Iesaki rakstu:

Kādēļ prezidents nepiedeva Ansim? Tādēļ, ka visa izmeklÄ“šana 13. janvāra lietā sastāvÄ“ja no daudziem likumpārkāpumiem, ko veikušas personas, kurām pienāktos atbildÄ“t par likumu burta un gara ievÄ“rošanu. Un Ansis izrādÄ«jās tas lakmusa papÄ«rÄ«tis, kam nācās šos pārkāpumus izgaismot - par paša veselÄ«bas cenu.

Kam gan patÄ«kami šÄdu situāciju atzÄ«t? Īpaši nepatÄ«kami tas prezidentam - sabiedriskā taisnÄ«guma garantam. Ansi neapžēloja arÄ« tādēļ, ka nāktos skart milzÄ«gu likuma idejas nesÄ“ju slāni un sabiedriskās domas veidotājus, piemÄ“ram, dažus LETAs žurnālistus, kuri arÄ« nu jau gadiem ilgi sviedriem vaigā nopÅ«las demonizÄ“t tos dažus desmitus cilvÄ“ku, kas nebaidÄ«jās skaļi izkliegt to visu, ko mÅ«su vairums atzina klusÄ“jot.

Ticu, ka daži no viņiem patiešÄm pārkāpuši Krimināllikumu. Taču tie, ar kuriem man nācies sastapties pÄ“dÄ“jo gadu laikā, nebija noziedznieki. LÄ«dz 2009. gada notikumiem šie cilvÄ“ki nebija ar Ansi pazÄ«stami, viņus „sapazÄ«stināja” prokurore Vita Hutore, gluži formāli saliekot kopā „apsÅ«dzÄ«bas grupās”.

Nevis noziedznieki, bet nelaimÄ«gi cilvÄ“ki, ko (ne)likumÄ«bas zobratos maluši jaunie Saeimas saimnieki - tie, kuri nonāca pie varas šo cilvÄ“ku cīņas rezultātā. Viens no viņiem pÄ“c cietuma izbraucis no Latvijas. Viņa aizvainotÄ«ba ir tik dziļa, ka droši vien nekādi valsts projekti nespÄ“s viņu atvilināt pie mums atpakaļ. Cits, sekmÄ«gs pasniedzÄ“js ar daudzu gadu stāžu, tagad strādā par sÄ“tnieku.

Prezidentam piemÄ«t savāda taisnÄ«guma izjÅ«ta - viņš aicina Ansi sodÄ«t „pilnā apjomā” kā visus vainÄ«gos… Bet vajadzÄ“tu pieprasÄ«t taisnÄ«guma atjaunošanu attieksmÄ“ pret katru šim kaunpilnajam politiskajam procesam pakļauto. Jārada neatkarÄ«ga juridiska komisija, kura apkopo visas pretenzijas un spÄ“j pieņemt lÄ“mumus, kas balstÄ«ti uz likumiem un uz nopietnu pierādÄ«jumu bāzi, nevis uz „tālruņtiesÄ«bām” un atriebÄ«bas alkām, uz bijušo un tagadÄ“jo amatpersonu bailÄ“m no atbildÄ«bas.

Prezidenta kungs, TV intervijā jÅ«s argumentÄ“jāt, ka Ansim jāsēž cietumā taisnÄ«guma vārdā. Prezidents negrib apžēlot Ansi tāpÄ“c, ka grib bÅ«t godÄ«gs pret pārÄ“jiem procesa dalÄ«bniekiem, kuri sodu jau izcietuši. Vai bÅ«tu taisnÄ«gāk, ja policista šauta gumijas lode padarÄ«tu par invalÄ«diem daudzus, nevis tikai vienu protestu dalÄ«bnieku?! MinÄ“ju, ka pazÄ«stu vairākus cilvÄ“kus, kuri par dalÄ«bu 2009. gada protestos jau ir izcietuši sodus un nevar to Latvijas valstij piedot, jÅ«tas atstumti, piekrāpti un - nenovÄ“l to pašu Ansim. Par taisnÄ«gu viņi atzÄ«tu tiesu procesu pārskatÄ«šanu.

Prezidents minÄ“ja, ka Ansim desmit gadu laikā uzkrājies 20 administratÄ«vu pārkāpumu… Jā, par administratÄ«vajiem pārkāpumiem ir gan paredzÄ“ta sodāmÄ«ba, taču tā tiek dzÄ“sta jau pÄ“c gada. Un pÄ“dÄ“jā gada laikā Ansim taču bija liegta iespÄ“ja kārtot savas saimnieciskās saistÄ«bas! TāpÄ“c atsevišÄ·as personas un organizācijas pret viņu varÄ“ja ierosināt administratÄ«vas lietas un tagad ar tiesu izpildÄ«tājas Inetas Podiņas palÄ«dzÄ«bu ievāc no viņa „nodevas”...

No matemātiÄ·a, lingvista, Eiropas tautu folkloras pÄ“tnieka un izdevÄ“ja, muzikanta, kurš nešÄ·Ä«rās no bajāna un plÄ“šenÄ“m, tiesu sistÄ“ma astoņos gados iztaisÄ«jusi ĪPAŠI BĪSTAMU KRIMINÄ€LNOZIEDZNIEKU. Tik bÄ«stamu, ka Latvijas tiesvedÄ«bas kolÄ“Ä£i ÄŒehijā jutās spiesti vadāt viņu pa cietumu ne tikai roku dzelžos, bet arÄ« „kāju važās”, kas instrukcijā paredzÄ“tas Ä«pašos gadÄ«jumos.

Kad radās ideja apklusināt viņu, fiziski sakropļojot - nu, kas tur, ko ceremonÄ“ties, ja viņa paša valsts raksturo viņu kā Ä«paši bÄ«stamu. Viņu, kruÄ·iem padusÄ“, uz pilsÄ“tas poliklÄ«niku pavadÄ«ja četri Ä«pašÄs vienÄ«bas kaujinieki ar automātiem, bruņuvestÄ“s, Ä·iverÄ“s, maskās - divās automašÄ«nās, jo tādus drošÄ«bas pakāpumus noteic instrukcija par Ä«paši bÄ«stamo noziedznieku pārvadāšanu.

Prezidenta kungs, jÅ«s sacÄ«jāt, ka neapžēlosiet BÄ“rziņu tāpÄ“c, ka Latvija ir stipra un tiesiska valsts. AtzÄ«šos, reti kurš prezidents varÄ“tu atļauties izteikt tik skarbu domu: „Mana valsts ir stipra un tiesiska, tāpÄ“c bÅ«šu taisnÄ«gi nežēlÄ«gs.” Gribu iebilst, ka stipru un tiesisku valstu vadÄ«tāji nebaidās bÅ«t žēlsirdÄ«gi pret saviem pavalstniekiem. Ja valsts patiešÄm ir stipra un tiesiska, tad apžēlošanas gadÄ«jumi to tikai nostiprina. JÅ«su paziņojums vedina uz domu, ka šobrÄ«d ar Latvijas stiprumu kaut kas nav Ä«sti kārtÄ«bā.

Par Latvijas tiesiskumu 13. janvāra sankcionÄ“tā mÄ«tiņa kontekstā bÅ«tu jārunā atsevišÄ·i.

JÅ«s, prezidenta kungs, teicāt, ka Latvija kā tiesiska un stipra valsts nav iedomājama bez „cieņas pret likumu un pret tiesas lÄ“mumiem”. Neviens nevar apstrÄ«dÄ“t jÅ«su vārdu patiesumu. JÅ«su amats, pats augstākais šajā valstÄ«, ir garants Latvijas valsts un Latvijas tiesu sistÄ“mas cieņai pret likumu. Kādu cieņu pret likumu Anša gadÄ«jumā nodemonstrÄ“ja Latvijas tiesa? Ä»aujiet man atklāti pateikt to, ko varbÅ«t atstāj nepateiktu Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece KristÄ«ne Jaunzeme. Proti - 13. janvāra lietā Latvijas tiesa nodemonstrÄ“ja absolÅ«tu nihilismu attieksmÄ“ pret likumu.

Pirmā tiesa (tiesnese I. Logina) notiesāja Ansi uz NEESOŠA PANTA pamata! 2013. gada 20. augustā tiesnese atzina A.A.BÄ“rziņu par vainÄ«gu pÄ“c Krimināllikuma 225.panta otrās daļas, kas bija likumā lÄ«dz 2010. gada 31. decembrim. Ansis tika notiesāts pÄ“c likuma, kas uz sprieduma paziņošanas brÄ«di neeksistÄ“ja jau divarpus gadus. Ja nav panta, tad nav arÄ« nozieguma. Panta neesamÄ«ba netraucÄ“ja tiesnesei pasludināt Ansi par Ä«paši smagu kriminālnoziedznieku.

Es arÄ«, tāpat kā daudzi šodien, varbÅ«t arÄ« JÅ«s, nezināju, ko tas patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“. Tagad zinu: Latvijas tiesa ieskaitÄ«ja Ansi sÄ“rijveida slepkavu kategorijā. Par šo lÄ“mumu jÅ«su padomniece KristÄ«ne Jaunzeme pateica, ka „tiesa viņam ļoti uzticÄ“jās”. NenovÄ“lu sastapt šÄdu „uzticÄ“šanos” nedz Jaunzemes kundzei, nedz kādam citam.

Paldies, prezidenta kungs, par jÅ«su vārdiem: „SākotnÄ“ji lemtais nebija cietumsods, un tas ir jāpatur prātā.” Anša un viņa biedru lietas sakarā tiešÄm bÅ«s daudz kas jāpatur prātā. Tai skaitā tas, ka „sākotnÄ“ji lemtais nebija cietumsods” tādēļ, ka TIESA NEBIJA IEVÄ’ROJUSI lietas izskatÄ«šanas termiņus.

Jāpatur prātā, ka tiesas rÄ«cÄ«bā nebija objektÄ«vu pierādÄ«jumu pret Ansi, ka lÄ«dz tiesai nenonāca vienÄ«gie objektÄ«vie pierādÄ«jumi - ieraksti no novÄ“rošanas kamerām, toties gan izmeklÄ“tāju datori ar copy/paste funkcijas palÄ«dzÄ«bu gādāja apsÅ«dzošas policistu liecÄ«bas ar vienādām pareizrakstÄ«bas kļūdām, un vairoja noziedznieku skaitu. Vai to var nezināt prezidenta juridiskā padomniece KristÄ«ne Jaunzeme?

Ansi sasaistÄ«ja ar visām nejÄ“dzÄ«bām, kas tajā dienā pastrādātas VecrÄ«gā, bet konkrÄ“ti viņam inkriminÄ“juši, un bez pierādÄ«jumiem, tikai to, ko viņš pats par sevi teicis - esot metis divas sniega pikas, vienu tukšu plastmasas pudeli un to vienu akmeni, ar kuru izsists Saeimas logs. Pirmās tiesas spriedums ir dokuments, kas rāda klaju necieņu pret likumu no tiesas puses. Kad par šÄdu tiesu saka, ka tā „ļoti uzticÄ“jās” cilvÄ“kam, kuru apzÄ«mogoja kā Ä«paši smagu kriminālnoziedznieku, tad atvainojiet, lÅ«dzu, tas izklausās pÄ“c izsmiekla.

Neskatoties uz to, ka Ansis ar tiesas spriedumu padarÄ«ts par Ä«paši bÄ«stamu kriminālnoziedznieku, tiesa viņu atlaiž brÄ«vÄ«bā! PÄ“c prezidenta padomnieces KristÄ«nes Jaunzemes vārdiem: „Tiesa viņam ļoti uzticÄ“jās, noteica, ka viņam nav piespriežams brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods.” Atvainojiet, Jaunzemes kundze, bet kā tas iespÄ“jams, ka tiesa atlaiž cilvÄ“ku, kurš teju saņēmis no tās pašas tiesas Ä«paši smaga noziedznieka birku? Vai daudz tādu briesmoņu, kurus atlaidusi tiesa, nu staigā par RÄ«gas ielām?

Bet varbÅ«t jums, Jaunzemes kundze, vajadzÄ“tu izteikties juridiskajā terminoloÄ£ijā, lai motivÄ“tu tiesas lÄ“mumu, kura, no vienas puses, konstatÄ“ja, ka cilvÄ“ks ir Ä«paši bÄ«stams, bet, no otras puses, viņam ļāva uzturÄ“ties mÅ«su vidÅ«? VarbÅ«t pienācis laiks juridiski izvÄ“rtÄ“t tiesas spriedumu tiesiskumu?

Bija arÄ« otrā tiesa pÄ“c Anša apelācijas. 2014. gada 23. decembrÄ« tā bez jauniem faktiem, bez jauniem pierādÄ«jumiem „piemeta” vÄ“l divus mÄ“nešus klāt Anša nosacÄ«tajam cietumsodam, izmantojot policista liecÄ«bas par „uzbrukumu”, kuras pirmā tiesa noraidÄ«ja kā nepierādāmas un no kurām pats policists atteicās. Uzbrukums policistam patiesÄ«bā ir ļoti nopietns noziegums - un tiesa par to piespriež tikai divas mÄ“nešus? Un atkal tiesa „ļoti uzticÄ“jās”?

NÄ“! Ar diviem „nosacÄ«tiem mÄ“nešiem” Ansi sodÄ«ja par pirmās tiesas sprieduma pārsÅ«dzÄ“šanu. Un tiesa kā buldozers gāja tālāk kriminālnoziedznieku veidošanas procesā (LR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta šÄdā sastāvā: tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja tiesnese A. Branta, tiesneši J. Tiltiņš un A. Uminskis).

Un tālāk bÅ«s sāga par to, ka Probācijas dienests ar savu vadÄ«tāju Mihailu Papsujeviču priekšgalā, uzupurÄ“jot probācijas cÄ“lo ideju un mÄ“rÄ·us, man nesaprotama iemesla dēļ sāka burtiski „medÄ«t” Ansi.

Un šajā sakarā trÄ«s tÄ“zes, kuras nemitÄ«gi atkārto Ansi demonizÄ“jošie mediji: 1) nepildÄ«ja Probācijas dienesta likumÄ«gās prasÄ«bas, 2) ignorÄ“ja Probācijas dienesta uzaicinājumus, 3) aizbÄ“ga no Latvijas, kad tiesa viņam piesprieda reālu cietumsodu. Un kopÄ«gs secinājums: pats vainÄ«gs!

To pašu klāstÄ«ja žurnālistu priekšÄ jÅ«su juridiskā padomniece Jaunzeme: „Bet persona nepakļāvās probācijas dienesta likumÄ«gajām prasÄ«bām, tādā veidā pats ar savām rÄ«cÄ«bām panāca nosacÄ«tā soda pārvÄ“ršu reālā brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodā.” Te bÅ«tu Ä«stā vieta paanalizÄ“t prezidenta padomnieces diskursu: kā ar vienu vārdu „persona” var atdalÄ«t cilvÄ“ku no augstākām varām piederošajiem un tā norādÄ«t viņam („noziedzniekam”) Ä«sto vietu. Bet diskursa analÄ«zi atstāsim augstskolas nodarbÄ«bām.

TÄ“ze par to, ka Ansis „aizbÄ“ga no Latvijas”, ir meli, jo laikā, kad trešÄ tiesa pÄ“c Probācijas dienesta pieprasÄ«juma piesprieda viņam reālu cietumu, viņš atradās ārpus Latvijas sakarā ar zinātnisko stažēšanos. Viņš lÅ«dza atlikt tiesu lÄ«dz atbraukšanai. Tiesa notika bez viņa klātbÅ«tnes, un viņš, uzzinot par spriedumu, nolÄ“ma neatgriezties Latvijā. Nevis Ansis neatgriezās Latvijā, bet Probācijas dienests aizcirta viņam durvis uz Latviju.

Vai Ansis ignorÄ“ja Probācijas dienesta uzaicinājumus? NÄ“, tie ir meli. Viņš uzturÄ“ja rakstiskus kontaktus ar dienestu, sÅ«tÄ«ja dokumentālus pierādÄ«jumus tam, ka stažējas ārzemju augstskolās, uz katru vÄ“stuli sniedza atbildes un paskaidrojumus.

Nu - par pašu bÅ«tiskāko, par to, ka viņš „nepildÄ«ja Probācijas dienesta likumÄ«gās prasÄ«bas”.

Prezidenta kungs! Vēl viens jautājums, kuru jums nepaskaidroja jūsu juridiskā padomniece. PROBĀCIJAS DIENESTA PRASĪBAS BIJA NELIKUMĪGAS.

1. spriedumā rakstÄ«ts: „Vienlaikus ņemot vÄ“rā to, ka A.A.BÄ“rziņš un J.XXXX agrāk nav sodÄ«ti, arÄ« pÄ“c noziedzÄ«gā nodarÄ«juma, kopš kura izdarÄ«šanas ir pagājis ievÄ“rojams laiks, apsÅ«dzÄ“tie nekādas pretlikumÄ«gas darbÄ«bas nav izdarÄ«juši, kā arÄ«, ņemot vÄ“rā konkrÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma raksturu, apsÅ«dzÄ“to raksturojošos datus, to, ka viņiem ir darbs, Ä£imenes un apgādājamās personas, tiesai ir pamats pārliecÄ«bai, ka viņi turpmāk neizdarÄ«s likumpārkāpumus, lÄ«dz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu viņus var notiesāt nosacÄ«ti. TIESA UZSKATA, KA, NOSACĪTI NOTIESÄ€JOT, LAI SASNIEGTU SODA MÄ’RĶI KOPUMÄ€ NOVÄ’RTÄ’JOT APSŪDZÄ’TO PERSONĪBU RAKSTUROJOŠOS DATUS, UZLIKT NOTIESÄ€TAJIEM KRIMINÄ€LLIKUMA 55.PANTA 6.DAĻĀ PAREDZÄ’TOS PIENÄ€KUMUS NAV NEPIECIEŠAMS.” (Lieta Nr.K04-0038-13/8; K/l Nr.13501000713. 2013. gada 20.augusta Spriedums, 17.lpp.)

2.spriedumā rakstÄ«ts: „A.A.BÄ“rziņš ar savu attieksmi pret pienākumiem kriminālprocesā nav traucÄ“jis normālu tā norisi, jo vienmÄ“r ir ieradies uz izsaukumiem gan pirmtiesas izmeklÄ“šanas laikā, gan pirmās instances tiesā. Krimināllietu tiesu palāta atzÄ«st par iespÄ“jamu A.A.BÄ“rziņam piemÄ“rot Krimināllikuma 55. pantā noteikto, nosacÄ«to notiesāšanu, kuru var piemÄ“rot tajos gadÄ«jumos, kad, ievÄ“rojot noziedzÄ«gā nodarÄ«juma raksturu un radÄ«to kaitÄ“jumu, vainÄ«gā personÄ«bu un citus lietas apstākļus, tiesa iegÅ«st pārliecÄ«bu, ka vainÄ«gais sodu neizciešot turpmāk neizdarÄ«s likumpārkāpumus. Tiesu palātai šÄda pārliecÄ«ba rodas. No noziedzÄ«ga nodarÄ«juma ir pagājuši gandrÄ«z seši gadi. Ne pirms šÄ« noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanas, ne arÄ« šo gandrÄ«z sešu gadu laikā A.A.BÄ“rziņš nav izdarÄ«jis nekādus likumpārkāpumus. KRIMINÄ€LLIKUMA TIESU PALÄ€TA ATZĪST, KA A.A.BÄ’RZIÅ…AM NAV NEPIECIEŠAMS NOTEIKT KRIMINÄ€LLIKUMA 55.PANTA SESTAJÄ€ DAĻĀ PAREDZÄ’TOS PIENÄ€KUMUS.” (Nr.11510500109; Lieta Nr. PAK-130/2014. 2014.gada 23.decembrÄ« Spriedums, 34.lpp.)

Tiesas spriedumos minētā KL 55. panta sestā daļa attiecināma uz probācijas dienestu.

No 2015. gada 1. februāra Valsts probācijas dienesta likumā stājas spÄ“kā izmaiņas, kuras paredzÄ“ja Probācijas dienesta tiesÄ«bas uzraudzÄ«t visus nosacÄ«ti notiesātos. 2015. gada 24. aprÄ«lÄ« Probācijas dienests pieprasÄ«ja Anša ierašanos. IgnorÄ“jot veselo saprātu, dienests pieprasÄ«ja Anša ierašanos probācijas pienākumu pildÄ«šanai, atsaucoties uz diviem spriedumiem, kuros ierakstÄ«ts, ka uz Ansi probācijas pienākumu pildÄ«šana neattiecas

VarbÅ«t JÅ«s neticÄ“siet, prezidenta kungs, bet Mihails Papsujevičs vai nu nezināja, vai neievÄ“roja (kas šajā gadÄ«jumā vienalga kvalificÄ“jams kā dienesta pārkāpums) pārejas noteikumus Valsts probācijas dienesta likumā. 10. pantā tur ierakstÄ«ts: „PERSONÄ€M, KURAS NOSACĪTI NOTIESÄ€TAS VAI NOSACĪTI PIRMS TERMIÅ…A ATBRĪVOTAS LĪDZ 2015. GADA 31. JANVÄ€RIM, PIEMÄ’ROJAMAS VALSTS PROBÄ€CIJAS DIENESTA LIKUMA NORMAS, KAS BIJA SPÄ’KÄ€ LĪDZ 2015. GADA 31. JANVÄ€RIM.” Papsujeviča kunga nevÄ“lÄ“šanos rÄ“Ä·ināties ar likuma normu apliecina visa epopeja ar probācijas dienestu, kura noveda Ansi cietumā.

Necieņu pret likumu nodemonstrÄ“ja arÄ« Latgales priekšpilsÄ“tas tiesa, kura pÄ“c Papsujeviča kunga dienesta pieprasÄ«juma nolÄ“ma apcietināt Ansi, tā pārkāpjot visu, kas bija iespÄ“jams un pat neiespÄ“jams. Gala rezultātā aizmuguriski tika apmierināta Papsujeviča kunga asinskāre, un Ansim bija jāiet cietumā uz vienu gadu un astoņiem mÄ“nešiem.

PilnÄ«gi piekrÄ«tu jums, prezidenta kungs, ka tiesiskums jāievÄ“ro. Ceru, ka jÅ«su vārdus var attiecināt arÄ« uz RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu kolÄ“Ä£ijas tiesnesi Ivetu Brimerbergu, kura 2016. gada 8. februāra spriedumā atbalstÄ«ja nelikumÄ«go Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumu.

Prezidenta kungs, ja jūs uzskatāt, ka Ansis ir pelnījis cietumu par to, ka neciena likumu, tad gan lūdzu skatīt arī jautājumu par necieņu pret Latvijas likumu no tiesu un probācijas dienesta puses.

Prezidenta kungs, ja jums rÅ«p godÄ«gums, tad godÄ«gi atzÄ«stiet, ka visa šÄ« prāva bija tā sauktās raganu medÄ«bas, un iniciÄ“jiet jaunu lietas izskatÄ«šanu, lai tiktu saukti pie atbildÄ«bas pirmām kārtām tie, kuri VecrÄ«gā sapulcināja cilvÄ“ku masas un kuri bija atbildÄ«gi par kārtÄ«bu divu stundu laikā pÄ“c mÄ«tiņa noslÄ“gšanas.

Saukt pie atbildÄ«bas par Valsts pārvaldes iekārtas likuma nepildÄ«šanu Mihailu Papsujeviču.

Uzdot Ä£enerālprokuroram izskatÄ«t iespÄ“ju saukt pie atbildÄ«bas tiesnesi Ivetu Brimerbergu un citus lietā iesaistÄ«tos tiesnešus pÄ“c KL 291 (1) panta „Par apzināti nelikumÄ«ga sprieduma vai lÄ“muma taisÄ«šanu, ja to izdarÄ«jis tiesnesis, prokurors vai izmeklÄ“tājs”.

Un kā tad paliek ar nepatiesajām ziņām, ko publiski sniedz jūsu juridiskā padomniece un daži mediji?

* Anša Ataola BÄ“rziņa māte