Liepājas pilsÄ“tas Domes Liepājas pilsÄ“tas sociāli ekonomiskās attÄ«stÄ«bas programmas 2008.- 2014. gadam IZVÄ’RTÄ’JUMS UN PÄ€RDOMAS”: „PastāvošÄs ekonomiskās krÄ«zes situācijā Liepājas pilsÄ“tai bÅ«tu Ä«paši aktÄ«vi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investÄ«ciju piesaisti. Å…emot vÄ“rā paredzami pieaugošo slogu uz pilsÄ“tas sociālo budžetu, ieteicams bÅ«tu ieguldÄ«t programmās kās mudinātu iedzÄ«votājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vÄ“l vairāk uz uzņēmÄ“jdarbÄ«bas uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam bÅ«tu vajadzÄ«gi tikai mikrokredÄ«ti, lai tos uzsāktu. PilsÄ“tai bÅ«tu vÄ“lams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācÄ«bu un atbalstu topošiem uzņēmÄ“jiem vai uzņēmÄ“jām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietÄ“m.”

Nav grÅ«ti pamanÄ«t, ka abi teksti ir pilnÄ«gi identiski – vārds vārdā, burts burtā, pieturzÄ«me pieturzÄ«mÄ“: tur, kur komatu nav gribÄ“jies likt I. Pukai (piemÄ“ram, sākoties palÄ«gteikumiem), to nav likusi arÄ« V. VÄ«Ä·e-Freiberga. VienÄ«gā atšÄ·irÄ«ba – I. Pukas parakstÄ«tajā protokolā vietā „programmās kās mudinātu” jau ar roku nosvÄ«trota garumzÄ«me virs „ā” vārdā „kās” un pirms tā arÄ« ielikts nepieciešamais komats; taču, tā kā teksts acÄ«mredzot VVF Consulting virzienā ceļojis elektroniskā formā, eksperte-eksprezidente arÄ« šo kļūdu atstājusi tā, kā tā bija I. Pukas rakstÄ«tā protokola drukātajā formā. Citādi vienÄ«gā atšÄ·irÄ«ba – I. Puka protokolu rakstÄ«jusi 4. februārÄ«, bet V. VÄ«Ä·e-Freiberga protokola daļu kā savus padomus iesniegusi 15. maijā.

Vai neticama, taču teorÄ“tiski iespÄ“jama sakritÄ«ba – bet varbÅ«t kārtÄ“jā ļauno spÄ“ku sazvÄ“restÄ«ba pret eksprezidenti? Otro versiju apgāž vienkāršais fakts, ka visi minÄ“tie dokumenti – kā protokols, tā vÄ“rtÄ«gie V. VÄ«Ä·es-Freibergas padomi, - ir ne tikai kārtÄ«gi parakstÄ«ti, bet arÄ« saņemti kā oficiālas kopijas ierakstÄ«tā sÅ«tÄ«jumā no Liepājas pašvaldÄ«bas. Savukārt pirmo – apstāklis, ka šÄ« nebÅ«t nav vienÄ«gā sakritÄ«ba; patiesÄ«bā pirmie trÄ«s VVF Consulting starpziņojumi caurcaurÄ“m izskatās kā nolaizÄ«ti no Liepājas pašvaldÄ«bas pārstāves rakstÄ«tajiem protokoliem, - rodas iespaids, ka dārgo padomu „autore” tos lielākoties lāga pat nav pārlasÄ«jusi. Te bÅ«s vÄ“l pāris piemÄ“ri no citiem protokoliem un citiem starpziņojumiem.

LÅ«k, fragments no šoreiz nevis I. Pukas, bet gan U. Seska palÄ«dzes V. PlÅ«ksnas parakstÄ«tā 2008. gada 25. februāra darba apspriedes kopsavilkuma protokola sadaļas „Secinājumi un priekšlikumi”: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzÄ«tiem mÄ“rÄ·iem un prioritātÄ“m. Kā nākamo soli varÄ“tu ieteikt rÅ«pÄ«gi piestrādāt pie ciešÄkas koordinācijas atsevišÄ·o virzienu starpā. It Ä«paši skaidri šÄda nepieciešamÄ«ba iezÄ«mÄ“jas sadarbÄ«bā starp sabiedrÄ«bas un labklājÄ«bas virzieniem, kur vairākas atbildÄ«bas jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

Un...izrādās, ka telepātiskā saite V. VÄ«Ä·ei-Freibergai bijusi arÄ« ar šo domes pārstāvi – lÅ«k, fragments no VVF Consulting pirmā starpziņojuma „Liepājas pilsÄ“tas sociāli ekonomiskās attÄ«stÄ«bas programmas 2008.-2014. gadam IZVÄ’RTÄ’JUMS UN PÄ€RDOMAS”, kas datÄ“ts ar 2008. gada 21. martu. V. VÄ«Ä·es-Freibergas parakstÄ«tā dokumenta fragments sadaļā „Komentāri un ieteikumi” jau atkal ir identisks – burts burtā: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzÄ«tiem mÄ“rÄ·iem un prioritātÄ“m. Kā nākamo soli varÄ“tu ieteikt rÅ«pÄ«gi piestrādāt pie ciešÄkas koordinācijas atsevišÄ·o virzienu starpā. It Ä«paši skaidri šÄda nepieciešamÄ«ba iezÄ«mÄ“jas sadarbÄ«bā starp sabiedrÄ«bas un labklājÄ«bas virzieniem, kur vairākas atbildÄ«bas jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

LÅ«k, atkal apjomÄ«gs fragments no I. Pukas parakstÄ«ta 25. februāra apspriedes protokola (kas turklāt, izņemot pirmos divus vārdus, tiek dublÄ“ts arÄ« 26. februārÄ« notikušas apspriedes protokolā): „IzglÄ«tÄ«bas jomā apsveicama ir Liepājas PedagoÄ£ijas akadÄ“mijas vÄ“lme iegÅ«t universitātes statusu. ŠÄda statusa maiņa uzliks iestādei arÄ« daudz augstākas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz mācÄ«bspÄ“ku kvalifikācijā un atalgojumu. Jaunajai universitātei vÄ“l ilgi bÅ«s vajadzÄ«gs nopietns pilsÄ“tas domes atbalsts un palÄ«dzÄ«ba to reklamÄ“t Liepājas un reÄ£iona iedzÄ«votāju vidÅ«. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldÄ«jums no pilsÄ“tas puses, kas palÄ«dzÄ“s tai nodrošināt kvalificÄ“tu darbaspÄ“ku gan pašvaldÄ«bas, gan privātuzņēmÄ“ju vajadzÄ«bām. Å…emot vÄ“rā Liepājas lielo uzņēmumu Ä«patsvaru pilsÄ“tas ekonomijā (metalurÄ£ija, tekstili), svarÄ«gi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem bÅ«tu pieejams kvalificÄ“ts profesionāls darbaspÄ“ks. Tādēļ jāpiegriež vÄ“rÄ«ba vidusskolas un augstskolas lÄ«meņa profesionālai izglÄ«tÄ«bai. Ieteicama sadarbÄ«ba ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecÄ«bā uz vajadzÄ«go speciālistu mācÄ«bu saturu un lÄ«dzfinansÄ“jumu, piemÄ“ram, ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Bet te – fragments no atkal V. VÄ«Ä·es-Freibergas personiski parakstÄ«tā starpziņojuma Nr. 1. Šoreiz gan eksperti ir devuši arÄ« savu personisko ieguldÄ«jumu – protokola tekstā ielabotas pāris gramatiskas kļūdas (tiesa, uz beigām labotāji acÄ«mredzami paguruši). Taču citādi dārgi maksājušais padomu teksts ir identisks – salÄ«dziniet paši: „IzglÄ«tÄ«bas jomā apsveicama ir Liepājas PedagoÄ£ijas akadÄ“mijas vÄ“lme iegÅ«t universitātes statusu, taču jāsaprot, ka šÄda statusa maiņa uzliks iestādei arÄ« daudz augstākas prasÄ«bas attiecÄ«bā uz mācÄ«bspÄ“ku kvalifikācijām un atalgojumu. Jaunajai universitātei vÄ“l ilgi bÅ«s vajadzÄ«gs nopietns pilsÄ“tas domes atbalsts un palÄ«dzÄ«ba to reklamÄ“t Liepājas un reÄ£iona iedzÄ«votāju vidÅ«. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldÄ«jums no pilsÄ“tas puses, kas palÄ«dzÄ“s tai nodrošināt kvalificÄ“tu darbaspÄ“ku gan pašvaldÄ«bas, gan privātuzņēmÄ“ju vajadzÄ«bām. Å…emot vÄ“rā Liepājas lielo uzņēmumu Ä«patsvaru pilsÄ“tas ekonomijā (metalurÄ£ija, tekstili), svarÄ«gi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem bÅ«tu pieejams kvalificÄ“ts profesionāls darbaspÄ“ks. Tādēļ jāpiegriež vÄ“rÄ«ba vidusskolas un augstskolas lÄ«meņa profesionālai izglÄ«tÄ«bai. Ieteicama sadarbÄ«ba ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecÄ«bā uz vajadzÄ«go speciālistu mācÄ«bu saturu un lÄ«dzfinansÄ“jumu, piem. ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Un tā tālāk, un tā tālāk - uzcÄ«tÄ«gāks un neticÄ«gāks lasÄ«tājs tālāk var vingrināties pats, salÄ«dzinot darba apspriežu protokolus (kopā, spriežot pÄ“c tiem, dārgie konsultanti pÄ“tniecÄ«bu uz vietas Liepājā veikuši veselas sešas dienas) ar ziņojumiem, kuri visi atrodami šai grāmatai pievienotajā CD. Savukārt pārÄ“jie var paši izdarÄ«t secinājumus par to, cik patiesÄ«ga bija eksprezidente, tai pašÄ 2008. gadā žurnālam Patiesā DzÄ«ve apliecinot: „Biju gatava nenormāli strādāt. (..) Visu mūžu kā zirgs esmu strādājusi, un arÄ« psiholoÄ£iski es esmu, kas esmu...” Tā vien šÄ·iet, ka gadi varas virtuvÄ“ savu bija paveikuši.