Iesaki rakstu:

Latviešiem ir kāda ļoti sena (cik pieejamie dokumenti liecina, vismaz 220 gadus) tradÄ«cija saukt lietas nevis tā, kā nozÄ«mÄ“ lietotais vārds, bet tā, kā vajag teicÄ“jam vai rakstÄ«tājam. VÄ“sturiskais precedents ir saistÄ«ts ar putniem, taču par to kādu citu reizi un varbÅ«t citā vietā. Taču šÄ« precedenta dēļ es ierosinu sākt tādus vārdus, kas tādā nozÄ«mÄ“ tiek lietoti, apzÄ«mÄ“t ar “putniņu” Û·. Mana lietotā zÄ«me šajā rakstā ir arābu alfabÄ“ta 7, kas esošajās rakstzÄ«mju kopās ir putniņam vislÄ«dzÄ«gākā zÄ«me. Lai arābi neapvainotos, burtu dizaineri var radÄ«t jaunu, speciālu. Latvijas sabiedrÄ«bas integrācijas vārdā es aicinu šÄdu zÄ«mi ieviest ikdienas rakstiskajā komunikācijā. Vārdus “ar putniņiem” pareizi saprot tikai savÄ“jie, bet ir daudzi visu sabiedrÄ«bu skaroši jautājumi, kuros savÄ“jo ir ļoti maz. Neizpratne tikai vairo nevajadzÄ«gu spriedzi.

Šis stāsts ir par ierosinātajām izmaiņām koku ciršanas noteikumos, kas galvenokārt attiecas uz ciršanu 5 km zonā gar jÅ«ras krastu¹. LÄ«dz šim gadam melno stārÄ·u ligzdas šajā zonā nebija zināmas. Tagad viena Rietumvidzemes mežsaimniecÄ«bā ir atrasta. Ne tikai tādēļ šis stāsts tomÄ“r ir arÄ« par melno stārÄ·i. TāpÄ“c tas ir šeit.

Par zinātniskajiem pētījumiem

Vispirms maza replika kāpÄ“c zinātniskiem pÄ“tÄ«jumiem par vienu jautājumu var bÅ«t ar diametrāli pretÄ“ji rezultāti ². VienmÄ“r ir interesanti, kad publiskajās diskusijās par mežu izciršanu vai saglabāšanu iesaistās mežu nozarei pietuvinātie zinātnieki, uz kuru datiem nozares runasvÄ«ri savos rÄ«cÄ«bas pamatojumos cieši balstās. LasÄ«t šÄdus rakstus vÄ“l interesantāk ir tad, ja par aprakstÄ«to tÄ“mu ir kāda nojÄ“ga arÄ« pašam. LÄ«dzÄ«bās runājot – ja purvu, par kuru tev stāsta, tu pats labi pārzini.

Nav jÄ“gas tur meklÄ“t kļūdas vai aplamÄ«bas. Kļūdas, kad tādas ir, gandrÄ«z vienmÄ“r ir starpnieku – intervÄ“tāju un redaktoru nekompetences radÄ«tas. Interesanti ir meklÄ“t, pamanÄ«t un saprast tās lietas, par kurām rakstā nekas nav teikts. PiemÄ“ram, šajā rakstā tekstā “sausās minerālaugsnÄ“s, kādās aug aptuveni 16 procenti priežu mežu Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā (300 metri lÄ«dz pieci kilometri no jÅ«ras, bet ne 300 metru kāpu zonā), kur lÄ«dz šim atļautas tikai izlases cirtes, priežu atjaunošana nenotiek sekmÄ«gi“³ ir viena ļoti interesanta vieta un viens trÅ«kstošs sÄ«kums. Interesants un Ä«paša zinātniska pÄ“tÄ«juma vÄ“rts bÅ«tu skaidrojums, kas notiek starp 299. metru no jÅ«ras un 301.? KāpÄ“c lÄ«dz 300 m tādas problÄ“mas nav, bet tā pÄ“kšÅ†i rodas pie 300 metriem, neatkarÄ«gi no tā, kas tajā vietā aug…

TrÅ«kstošais sÄ«kums ir tas, ka priedes kādā vietā uz vismaz 100 gadiem visvieglāk ir saglabāt, nevis tās nocÄ“rtot un tad kaut kā mÄ“Ä£inot atjaunot, bet ļaujot tām augt visus interesÄ“jošos 100 (un pÄ“c tam mierÄ«gi vÄ“l 100) gadus, jo tās taču tur jau ir. Priedei normāls mūža ilgums ir ap 400 gadiem un 200 gadi tām ir tikai pusmūžs – tik, cik cilvÄ“kam 50. PÄ“c Saeimas gribas un ar cirtÄ“ju pavÄ“li mÄ“s tās “novācam” 100 gadu vecumā, kas, pārrÄ“Ä·ināts cilvÄ“ku mūžā, ir 25 gadi. Priedes pÄ“c 100 gadiem vairs nedodot pieaugumu un tāpÄ“c “jāaizstāj ar jaunām”. CilvÄ“ku un koku salÄ«dzinājums, gribot negribot uzvedina uz vÄ“l kādu salÄ«dzinājumu. VarbÅ«t pie vienas noteikumu maiņas var ieviest labojumus arÄ« Saeimas kārtÄ«bas rullÄ«, vai kur nu citur tas noteikts, un tādu pašu pieeju ieviest arÄ« Latvijas “likumdošanas kantorÄ«”? Visus, kas vairs nav produktÄ«vi (lasi – nederÄ«gos, kas ir vecāki par 25 gadiem), “laist desās” un turpmāk ievÄ“lÄ“t tikai “derÄ«gus”. Pieļauju, ka tie derÄ«gie likumdevÄ“ji tad pārtrauktu nodarboties ar aizvakardienas saglabāšanu un paši savas mūža nogales nodrošināšanu, bet pievÄ“rstos sabiedrÄ«bas nākotnes interesÄ“m un vajadzÄ«bām. Vai nav forša ideja? VarbÅ«t jāsāk vākt paraksti tādas Ä«stenošanai?

Zinātnisku pÄ“tÄ«jumu produkts visbiežāk ir norišu varbÅ«tÄ«bas, nevis pareizais viedoklis vai absolÅ«tā patiesÄ«ba (kādas nav). Neviena varbÅ«tÄ«ba nav garantija, ka tā tiešÄm notiks. VÄ“lāk var izrādÄ«ties, ka pÄ“tnieka izvirzÄ«tā hipotÄ“ze (vai teorija) ir kļūdaina vai atklāties, ka tā ir “drusku” aplama par labu kādam naudas devÄ“jam. TāpÄ“c jebkurš prātÄ«gs pÄ“tnieks (izmantojot iepriekš minÄ“to lÄ«dzÄ«bu – purva pazinÄ“js) publiskā saziņā vienmÄ“r atstās sev “mazu avārijas izeju”. Uzrunājot “tautu”, visvieglāk no nesmukumiem var izvairÄ«ties, vienkārši par tiem nerunājot. Viņš jÅ«s raiti izvedÄ«s cauri sev labi zināmajam purvam, nevienam bÄ«stamam akacim pat nepietuvojoties. JÅ«s pÄ“c tam tikai brÄ«nÄ«sieties – kāpÄ“c šo purvu uzskata par bÄ«stamu? Tur taču nekā bÄ«stama nav, ej kaut aizmiegtām acÄ«m.

Viedais ceļvedis var izrādÄ«ties arÄ« Susaņins, bet to nejaušiÛ· nepareizi aizvestais sapratÄ«s tikai tad, kad sen jau bÅ«s par vÄ“lu. CilvÄ“ki, kurus ved, paši uz ceļu neskatās, tikai seko vedÄ“jam. Vārdi ir virtuālās vešanas ceļš un bÅ«tu gudri uz tiem tomÄ“r skatÄ«ties. Jo lietotajiem vārdiem un to pareizai izpratnei ir milzÄ«ga nozÄ«me. ArÄ« šo piemÄ“ru taču pareizi sapratÄ«s tikai tie, kas zina, kas tas Susaņins tāds ir (bijis).

Bet neatkarÄ«gi no vārdiem, dažādi pÄ“tÄ«jumu rezultāti izriet no interesÄ“m. Ja interese ir vÄ“l viens džips savā garāžā, atvaļinājums Šveices kÅ«rortā un tml., tad rezultāti ir vieni, ja interese ir mežs savā vietā ar visu, kas tur ir iekšÄ – pavisam citi. Mana interese ir pārlieku ilgas nodarbošanās dēļ izveidojusies atkarÄ«ba un mÄ«lestÄ«ba uz melno stārÄ·i, kam Latvijā klājas arvien sliktāk. Tādēļ šis viedoklis, ja kāds iedomātos to ņemt vÄ“rā, šÄ·iet, nesekmÄ“s valsts “ekonomisko izrāvienu”⁴. Tas tikai piedāvā vienu ticamu versiju, kāpÄ“c meži ir jācÄ“rt ātrāk un vairāk. Redzesloka paplašināšanai.

Pie Dzintara jūras, līdz 5 km no tās

IecerÄ“tā ciršanas noteikumu maiņa “pÄ“c caurmÄ“ra” noteikta sastāva audzÄ“s “meža malā stāvošam” lasÄ«tājam ir kā Ä·Ä«niešu alfabÄ“ts. TāpÄ“c to atstāsim ekspertuÛ· diskusijām. AtšÄ·irÄ«bā no tās piecu kilometru zona gar jÅ«ras krastu ir ļoti labi saprotama lieta. GandrÄ«z katrs Latvijas iedzÄ«votājs vismaz reizi mūžā ir bijis pie jÅ«ras un katrs, kam ir internets, var paskatÄ«ties, kā tā izskatās no augšas “Google Earth” vai jebkurā citā karšu vietnÄ“. No augšas vienÄ«gi nevar redzÄ“t Ä«pašumu sadalÄ«jumu šajos mežos, kas gribÄ“tajā noteikumu maiņā, iespÄ“jams, ir ļoti svarÄ«gs arguments.

VienkāršÄ«bas labad atmetÄ«sim tos mežus, kas ir vai skaitās aizsargāti kā Natura 2000 vietas. Tādi ir meži, kas ietilpst SlÄ«teres un Ķemeru nacionālajā parkā un dažos dabas liegumos. Jācer, ka tos sagaidāmās izmaiņas ietekmÄ“s mazāk. No pārÄ“jiem, formāli neaizsargātiem mežiem 5 km zonā gar RÄ«gas līča un Baltijas jÅ«ras krastu ~76%⁵, (kopā vismaz 660 km²) ir valsts meži, kurus apsaimnieko A/S “Latvijas Valsts meži” (turpmāk LVM) četras mežsaimniecÄ«bas – Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes, Zemgales un Rietumvidzemes. PārÄ“jos mežos ietilpst arÄ« RÄ«gas un JÅ«rmalas pilsÄ“tas meži šajā zonā. Privātu apsaimniekojamu mežu tur ir ļoti maz. Jau ar to vien pietiktu, lai privāto meža Ä«pašnieku iestāšanās par intensÄ«vāku saimniekošanu šajā zonā izskatÄ«tos nedaudz dÄ«vaina, bet par to drusku vÄ“lāk. Pagaidām liksim mieru privātajiem un pievÄ“rsÄ«simies mÅ«su pašu – jeb valsts meža Ä«pašumam, kas interesÄ“jošajā piejÅ«ras mežu zonā veido “kvalificÄ“to vairākumu” – 3/4 no visas platÄ«bas. Otra lielākā no valsts apsaimniekotajā daļām šajos mežos ir Rietumvidzemes mežsaimniecÄ«bas (turpmāk RVM) pārziņā, kopumā 19.7% no visiem neaizsargātajiem mežiem 5 km piekrastes zonā.

Tāpat kā nav valsts kā tādas, nav arÄ« uzņēmuma kā tāda un katras apakšvienÄ«bas izpausme un darba kvalitāte ir atkarÄ«ga no cilvÄ“kiem, kas tajā strādā. Latvijā rakstiskajā un virtuālajā telpā ļoti daudz izmanto kara terminoloÄ£iju – laikam tā žurnālistiem, politiÄ·iem un citiem rakstošajiem ir ļoti mīļa. Darba vai kāda cita fronte, priekšÄ“jās lÄ«nijas, avangards, u.tml. KādreizÄ“jie padomju armijas virsnieki tautas vÄ“rtÄ“jumā⁶bija izpratnes lÄ«meņa “diagnoze” – ja sapratÄ«s viņi, tad citi nevar nesaprast. TāpÄ“c arÄ« es izmantošu militāru salÄ«dzinājumu. No 10 zaldātiņiem nodaļā kāds ir labāks šÄvÄ“js, kāds sliktāks; kāds skrien ātrāk un kāds ir tizlāks, taču viņi tomÄ“r visi puslÄ«dz pilda sava komandiera pavÄ“les attiecÄ«bā uz to, kurp skriet un pa ko šaut. TāpÄ“c es pieņemu, ka arÄ« viena mežu apsaimniekošanas uzņēmuma (LVM) nodaļa (RVM) dara to, ko par pareizu uzskata uzņēmums. Bet uzņēmums, savukārt, dara to, ko par pareizu uzskata tā saimnieki, kas nu tie arÄ« nebÅ«tu.

Goris un eiro kubikmetri

Tad nu pie lietas, bet vispirms lielā bilde. Mežu Ä«pašnieki rakstot, ka noteikumu izmaiņas “ļaus racionālāk izmantot mežu, izaudzÄ“t lielāku koksnes ražu, veidot noturÄ«gākas mežaudzes, palÄ«dzÄ“s saglabāt saimnieciski vÄ“rtÄ«gāko koku sugu Ä«patsvaru un palielinās meža kapitālvÄ“rtÄ«ba” ⁷. IgnorÄ“jot to, ka te ir pieminÄ“ta tikai nauda, nauda un nauda, es uzsvÄ“ršu to, ka viss, ko šie Ä«pašnieki piesauc kā argumentus, ir nākotnes solÄ«jumi. Nevienu no tiem šodien nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t.

Taču mÄ“s jau šodien dzÄ«vojam nākotnÄ“, ja uz to paraugās, piemÄ“ram, no 2008. gada pozÄ«cijām. TāpÄ“c var gluži viegli pārbaudÄ«t tādus pašus solÄ«jumus un argumentus, ko tie paši solÄ«tāji izmantoja, lai krÄ«zes apstākļos uz laikuÛ· palielinātu izcÄ“rtamās krājas apmÄ“ru nozaresÛ· glābšanai. Faktiskie ciršanas apjomi rāda, ka glābjam joprojām, laiks vÄ“l nav beidzies.

Izcirstā kubatÅ«ra protams, pati par sevi nav faktors, kas ietekmÄ“ melno stārÄ·u produktivitāti. StārÄ·i ietekmÄ“ traucÄ“jumu daudzums. XX gs. vidÅ« uzreiz pÄ“c zemes reformas daudz straujāk par izcirstā apjoma pieaugumu mainÄ«jās mežos saimniekojošo vienÄ«bu skaits un tieši šim faktoram bija graujoši slikta loma. PiebildÄ«šu, ka traucÄ“jums nav tikai meža traktors zem ligzdas vai nozāģēts ligzdas koks. TraucÄ“jums ir arÄ« cirsmas atjaunošana pavasarÄ« blakus ligzdai, jaunaudžu kopšana pavasarÄ« jebkur putna apdzÄ«votajā teritorijā un arÄ«, iespÄ“jams pat, vislielākajā mÄ“rā, tā dzenāšana no vienas barošanās vietas uz otru. TraucÄ“jumi barošanās vietās neļauj savākt pietiekami daudz barÄ«bas, tāpÄ“c ka tur, kur vajadzÄ“tu bÅ«t mieram un klusumam, valkājas cilvÄ“ki, braukā mašÄ«nas, kaut ko ved, zāģē un taisa ļembastu. Ja nepietiek barÄ«bas, tad bÄ“rnu vai nu nav, vai tie aiziet bojā. Ja vārguļi ligzdu tomÄ“r atstāj, tad nekur tālu tie nespÄ“j aizlidot un ātri iet bojā. Bet jaunās paaudzes neesamÄ«ba ir galvenais iemesls, kādēļ putnu skaits gadu gaitā samazinās.

PievÄ“ršoties diagrammā redzamo skaitļu saturam (nevis nepārbaudāmiem nākotnes solÄ«jumiem), arÄ« ne tik tieši stārÄ·i ietekmÄ“jošais rādÄ«tājs – izcirstie kubikmetri, ir gana pārliecinošs skaidrojums tam, kas notiek ar melno stārÄ·i Latvijā. Izcirstās kubatÅ«ras daudzumam ir augsti ticama saistÄ«ba (p<0.002) ar neligzdojošo pāru Ä«patsvaru, ar nesekmÄ«gi ligzdojošo pāru Ä«patsvaru un vÄ“l stiprāka (p<0.001) saistÄ«ba ar ik gadus pamesto ligzdu skaitu.

Kā sargā stārķu ligzdas (dažos) valsts mežos

Gribat zināt, kā tas notiek? PievÄ“ršamies RVM. Ap 2006. gada 1. maiju kādā no RMV iecirkņiem, gatavojot cirsmu, atrada melnā stārÄ·a ligzdu. Pārpratuma dēļ es dzirdÄ“ju šÄ« notikuma atstāstu. Iecirkņa vadÄ«tājs atradumu novÄ“rtÄ“ja šÄdi⁸ – “KamÄ“r viss, kas apkārt ir cÄ“rtams, nebÅ«s nocirsts, es nevienam par to neziņošu.” Protams, šÄds cilvÄ“ks uzņēmumā, kas mežus apsaimnieko dabai draudzÄ«gi un ilgtspÄ“jÄ«gi, ir uzņēmuma “melnā avs”. Gadās taču. Šo ligzdu otrreiz atrada Valsts Mežu dienesta mežsargs 2011. gadā, pārbaudot pÄ“dÄ“jo palikušo audzi, kas arÄ« tika gatavota ciršanai. Viss pārÄ“jais bija noticis.

2011. gadā, citā RVM iecirknÄ«, atkal stigojot cirsmu, tiek atrasta cita stārÄ·a ligzda. Tā kā te nekādi ļaunie spÄ“ki neiejaucas, tad cirsmu tā paša gada vasarā nocÄ“rt, atstājot ap ligzdu nelielu koku puduri.

Par ligzdošanas sekmÄ“m ciršanas gadā man nav ziņu, bet ligzdu pašu stārÄ·is, sev par nelaimi nepamet. 2013. gadā vietu apciemo vÄ“ja māte un izgāž gandrÄ«z visas koku čupiņā atstātās egles. Viena no tām uzkrÄ«t ozola zaram, uz kura ir ligzda un to nolauž ar visu ligzdu un bÄ“rniem tajā. Ko padarÄ«si, vainÄ«gs vÄ“jš, no kura nekādu atbildÄ«bu prasÄ«t nevar.

Lai putnam vismaz turpmākajos gados dotu iespÄ“ju dzÄ«vot šajā teritorijā, kas kā ligzdošanas rajons ir zināms vismaz kopš 1939.gada, uzbÅ«vÄ“jam palikušajā meža stÄ“rbelÄ“ mākslÄ«go ligzdu. Putns to aizņēma un sāka ligzdot jau 2015. gadā. Uzņēmums par to zina, jo ligzdas aizņemšanu konstatÄ“ja RVM vides speciālists. Taču tas netraucÄ“ tā paša gada pavasarÄ« atjaunot 2011. gadā nocirsto kailcirti⁹ un kaut kad vÄ“lāk dot rÄ«kojumu apakšuzņēmÄ“jam, kas, protams, neko par ligzdu nezina, atjaunot aizsargbarjeru pie Å«dens ņemšanas vietas (uzreiz aiz izcirtuma, 180 m no ligzdas). Šis darbs ir jāizdara lÄ«dz jÅ«nija baigām. 2015. gada 28. jÅ«nijā, kad mÄ“s ierodamies pārbaudÄ«t ligzdošanas sekmes un gredzenot mazuļus, mÄ“s saskrÄ“jāmies ar brigādi, kas darbina kompresoru un grasās ierÄ«kot nometni. Ligzdā ir trÄ«s jauno putnu lÄ«Ä·i, BIOR veiktā ekspertÄ«ze apliecina, ka putni ir miruši badā. Protams, iespÄ“jams, ka sakritÄ«ba.

2016. gadā atkal citā iecirknÄ« tiek atrasta nezināma stārÄ·a ligzda, par kuru man paziņo uzņēmuma vides speciālisti. Pārbaudām to un konstatÄ“jam, ka ligzda ir samÄ“rā ilggadÄ«ga, un pārbaudes brÄ«dÄ« noteikti sekmÄ«ga. Nākamajā (tātad, šajā) gadā, braucot uz šo ligzdu, konstatÄ“jam, ka gandrÄ«z viss ligzdas nogabals 20 metrus no tās ir svaigi nocirsts. Ciršanu nav traucÄ“jusi ne it kā ap ligzdu “uzreiz pÄ“c tās atrašanas” izveidotā 500 m drošÄ«bas zona, ne mežaudzes vecums. LÄ«dzÄ«gi kā iepriekš, ap ligzdu ir atstāts koku puduris. Ligzdai no otras puses pieslejas cita audze, taču ligzdas koks – slÄ«ps un ne sevišÄ·i stabils bÄ“rzs, ir atsegts vÄ“jam. 2017. gada 6. jÅ«lijā ligzda vÄ“l ir dzÄ«va un ar bÄ“rniem.

Uzreiz jau nekas nenotiek. Ieskaitot iepriekš aprakstÄ«to un ņemot klāt citas LVM mežsaimniecÄ«bās, pÄ“dÄ“jos gados man ir zināmi kopā trÄ«s gadÄ«jumi, kad ligzdas tiek saglabātas šÄdā stilā. Bilance ir  vienkārša – trÄ«s nokritušas ligzdas no trim. Visas ligzdošanas sezonas laikā, divas ar olām, viena ar bÄ“rniem. Divas pÄ“c diviem gadiem, viena nākamajā pavasarÄ«. Bet pašreizÄ“jos apstākļos viena ligzda ir viens procents no ligzdojošo stārÄ·u populācijas Latvijā. ArÄ« vienkārši.

ŠÄda ligzdu saglabāšanas metode ir ļoti smalka – kā Ä·Ä«niešu slepkavÄ«bas senos laikos, kad kādam traucÄ“jošais personāžs nomirst no nejauša skorpiona kodiena ceļojuma laikā citā valstÄ« vai tamlÄ«dzÄ«gi. Ciršana stārÄ·i taču neietekmÄ“ – tas turpina ligzdot – meža Ä«pašnieku runas vÄ«ri var gavilÄ“t visās malās. Ja nu kaut kas notiek, tad tam nav nekāda sakara ar ciršanu. VainÄ«gs ir ļaunais un politiski nekādi neietekmÄ“jamais vÄ“jš. 

Viena reize – nejaušÄ«ba; trÄ«s reizes – ieradums…

Jau iesācÄ“ji pÄ“tnieki zina to, ka vienreizÄ“js notikums nav bÅ«tisks. Tā visdrÄ«zāk ir nejaušÄ«ba, neatkarÄ«gi no sekām, ko tā izraisa. Taču nejaušÄ«bas, kas atkārtojas ar vienalga kādu regularitāti, nav nejaušÄ«bas. Tās parāda likumsakarÄ«bas, kas šajā gadÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t uzņēmuma (neafišÄ“tā, bet) faktiskā politika. Skaidrs, ka visos gadÄ«jumos savu lomu ir spÄ“lÄ“jis cilvÄ“ciskais faktors, taču tas cilvÄ“ciski tieši atspoguļo savu tiešo priekšnieku un viņu priekšnieku tikpat cilvÄ“cisko viedokli. Vienu tādu es pirms vairākiem gadiem dzirdÄ“ju privātā bezliecinieku sarunā – “cilvÄ“ki sakot, ka melnajam stārÄ·im mazkalibrene ir risinājums“… ¹⁰. Nav jāizdod pavÄ“les vai rÄ«kojumi ar tekstiem par to, ko priekšnieks X domā par jautājumu Y. Padotie, it Ä«paši lojāli padotie, to zina un izpildÄ«s arÄ« neizteiktu vÄ“lmi, nereti, pirms tā ir izteikta.

VÄ“l vairāk – arÄ« tie, kas to dara, diez vai izjÅ«t naidu pret melno stārÄ·i vai kādu citu meža iemÄ«tnieku. Tikai – tie visi, sev par nelaimi viņiem traucÄ“ izpildÄ«t vienkāršÄs priekšnieku vÄ“lmes. Jo vÄ“lmes ir vienkāršas – nauda, nauda un nauda, un daudz, un kamÄ“r es priekšniekoju. Vienkārši un viegli atcerÄ“ties. NeatkarÄ«gās Latvijas valdÄ«bā tāds viedoklis pastāv jau kopš pirmajiem valsts atjaunošanas gadiem. LÅ«k, ko publikācijā laikrakstā JÅ«rmala 1991. gada 28. novembrÄ« raksta bijušais¹¹ Latvijas Republikas valdÄ«bas padomnieks vides aizsardzÄ«bas jautājumos Valts VilnÄ«tis.

Kopš 1991. gada ir mainÄ«jušÄs daudzas valdÄ«bas (bet mežu apsaimniekotāju “komandieri” gan ir palikuši tie paši), un viss ir gājis uz priekšu. ValdÄ«bai joprojām traucÄ“ ne tikai aizsargājamās teritorijas. Protams, ka traucÄ“ arÄ« apdraudÄ“tas sugas, kas ir iemesls kaut kādu teritoriju sargāšanai. Nav iespÄ“jams normāli attÄ«stÄ«ties un izrauties.

Tāda veida saimniekošanas rezultāts ir ne tikai melnā stārÄ·a pakāpeniska pazušana no Latvijas. Mežā, kura vairs nav, pa sÅ«nu taku ir aizgājušas sēņu un ogu vietas, atpÅ«tas iespÄ“jas, ainava aiz loga un vÄ“l daudz kas cits. Bet šÄda veida valsts attieksmei ir vÄ“l kāds rezultāts – daudzi mazu meža Ä«pašumu saimnieki, zinot, ka tā saimnieko valsts mežu pārvaldÄ«tāji, kas vismaz vārdos pretendÄ“ uz kompetenci un rÄ«kojas mÅ«su visu interešu vārdā (pameklÄ“jiet internetā, cik bieži meži tiek piesaukti kopā ar ārstu, medmāsu un policistu algām), dara tieši tāpat. Tā taču ir pareizi.

Rūpes par priedēm۷

Tikpat smalka, kā stārÄ·a ligzdu saglabāšanaÛ· ar vÄ“ja palÄ«dzÄ«bu ir meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas kaismÄ«gā iestāšanās par valsts mežu iz-, piedodiet, ap-saimniekošanas paātrināšanu. Tāpat kā no Google kartes nevar redzÄ“t, kam mežs pieder, bet tikai to, kur tas ir vai nav, tā no nosaukuma nevar redzÄ“t, kas “lācÄ«tim vÄ“derā”. Bet Latvijas meža Ä«pašnieku biedrÄ«bai (MIB) “vÄ“derā” ir A/S Latvijas valsts meži.

Tas nekur netiek publiski pausts, taču citādi nav izskaidrojama MIB mājas lapā atrodamā informācija, ka “2007.gada sākumā biedrÄ«bas biedru Ä«pašumā un tiesiskajā valdÄ«jumā bija 1,68 miljoni hektāru meža, kas veido 57% no visām Latvijas meža platÄ«bām.“¹². Savukārt LVM mājaslapā varam uzzināt, ka LVM Latvijā apsaimnieko “1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs.“¹³. Visu kopā saliek Valsts mežu dienesta vietne: “Meži Latvijā aizņem 2 965 118 ha. PÄ“c Valsts meža dienesta datiem, kas apkopoti MVR (par inventarizÄ“tajām platÄ«bām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbÄ«bai, kuru regulÄ“ Meža likums), mežainums ir 50,3% (meža zemju platÄ«bas (3 247 763 ha) procentuālā attiecÄ«ba pret valsts teritorijas kopÄ“jo platÄ«bu). SalÄ«dzinājumā ar citām Eiropas valstÄ«m Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstÄ«m (Eiropā meži vidÄ“ji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Latvijā valstij pieder mežs 1 489 523 ha platÄ«bā (50,2% no kopÄ“jās), savukārt pārÄ“jiem Ä«pašnieku mežu kopplatÄ«ba ir 1 475 595 ha (49,8% no visu mežu platÄ«bas).“¹⁴

Tā kā “citi Ä«pašnieki” ietver gan privātos, gan pašvaldÄ«bas, gan aizsardzÄ«bas ministrijas un VARAM pārziņā esošos mežus (poligoni, nacionālie parki un rezervāti), tad 57% no visiem mežiem ir iespÄ“jami tikai tad, ja tajos ietilpst LVM apsaimniekotie meži. Tas savukārt nozÄ«mÄ“ to, ka citi Ä«pašumi MIB “pārvaldÄ«tajos mežos” ir diezgan sÄ«ka vienÄ«ba un, galvenais, ka LVM ir ļoti, ļoti svarÄ«gs biedrs. Bet manis daudz citÄ“tajā “Dienas” rakstā¹⁵ minÄ“tie MIB pārstāvji Inesis BoÄ·is un Arnis Muižnieks varbÅ«t ir tikai “Karlsona dÅ«kulÄ«tes TV kastÄ“”, kas runā to, kas viņiem uzrakstÄ«ts priekšÄ. Ä»oti iespÄ“jams, ka LVM ir tik svarÄ«gs biedrs, ka tam vÄ“lmes nolasa no acÄ«m. PiemÄ“ram, tādas, kuras bÅ«tu neÄ“rti paust pašiem. Nevajag jau teikt, ka pavisam drÄ«z pietrÅ«ks ko cirst. Tad varÄ“tu atklāties pretrunas ar pašu iepriekš pausto – kaut vai par ilgtspÄ“jÄ«gu mežu apsaimniekošanu, kas vienalga kādā redakcijā un interpretācijā nozÄ«mÄ“tu to, ka resursi pietiek pašlaik un pietiks vairākām nākamajām paaudzÄ“m. Ja nu izrādās, ka nepietiek jau tagad, tad kāds izrādÄ«sies melojis vai vÄ“l ļaunāk, no kāda var prasÄ«t atbildÄ«bu. Vajag teikt, ka priedes ir grÅ«ti atjaunot, ka mÄ“s paliksim bez priedÄ“m jÅ«rmalā, un tas nu nebÅ«s labi. Kaut kā tā.

Uzmetot skatu no augšas gandrÄ«z jebkuram RVM pārziņā esošam mežam iekšzemÄ“, var redzÄ“t, ka meža tur ir palicis maz. Te es varu atgriezties pie sava stāsta sākuma un ar piemÄ“ru paskaidrot vajadzÄ«bu pÄ“c putniņu zÄ«mes Û· valodā. Liela daļa domstarpÄ«bu par meža apsaimniekošanu izriet no atšÄ·irÄ«bām strÄ«dnieku izpratnÄ“ par to, ko nozÄ«mÄ“ kurš vārds. Kad kaut kur ir uzrakstÄ«ts “mežs”, tad teju katram lasÄ«tājam tas nozÄ«mÄ“ kaut ko citu. No gaisa bildÄ“tajā RVM apsaimniekotajā teritorijā ir redzams tikai mežs. DzÄ«vÄ“ gandrÄ«z nekas nav melnbalts, bet izpratnei pustoņu atmešana ļoti palÄ«dz. Ja bildi pārvÄ“rš melnbaltu, tās teritorijas, kur koku nav, padarot baltas, tad tā izskatās tā, kā redzams attÄ“la labajā pusÄ“. Mežs, kā to saprot lielākā daļa sabiedrÄ«bas, ir melns.

Ja es tagad rakstu, ka attÄ“ls labajā pusÄ“ ir pilnÄ«gi melns, tad diez vai bÅ«s daudzi, kas man piekritÄ«s. Taču ja es rakstu, ka šis attÄ“ls ir melnsÛ·, tad visi pamanÄ«s, ka ar melnumu kaut kas nav tā, nu – gluži kā piemiedzot aci, kad saki jā, bet domā citādi. Klātienes sarunā ar Ä·ermeņa valodu mÄ“s pasakām daudz vairāk nekā ar tekstu. ArÄ« teiktā uztverÄ“ Ä·ermeņa valoda dominÄ“. Putniņš ir Ä·ermeņa valoda rakstos. Kad/ja to ieviesÄ«s rakstos visur, nevienam vairs nebÅ«s problÄ“mu, lasot, ka Latvijā mežuÛ· platÄ«ba palielinās, vai ka mežiÛ· tiek apsaimniekoti ilgtspÄ“jÄ«giÛ·. BÅ«s mazāk iemesla kašÄ·im un pat nākotne rādÄ«sies gaišÄka.

Bet, ja atgriežamies pie rakstÄ«šanas iemesla un tādā pašÄ veidā apskatām RVM saimniecÄ«bā esošus mežus noteikumus skarošajā 5 km zonā, tad piekrastes mežu bilde IR gandrÄ«z pilnÄ«gi melna bez kādiem putniņiem. Atgādinu, ka tādu mežu ir apmÄ“ram 600 km², jeb, ja tas labāk saprotams, 60 000 ha. Pārsvarā priežu meži, no kuriem apmÄ“ram pusi var cirst nost nākamajā dienā pÄ“c noteikumu izmaiņu pieņemšanas. Vai kādam vÄ“l nav skaidrs, kāpÄ“c meža Ä«pašniekuÛ· biedrÄ«bai tā rÅ«p, lai ir ar steigu sāktu cirst kailcirtes piejÅ«ras joslas priežu mežos? VÄ“lams, ļoti lielas, jo tad priedes atjaunosies labāk.

P.S. Es puslÄ«dz droši zinu, ka, kamÄ“r Latvijas mežu nozares vadÄ«bā un valdÄ«bā nesamazināsies alkatÄ«bas lÄ«menis, šis stāsts neizglābs nevienu koku. Bet “es vismaz pie stÅ«ra bÅ«šu stāvÄ“jis un rÄ“jis” (I. Ziedonis)

1. Atis Rozentāls, PriekšÄ izšÄ·iršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

2. Atis Rozentāls, PriekšÄ izšÄ·iršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

3. Atis Rozentāls, PriekšÄ izšÄ·iršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

4. Diez, kur tā plānotāji ir iestiguši, ja ir nepieciešamÄ«ba izrauties?

5. Skaitļi ir aptuveni tādēļ, ka es salÄ«dzināju manā rÄ«cÄ«bā pieejamās mežu platÄ«bas tieši 5 km platā joslā gar jÅ«ras malu. Faktiskā ierobežojuma zonas robeža ir noteikta pa dažādām dabā esošÄm robežām un dažādās teritorijas vietās nedaudz variÄ“. TāpÄ“c precÄ«zs dažādā Ä«pašumā esošu platÄ«bu Ä«patsvars šajā zonā var nedaudz atšÄ·irties)

6. Viņiem galvā ir viena rieva un tā pati no formas cepures

7. Atis Rozentāls, PriekšÄ izšÄ·iršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

8. Tā kā tas ir atstāsts, es negarantēju citāta burtisku precizitāti.

9. KopÄ“jā platÄ«ba 3,47 ha, tuvākais punkts atrodas 24 m no ligzdas 

10. CitÄ“jums ir aptuvens, jo citÄ“ju pÄ“c atmiņas, bet vajadzÄ«bas gadÄ«jumā sarunas vietu varu rekonstruÄ“t “uz metru” un laiku “uz stundu”

11. Tieši tā autors tiek pieteikts pašÄ publikācijā.

12. http://www.mezaipasnieki.lv/lv/about_us/about_us/; apskatīts 2017.g. 31.oktobrī

13. https://www.lvm.lv/par-mums; apskatīts 2017.g. 31.oktobrī

14. http://www.lmd.lv/par-latvijas-meziem; apskatīts 2017.g. 31.oktobrī

15. Atis Rozentāls, PriekšÄ izšÄ·iršanās par mežu nākotni. Diena, Otrdiena, 31. oktobris, 2017. 4. lpp.

Attēlos:

Latvijā ik gadus izcirstā koksnes apjoma ietekme uz melnā stārÄ·a ligzdošanas sekmÄ“m. Uz kreisās Y ass (stabiņi) – gadā izcirstais koksnes apjoms (avots: Valsts meža dienests), uz labās Y ass (sarkanā lÄ«nija) – neproduktÄ«vo ligzdu Ä«patsvars populācijā no visām pārbaudÄ«tajām ligzdām.

Izcirtuma malā atstātā ligzda, tajā var redzÄ“t perÄ“jošo putnu. No ligzdas lÄ«dz cirsmas malai ir <20 m, ligzda fotografÄ“ta no 180 m attālā ceļa 2013. g. 29. maijā. © Foto: Māris Strazds

Tā pati ligzdas vieta 2013. g. 28. jÅ«nijā. Divas, priedes, kas “ierāmÄ“” ligzdu iepriekšÄ“jā attÄ“lā, ir tās, kas redzamas šÄ« attÄ“la labajā pusÄ“, priekšplānā. © Foto: Māris Strazds

Pati ligzda ir zemÄ“, tās atliekās varÄ“ja saskatÄ«t divus bojā gājušus jaunos putnus. © Foto: Māris Strazds

Izcirtuma malā atstātā ligzda bÄ“rzā. Bultiņa norāda uz ligzdas koku, kas ir apzÄ«mÄ“ts ar sarkanu svÄ«tru. 2017. g. 6. jÅ«lijs. © Foto: Māris Strazds

IepriekšÄ“jā attÄ“la priekšplānā redzamais celms. Pat uz attÄ“la var bez lielām grÅ«tÄ«bām saskaitÄ«t 196 gadskārtas. ApmÄ“ram tāda vecuma ir bijušas visas priedes nocirstajā audzÄ“, taču tas nekādi nav kavÄ“jis šo audzi nocirst, lai gan LVM runasvÄ«ri daudzkārt ir publiski izteikušies, ka šÄda vecuma mežus necÄ“rt. © Foto: Māris Strazds

Cita ligzda, kas atstāta cirsmas malā LVM Dienvidkurzemes mežsaimniecÄ«bā, 18 m no tuvākā nozāģētā koka. NopÅ«sta no zara ar olām tajā, dažās dienas pirms fotoattÄ“la uzņemšanas 2016.g. 3. maijā.

Citāts no publikācijas laikrakstā “JÅ«rmala” 1991.g. 28. novembrÄ«.

Google Earth skats uz fragmentu no RVM apsaimniekotiem mežiem. Attēla labā puse ir kontrastaina melnbalta kreisās puses kopija.

Melnbalts piekrastes zonā esošo RVM apsaimniekoto mežu attÄ“ls (Duntes apkārtne)

Pārpublicēts no goris.lv