Iesaki rakstu:

Iemesls kāpÄ“c Latvijā katru gadu apšauj katru vilku Ä£imeni un 30% no lÅ«šu populācijas, ir tā saucamā sociālās iecietÄ«bas robeža (social carrying capacity), kuru nosaka sociālie un ekonomiskie faktori. Bez emocijām paskatÄ«simies uz faktiem un izdarÄ«sim attiecÄ«gus secinājumus.

Tā kā lÅ«ši nenodara nekādus ekonomiskos zaudÄ“jumus un neapdraud cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, tad atliek vien izvÄ“rtÄ“t vilkus, kuri arÄ« neapdraud cilvÄ“kus, bet toties gadā nokožot aptuveni 100 aitas. It kā.

Divu gadu garumā salÄ«dzinot Valsts meža dienesta datus par vilku uzbrukumiem mājlopiem un reÄ£ionālās preses rakstus par konkrÄ“tiem gadÄ«jumiem (kur cietušie aprakstÄ«ja, kā redzÄ“juši, ka suņi uzbrÅ«k aitām vai izskrien no kÅ«ts, vai arÄ« suņi redzÄ“ti pirms uzbrukuma un suņu pÄ“das bijušas uzbrukuma vietā), iezÄ«mÄ“jas skaidra tendence: 2012. gadā no 170 nokostiem mājlopiem vismaz 143 bija suņu nokosti, bet 2013.gadā no 174 – vismaz 129.

Tikai lieta tāda, ka VMD MedÄ«bu daļa (RÄ«gas kantoris), kas sastāv no diviem medniekiem un vienas tantiņas, publiski visas suņu nokostās un savainotās aitas piedÄ“vÄ“ vilkiem, lai „pamatotu” kvotas lielumu, kuru mednieki cenšas izpildÄ«t 9 mÄ“nešus. Un tikai tad, kad Vidzemes televÄ«zija ir uzfilmÄ“jusi sižetu par suņu nokostām 24 aitām Raunā un VMD MedÄ«bu daļas vadÄ«tājam Valteram LÅ«sim ir pajautāts, vai šÄ«s aitas arÄ« tiks pierakstÄ«tas vilkiem, viņš kā āzis sāk taisnoties, ka neko tādu nedarot, un nokosto aitu statistika no 124 aitām 2015.gadā sarÅ«k lÄ«dz 90 aitām 2016.gadā.

(„Raunas pagastā saimniecÄ«bā kaimiņu suņi nokož 24 aitas”

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/raunas-pagasta-saimnieciba-kaiminu-suni-nokoz-24-aitas.a192028/ )

Lasot reportāžas par vilku uzbrukumiem, rodas iespaids, ka, ja nebÅ«tu vilku, tad aitas bÅ«tu nemirstÄ«gie KašÄeji. Bet tā gluži nav – piemÄ“ram, pÄ“rn vienā atsevišÄ·Ä gadÄ«jumā ugunsgrÄ“kā sadega 562 aitas un viens zirgs.

 (“Ä’rgļos ugunsgrÄ“kā kÅ«tÄ« sadeg simtiem aitu”

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/erglos-ugunsgreka-kuti-sadeg-simtiem-aitu.a174692/ )

Tad vÄ“l knišÄ¼i var dažās dienās nokost 400 mājlopus.

(“KnišÄ¼u uzbrukumu dēļ LatgalÄ“ bojā gājušas jau 324 govis”

http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/166588-knislu_uzbrukumu_del_latgale_boja_gajusas_jau_324_govis )

Lielbritānijā, kur nav vilku un lÅ«šu, par aitu mirstÄ«bu ir sekojoši dati – 40% no kopÄ“jiem zaudÄ“jumiem veido aborti, 30% - gremošanas trakta traucÄ“jumi un laikapstākļi, 20% - infekciju slimÄ«bas, 5% - defekti tikko piedzimušajiem jÄ“riem, 5% - uzbrukumi (lapsas, suņi) un nolaidÄ«ba.

Neliels ieskats aitkopÄ«bas nozarÄ“: pirms jÄ“ri dzimst, martā 4 500 saimniecÄ«bās ir 100 000 aitu - lÄ«dz ar to vilku nokostās, saimnieku nepieskatÄ«tās 30-40 aitas nav bÅ«tiskas vairumam aitkopju (pārÄ“jās 120 nokož suņi). 

Aitkopji gan ES, gan valdÄ«bas maksātajās subsÄ«dijās var saņemt 6.38 eiro par aitu, un bioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas atbalsts ir šÄds: zālāji – 97 eiro/ha; laukaugi – 117 eiro/ha. Un kur nu vÄ“l tie zaudÄ“jumi, kas ietu garām valsts budžetam sakarā ar samazinātiem maksājumiem par CO2 emisiju kvotām, jo aitai ir vislielākais ogļskābās gāzes pÄ“das nospiedums starp mājlopiem, bet Aitu asociācijas mÄ“rÄ·is ir aitu kopskaitu uzdzÄ«t lÄ«dz miljonam. PÄ“rn, izsolot emisijas kvotas, Latvijas valsts ieguva 23 miljonus eiro.

Pie mums atšÄ·irÄ«bā no citām Eiropas valstÄ«m dažiem cilvÄ“kiem liekas, ka vilks varÄ“s pastāvÄ“t un veikt ekoloÄ£iskās funkcijas mežā tikai tad, ja ne centa zaudÄ“jumu nebÅ«s radÄ«ti nevienam aitkopim. Bet par suņiem un aitām saimniekiem jādomā savlaicÄ«gi – tas saucas „atbildÄ«bas uzņemšanās par saviem mājdzÄ«vniekiem un lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vniekiem”.

Tagad mÄ“s nedaudz varÄ“tu pakavÄ“ties pie mednieku darbÄ«bas ekonomiskajām sekām jeb zaudÄ“jumiem, kurus rada vÄ“lme palielināt pārnadžu skaitu un lÄ«dz minimumam samazināt vilku un lÅ«šu skaitu.

Kopš 1997.gada stirnu skaits Latvijā palielinājies 7 reizes (2010.g.- 240 000) , mežacÅ«ku – 5 reizes (2014.g. – 74 000), aļņu un staltbriežu skaits – 3 reizes (2017.g. attiecÄ«gi 22 000 un 54 000).

Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arÄ« pie cilvÄ“ku nāves, savainojumiem un bojātām mašÄ«nām - un tas bija zināms jau iepriekš, ka lÄ«dz ar šÄdu medÄ«bu politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacÅ«ku u.c. skaits un ka tas neizbÄ“gami novedÄ«s pie autoavāriju pieauguma. Apdrošinātājiem ik gadu nākas izmaksāt divu miljonu eiro lielas kompensācijas par aptuveni 1 500 ceļu satiksmes negadÄ«jumiem ar dzÄ«vniekiem. 

(http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/uz-cela-pieaug-negadijumu-skaits-ar-meza-dzivniekiem.a222535/)

PÄ“c Silavas veiktā pÄ“tÄ«juma svaigo meža apkodumu apjoms sasniedz 10%, postÄ«jumi lauksaimniecÄ«bas platÄ«bām – 5%, un, neskatoties uz pārnadžu radÄ«tajiem miljonus lielajiem zaudÄ“jumiem, pÄ“tÄ«juma autori Jānis Ozoliņš un Jānis Baumanis iesaka “pārāk nedramatizÄ“t situāciju’’. (http://www.la.lv/krietni-vairak-postijumu/hidehead/ )

Bet, ja vilki nokož 30-40 nepieskatÄ«tas aitas, tad katra vilku Ä£imene ir jāapšauj, lai „nepalielinātu ekonomiskos konfliktus”. Tas pats attiecas uz lÅ«šiem, kuri vispār nekādus postÄ«jumus nerada. Kaut gan Eiropā aizsargājamas sugas statuss ir nevis mežacÅ«kām, staltbriežiem un aļņiem, bet gan vilkiem un lÅ«šiem.

Pārnadžu nodarītie jaunaudžu postījumi a/s "Latvijas valsts meži" teritorijās ir 8 400 hektāru lieli, un zaudējumi mērāmi 5 miljonos eiro.

(http://laukos.la.lv/par-jaunaudzu-izpostisanu-atbildes-ari-mednieki/)

Par zaudējumiem privātajos mežos, kas veido pusi no mežu kopējās platības, dati netiek apkopoti.

Par uzskatāmu piemÄ“ru postÄ«jumiem lauksaimniecÄ«bas platÄ«bām noder Laura Saliņa pieredze, kuram Vietalvas Pļaviņu pusÄ“ mežacÅ«kas vienā pašÄ sezonā radÄ«ja 420 tÅ«kstošu eiro lielus zaudÄ“jumus.

Par postÄ«jumiem, kas rodas "racionālās medÄ«bu saimniecÄ«bas" darbÄ«bas rezultātā, kuras mÄ“rÄ·is ir panākt pÄ“c iespÄ“jas lielāku skaitu savvaļas pārnadžu (mežacÅ«kas, aļņi, staltbrieži un stirnas), jāpiebilst, ka situācija tikai pasliktinās. Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra izplatÄ«bai Latvijā (lÄ«dz ar to apdraudÄ“jumu cÅ«kkopÄ«bai, bet cÅ«kgaļa veido ievÄ“rojami lielāko daļu no Latvijas iedzÄ«votāju kopÄ“jā gaļas patÄ“riņa) maksimāli izdevÄ«gus nosacÄ«jumus radÄ«juši tieši mednieki. 

Kopš 1990.- to gadu otrās puses notika sistemātiska mežacÅ«ku piebarošana, bet no atļautā limita šÄva mazāk par pusi. ŠÄda izkropļota sistÄ“ma turpinājās arÄ« tad, kad Latvija 2004.gadā iestājās Eiropas SavienÄ«bā. 

ZemkopÄ«bas ministriju šajā laikaposmā vadÄ«ja Mārtiņš Roze, Jānis DÅ«klavs (mednieks), Laimdota Straujuma. Valsts meža dienesta MedÄ«bu daļu ilgstoši ( jau no 2000.gada) vadÄ«ja Jānis Baumanis (pašreizÄ“jais Latvijas Mednieku savienÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra problÄ“mas „risinātājs”, kurš saņem tÅ«kstošiem eiro lielu finansÄ“jumu par mednieku „informÄ“šanu”). Bet, kad šis „speciālists” reāli varÄ“ja riskus samazināt ar administratÄ«vajām metodÄ“m, tad to nedarÄ«ja. Tieši otrādi - piesedza acis uz piebarošanu (jo mežacÅ«kas medniekiem ir galvenais gaļas ieguves avots) un veicināja vilku apšaušanu, kuri dabÄ«gā ceļā varÄ“tu palÄ«dzÄ“t samazināt mednieku pārmÄ“rÄ«gi savairoto mežacÅ«ku skaitu.

Pāris gadus MedÄ«bu daļu vadÄ«ja arÄ« Dr.Jānis Ozoliņš - vilku un lÅ«šu monitoringa ieviesÄ“js un vadÄ«tājs, kurš 2001.gadā sarunāja, ka Eiropas SavienÄ«ba atļauj Latvijai faktiski nekur citur Eiropā tādā intensitātÄ“ nepieļautas vilku un lÅ«šu medÄ«bas, ja Latvija spÄ“j pierādÄ«t, ka vilku un lÅ«šu populācijapie mums nesamazinās. Kopš 2013.gada decembra MedÄ«bu daļu vada Valters LÅ«sis (arÄ« mednieks un aktÄ«vs vilku šÄvÄ“js). 

Jāpaskaidro, ka Ä€CM vÄ«rusu apritÄ“ uztur un tālāk izplata tieši mežacÅ«kas, jo mājas cÅ«ku fermās, veicot bioloÄ£iskos drošÄ«bas pasākumus, situāciju ilgtermiņā varÄ“tu kontrolÄ“t. Eiropas SavienÄ«bā ekonomiskās intereses, maigi izsakoties, ir prioritāte, un attiecÄ«gi galvenais gaļas ieguves avots ir lauksaimniecÄ«ba (un nevis medniecÄ«ba).

LÄ«dz ar to Latvijas mednieki apzināti un sistemātiski gadiem ilgi (vismaz 15 gadus no vietas) neatlaidÄ«gi kāpināja Ä€CM riskus ne tikai Latvijas galvenajai gaļas ieguves nozarei, bet radÄ«ja apdraudÄ“jumu visai Eiropas SavienÄ«bas cÅ«kkopÄ«bas nozarei un cÅ«kgaļas tirgum. ŠÄ«s riska samazināšanas izmaksas ir mÄ“rāmas miljonos (administratÄ«vie pasākumi, dezinfekcijas pasākumi, izkaušanas izmaksas, kompensācijas, ieņēmumu samazinājumi un negÅ«tā peļņa lauksaimniekiem - ne tikai cÅ«kaudzÄ“tājiem, bet arÄ« tiem, kas audzÄ“ lopbarÄ«bu, kuru nevar izmantot, ja tajā konstatÄ“ Ä€CM vÄ«rusu).

Pirmā gada laikā summa sasniedza 16.5 miljonus eiro (7.41 miljons eiro pasākumiem Ä€CM izplatÄ«bas ierobežošanai, 1 miljonu eiro liels ziedojums no LVM, 8.1 miljonu eiro lieli zaudÄ“jumi cÅ«kkopjiem). Eiropas SavienÄ«ba piešÄ·Ä«ra 1.2 miljonus lai stimulÄ“tu sievieškārtas mežacÅ«ku šaušanu.

(LSM infografika: Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ris gada laikā aptvÄ“ris trešdaļu Latvijas

http://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/infografikas/lsm-infografika-afrikas-cuku-meris-gada-laika-aptveris-tresdalu-latvijas.a143076/ )

Secinājums - mednieki Latvijā mÅ«su savvaļas dzÄ«vnieku sugu apsaimniekošanā problÄ“mas nevis risina, bet gan rada. Turklāt šie zaudÄ“jumi mÄ“rāmi miljonu eiro apmÄ“rā. Un tā katru gadu. Bet tas medniecÄ«bas nozares vadÄ«tājiem Latvijā netraucÄ“ nesatricināmi deklarÄ“t, ka vilku un lÅ«šu medÄ«bas Latvijā ir „likumÄ«gas” un „zinātniski pamatotas”.

Latvijas situācija ir apbrÄ«nojama, - savvaļas sugas kurām nav aizsargājamas sugas statuss, tiek apzināti palielinātas, lai gan to nodarÄ«tie zaudÄ“jumi ir burtiski tÅ«kstoš reižu lielāki nekā aizsargājamo savvaļas sugu nodarÄ«jumi (dažas vilku nokostās - bez preventÄ«viem aizsardzÄ«bas pasākumiem audzÄ“tās - aitas, kas ir daži tÅ«kstoši eiro pret 10 miljoniem eiro lieliem zaudejumiem, kurus rada pārnadži).

Latvija izceļas ne tikai uz Polijas, Vācijas, Rumānijas fona, kur vilkus un lÅ«šus nemedÄ«, bet arÄ« uz pārÄ“jo Baltijas valstu fona. Igaunijā par sugas aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«ts lÅ«šus un lāčus uzturÄ“t tuvu vides ietilpÄ«bas robežai, savukārt Lietuvā gadā nomedÄ« tikai dažus vilkus, bet lÅ«šu medÄ«bas ir aizliegtas. Toties Latvijā, neskatoties uz to, ka pārnadži jau sen ir pārsnieguši sabiedrÄ«bas iecietÄ«bas robežu, lielos plÄ“sÄ“jus šÄva un turpina šaut tik intensÄ«vi, ka nošauj arÄ« ienākošos no kaimiņiem.

Turklāt jānorāda, ka kopš 2003.gada, kad bija iespÄ“ja ieviest vilku un lÅ«šu medÄ«bu aizliegumu,  par dabas aizsardzÄ«bu atbildÄ«gās Latvijas valsts institÅ«cijas (VARAM, DAP) kopā ar lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas politikas veidotājiem (ZM, VMD, LVM) apzināti izvÄ“lÄ“jušÄs iet vieglāko ceļu un atsevišÄ·Äm ekonomisko interešu grupām izdevÄ«gāko ceļu. Izlemts neizmantot tādu iespÄ“ju kā, piemÄ“ram, vilku un lÅ«šu ekotÅ«risma potenciālu, kas neprasa nekādas investÄ«cijas; statistika rāda, ka lauku tÅ«risma mÄ«tņu noslodze ir vien no 9 pilnām dienām gadā LatgalÄ“ lÄ«dz 21 dienai VidzemÄ“.

(TUG07. Lauku tÅ«risma mÄ«tņu raksturojošie rādÄ«tāji sadalÄ«jumā pa reÄ£ioniem

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/transp/transp__ikgad__turisms/?tablelist=true&rxid=89fa53c2-5ff7-456f-aae4-c4274cf3b2aa )

Turklāt vilku un lÅ«šu ekotÅ«risms balstās uz šo dzÄ«vnieku izzināšanu dabā, vadoties pÄ“c dzÄ«vnieku skaņām un atstātajām pÄ“dām sniegā ziemā - tas ir, klusajā sezonā, kad ir vismazākais lauku tÅ«risma mÄ«tņu apmeklÄ“tāju skaits.

PÄ“tÄ«jums par reÄ£ionālajiem ieņēmumiem no vilku ekotÅ«risma ASV Jeloustonas parkā, kas ir Kurzemes lielumā, uzrādÄ«ja 70 miljonu dolāru lielus ikgadÄ“jus ieņēmumus vietÄ“jai ekonomikai. Savukārt Vācijā ienākumi no lÅ«šu ekotÅ«risma Hartza kalnos mÄ“rāmi 9-15 miljonos eiro.

(Study: Park's wolves worth millions

http://trib.com/news/state-and-regional/study-park-s-wolves-worth-millions/article_6116d733-c9a0-5a5c-a74e-87b563ceedf1.html ;

The Economic Impact of Lynx in the Harz Mountains

http://lynxuk.org/publications/lynxharz.pdf )

Vilku un lÅ«šu ekotÅ«risms ir brÄ«va niša un tam nepieciešamais pasākums - ierobežot vilku un lÅ«šu šaušanu. Latvijā katru gadu tiek nošauti 43% no vilku un 30% no lÅ«šu populācijas!

ŠobrÄ«d Latvijā dabas aizsardzÄ«bas politikā, lieki teikt, nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotiek – Latvijas valsts meži rÄ«ko komercmedÄ«bas ārzemniekiem, kur vilka nošaušana ir par velti kā bonuss, lai pievilinātu medniekus no Vācijas, Skandināvijas u.c. zemÄ“m, kur vilkus medÄ«t aizliegts vispār vai atļauts izņēmuma kārtā, bet ne kā pie mums - 9 mÄ“nešus gadā.

SvarÄ«gi norādÄ«t, ka LVM ir sabiedrÄ«bas Ä«pašums un Meža likums uzliek par pienākumu LVM apsaimniekot tos, sabalansÄ“jot ekonomiskās intereses ar sociālajām un ekoloÄ£iskajām interesÄ“m. Tādēļ bÅ«tu tikai dabiski, ja no LVM multimiljonu peļņas daļa naudas tiktu atvÄ“lÄ“ta atslÄ“gsugu interesÄ“m (t.i., izveidojot kompensāciju fondu, lai sekmÄ“tu aitkopju sadzÄ«vošanu ar vilkiem, lÅ«šiem un lāčiem, un finansÄ“tu šo sugu zinātnisko monitoringu, kas balstÄ«tos uz nevardarbÄ«gām mÅ«sdienÄ«gām metodÄ“m (tajā skaitā laboratoriskām plÄ“sÄ“ju siekalu DNS analÄ«zÄ“m (kā tas ir Igaunijā)), pÄ“c kurām iespÄ“jams precÄ«zi noskaidrot, vai mājlopu nokodis vilks vai suns).

Katru gadu Latvijā vilkus nošauj 43% apmÄ“rā no populācijas, bet ne jau tāpÄ“c, ka tie bÅ«tu aitas nokoduši, bet gan tāpÄ“c, ka vilka teritorijā (250 km2) atrodas 10 medÄ«bu klubi (!) (vidÄ“ji 25 km2 lielumā ar 15 medniekiem kolektÄ«vā), kuri nevar pieļaut, ka vilki un lÅ«ši apÄ“d viņu iekārotās stirnas, mežacÅ«kas un briežus.

Veids, kā Dr. Ozoliņš „auž” Latvijas sabiedrÄ«bai vÄ“lamo versiju par mÅ«su dabas resursa - lielo plÄ“sÄ“ju vilku un lÅ«šu aizsardzÄ«bu (tos maksimāli apšaujot), ir sabiedrÄ«bas iemidzināšana ar maldinošÄm frāzÄ“m: viss balstās zinātnÄ“, populācijas ir stabilas, šogad lielo plÄ“sÄ“ju aizsardzÄ«bas plānu atjaunošanas sakarā ir notikušas divas sabiedriskās apspriedes, kur no 46 dalÄ«bniekiem vismaz 35 atbalstÄ«ja esošo kārtÄ«bu. Izrādās tāpÄ“c vien, ka, vai nu paši ir mednieki (meža industrijas un medÄ«bu nozares pārstāvji), vai arÄ« atkarÄ«gi no mednieku interešu pārstāvjiem. Vilku un lÅ«šu monitoringu veic astoņi Silavas zinātniskie darbinieki, kas finansÄ“jumu saņem no ZemkopÄ«bas ministrijas MedÄ«bu saimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas fonda (šÄ« gada piešÄ·irtais finansÄ“jumsir 28 000 eiro apmÄ“rā).

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Relize_Pieskir_finansejumu_medibu_saimniecibas_attistibas_projektiem_19_01.pdf )

AizsardzÄ«bas plānu izstrādātāji pat nekautrÄ“jas sabiedrÄ«bas viedokli vai sabiedrÄ«bas tolerances mÄ“rÄ«jumu pret lielajiem plÄ“sÄ“jiem - plāna sociālo komponenti, kas ir šÄ« projekta bÅ«tiskākā sastāvdaļa, - noskaidrot, aptaujājot skolÄ“nus reÄ£ionos. PiemÄ“ram, viens no „Silavas” aptaujas anketas jautājumiem ir šÄds: „Cik lielā attālumā no savām mājām JÅ«s varÄ“tu samierināties ar lielo plÄ“sÄ“ju klātbÅ«tni?”

Ja skolÄ“ni atbild, ka nevÄ“las lielo plÄ“sÄ“ju klātbÅ«tni 1-5 km attālumā no mājām, tad sanāk, ka Latvijā vispār nevar dzÄ«vot vilki, lÅ«ši un lāči, jo pat pierobežā iedzÄ«votāju blÄ«vums ir vismaz 4 iedzÄ«votāji uz 1 km2 ( riņķa lÄ«nijas laukums ar rādiusu 5 km ir 78 km2). Nākas secināt, ka ne visi anketas jautājumi uzkonstruÄ“ti „vienlÄ«dzÄ«gi”; piem., respondents var atzÄ«mÄ“t piedāvāto atbildes variantu: „vispār man patÄ«k vilki un lÅ«ši, bet, lÅ«dzu, ne tuvāk par 5 km no manām mājām”. Diemžēl šo putru skolÄ“nu galvās lielā mÄ“rā palÄ«dz uzturÄ“t skolu matemātikas un bioloÄ£ijas skolotāji. Turklāt, ņemot vÄ“rā skolu matemātikas eksāmena vidÄ“jo rādÄ«tāju, kas ir nepilni 35% (tas faktiski ir nesekmÄ«gs skolÄ“ns), nav nozÄ«mes gaidÄ«t, ka „Silavas” aptaujas izraudzÄ«tais respondents – skolÄ“ns, pildot anketu, varÄ“tu iedomāties par ko tādu, kā riņķa lÄ«nijas laukums.

Savukārt bioloÄ£ijas skolotāji skolÄ“niem neizskaidro, ka vilki ir teritoriāli dzÄ«vnieki un Latvijas mežos var pastāvÄ“t aptuveni 100 vilku Ä£imenes – kā tas ir šobrÄ«d, kad katru gadu apšauj katru Ä£imeni jeb pusi no vilku populācijas (30 000 km2 lielu mežu platÄ«bu izdalot ar 250 km2 lielu vidÄ“jo vilku teritoriju, kopā sanāk 120 vilku teritorijas)., Ja vilkus Latvijā nemedÄ«tu, tad nevis tie pietuvotos skolÄ“nu mājām, bet gan esošajās teritorijās dzÄ«votu lielākas un stabilākas vilku Ä£imenes.

Vilki un lÅ«ši ir pašregulÄ“jošas sugas, jo ir teritoriāli dzÄ«vnieki, t.i. noteiktā platÄ«bā vai teritorijā nevar dzÄ«vot neierobežots daudzums vilku un lÅ«šu. Pašregulācija notiek, procentuāli samazinoties to vilku un lÅ«šu skaitam, kuri piedalās reprodukcijā, samazinās metiena lielums un mazuļu izdzÄ«vošanas procents, kā arÄ« pieaug vardarbÄ«ba pašas sugas pārstāvju (vilku un lÅ«šu) starpā.

„Silava”, kas jau 20 gadus veic lielo plÄ“sÄ“ju vilku un lÅ«šu monitoringu, savā socioloÄ£iskajā aptaujā no vilku nokostām 30-40 aitām cenšas izpÅ«st eksistenciālu dilemmu - vai nu Daba vai cilvÄ“ku saimnieciskās intereses. Gan Eiropā, gan ASV normāla prakse ir kompensÄ“t vilku nokostās aitas (Ä«paši, ja vilki ir aizsargājama suga), un, piemÄ“ram, Polijā, Vācijā, Rumānijā, Spānijā un Itālijā nenotiek vilku medÄ«bas, bet Slovākijā nenotiek lÅ«šu medÄ«bas.

JocÄ«gi, ka „Silavas” pÄ“tnieki, kuru veikto vilku un lÅ«šu monitoringu apmaksā mednieki, kuri nošaujot ne-mednieku mežos izaugušos pārnadžus, iegÅ«st 200 kg gaļas uz katru mednieku, savā anketā liek vienādÄ«bas zÄ«mi starp medniekiem, 30-40 vilku nokosto aitu Ä«pašniekiem un visu sabiedrÄ«bu, par kuras reprezentatÄ«vās kopas pārstāvjiem izraudzÄ«ti skolÄ“ni un viņu Ä£imenes locekļi. Kā izteicies ievÄ“rojamais ASV publicists Aptons SinklÄ“rs, „ir diezgan sarežģīti panākt, lai cilvÄ“ks kaut ko saprastu, ja algu viņam maksā par to, lai viņš to nesaprastu”. (It is difficult to get a man to understand something when his salary depends upon his not understanding it).

PiemÄ“ram, „kādu labumu lÅ«šu esamÄ«bā saskatÄ«s tie, kuri lÅ«šus nemedÄ«?!”, brÄ«nās demokrāts Dr.Jānis Ozoliņš 22.februārÄ« notikušajā projekta publiskajā apspriedÄ“. Ozoliņaprāt, cilvÄ“kiem pret slepkavošanu (turklāt viņu dabas resursu) iebildumi var bÅ«t tikai tad, ja no tā viņiem ir kāds personÄ«gs vai tiešs labums. Lai gan Vācijā cilvÄ“ki tÄ“rÄ“ miljoniem eiro tikai par iespÄ“ju ieraudzÄ«t lÅ«šu klātesamÄ«bas pazÄ«mes dabā. Savukārt Latvijā mednieki vilkus un lÅ«šus šauj tikai tāpÄ“c, ka mednieku vidÄ“ valda primitÄ«vais uzskats - lielie plÄ“sÄ“ji ir "konkurenti un kaitÄ“kļi".

Mednieki pat nepÅ«las izņemt CITES sertifikātu, kas apliecina, ka attiecÄ«gais vilks un lÅ«sis ir nomedÄ«ts likumÄ«gi: lai gan 2016./2017. gada medÄ«bu sezonā nošÄva 125 lÅ«šus un 279 vilkus, DAP izsniedza CITES sertifikātu tikai 3 lÅ«šu un 4 vilku trofejām. No 2011./2012. gada medÄ«bu sezonas lÄ«dz 2017.gada aprÄ«lim Latvijā nomedÄ«ti: 858 lÅ«ši un 1559 vilki; DAP izsniegusi CITES sertifikātus vien 50 lÅ«ša un 49 vilka trofejām.

Nesen Valmierā tika sarÄ«kota izstāde, kurā 100 mednieki bija atveduši 215 trofejas, un, lai gan pasākums bija plaši izreklamÄ“ts, to apmeklÄ“ja vien daži interesenti. Gan medniekiem, gan J.Ozoliņam droši vien ir grÅ«ti saprast, ka cilvÄ“kus interesÄ“ nevis beigtu dzÄ«vnieku galvaskausi un ādas, bet gan dzÄ«vi lÅ«ši un vilki.

Realitāte ir tāda, ka Latvijā sugas nežēlÄ«gās izšaušanas rezultātā apmÄ“ram 100 vilku pāru ir padarÄ«ti par vairošanās mašÄ«nām, lai varÄ“tu kompensÄ“t medÄ«bās nošautos (gadā vidÄ“ji nošauj pusi no populācijas, kas nozÄ«mÄ“, ka katra vilku Ä£imene tiek apšauta katru gadu(!). PÄ“c medÄ«bu sezonas paliek 200-300 vilku uz 30 000 km2 mežu teritorijas - tātad 10 vilku uz 1000 km2. Ja vidÄ“jā vilku teritorija ir 250 km2, tad sanāk 2.5 vilki jeb uz divām teritorijām 2 + 3 vilki (tas ir viss, kas paliek pāri no diviem vecākiem, kuriem maijā piedzimst 6 mazuļi). To Dr.Ozoliņš atļaujas saukt par "ierobežotām medÄ«bām" un "stabilu populāciju".

Tātad, salÄ«dzinot 2001.gada un 2017.gada”Silavas” izstrādātās lielo plÄ“sÄ“ju lÅ«šu un vilku aizsardzÄ«bas plāna socioloÄ£iskās aptaujas, jāsecina, ka tiek izmantoti vieni un tie paši vecie paņēmieni – lai izvilinātu noteiktu grupu interesÄ“m vÄ“lamās atbildes par atbalstu „saprātÄ«gai vilku un lÅ«šu skaita kontrolei”, tiek rupji manipulÄ“ts ar skolÄ“nu nezināšanu un nepamatotām bailÄ“m, kuras 15 gadus Dr.Ozoliņš apzināti neizkliedÄ“ja. Pirms 2001.gada „Silavas” aptaujas Latvijā masu medijos dominÄ“ja PSRS laika uzskati par vilkiem un lÅ«šiem kā kaitÄ“kļiem, kas pielÄ«dzināmi meža ugunsgrÄ“kam, pÄ“c kura mežā paliek pāri tikai ragi un nagi. TāpÄ“c arÄ« no 1995.gada lÄ«dz 1999.gadam tika maksātas 75 latu lielas prÄ“mijas par vilka nogalināšanu neatkarÄ«gi no tā, vai nogalināts ir dzÄ«vnieka mazulis vai māte, un paši killeri tika slavināti reÄ£ionālajos laikrakstos. Jāpiebilst, ka tajā laikā minimālā alga bija 28 latu apmÄ“rā - 1995.gadā un 50 latu – 1999.gadā.

Interesanti, ka laikā, kad J.Ozoliņš bija VMD MedÄ«bu daļas vadÄ«tājs, viņš kategoriski atsacÄ«jās no VMD mājaslapas novākt sabiedrÄ«bu dezinformÄ“jošu informāciju – datus par vilkiem un lÅ«šiem (uzskaites dati pÄ“c medÄ«bu sezonas - 1200 vilki un 1600 lÅ«ši - tas ir, pirms viņiem dzimst mazuļi; tādā gadÄ«jumā vasarā ar mazuļiem datiem bÅ«tu jābÅ«t- 3000 vilku un 3000 lÅ«šu). ŠÄdi dati maldina ne tikai bioloÄ£ijas skolotājas un ikvienu interesentu, - tā ir absolÅ«ti maldinoša dezinformācija medijiem, kuri, paļaudamies uz valsts iestādes datu ticamÄ«bu, tālāk maldina sabiedrÄ«bu.

Lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas plāna (SAP) projekta vadÄ«tāja Dr.Ozoliņa un medÄ«bu ideologu kopÄ“jā interese un vÄ“lme ir paslÄ“pt vilkus un lÅ«šus no sabiedrÄ«bas acÄ«m, lai šo aizsardzÄ«bas plānu apspriešana un viss process noritÄ“tu tikpat gludi kā lÄ«dz šim, un galvenais, tālāk no sabiedrÄ«bas acÄ«m un tās iesaistes lemšanā - tā teikt, pa kluso (nevis „no sensācijas lÄ«dz sensācijai”, kā odiozi slavenās mednieces - VMD darbinieces - Gunitas Kaņepes skandāla kontekstā sÅ«rojās zinātnieks Jānis Ozoliņš). TāpÄ“c tie, kuriem nepatÄ«k, ka katru gadu apšauj katru vilku Ä£imeni un 30% no lÅ«šu populācijas, tiek nolamāti par fanātiskiem dzÄ«vnieku tiesÄ«bu aktÄ«vistiem, kas cÄ«nās pret medÄ«bām un zinātni.

Dr.Ozoliņam un medÄ«bu ideologiem nenāk ne prātā kompensÄ“jošÄs mirstÄ«bas jÄ“dzienu (Compensatory mortality) pirmām kārtām attiecināt uz pārnadžu populācijām – nevis uz Eiropā aizsargājamām sugām vilkiem un lÅ«šiem, kuras, kā pierādÄ«ts, rada mazāku kaitÄ“jumu ekonomiskajām interesÄ“m nekā pārnadži. Var piesaukt kaut vai Polijas piemÄ“ru, kur nenotiek vilku un lÅ«šu medÄ«bas un vienalga netrÅ«kst pārnadžu, kurus medniekiem šaut.

Runājot par lielo plÄ“sÄ“ju sugu aizsardzÄ«bas plānā akcentÄ“to ekoloÄ£isko un ekonomisko lÄ«dzsvaru mÅ«su sabiedrÄ«bā, minimāls "kompromiss" no mednieku puses (kuri lielākoties apšauj tos savvaļas dzÄ«vniekus, kuri ir auguši ne-mednieku Ä«pašumos), varÄ“tu bÅ«t šÄds:

- mednieki gaļu pārsvarā iegūst no aļņu medībām (kā Igaunijā un Skandināvijā, kur aļņu populāciju apmedī 30% apmērā);

- stirnas tiek atstātas lÅ«šu „apsaimniekošanā”, jo mednieki vidÄ“ji no vienas stirnas iegÅ«st 17 kg gaļas un stirnas veido nelielu procentu no kopÄ“jā medÄ«jumu gaļas daudzuma;

- Kurzemē mednieki staltbriežus dala kopīgi ar vilkiem.

Zviedrijā uz vienu mednieku sanāk 50 kg medÄ«juma gaļas, kamÄ“r Latvijā - 200 kg. PÄ“c Ä€frikas cÅ«ku mÄ“ra paliek 100 kg, kas uz pasaules fona ir ļoti „gaļīgs rādÄ«tājs” un vilki un lÅ«ši pavisam noteikti neapdraud šos Latvijas mednieku iecerÄ“tos kilogramus.

Taču pagaidām pašmāju mednieku vienÄ«gais „kompromiss” ir finansÄ“t „Silavas” veikto vilku un lÅ«šu monitoringu, lai katru gadu Latvija varÄ“tu lepoties ar maksimāli apšautu vilku un lÅ«šu populāciju.