Iesaki rakstu:

RÄ«gas domes vadÄ«bas „bÄ«dÄ«tā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzÄ«šanā un ar to saistÄ«tajā finansÄ“jumā ir ieinteresÄ“ta ne tikai SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna, kas kopumā cer saņemt „lÄ«dz 356 731 eiro”, bet arÄ« personiski tās jaunais direktors Jānis Volberts, kurš valsts darbu pametis ar vÄ“rā ņemamām parādsaistÄ«bām un uz kredÄ«ta svaigi iegādātu nekustamo Ä«pašumu.

Kā rāda Volberta amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, Delnas jaunais direktors to noslÄ“dzis ar 30 830 eiro lielām parādsaistÄ«bām, turklāt salÄ«dzinoši nesen – 2014. gada vidÅ« viņš ir ņēmis 36 tÅ«kstošu eiro lielu hipotekāro kredÄ«tu.

Tiesa, 2015. gadā Volbertam finansiālajā nākotnÄ“ cerÄ«gi ļāva raudzÄ«ties Ekonomikas ministrijā saņemtā alga – kopumā 27 497 eiro, kā arÄ« amati vairākās reÄ£ionālo ostu pārvaldÄ“s.

Taču tagad, lai Volberts saglabātu vismaz lÄ«dzšinÄ“jos ienākumus, viņam vienam pašam vajadzÄ“tu iztÄ“rÄ“t lielāko daļu Delnas oficiālā algu fonda, kas pÄ“rn ir bijis nepilnu 50 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā.

Jau 2015. gadā Delnas darbinieku algas bija nācies pamatÄ«gi apcirpt, - vÄ“l 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tÅ«kstoši eiro, kas nozÄ«mÄ“, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrÄ«z par pusi vai par vairāk nekā 45 tÅ«kstošiem eiro.

Cik zināms, šogad stāvoklis ir kļuvis vÄ“l dramatiskāks, lÄ«dz ar ko „kapu tramvaja” nauda ir bijusi vitāli svarÄ«ga, lai Delna vispār spÄ“tu pastāvÄ“t un izmaksāt algas saviem darbiniekiem.

Kā rāda Lursoft datu bāzÄ“ atrodamais Delnas 2015. gada darbÄ«bas pārskats, pÄ“rn organizācija no saviem ikdienišÄ·ajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vienalga nebija spÄ“jusi uzturÄ“t: Delna gada laikā biedru maksājumos bija saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozÄ«mÄ“, ka pat savu algu saņemšanai (tai nepieciešami aptuveni 50 tÅ«kstoši eiro) Delnas vadÄ«bai nebÅ«tu pieticis lÄ«dzekļu.

PÄ“rn Delnu finansiāli paglāba vienÄ«gi Pietiek aprakstÄ«tais organizācijas telpu pārdošanas darÄ«jums, kas radÄ«ja bažas par nodokļu apiešanas shÄ“mas izmantošanu, kā arÄ« neatšifrÄ“ti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arÄ« tie pÄ“rn bija krasi sarukuši – no 191,7 tÅ«kstošiem eiro gadu iepriekš lÄ«dz 79,7 tÅ«kstošiem eiro.

Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, kļuvusi aizvien neizvÄ“lÄ«gāka ziedotāju izvÄ“rtÄ“šanā, - pÄ“rn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un miljonāra Daumanta VÄ«tola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.

Delnas pārskats arÄ« rāda, ka šajos bÅ«tiski samazinātā finansÄ“juma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupÄ«bas pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.

Gada pārskats arÄ« apliecina, ka Delna Ä¼oti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansÄ“ šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Taču atsaucÄ«ba nav gÅ«ta, un nu organizācijas vadÄ«bas lielā cerÄ«ba ir „kapu tramvaja” projekts.