Iesaki rakstu:

Jaunajā „politiskajā trillerÄ«” Bailes, kas izziņots kā mÄ“neša vispirktākā grāmata Latvijā, faktiski visi personāži ir pietiekami viegli atpazÄ«stami, jo vairāk, ka aiz pseidonÄ«ma „IndriÄ·is Latvietis” aizslÄ“pies autors (vai autoru grupa) nav Ä«paši nopÅ«lÄ“jies/-ušies, pārveidojot „prototipu” uzvārdus. Taču ir viens intriģējošs izņēmums, faktiski - pretruna, kas liek uzdot nopietnu jautājumu: kāpÄ“c tā? KāpÄ“c viena no trillera „varonÄ“m” saucas Ineta Alksne, tā norādot uz LTV ziņu dienesta vadÄ«tāju Ivetu Elksni, bet viss šÄ«s grāmatā aprakstÄ«tās, zem specdienestu „jumta” esošÄs „žurnālistes” apraksts norāda uz raidÄ«juma Nekā PersonÄ«ga producenti Artu Ä¢igu? Tātad – kāpÄ“c BailÄ“s ir nevis Alda Figa vai Antra Piga, bet gan Ineta Alksne?

Atļaušos nocitÄ“t dažus nelielus fragmentus no grāmatas, kuri veltÄ«ti „Inetas Alksnes” nodarbÄ“m, fiziskajiem parametriem utml. Lasiet un domājiet lÄ«dzi – kam tie precÄ«zi atbilst, bet kam – nepavisam ne.

1) „TelevÄ«zijas producente – faktiski jau nedēļas nogales „informatÄ«vi analÄ«tiskā raidÄ«juma” galvenā veidotāja un vismaz formālā satura noteicÄ“ja. Ja galÄ«gi nebija faktu, labi derÄ“ja arÄ« pusizdomājumi un „iespÄ“jams” formā pasniegtas baumas. Ik pa laikam Inetai radās skumÄ«gas aizdomas, ka izdomājumi un baumas vietÄ“jai publikai derÄ“ja pat labāk nekā fakti. Bet viens bija skaidrs – katru nedēļu bija vajadzÄ«gs jauns saturs. Runa bija par raidÄ«jumu komerctelevÄ«zijā, kas strādāja aizvien mazākā un mazākā tirgÅ«. Tā ka televÄ«zija – tas nozÄ«mÄ“ja nepārtraukti cÄ«nÄ«ties par izdzÄ«vošanu un staigāt pa naža, nÄ“, kur nu naža, žiletes asmeni. Kas ar viņas komplekciju, hahaha, nemaz nebija tik viegli.”

2) „Visus tos gadus, kad Juta bija zirgā, Inetas ziņu kaislÄ«ba bija apmierināta faktiski pilnÄ«bā. Un tur arÄ« nekādu iekšÄ“ju konfliktu nebija – Alksne bija svÄ“ti pārliecināta, ka Juta dara svÄ“tÄ«gu darbu. Lielā mÄ“rā – tāpÄ“c, ka Juta, lai nu cik psiha bÅ«dama, par informāciju nekad neko neprasÄ«ja pretÄ«. Par to, ka reizÄ“m Jutas pozitÄ«vo trakumu viņas kolÄ“Ä£is Durašs un viņa draugi izmantoja jau savām biznesa darÄ«šanām, - par to Ineta bija nosolÄ«jusies sākt domāt, tikko bÅ«s konkrÄ“ti fakti. Kuru, protams, nebija.”

3) „Kad Inetai pÄ“c ilgāka laika parādÄ«ja dienesta ziņojumu, kuru bija sarakstÄ«jis viens no „draugiem”, viņa, protams, sarāvās – un kā tur nesarauties? No trÄ«s lappusÄ«tes garā dokumenta varÄ“ja noprast – informatore atskaitās savam kuratoram par virkni jautājumu...”

4) „Nu jau gandrÄ«z ik nedēļu „draugu” piegādātā informācija par atkal jauniem un jauniem piektās kolonnas nedarbiem brīžam gan bija aiz matiem pievilkta un brīžam pat ar nelielu smaciņu, taču publikai acÄ«mredzami patika. Pat vairāk – publika bija sajÅ«smā...”

5) „Diena sākās ar diezgan ikdienišÄ·Äm un caurcaurÄ“m praktiskām galvassāpÄ“m – Alksnei vajadzÄ“ja iziet cauri sava uzņēmuma pagājušÄ gada finansÄ“m. Ja precÄ«zāk, lielākoties sava, bet arÄ« pāris kolÄ“Ä£u. Visi oficiālie ienākumi skaitÄ«jās nākuši tikai un vienÄ«gi no televÄ«zijas raidÄ«jumu producÄ“šanas. Labi, pilnÄ«gi simtprocentÄ«gi tas tā nebija, bet lielos vilcienos tā varÄ“ja teikt. Tas nozÄ«mÄ“ja – televÄ«zija pirka no viņas raidÄ«jumu, un tikai un vienÄ«gi no televÄ«zijas vadÄ«bas noskaņojuma bija atkarÄ«gs... nu, faktiski pilnÄ«gi viss. Labi, ja vÄ“l bÅ«tu tikai no noskaņojuma – bet patiesÄ«bā arÄ« no televÄ«zijas naudas maka biezuma, un tas bija ellÄ«gs salikums. It kā uz pagājušo gadu bija izdevies izspiest bÅ«tisku palielinājumu, bet tas viss varÄ“ja mainÄ«ties jebkuru brÄ«di. Turklāt arÄ« palielinājums ļāva savilkt galus kopā, tikai un vienÄ«gi jau ierasti krāpjot valsti.”

6) „Vairākus gadus viens no Alksnes ļaunākajiem murgiem bija – kāds beidzot ir iedziļinājies viņas producentu uzņēmuma finansÄ“s un kaut kur publiskā vietā pajautā: mīļā, tu, kas katru dienu cÄ«nās pret valsts nozadzÄ“jiem, vai tu varÄ“tu izskaidrot pati savas firmas algu un nodokļu skaitļus? Tur nebija, ko skaidrot. Tur viss bija skaidrs no pirmā acu uzmetiena. Divpadsmit darbinieku. KopÄ“jās oficiālās algas – nepilni piecdesmit pieci tÅ«kstoši eiro. Tātad oficiāli vidÄ“jā mÄ“nešalga, no kuras tika maksāti nodokļi, – aptuveni trÄ«ssimt astoņdesmit eiro uz papÄ«ra. Nekāda sakara ar reālo, Ä«sto atalgojumu. Valsts krāpšana un apzagšana visā godÄ«bā, neko piebilst. Alksne to labi apzinājās – bet tur neko nevarÄ“ja padarÄ«t. Tādi bija spÄ“les noteikumi šajā valstÄ«. GribÄ“ji te izdzÄ«vot – nācās šo valsti krāpt.”

7) „Pirms dažiem gadiem atklātÄ«bā bija nonākušas ziņas, kā viņa ar savu uzņēmumu – tā paša analÄ«tiskā un neatkarÄ«gā raidÄ«juma producÄ“tāju - paklusām bija piepelnÄ«jusies, palÄ«dzot taisÄ«t politiskās reklāmas. Jā, bija nonākušas – un kas? Visi pāris dienas paņēmās un likās mierā. Tad ko uztraukties par kaut kādiem tur nodokļiem un valsts krāpšanu, it Ä«paši, ja tā darÄ«ja visi un valsts izlikās, ka viss ir puslÄ«dz kārtÄ«bā? Tā ka pÄ“dÄ“jā laikā Alksne par šo tÄ“mu pat neiedomājās.”

8) „ŠÄdi sižeti bija Alksnes jājamzirdziņš – Krieviju viņa patiešÄm uzskatÄ«ja par draudu numur viens un tāpat bija pārliecināta, ka karā pret šÄdu draudu visi lÄ«dzekļi ir labi. Reālajā ikdienā tas visbiežāk nozÄ«mÄ“ja, ka visikdienišÄ·Äkos faktus varÄ“ja apliet ar „Krievijas draudu” mÄ“rcÄ«ti – un viss rullÄ“ja tā, prieks. Krievijas specdienesti cenšas atjaunot sadarbÄ«bu ar saviem bijušajiem darbiniekiem arÄ« Latvijā... Komentāri interneta portālos tiek izmantoti, lai izplatÄ«tu Krievijas specdienestu radÄ«tu vÄ«rusu, kas inficÄ“ datorus, lai spiegotu… Krievijas specdienesti slepus pÄ“ta Latvijas pierobežas iedzÄ«votāju noskaņojumu… Nekādu faktu nebija, bet tos arÄ« nevajadzÄ“ja. Reitingi rādÄ«ja, ka stulbā publika šÄdus sižetus bija gatava rÄ«t bez kādām pārdomām.”

9) „Alksnei Ä«sti nebija, ar ko pakonsultÄ“ties. Savāktajā raidÄ«juma komandā katram bija savi tarakāni. No „zvaigznes” Baibiņas, kurai bija vājÄ«ba gan uz alkoholu, gan uz azartspÄ“lÄ“m, viņa bija laimÄ«gi tikusi vaļā, taču arÄ« pašreizÄ“jām augsti radošajām personÄ«bām katrai bija vājÄ«biņas, kas deva pamatu šaubām. Beigu beigās Alksne izlÄ“ma par labu Vecelksnei. Lai kā tur IlzÄ«tei vÄ“trainajā jaunÄ«bā bÅ«tu bijis ar kāsÄ«šiem, grupveida seksu un citām izklaidÄ“m, viņa vismaz bija racionāls, pietiekami prātÄ«gs cilvÄ“ks, turklāt – kas nebija mazsvarÄ«gi – arÄ« galvenais pelnÄ«tājs Ä£imenÄ“. AtšÄ·irÄ«bā no draudzenes Baibiņas, kurai finansiāli izdevÄ«gā apprecÄ“šanās bija devusi daudz brÄ«va laika tviterim, spēļu automātiem un dažiem kokčikiem gandrÄ«z ik vakaru, Ilze bija kārtÄ«ga strādājoša sieviete. Revolucionārā dedzÄ«ba pÄ“dÄ“jos gados viņas skatienā gan vÄ«dÄ“ja aizvien retāk – bet arÄ« tāpÄ“c jo iederÄ«gāka viņa bija kā nepieciešamās sarunas biedrs.”

Un te vÄ“l viens fragments – nedaudz garāks, bet ļoti izteiksmÄ«gs:

10) „- Labi, kādi mums vispār ir varianti bez tā jÅ«su parasti izmantotā resnā babuļa? Nu, nu, kā viņu?

- Hahaha, kuru no visiem resnajiem babuļiem tu domā?

- Nu, to tur. To, kurai vispār nekā personÄ«ga. Nav un nevar arÄ« bÅ«t nekā personÄ«ga... Elksne, Melksne, Šmelksne – nu, kā viņu tur sauc, kas to var atcerÄ“ties?

- Alksne, tu domā?

- Labi, lai būtu Alksne, kas no tā mainās. Tad kādi varianti?

- Kāpēc vēl kaut kādi varianti? Kas tad Alksnei vainas? Raidījums ir, reitingi ir, paklausa... Labi, varbūt ne uz vārda, bet paklausa. Un ar katru dienu labāk.

- Kas vainas, tu saki? Tad padomā pats! Labi, tu iedosi viņai. Un tālāk? Kam iedos viņa?

- Nu... tur taču ir žurnālisti visādi slaveni.

- Kurš slavenais žurnālists tad tur kaut ko šitādu pavilks? Un, ja arÄ« pavilks, tev publika noticÄ“s? Tak tas, ka Alksne jums no rokas Ä“d, ir jau visiem zināms. Bet mums vajag, lai noticÄ“tu. Lai visi noticÄ“tu. Un lai nebÅ«tu nekādu jautājumu – kas, ko, kāpÄ“c, kam izdevÄ«gi?

- Un ko? Kas tad Alksnei vainas? Uztaisīs, palaidīs. Es nesaprotu, kur problēma.

- Kur problÄ“ma, kur problÄ“ma, mļa. Neesi pamanÄ«jis, ka Alksne jau sen ir otrreizÄ“jā izejviela ar visu savu raidÄ«jumu, savām kāsÄ«šu mīļotājām un pusārstÄ“tajiem resnajiem alkoholiÄ·iem?

- Nē, es nesaprotu. Reitingi ir, citējamība ir, ko tev vēl vajag?

- Reitingi... Citējamība... Da tu pakaļā vari iebāzt tos reitingus. Puspasaule jau zina, ka Alksne ir prasta prostitūta, kas dara, ko liek. Prestitūta, kā tagad moderni saka. Un arī tad, kad neviens neliek, jau izskatās, ka kāds liek. Domā, visi ir idioti?

- PatiesÄ«bā domāju gan. Vismaz publika lielos vilcienos – jā, tieši tā.

- Publika, publika. Mums vajag, lai nerodas jautājumi. Lai neviens neiedomājas paprasÄ«t – kuram izdevÄ«gi, kurš tātad pasÅ«tÄ«ja. Bet te bÅ«s. Pat ja tā tava Alksne sasprindzinātu savu resno pakaļu, nekas viņai nesanāktu. Viņi jau ir pieraduši tā strādāt – kas jāuzmauc, to arÄ« uzmauc pÄ“c pilnas programmas. Bez kādiem tur aplinkiem.”

Manuprāt, te nav ne vismazāko šaubu – viss apraksts kā uzliets atbilst vienam konkrÄ“tam cilvÄ“kam, un šis cilvÄ“ks ir raidÄ«juma Nekā personÄ«ga producente, ļoti Ä“tiskās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un Re:Baltica dibinātāja un amatpersona Arta Ä¢iga.

Jautājums tad nu man tāds – kā šai te Artai Ä¢igai ir izdevies „atpirkties” no viņas tiešas un skaidras pieminÄ“šanas grāmatā? Vai arÄ« runa ir nevis par atpirkšanos, bet kādu citu iedarbes veidu? PiemÄ“ram, šantāžu vai draudiem?

Ja jā, tad kam ir draudÄ“ts vai no kā ir notikusi „atpirkšanās”? Un kā ir sanācis tā, ka šÄ« „atpirkšanās” ir devusi tik nejÄ“dzÄ«gus, acÄ«mredzami absurdus rezultātus? Ka uzvārds gan nomainÄ«ts, bet apraksts palicis – un nevienam nav ne mazāko šaubu, kura ir tā „žurnāliste”, kas atrodas zem DrošÄ«bas policijas darboņu „jumta”?