Iesaki rakstu:

12. Saeima nešaubÄ«gi ieies Latvijas valsts vÄ“sturÄ“, jo aizvadÄ«tajā nedēļā tika pieņemts VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma likums, kas pÄ“c likuma definÄ«cijas ir likumdevÄ“ja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatÄ«vais akts, kam piemÄ«t vislielākais juridiskais spÄ“ks, un likumdevÄ“js ar likumu izsaka tautas gribu. GrÅ«ti ir pateikt, kam tieši atbilst jaunais likums un vai tas tika pieņemts sabiedrÄ«bas interesÄ“s, jo pat veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša atzÄ«st, ka "pÄ“c kāda laika radÄ«sies nepieciešamÄ«ba to pielāgot reālajai dzÄ«vei", kas principā vÄ“rtÄ“jama kā nozares atbildÄ«gā ministra fenomenāla atklāsme.

To, ka šis likums ir brāķis, zina ikviens, kas to ir lasÄ«jis vai nedaudz saskāries, labojumi no Saeimas puses ir veikti visos pantos, turklāt to vajadzÄ“s darÄ«t vÄ“l, un tas tiek uzticÄ“ts pie premjera Māra Kučinska izveidotai darba grupai, - jau nākamā gada aprÄ«lÄ« tiek gaidÄ«ts pirmais ziņojums. Kā galvenais arguments likuma pieņemšanai ir tā sasaite ar mediÄ·u algām, kaut citām valsts finansÄ“tām nozarÄ“m tāda likuma nav, bet finansÄ“jumu un algas tās saņem. Tā ka Ä«stenais iemesls noteikti ir cits.

Latvija pretÄ“ji vispārÄ“jiem Pasaules VeselÄ«bas organizācijas un citu ekspertu atzinumiem nevis iet uz universālo veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, lai uzlabotu tā jau vissliktākos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rādÄ«tājus ES, bet pretÄ“ji un mediÄ·us grib piesaistÄ«t nodokļu inspektoru lomai. ArÄ« tad, ja mediÄ·i redzÄ“s, ka cilvÄ“kam nepieciešama ārstÄ“šana slimnÄ«cā vai kādi dārgi izmeklÄ“jumi, tad nebÅ«s iespÄ“jas palÄ«dzÄ“t, ja pacients bÅ«s iedzÄ«votāju nemaksātāju skaitā un ar neregulāriem zemiem ienākumiem, kas traucÄ“ atbilst bezdarbnieku statusam, vai arÄ« bezdarbnieku skaits augs tik strauji, ka graus premjera ekonomiskos izaugsmes rādÄ«tājus.

Maz ticams, ka likums atrisinās pastāvošo kvotu sistÄ“mu, tieši pretÄ“ji – var sākties nebeidzami tiesu darbi, iedzÄ«votāji pieprasÄ«s kompensācijas par valsts solÄ«jumu nepildÄ«šanu vai kompensÄ“t privātos maksājumus, kam bÅ«tu jābÅ«t garantÄ“tiem no valsts puses. ValdošÄ koalÄ«cija neslÄ“pj, ka naudas trÅ«kst un no kaut kā ir jāpaņem. Kas ir visvieglāk - paņemt no pelnošiem cilvÄ“kiem, paaugstinot sociālo nodokli un nemainÄ«gi augstus saglabājot lÄ«dzmaksājumus, uz ko ir aizrādÄ«jis OECD, un pacientu iemaksas. Ja kādam ir ko maksāt, lai maksā, jo par izlietojumu un sistÄ“mas efektivitāti likumā nav ne vārda.

Kaut arÄ« naudas apjoms pieaug no iedzÄ«votāju nodokļiem un budžeta deficÄ«ta atkāpes, par to sadalÄ«šanu tiek runāts tikai tagad. Skepse mediÄ·os par algu pielikumu ir pamatota, jo šobrÄ«d jau mediÄ·i saņem VeselÄ«bas ministrijas (VM) "lielās" algas, ko veido pamatalga ar dažādām piemaksām pÄ“c veselÄ«bas iestāžu vadÄ«bas ieskatiem. Tad šobrÄ«d, nosakot pamatalgu, var tikt saglabātas tikai Darba likumā noteiktās obligātās piemaksas par darbu naktÄ«s, svÄ“tku dienās, virsstundas, kuras gan atšÄ·irÄ«bā no citu profesiju darbiniekiem vÄ“l joprojām netiek apmaksātas dubultā.

LÄ«dz ar to ir lielas ļoti variāciju iespÄ“jas. ArÄ« ambulatorajā sektorā, kur gan faktiski neviens speciālists nestrādā pilnu slodzi vienā darba vietā. Kas un kā notiks šajā sistÄ“mas daļā, kas pārsvarā pieder privātajai medicÄ«nai, ir grÅ«ti paredzÄ“t. ArÄ« privātas laboratorijas jau šobrÄ«d veiksmÄ«gi ir izveidojušas samaksas sistÄ“mu, ik gadu gÅ«stot miljonu peļņu, - arÄ« šeit ir ierÄ“Ä·ināts algu pielikums, kas tiek iekļauts katrā izmeklÄ“juma parametrā tieši tāpat kā radioloÄ£ijas izmeklÄ“jumu sadaļā.

Vai papildu nauda aizies algās, peļņa vai infrastruktÅ«rā, rādÄ«s tikai nākamā gada finanšu rādÄ«tāji un katras iestādes grāmatveža veiklÄ«ba.

VeselÄ«bas ministrei A.ÄŒakšai neveicas arÄ« ar budžeta deficÄ«ta atkāpi 113 miljonu eiro apmÄ“rā, kura BriselÄ“ tika izcÄ«nÄ«ta jau pagājušÄ gada rudenÄ«. Publiski tiek pausts, ka tā ir strukturālām reformām, taču faktiski tās ir A.ÄŒakšas vienpersonÄ«gi virzÄ«tas aktivitātes, palielinot finansÄ“jumu vienai vai otrai veselÄ«bas jomai bez konkrÄ“ta pamatojuma un izvÄ“rtÄ“juma sabiedriskā apspriešanā.

Kaut arÄ« par naudu zināms jau vairāk nekā gadu, VM lÄ«dzÄ«gi kā ar ES struktÅ«rfondu projektiem visu ir atstājusi uz gada pÄ“dÄ“jo nedēļu, lai piedāvāto plānu nevienam nebÅ«tu laika vai iespÄ“ju apstrÄ«dÄ“t, jo daudzas no aktivitātÄ“m ir iekļautas MK 1529 noteikumu projektā par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«bu, uz kā pamata tiek slÄ“gti lÄ«gumu par valsts pakalpojumu sniegšanu no 2018. gada 1. janvāra, tai skaitā Ä£imenes ārsta kapitācijas naudas pieaugums, sasolÄ«tie jaunie kompensÄ“jamie medikamenti, aknu transplantācija, onkoloÄ£ijas "zaļais koridors" un inovatÄ«vie medikamenti u.c.

Uz šo brÄ«di tie ir tukši A.ÄŒakšas solÄ«jumi, jo vairāk nekā gada laikā nav iesniegts pamatojums, ieguvums un detalizÄ“ts izlietojums, kas apstiprināts Finanšu ministrijā. Turklāt nevienā aktivitātÄ“ tā arÄ« nav nekādas reformas, jo iedzÄ«votāju mūža ilgums pieaug neatkarÄ«gi no A.ÄŒakšas aktivitātÄ“m, bet tāpat ir Ä«sākais ES.

GrÅ«ti pat atbilstoši raksturot šÄdu A.ÄŒakšas vieglprātÄ«bu un bezatbildÄ«gu spÄ“lÄ“šanos ar cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bām, jo dokumenti vÄ“l ir jāapstiprina Saeimā un Ministru kabinetā. Jau vienu reizi A.ÄŒakša piekrāpa mirstošus aknu transplantācijas slimniekus, atsakot naudu operācijām, tagad tā jau bÅ«s otrā reize. Un tas nav bezjÄ“dzÄ«gs likums, kas uz šo brÄ«di nevienu dzÄ«vÄ«bu neietekmÄ“, - aiz katra solÄ«juma ir slimÄ«bas skarts pacients ar savu Ä£imeni un tuviniekiem, kuri jau atkal cer. Laikam jau A.ÄŒakšai Baibas Barones vārds vairs neko neizsaka...

Nezinu vai kādā pasaules valstÄ« ir šÄds veselÄ«bas ministrs un vai vÄ“l kaut kur valdÄ«bas vadÄ«tājs tik mierÄ«gi attiecas pret veselÄ«bas nozares ministrijas un ministra bezdarbÄ«bu, taču ZZS premjera M.Kučinska darba stils rāda, ka viņam tā ir ikdiena. Nudien, pārsteidz nekaunÄ«ba, ar kādu uz slimu cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina tiek virzÄ«tas merkantilas intereses, kur pacients ir tikai aizsegs, lai piekļūtu naudas resursam.