Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicÄ“ jau kārtÄ“jo tiesas spriedumu saistÄ«bā ar Latvijas iedzÄ«votāju tiesÄ«bām fiksÄ“t darbÄ«bas, ko attiecÄ«bā pret viņiem veic tiesÄ«bsargāšanas iestāžu darbinieki. Šajā RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumā, kas jau stājies spÄ“kā, izteiksmÄ«gi un detalizÄ“ti aprakstÄ«ta situācija, kad tiesas darbiniece mÄ“Ä£inājusi tiesneša vārdā dot tiesas sÄ“des apmeklÄ“tājiem norādÄ«jumus un tulkot likumu normas pÄ“c sava prāta, savukārt policijas darbinieki, nemÄ“Ä£inot iedziļināties notiekošajā, pildÄ«juši tiesas darbinieces norādÄ«jumus un pÄ“c tam vÄ“l mÄ“Ä£inājuši arÄ« tiesā aizstāvÄ“t savu notikušÄ versiju.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā 2017.gada 16.oktobrī

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva ar sekretāri E.Smiļģi, piedaloties sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam Sergejam Buividam un viņa aizstāvim V.Braginskim, Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes pārstāvei L.Veperei,

atklātā tiesas sÄ“dÄ“, RÄ«gā, Abrenes ielā 3, izskatÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma lietu Sergeja Buivida sÅ«dzÄ«bā par Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes KārtÄ«bas policijas pārvaldes 2016.gada 27.jÅ«nija LÄ“mumu Nr.1603 un konstatÄ“ja:

2015.gada 13.augustā Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes (VP RRP) RÄ«gas Latgales iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas vecākais inspektors I.Kuklins sastādÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma protokolu Nr.PC195343, par to, ka Sergejs Buivids 2015.gada 26.janvārÄ« plkst.10:40 RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā, JÄ“zusbaznÄ«cas ielā 6, RÄ«gā, traucÄ“ja sabiedrisko mieru ar bezkaunÄ«gu rÄ«cÄ«bu, ignorÄ“jot vispārpieņemtās uzvedÄ«bas normas, traucÄ“jot organizāciju darbu, kas izpaudās kā atteikšanās uz vairākkārtÄ“jiem lÅ«gumiem atstāt tiesas sēžu zāli Nr.515, kur bija paredzÄ“ta slÄ“gta tiesas sÄ“de, kur Sergejs Buivids bija nepiederoša persona, kas iepriekš bija par to brÄ«dināts. MinÄ“to notikumu rezultātā lietas izskatÄ«šanas uzsākšana aizkavÄ“jās par 40 minÅ«tÄ“m. AtbildÄ«ba par pārkāpumu paredzÄ“ta Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 167.pantā.

Ar 2015.gada 11.septembra VP RRP RÄ«gas Latgales iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas galvenā inspektora Ä’.Šveides lÄ“mumu Nr.088/254-I Sergejs Buivids administratÄ«vi sodÄ«ts ar naudas sodu EUR 90 apmÄ“rā.

Sergejs Buivids par minēto 2015.gada 11.septembra lēmumu iesniedza sūdzību.

Ar VP RRP KārtÄ«bas policijas pārvaldes priekšnieka BukÄ“viča 2016.gada 27.jÅ«nija LÄ“mumu Nr.1603 (turpmāk – LÄ“mums) Sergeja Buivida sÅ«dzÄ«ba noraidÄ«ta, atstājot negrozÄ«tu 2015.gada 11.septembra VP RRP RÄ«gas Latgales iecirkņa KārtÄ«bas policijas nodaļas galvenā inspektora Ä’.Šveides lÄ“mumu Nr.088/254-I.

LÄ“mumā norādÄ«ts, ka Pārbaudot un novÄ“rtÄ“jot lietas materiālus, VP RRP KPP uzskata, ka S.Buivids izdarÄ«ja LAPK 167.panta paredzÄ“to administratÄ«vo pārkāpumu un viņa vaina ir pierādÄ«ta ar: administratÄ«vā pārkāpuma protokolā Nr.PC195343 (datÄ“ts 13.08.2015.) fiksÄ“to; VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk PPP) Speciālo uzdevumu bataljona 1.rotas 2.vada jaunākā inspektora Ä’.Siliņa (datÄ“ts 26.01.2015.) fiksÄ“to; VP RRP KPP PPP Konvoja bataljona 2.rotas jaunākās inspektores J.Ugaines ziņojumā (datÄ“ts 26.01.2015.) un paskaidrojumā fiksÄ“to; Latgales iecirkņa KPP OperatÄ«vās vadÄ«bas grupas vecākās inspektores E.Kalniņas (datÄ“ts 26.01.2015.) fiksÄ“to, administratÄ«vā aizturÄ“šanas protokolā Nr.208 (datÄ“ts 26.01.2015.) fiksÄ“to; Ziemeļu rajona tiesas sniegto informatÄ«vo vÄ“stuli Nr.1-4/21 (datÄ“ts 02.04.2015) fiksÄ“to: L.Dzenes paskaidrojumā (datÄ“ts 04.02.2015.) fiksÄ“to; H.V. pārskatā (datÄ“ts 11.05.2015) fiksÄ“to; I.Oruba paskaidrojumā (datÄ“ts 14.05.2015.) fiksÄ“to; Ä».M. paskaidrojumā (datÄ“ts 27.05.2015.) fiksÄ“to.

LÄ“mumā konstatÄ“ti sekojoši apstākļi.

No RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesas sēžu zāles sekretāres L.Dzenes paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« plkst.10:40 bija nozÄ«mÄ“ta lietas izskatÄ«šana, uz Ä».M. pieteikuma pamata par personas atzÄ«šanu par rÄ«cÄ«bas nespÄ“jÄ«gu saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 11.panta pirmās daļas 4.punktu. MinÄ“tās lietas izskatÄ«šana tika nozÄ«mÄ“tā slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, pirms lietas izskatÄ«šanas uzsākšanas, sekretāre tiesu zālÄ“ Nr.515 paziņoja, ka sakarā ar to, ka lietas izskatÄ«šana nozÄ«mÄ“ta slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, tiesu sēžu zālÄ“ palikt drÄ«kst lietas dalÄ«bnieki, pieteicÄ“ja ar pārstāvi, ieinteresÄ“tā persona ar pārstāvi, prokurors un bāriņtiesas pārstāvis. PÄ“c paziņošanas, tiesas sÄ“des sekretāre, konstatÄ“ja, ka tiesas zālÄ“ atrodas trÄ«s nepiederÄ«gas lietas izskatÄ«šanai personas- divi vÄ«rieši un viena sieviete. Personas tiesas sēžu sekretārei apgalvoja, ka ir piederÄ«gas lietas izskatÄ«šanā, lai gan nebija lietas dalÄ«bnieces. Tiesas sēžu sekretāre palÅ«dza, lai nepiederošas personas atstāj tiesas sēžu zāli, personas ignorÄ“ja darbinieces teikto un L.Dzene atkārtoja lÅ«gumu atstāt tiesas zāli vairākkārtÄ«gi. Personas apgalvoja, ka tikai tiesnesis ir tiesÄ«gs lemt par viņu izraidÄ«šanu no zāles. Personas pacÄ“la balsi un sāka L.Dzeni publiski saukt pat tumsoni un draudÄ“ja, ka panāks L.Dzenes atlaišanu no darba. Viens no nepiederošiem vÄ«riešiem filmÄ“ja visu zālÄ“ notiekošo. L.Dzene atkārtoti lÅ«dza, lai vÄ«rietis pārtrauc viņu filmÄ“t, norādot, ka viņam nav tādu tiesÄ«bu bez atļaujas filmÄ“t, tomÄ“r vÄ«rietis turpināja filmÄ“t notiekošo tiesas zālÄ“. SlÄ“gtās tiesas sÄ“dei nepiederošÄs personas pÄ“c vairākiem tiesas sÄ“des sekretāres lÅ«gumiem atteicās atstāt tiesas zāli, uzvedās izaicinoši un L.Dzene izsauca tiesas apsardzi. L.Dzene apsardzei uzrādÄ«ja tiesas sÄ“dei nepiederošÄs personas un lÅ«dza tās izvest no zāles. Apsardzes darbinieki vairākkārtÄ«gi lÅ«dza nepiederošas personas pamest tiesas zāli, nepiederošas personas turpināja kliegt, ka ir piederÄ«gas lietas izskatÄ«šanai un filmÄ“ja apsardzes darbiniekus, kaut viņi lÅ«dza to nedarÄ«t. Apsardzes darbinieki jautāja L.Dzenei vai ir nepieciešams izsaukt policiju uz ko L.Dzene atbildÄ“ja piekrÄ«toši. PÄ“c 10-15 minÅ«tÄ“m ieradās trÄ«s Valsts policijas darbinieki. L.Dzene norādÄ«ja uz trim tiesas sÄ“dei nepiederošÄm personām. PÄ“c viena no vÄ«rieša lÅ«guma policists uzrādÄ«ja apliecÄ«bu. Viens no vÄ«riešiem turpināja filmÄ“t zālÄ“ notiekošo uz policijas lÅ«gumu pārtraukt filmÄ“t nereaģēja. Uz policijas darbinieku vairākiem lÅ«gumiem pamest tiesas sēžu telpu neiederÄ«gās personas nereaģēja un vienu no vÄ«riešiem policijas darbinieks paņēma aiz rokas un izveda no tiesu zāles telpas, sieviete izgāja pati. Kā no zāles izgāja trešais vÄ«rietis L.Dzene neredzÄ“ja. PÄ“c tam, kad nepiederošÄs personas tika izvestas no tiesas zāles L.Dzene ar lietas dalÄ«bniekiem pārgāja uz citu tiesas zāli un sākās lietas izskatÄ«šana. L.Dzene minÄ“tajā dienā tālāk pildÄ«ja tiesas sēžu sekretāres pienākumus. Dotā notikuma rezultātā lietas izskatÄ«šana iekavÄ“jās par 40 minÅ«tÄ“m.

No VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 1.rotas 2.vada jaunākā inspektora Ä’.Siliņa ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« ap plkst.11:04 pildÄ«ja dienesta pienākumus ekipāžas Nr.502 sastāvā kopā ar A.Borkovu, J.Loginu, kad tika saņemts izsaukums no Latgales iecirkņa dežūrdaļas uz RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesu, JÄ“zusbaznÄ«cas ielā 6, RÄ«gā, kur nepieciešama palÄ«dzÄ«ba. Izsaukuma adresÄ“ pie VP darbiniekiem griezās VP RRP KPP PPP konvoja darbiniece J.Ugaine, kura paskaidroja, ka tiek traucÄ“ta slÄ“gta tiesas sÄ“de 515 zālÄ“, un ka tiesas zāli atsakās pamest tās personas, kuras nepiedalās šajā tiesas sÄ“dÄ“. Ieejot tiesas zālÄ“, kur atradās vairākas personas, viena no personām ģērbusies sarkanā jakā, zilās džinsa biksÄ“s uzvedās izaicinoši un bravurÄ«gi (zinot visus likumus un nekur prom neiešot), pÄ“c vÄ«rieša lÅ«guma tika uzrādÄ«ta dienesta apliecÄ«ba, un vairākkārtÄ«gi palÅ«gts pamest tiesas zāli, lai sarunu turpinātu koridorā, uz ko vÄ«rietis atbildÄ“ja, ka to nedarÄ«s. VÄ«rietis tika brÄ«dināts, ka nepakļaušanās gadÄ«jumā var tikt pielietots fizisks spÄ“ks, ja vÄ«rietis nepakļausies policijas darbinieku likumÄ«gām prasÄ«bām pamest tiesas zāli, vÄ«rietis ar savu uzvedÄ«bu, rÄ«cÄ«bu traucÄ“ja tiesas darbu, ka arÄ« atteicās nosaukt savus personas datus. VÄ«rietis turpināja nepakļauties un tika pielietots fizisks spÄ“ks (paņemts aiz rokām un izvests ārā no tiesas zāles) tālāk nogādājot uz patruļas automašÄ«nu RENAULT V/n HV-3295. Nogādājot vÄ«rieti, Latgales iecirkņa dežūrdaļā tika noskaidrota aizturÄ“tā vÄ«rieša personÄ«ba - Sergejs Buivids, personas kods - . Ziņojumam tiek pievienots VP RRP KPP PPP konvoja darbinieces J.Ugaines ziņojums. S.Buivids tika aizturÄ“ts plkst.11:30, tika sastādÄ«ts izņemto mantu protokols Nr.208.

No VP RRP KPP PPP konvoja bataljona 2.rotas jaunākās inspektores J.Ugaines ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« pildot dienesta pienākumus RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā, JÄ“zusbaznÄ«cas ielā 6, RÄ«gā ap plkst.10:50 saņēmusi informāciju no tiesneša V.Prudņikova palÄ«ga, ka tiek traucÄ“ta tiesas sÄ“de 515 zālÄ“. TrÄ«s personas zinot, ka tiesas sÄ“de ir slÄ“gta, iegāja tiesas zālÄ“ un uz tiesas sekretāres lÅ«gumu pamest tiesas zāli, uzvedas izaicinoši, agresÄ«vi, ar savu rÄ«cÄ«bu traucÄ“jot tiesas sÄ“dei. J.Ugaine norāda, ka izaicinoši uzvedās vÄ«rietis, kurš bija ģērbies sarkanas krāsas jakā, zilas krāsas džinsu biksÄ“s. Uz J.Ugaines likumÄ«gām prasÄ«bām pārtraukt filmÄ“t vÄ«rietis nereaģēja. J.Ugaine norāda, ka ar saviem spÄ“kiem nevarÄ“ja tikt galā, tika izsaukta Valsts policija. Atbraukušo policijas darbinieku klātbÅ«tnÄ“ vÄ«rietis savu uzvedÄ«bas rÄ«cÄ«bu nepārtrauca, uzvedās izaicinoši, uz aizrādÄ«jumiem nereaģēja, kā rezultātā vÄ«rietis tika izvadÄ«ts no 515 tiesu zāles un nogādāts patruļpolicijas mašÄ«nā tālākai apstākļu noskaidrošanai. No Latgales iecirkņa KPN OperatÄ«vās vadÄ«bas grupas vecākās inspektores E.Kalniņas ziņojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvāri ap plkst.11:05 tika saņemts izsaukums uz RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesu, JÄ“zusbaznÄ«cas ielā 6, RÄ«gā no tiesneša V.Prudņikova palÄ«ga, kurš lÅ«dza palÄ«dzÄ«bu kārtÄ«bas nodrošināšanā tiesas sÄ“de 515 zālÄ“, kur nepiederošas personas traucÄ“ tiesas sÄ“des darba uzsākšanu. Uz notikuma vietu tika izsÅ«tÄ«ta VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 502 ekipāža, kura tiesas telpās aizturÄ“ja Sergeju Buividu, personas kods - , kurš atteicās pamest tiesas zāli. Ap plkst.17:30 pa tālruni 67502630 sazinoties ar tiesnesi Viktoru Prudņikovu, tika noskaidrots, ka 20.01.2015, slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ tika izskatÄ«ta civillieta par personas rÄ«cÄ«bspÄ“jas ierobežošanu, kā arÄ« to, ka saskaņā ar CPL 11.panta pirmās daļas 4.punktu noteikts, ka šÄdas lietas izskatāmas slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, vienlaicÄ«gi V.Prudņikovs paskaidroja, ka pirms tiesas sÄ“des sākuma tiesneša palÄ«dzei ir pienākums pārbaudÄ«t uz lietas izskatÄ«šanu ieradušÄs personas un vai šai izskatāmai lietai tiesas sēžu zālÄ“ neatrodas nepiederošas personas. Par cik tiesneša palÄ«dze konstatÄ“ja trÄ«s lietai nepiederošÄs personas tiesas zālÄ“, viņa lÅ«dza tās pamest tiesas sēžu zāli, uz ko tās kategoriski atteicās to darÄ«t, vÄ“lāk divas no trim personām zāli pameta, bet tiesas zāli atteicās pamest S.Buivids, kurš filmÄ“ja notiekošo. PÄ“c tiesneša palÄ«dzes lÅ«guma VP RRP KPP PPP Konvoja bataljona darbiniekiem neizdevās S.Buividu izvadÄ«t no tiesas zāles, lÄ«dz ar ko pieņemts lÄ“mums nosÅ«tÄ«t VP RRP KPP PPP Speciālo uzdevumu bataljona 502 ekipāžu.

No RÄ«gas bāriņtiesas locekļa H.V. pārskata izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« notika tiesas sÄ“de par G.M. rÄ«cÄ«bspÄ“jas ierobežošanu. Uz tiesas sÄ“di ieradās lietas dalÄ«bnieki, kā arÄ« personas, kurām nebija pamata atrasties šajā konkrÄ“tajā slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, jo šÄ«s personas nebija lietas dalÄ«bnieki. Tiesu sēžu sekretāre lÅ«dza šÄ«s personas atstāt tiesas sēžu zāli, jo sÄ“de ir slÄ“gta un tajā var atrasties tikai tās dalÄ«bnieki. Personas nevÄ“lÄ“jās atstāt tiesas sēžu zāli un sāka bez atļaujas filmÄ“t notiekošo ar videokameru. Personām vairākkārtÄ«gi tika lÅ«gts atstāt tiesas sēžu zāli, bet personas atteicās iziet un palika zālÄ“. Tika izsaukta tiesas apsardze, bet tai neizdevās personu pierunāt atstāt tiesas zāli. Tika izsaukta Valsts policija, un policijas darbiniekiem nepiederošÄs personas izvadÄ«ja no tiesu sēžu zāles. Lietas dalÄ«bniekus lÅ«dza pāriet uz citu tiesas sēžu zāli un tika uzsākta lietas izskatÄ«šana. Personas, kuras nevÄ“lÄ“jās pamest tiesas zāli aizkavÄ“ja lietas izskatÄ«šanu un kavÄ“ja tiesas darbu.

No RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona prokuratÅ«ras prokurora Imanta Orubsa paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« piedalÄ«jās tiesas sÄ“dÄ“, kā prokurors par G.M. rÄ«cÄ«bspÄ“jas ierobežošanu. Uz tiesas sÄ“di ieradās lietas dalÄ«bnieki, kā arÄ« trÄ«s personas, kurām nebija pamata atrasties šajā konkrÄ“tajā slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, jo šÄ«s personas nebija lietas dalÄ«bnieki. Personas, tostarp Sergejs Buivids, kuru atceros pÄ“c videokameras, kurš nosaucās, precÄ«zi neatceras vai tiesas sēžu sekretārei, konvoja vai policijas darbiniekiem. ŠÄ«m personām tika vairākkārtÄ«gi lÅ«gts atstāt tiesu zāli, viņi atteicās to darÄ«t. S.Buivids, kurš bija ģērbies sporta tÄ“rpam lÄ«dzÄ«gās drÄ“bÄ“s ar kameru, arÄ« atteicās atstāt zāli un filmÄ“ja visus lietas dalÄ«bniekus. Prokurors norādÄ«ja, ka S.Buivids bez pamata iegÅ«st citu personu fiziskos datus, bet viņš atteica, ka var filmÄ“t visu, ko grib un ka neviens likums to neaizliedz. Tika izsaukta tiesu apsardze, bet arÄ« tās klātbÅ«tnÄ“ nepiederÄ«gās tiesas sÄ“dÄ“ personas atteicās atstāt tiesu zāli. PÄ“c kāda laika ieradās Valsts policijas darbinieki, kurus izsauca tiesas sekretāre un izveda no zāles lietai nepiederošÄs personas. Tiesa lÅ«dza pāriet uz citu tiesas zāli, sāka izskatÄ«t lietu. Personas, kuras nevÄ“lÄ“jās iziet no tiesas zāles, kavÄ“ja uzsākt tiesas sÄ“di un tiesas darbu, kavÄ“ja prokurora darba laiku. Prokurors izjuta zināmu diskomfortu, jo viņa datus ieguva nelikumÄ«gi un persona atteicās pildÄ«t jebkādus tiesas sÄ“des sekretāres, tiesu apsardzes un Valsts policijas likumÄ«gās prasÄ«bas. Persona izturÄ“jās agresÄ«vi, ļoti izaicinoši un skaļi.

No A.P. paskaidrojuma izriet, ka apmÄ“ram 2010 vai 2011.gadā iepazinies ar Viktoru Braginski, kurš apgalvoja, ka ir „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, uzrādot A.P. nesaprotamā valodā dokumentus. A.P. palÅ«dza palÄ«dzÄ«bu drauga G.M. lietā par pretlikumÄ«gu atzÄ«šanu par rÄ«cÄ«bnespÄ“jÄ«gu. G.M. sieva Ä». iesniedza iesniegumu tiesā atzÄ«t viņas vÄ«ru par rÄ«cÄ«bas spÄ“jÄ«gu. Tiesa tika nozÄ«mÄ“ta Ziemeļu rajona tiesas telpās 26.01.2015 uz tiesas sÄ“di bija uzaicināti A.P., V.Braginskis, kā G.M. aizgādņi un Ä».M. un viņas advokāts. V.Braginskis uz tiesas sÄ“di uzaicināja „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” locekļus. Starp komisijas locekļiem bija Sergejs Buivids, kurš veica paša procesa filmÄ“šanu. Pirms procesa sākuma tiesas zālÄ“ ienāca tiesneša palÄ«dze, kura paziņoja, ka tiesā var piedalÄ«ties tikai procesa dalÄ«bnieki, bet pārÄ“jiem nepieciešams pamest sÄ“des zāli. V.Braginskis paziņoja, ka doto jautājumu izlems tiesnesis. To pašu V.Braginskis pateica tiesas apsargiem. S.Buivids notiekošo filmÄ“ja savā kamerā, vai telefonā, precÄ«zi neatceras. Å…emot vÄ“rā, ka cilvÄ“ki, kuri atnāca pÄ“c tiesas palÄ«ga lÅ«guma nespÄ“ja noregulÄ“t konfliktu, tika izsaukta policija. Atbraukušie policisti pieprasÄ«ja nepiederošos atbrÄ«vot telpu, kurš no „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” locekļiem sāka izteikt pretenzijas pret policijas darbinieku prasÄ«bu, neatceras. PÄ“c otras stingrākas policijas darbinieku prasÄ«bas pamest zāli, visi izņemot S.Buividu izgāja no zāles. S.Buivids turpināja filmÄ“t notiekošo. A.P. norāda, ka S.Buivids nekādas agresÄ«vas darbÄ«bas ne pret vienu neizrādÄ«ja, tikai filmÄ“ja notiekošo. To, ka tiesas sÄ“de bija slÄ“gta, A.P., nav zinājis.

No Viktora Braginska paskaidrojuma izriet, ka viņš ir Sergeja Buivida aizstāvis un no paskaidrojuma sniegšanas atsakās.

No Ä».M. paskaidrojuma izriet, ka 26.01.2015. RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā bija jānotiek tiesas sÄ“dei, sakarā ar viņas vÄ«ra G.M. atzÄ«šanu par rÄ«cÄ«bas spÄ“jÄ«gu. Pirms tiesas sÄ“des zālÄ“ atradās viņa, advokāts, viņas vÄ«rs, Viktors Braginskis un cilvÄ“ki, kurus V.Braginskis sauca par savas „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” biedriem. Pirms tiesas, tiesu zāle ienāca tiesu palÄ«dze un brÄ«dināja, ka tiesas sÄ“de ir slÄ“gtais statuss un nosauca personas, kurām ir tiesÄ«bas atrasties zālÄ“, bet pārÄ“jos palÅ«dza atstāt sēžu zāli. Uz tiesneša palÄ«ga paziņojumu „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” locekļi atbildÄ“ja ar protestu. Tiesu sēžu zālÄ“ „CilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas” pārstāvis Sergejs veica notiekošÄ filmÄ“šanu ar savu mobilo telefonu. Turklāt viņš vairākkārtÄ«gi nāca klāt pie visiem lietas dalÄ«bniekiem, pievirzot telefonu pie procesu dalÄ«bnieku pašas sejas, uz Sergeja darbÄ«bām netika atbildÄ“ts. Kad tiesas sekretāre lÅ«dza pamest tiesas zāli, Sergejs filmÄ“jot sekretāre atbildÄ“ja, ka tiesas palÄ«dze pārkāpjot cilvÄ“ktiesÄ«bas, bet kādas konkrÄ“ti neteica. Tika izsaukta tiesas apsardze, kura jautāja Sergejam vai viņam ir atļauja filmÄ“t, uz ko Sergejs atbildÄ“ja, ka visi izņemot viņus, pārkāpjot cilvÄ“ktiesÄ«bas, un viņš var veikt filmÄ“šanu. Sergejs norādÄ«ja, ka tiesu sekretāres un apsardzes darbÄ«bas ir patvaļa. Saprotot, ka apsardze netiks galā tika izsaukta policija. Atbraucot policijas darbinieki norādÄ«ja, ka izsaukti ar mÄ“rÄ·i atrisināt konfliktu, Sergejs filmÄ“ja atbraukušos policistus un turpināja paziņot, ka tiesas zālÄ“ notiek pretlikumÄ«bas. Policijas darbinieki vairākkārtÄ«gi lÅ«dza Sergejam pārtraukt savas prettiesiskās darbÄ«bas un pamest zāli. Uz policijas aizrādÄ«jumiem Sergejs nereaģēja un turpināja filmÄ“šanu un nepameta zāli. PÄ“c tam policija no tiesas zāles izveda nepiederošÄs personas, ieskaitot Sergeju. Kas notika tālāk ar nepiederošÄm personām Ä».M. nezinot, Sergeja darbÄ«bu rezultātā sÄ“de sākās ar aizkavÄ“šanos uz ilgu laiku.

No Sergeja Buivida paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 26.janvārÄ« plkst.10:40, kā lietas dalÄ«bnieks CPL 73.panta izpratnÄ“ un kā persona, kurai bija sevišÄ·s iemesls piedalÄ«ties tiesas sÄ“dÄ“ CPL 11.panta 5.daļa ieradies RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā, 505 (nepareizi norādÄ«ts zāles Nr.) tiesu sēžu zālÄ“ uz civillietas Nr.C-01963-99 izskatÄ«šanu. Atrodoties zālÄ“ uz sola, gaidÄ«ja tiesneša ienākšanu un paziņojumu par tiesas sÄ“des uzsākšanu saskaņā ar CPL 152.pantu. S.Buivids uzskata, ka likumu viņš nav pārkāpis, tai skaitā CPL noteikto kārtÄ«bu. ApmÄ“ram plkst.11:08 zālÄ“ ienāca trÄ«s policijas darbinieki Siliņš, Borisikovs un Logins un paziņoja, ka viņi aizkavÄ“ tiesas sÄ“di un vai S.Buividam ir saprotami iemesli. S.Buividam nebija zināmi iemesli kālab policijas darbinieki aizkavÄ“ tiesas sÄ“di. Viens no policijas darbiniekiem pienāca pie S.Buivida no kreisās puses un piemÄ“roja pret S.Buividu fizisku spÄ“ku, izrāva no kreisās rokas, fotoaparātu FujiFilm, salaužot turklāt fotoaparāta objektÄ«vu. Huligānisku darbÄ«bu rezultātā no policijas darbinieku puses, par ko sods paredzÄ“ts Krimināllikuma 231.pantā S.Buividam bija nolaupÄ«ts fotoaparāts FujiFilm. Valsts policijas darbinieki atteicās stādÄ«ties priekšÄ, neskatoties uz to, ka S.Buivids to lÅ«dza. VÄ“lāk S.Buivids atklāja, ka videoieraksts par notikumiem 26.01.2015 RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā, kas atradās uz atmiņu kartes, fotoaparātā, bija Valsts policijas darbinieku izdzÄ“sts. Atrodoties tiesas koridorā plkst.11:14 S.Buivids telefoniski zvanÄ«ja uz 110 ar lÅ«gumu pÄ“c palÄ«dzÄ«bas pārtraukt pret viņu un viņa Ä«pašumu pretlikumÄ«gas darbÄ«bas bet palÄ«dzÄ«ba pie S.Buivida nenonāca. ApmÄ“ram pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m S.Buivids no policijas darbinieku puses tika nelikumÄ«gi aizturÄ“ts un nogādāts iecirknÄ«. Policijas iecirknÄ« Valsts policijas darbinieks Dravnieks, iespÄ“jams pÄ“c policijas darbinieka Ä’.Šveides pavÄ“les, lai nodarÄ«tu S.Buividam maksimālas morālās ciešanas un dvÄ“seles pārdzÄ«vojumus, pavÄ“lÄ“ja S.Buividam izģērbties kailam un tādā skatā veikt vingrošanas vingrinājumus. Tiesa tajā dienā attiecÄ«bā pret S.Buividu nav pieņēmusi CPL 153.pantā noteiktās sankcijas un nav atteikusi viņa dalÄ«bu civillietā N.C-01963-99. S.Buivids norāda, ka tiesas sÄ“de tika atklāta tikai 512 tiesu zālÄ“ un lÄ«dz tam brÄ«dim neviena persona nav atzÄ«stama nepiederoša tiesas sÄ“dei. Policijas darbinieku rÄ«cÄ«bas rezultātā S.Buividam esot bijis liegts piedalÄ«ties iepriekš minÄ“tajā civillietā. S.Buivids pamatojoties uz iepriekš izklāstÄ«to, lÅ«dz izbeigt šo lietvedÄ«bu pÄ“c LAPK 239.panta 1.punkta un lÅ«dz kompensāciju par morālo un personisko kaitÄ“jumu 1000,00 euro un aizstāvim V.Braginskim personisko kaitÄ“jumu 100,00 euro apmÄ“rā.    

Uz Latgales iecirkņa pieprasÄ«jumu administratÄ«vā lietā 2015.gada 2.aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesa sniedza skaidrojošo vÄ“stuli Nr.1-4/21, kurā norādÄ«ts, ka RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā nav izstrādāti iekšÄ“jie noteikumi par apmeklÄ“tāju uzvedÄ«bu tiesas telpās, jo apmeklÄ“tāju uzvedÄ«bas standarts balstās uz vispārpieņemtām sabiedrÄ«bas uzvedÄ«bas normām, kā arÄ« lietas dalÄ«bnieku uzvedÄ«bas normas izriet arÄ« no procesuālo likumu noteikumiem. Tiesas apmeklÄ“tāju apkalpošanas standartu regulÄ“ Tiesu administrācija 2008.gada 26.jÅ«nija „RÄ«gas (pilsÄ“tu) tiesu un apgabaltiesu apmeklÄ“tāju apkalpošanas standarts”, kas cita starpā nosaka arÄ« standartus apmeklÄ“tāju apkalpošanai klātienÄ“ un tiesas darbinieku rÄ«cÄ«bu apmeklÄ“tāja agresÄ«vas vai izaicinošas rÄ«cÄ«bas gadÄ«jumā. MinÄ“tais standarts ir pieejams apmeklÄ“tājiem redzamā vietā, proti: tas ir izvietots uz ziņojuma dēļa tiesas telpās. Atbilstoši tiesas sastāva sniegtajai informācijai, 2015.gada 26.janvārÄ« 515.tiesas sēžu zālÄ“ tika nozÄ«mÄ“tas izskatÄ«šanai vairākas civillietas plkst.10:40 civillieta Nr.C-01963-99 Ä».M. pieteikumā par G.M. rÄ«cÄ«bspÄ“jas ierobežošanu un aizgādÄ«bas nodibināšanu. Tiesneša V.Prudņikova tiesas sastāva darbinieki ir paskaidrojuši, ka civillietā Nr.C-01963-99 2015.gada 26.janvārÄ« piedalÄ«jušÄs personas: pieteicÄ“ja – Ä».M., pieteicÄ“jas pārstāve zvÄ“rināta advokāte B.M., ieinteresÄ“tā persona G.M., ieinteresÄ“tā persona pārstāvis Viktors Braginskis, ieinteresÄ“tās personas pārstāvis A.P., RÄ«gas bāriņtiesas pārstāvis H.V., RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona prokuratÅ«ras prokurors Imants Orubs. 

No administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokola Nr.208 redzams, ka Sergejs Buivids ir ticis aizturÄ“ts 2015.gada 26.janvārÄ« plkst.12.48 par administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu, kas paredzÄ“ts LAPK 167.pantā, lai pārtrauktu likumpārkāpumu un pieņemtu paskaidrojumu. Mantas tika izņemtas saskaņā ar LAPK 257.pantu un pievienots pie protokola Nr.206 ar personas mantu sarakstu. Apskates laikā personai nav konstatÄ“ti miesas bojājumi, persona neizteica sÅ«dzÄ«bas par savu veselÄ«bas stāvokli, par aizturÄ“šanu paziņot nevienam nav vÄ“lÄ“jies. AizturÄ“tā persona atbrÄ«vota 2015.gada 26.janvārÄ« plkst.15.30. S.Buivids parakstÄ«t administratÄ«vās aizturÄ“šanas protokolu atteicās, bet savas pretenzijas pašrocÄ«gi ierakstÄ«ja izņemto mantu ailÄ“, krievu valodā.

IesniedzÄ“ja sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tais fakts, ka viņš bija persona, kurai ir Ä«pašs iemesls piedalÄ«ties slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, neatbilst patiesÄ«bai, jo savu Ä«pašo iemeslu piedalÄ«ties slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ S.Buivids nav izteicis. CPL 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka slÄ“gtās tiesas sÄ“dÄ“s piedalās lietas dalÄ«bnieki (personas, kuras uz lietas izskatÄ«šanu uzaicinātas ar tiesas pavÄ“sti), bet, ja nepieciešams - arÄ« eksperti un tulki. Turklāt 11.panta otrā daļa nosaka, ka slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ nepiedalās personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalÄ«bnieki, tiesas sÄ“dÄ“ var bÅ«t klāt tikai ar tiesas atļauju, S.Buividam tāda atļauja netika izsniegta.

VP RRP KPP konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai iesniedzēja darbībās ir konstatējams LAPK 167.panta paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Saskaņā ar LAPK 167.panta „sÄ«kais huligānisms” nosacÄ«jumiem par sabiedriskā miera traucÄ“šanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrÄ«bu vai bezkaunÄ«ga rÄ«cÄ«ba, ignorÄ“jot vispārpieņemtās uzvedÄ«bas normas un traucÄ“jot cilvÄ“ku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu) vai organizāciju darbu.

LÄ“mumā norādÄ«ts, ka Senāta Krimināllietu departaments, raksturojot Krimināllikuma 231.panta sastāva pazÄ«mes, ir secinājis, ka huligāniskās darbÄ«bas var notikt ne tikai sabiedriskā vietā (uz ielas, kafejnÄ«cā, veikalā, mājas kāpņu telpā, iestādÄ“s), bet arÄ« dzÄ«voklÄ« vai personiskajā mājā (sk.: Tiesu prakse huligānisma lietās. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa, 2006, 14.lpp. www.at.gov.lv).MinÄ“tā atziņa ir attiecināma arÄ« uz LAPK 167.pantā paredzÄ“to pārkāpumu, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas atšÄ·iras no Krimināllikuma 231.pantā minÄ“tā huligānisma vienÄ«gi ar to, ka neapdraud sabiedrisko mieru un kārtÄ«bu rupjā veidā (sal. Senāta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 7.punkts). Senāta ieskatā atbildÄ«bas noteikšanas par LAPK 167.pantā minÄ“to pārkāpumu - sÄ«ko huligānismu -jÄ“ga un mÄ“rÄ·is ir sodÄ«t personu par necieņas izrādÄ«šanu pret sabiedrÄ«bu, traucÄ“jot tās mieru un kārtÄ«bu, tomÄ“r izdarÄ«tās darbÄ«bas pÄ“c to ietekmes pakāpes uz sabiedriskā miera traucÄ“šanu nav tādas, lai veidotu Krimināllikumā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma - huligānisma - sastāvu.

LAPK 167.pants ir ietverts LAPK 13.nodaļā, kurā paredzÄ“ta atbildÄ«ba par administratÄ«vajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtÄ«bu. Ar jÄ“dzienu „huligānisms” tiek saprasta tÄ«ša sabiedriskās kārtÄ«bas pārkāpšana un necieņas izrādÄ«šana sabiedrÄ«bai, kas izpaužas saistošu noteikumu un vispārpieņemto tikumisko normu demonstratÄ«vā ignorÄ“šanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbÄ«bas, sabiedriskā transporta traucÄ“šanā u.tml. darbÄ«bās (sk. Juridisko terminu vārdnÄ«ca. RÄ«ga, Nordik, 1998., 80.lpp.). Sabiedriskā kārtÄ«ba ir tiesÄ«bu normām un sadzÄ«ves noteikumiem atbilstoša kārtÄ«ba sabiedrÄ«bā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbÄ«bu, cilvÄ“ku mierÄ«gu dzÄ«vi, darbu, atpÅ«tu, kā arÄ« Ä«pašuma un citu tiesÄ«bu un interešu aizsardzÄ«bu (Juridisko terminu vārdnÄ«ca. RÄ«ga, Nordik, 1998., 230.lpp.).

TādÄ“jādi sÄ«kā huligānisma kā administratÄ«vā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtÄ«ba, bet objektÄ«vā puse - darbÄ«bas, kas vÄ“rstas uz sabiedriskā miera un kārtÄ«bas traucÄ“šanu. LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka, kvalificÄ“jot personas darbÄ«bas kā sÄ«ko huligānismu, jābÅ«t pierādÄ«tām personas tādām darbÄ«bām, kas dezorganizÄ“ sabiedrisko kārtÄ«bu un traucÄ“ sabiedrisko mieru.

IzvÄ“rtÄ“jot lietā savāktos materiālus VP RRP KPP secinājusi, ka ar lietas materiāliem ir pierādÄ«ts, ka S.Buivids izdarÄ«ja huligāniskas darbÄ«bas un proti 2015.gada 26.janvārÄ« ap plkst.10:40 RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesā JÄ“zusbaznÄ«cas ielā 6, RÄ«gā, tiesas zālÄ“, kurā uz to brÄ«di atradās astoņas slÄ“gtās tiesas sÄ“des uzaicinātie lietas dalÄ«bnieki, kur ar savu uzvedÄ«bu S.Buivids traucÄ“ja sabiedrisko mieru, iestādes darbu (uzvedās agresÄ«vi, bļaustÄ«jās, draudÄ“ja tiesas sÄ“des sekretārei ar atlaišanu no darba, bez atļaujas filmÄ“ja slÄ“gtās tiesas sÄ“des dalÄ«bniekus uz aizrādÄ«jumiem nereaģēja, pÄ“c vairākiem lÅ«gumiem atteicās atstāt tiesas zāli, aizkavÄ“ja tiesas darbu uz 40 minÅ«tÄ“m).

LÄ“mumā norādÄ«ts, ka, pamatojoties uz LAPK 32.pantu, nosakot sodu veidu un mÄ“ru S.Buividam, vÄ“rā tika ņemta pārkāpuma sabiedriskā bÄ«stamÄ«ba, pārkāpÄ“ja personÄ«ba, viņa vainas pakāpe, vainas mÄ«kstinošie apstākļi netika konstatÄ“ti. S.Buividam 2015.gada 11.septembrÄ« Latgales iecirknÄ« piemÄ“rots administratÄ«vais sods LAPK 167.panta sankcijas ietvaros - 90 euro, tādÄ“jādi secināts, ka, pieņemot lÄ“mumu Latgales iecirkņa KPN galvenais inspektors Ä’.Šveide ir izvÄ“rtÄ“jis tā pamatotÄ«bu un ir izdarÄ«jis lietderÄ«bas apsvÄ“rumu. TādÄ“jādi S.Buividam uzliktais sods ir samÄ“rÄ«gs.

2016.gada 19.septembrÄ« tiesā saņemta Sergeja Buivida sÅ«dzÄ«ba par LÄ“mumu, kurā norāda, ka saistÄ«bā ar policijas darbinieku nelikumÄ«gām darbÄ«bām, sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam nebija iespÄ“jas paziņot tiesai par savu Ä«pašo iemeslu piedalÄ«ties slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, jo vÄ“l pirms tiesas sÄ“des tika aizturÄ“ts un aizvests uz policijas iecirkni. LÄ“mumā apgalvotais, ka lietas dalÄ«bnieki ir tikai tās personas, kuras izsauktas ar pavÄ“sti, ir nepareizs, nelikumÄ«gs, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 85.panta pirmo daļu par lietas dalÄ«bnieku var kļūt tieši tiesā, pÄ“c lietas dalÄ«bnieka mutiskas pilnvaras. LÄ“mumā piemÄ“rotā norma Civilprocesa likuma 11.panta otrā daļa ir acÄ«mredzama apzināta kļūda, jo tā attiecas tikai personām, kas jaunākas par 15 gadiem. LÄ“mumā paplašinātas to darbÄ«bu robežas, kuras bija pieskaitÄ«tas sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja vainai un piefiksÄ“tas protokolā Nr.PC195343 (turpmāk – Protokols). Protokolā netika pieskaitÄ«ts: agresÄ«va uzvedÄ«ba, kliegšana, draudi sekretārei par atlaišanu no darba, filmÄ“šana bez slÄ“gtās tiesas sÄ“des dalÄ«bnieku atļaujas.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js norāda, ka šajā lietā strÄ«ds ir vienÄ«gi par to, vai sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam bija tiesÄ«bas atrasties tiesas sÄ“des zālÄ“ pirms tur ienāca tiesnesis. Norāda, ka nevienā likumā neeksistÄ“ norādÄ«jumi par to, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam bÅ«tu jāpakļaujas sekretāra nelikumÄ«giem norādÄ«jumiem vai prasÄ«bām. Viena no Ä«pašo iemeslu bÅ«tiskajām daļām piedalÄ«ties slÄ“gtās tiesas sÄ“dÄ“ G.M. lietā ir tā, ka ir LPCK biedri. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas likumdošanu katram ir garantÄ“ta brÄ«vÄ«ba apvienoties ar citiem, lai aizstāvÄ“tu savas intereses. Tas izriet no Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas Konvencijas 11.panta un biedrÄ«bu un nodibinājumu likuma 10.panta. Bez vienkāršÄs piederÄ«bas LPCK, sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js, pamatojoties uz pilnvaru, ir pilnvarots rÄ«koties LPCK vārdā.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js norāda, ka 2016.gada 29.maijā vÄ“rsās ar pieprasÄ«jumu Tieslietu ministrijā, par to kāda ir kārtÄ«ba, lai personas, kam kopÄ«gas intereses, piedalÄ«tos slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ un Tieslietu ministrija sniedza skaidrojumu. LÄ“mumā nav ņemts vÄ“rā Tieslietu ministrijas skaidrojums. Norāda, ka materiāliem, kas savākti lietā nav nekādas nozÄ«mes kā pierādÄ«jumiem, lai sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ju atzÄ«tu par vainÄ«gu, jo šis strÄ«ds ir vienÄ«gi par likuma juridisko traktÄ“jumu. Neviens no tā saucamajiem lieciniekiem nav spÄ“jÄ«gs novÄ“rtÄ“t to, vai sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam bija tiesÄ«bas atrasties tiesas sēžu zālÄ“. Tiesas sēžu sekretāram nav ar likumu atļautas tiesiskas pilnvaras, un norāda, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js vispār nekomunicÄ“ja ar tiesas sēžu sekretāri.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka tiesas sÄ“de plkst.17:30 vÄ“l turpinājās un beidzās tikai plkst.18:40, tādÄ“jādi policijas darbiniecei E.Kalniņai nebija iespÄ“jas sazināties ar tiesnesi viņas liecÄ«bā minÄ“tajā veidā, nerunājot jau par to, ka nav pieļaujami tādi zvani un tādā veidā saņemto ziņu izmantošanu kā liecÄ«bas. Bez tam A.P. nepaziņoja par to, ka visi, izņemot S.Buividu, izgāja no zāles, jo A.P. paskaidroja, ka, pÄ“c tam, kad policijas darbinieki daudz stingrākā veidā pieprasÄ«ja pamest zāli, visi vai daļa komisijas locekļu izgāja no tiesas zāles un tajā laikā S.Buivids turpināja filmÄ“t notiekošo.

Sūdzības iesniedzējs ņemot vērā norādīto un to, ka nav veicis darbības, par kurām LAPK paredzēts sods, lūdz izbeigt lietvedību lietā par administratīvo pārkāpumu, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmo daļu.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un apstākļiem, lūdzot Lēmumu atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

VP RPP pārstāve L.Vepere sūdzību neatzina, uzturēja Lēmumā norādīto motivāciju, lūdzot sūdzību noraidīt.

Nopratināts tiesas sÄ“dÄ“ liecinieks M.R. liecināja, ka 2015.gada 26.janvārÄ« bija ieradies RÄ«gas pilsÄ“tas ziemeļu rajona tiesu uz tiesas sÄ“di un kopā ar LPCK locekļiem iegāja tiesas sēžu zālÄ“ un liecinieks sÄ“dÄ“ja blakus S.Buividam. Tiesas sÄ“de vÄ“l nebija sākusies, bet sekretāre teica, ka lieciniekam un S.Buivdam jāatstāj tiesas zāle. Liecinieks un S.Buivids zāli neatstāja, un tad atnāca tiesas apsardze, kas arÄ« lika iziet no zāles, bet nebija pamata iet no zāles, kamÄ“r nav ieradies tiesnesis, tādēļ no zāles ārā negāja. PÄ“c brīža ieradās policija, lika iziet no zāles. S.Buivids filmÄ“ja notiekošo, bet policijas darbinieki lika S.Buividam filmÄ“šanu pārtraukt. S.Buivids uzvedās korekti un sekretārei nedraudÄ“ja kā arÄ« viņu nenosauca par tumsoni. Policijas darbinieki prasÄ«bu atstāt tiesas zāli nepamatoja ne ar kādām likuma normām. Liecinieks arÄ« iebilda par tiesas zāles atstāšanu, taču nevÄ“lÄ“jās asumus, tādēļ no zāles izgāja pats.

Lieciniece A.Pr tiesas sÄ“dÄ“ liecināja, ka bija ieradusies uz tiesas sÄ“di un kopā ar Sergeju Buividu un citiem LPCK locekļiem atradās tiesas zālÄ“ un gaidÄ«ja tiesneša ierašanos, lai sāktos sÄ“de. Atnāca sekretāre, norādÄ«ja, ka tiesas sÄ“de ir slÄ“gta un ka ir tiesas zāle jāatstāj. Tad atnāca apsardze un pieprasÄ«ja to pašu. PÄ“c tam atnāca policijas darbinieki. S.Buivids fotografÄ“ja notiekošo, bet policijas darbinieki izrāva S.Buividam no rokām fotoaparātu. Lieciniece nedzirdÄ“ja, ka S.Buivids bÅ«tu apsaucis sekretāri par tumsoni un bÅ«tu draudÄ“jis atlaist no darba, lai gan visu laiku atradās S.Buivida tuvumā. Policijas darbinieki un neviens cits nenosauca likuma normu kādēļ jāatstāj tiesas zāle un S.Buivids sÄ“des sākumu netraucÄ“ja.

Liecinieks A.P. tiesas sÄ“dÄ“ liecināja, ka ieradās tiesā kopā ar LPCK locekļiem, jo tas bija svarÄ«gi liecinieka drauga atbrÄ«vošanai no ieilgušÄs situācijas par viņa rÄ«cÄ«bspÄ“ju. Tiesas zālÄ“ gaidÄ«ja, kad atnāks tiesnesis, lai ieradušÄs personas varÄ“tu pieteikt savus iesniegumus. Atnāca sekretāre un raidÄ«ja ārā, bet uz sekretāres prasÄ«bu atteicās atstāt tiesas zāli. Sergejs Buivids filmÄ“ja notiekošo. PÄ“c brīža atnāca apsardze un arÄ« pieprasÄ«ja tiesas zāles atstāšanu, bet to nedarÄ«ja. Tad ieradās policijas darbinieki, kas vispār neiedziļinājās situācijā un uzreiz sāka dzÄ«t ārā no tiesas zāles. Policijas darbinieki gribÄ“ja S.Buividam atņemt filmÄ“šanas kameru. Kad liecinieks izgāja no zāles, S.Buivids turpināja filmÄ“t, policijas darbinieki lika pārtraukt, taču S.Buivids atbildÄ“ja, ka filmÄ“t nav aizliegts. S.Buivids prasÄ«ja, lai norāda likuma normu, kas liedz filmÄ“šanu, taču policijas darbinieki to nenorādÄ«ja. S.Buivids no tiesas zāles tika izstumts piespiedu kārtā, filmÄ“šanas kamera nokrita uz grÄ«das. Liecinieks tajā brÄ«dÄ« stāvÄ“ja S.Buividam blakus. S.Buivids pacÄ“la kameru un policijas darbiniekiem norādÄ«ja, ka viņi salauza kameru. S.Buividu policijas darbinieki aizturÄ“ja un aizveda prom. S.Buivids visu laiku klusÄ“ja un neko neteica, netraucÄ“ja procesu un sekretāri nekādos vārdos nenosauca un nedraudÄ“ja atlaist no darba. Liecinieks dzirdÄ“ja, ka Viktors Braginskis sekretārei to norādÄ«ja, bet S.Buivids klusÄ“ja, tikai filmÄ“ja notiekošo. PÄ“c brīža paredzÄ“tā tiesas sÄ“de notika citā tiesas sēžu zālÄ“ un liecinieks bija pieaicināts piedalÄ«ties, jo liecinieka lÅ«gums par piedalÄ«šanos tiesas sÄ“dÄ“ tika pieņemts.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudÄ«jusi lietas materiālus un noklausÄ«jusies paskaidrojumus, izvÄ“rtÄ“jusi pierādÄ«jumus, secina, ka sÅ«dzÄ«ba ir pamatota un LÄ“mums atceļams un lietvedÄ«ba izbeidzama sekojošu apsvÄ“rumu dēļ.

LAPK 167.pants nosaka, ka par sabiedriskā miera traucÄ“šanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrÄ«bu vai bezkaunÄ«ga rÄ«cÄ«ba, ignorÄ“jot vispārpieņemtās uzvedÄ«bas normas un traucÄ“jot cilvÄ“ku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bu) vai organizāciju darbu (sÄ«kais huligānisms), - uzliek naudas sodu no septiņdesmit lÄ«dz piecsimt euro.

LAPK 244.pants nosaka, ka institÅ«cija (amatpersona) pierādÄ«jumus novÄ“rtÄ“ pÄ“c savas iekšÄ“jās pārliecÄ«bas, kas pamatota uz vispusÄ«gi, pilnÄ«gi un objektÄ«vi izpÄ“tÄ«tiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pÄ“c likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādÄ«šanas lÄ«dzekļi administratÄ«vā pārkāpuma lietā ir pie administratÄ«vās atbildÄ«bas sauktās personas paskaidrojumi; personu liecÄ«bas; eksperta atzinums; kompetentās institÅ«cijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādÄ«jumi; procesuālajās darbÄ«bās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādÄ«jumi.

Kā pamatoti norādÄ«ts LÄ“mumā, sÄ«kā huligānisma kā administratÄ«vā pārkāpuma objekts ir sabiedriskais miers un kārtÄ«ba, bet objektÄ«vā puse – darbÄ«bas, kas vÄ“rstas uz sabiedriskā miera un kārtÄ«bas traucÄ“šanu, lÄ«dz ar to, kvalificÄ“jot personas darbÄ«bas kā sÄ«ko huligānismi, jābÅ«t pierādÄ«tam personas tādām darbÄ«bām, kas dezorganizÄ“ sabiedrisko kārtÄ«bu un traucÄ“ sabiedrisko mieru.

Lietā nav strÄ«da par to, ka Protokolā norādÄ«tajā laikā un vietā S.Buivids bija ieradies uz tiesas sÄ“di, kas paredzÄ“ta izskatÄ«šanai slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, un atradās RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu rajona tiesas sēžu zālÄ“ Nr.515.

Kā izriet no S.Buivida paskaidrojumiem un liecinieku A.P., M.R. un A.Pr. liecÄ«bām, tad S.Buivids vÄ“lÄ“jās norādÄ«t tiesai Ä«pašo iemeslu, lai piedalÄ«tos slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, lietā kur pieteicÄ“ja bija Ä».M..

Lietā nav strīda par to, ka Sergejs Buivids no tiesas sēžu zāles tika aizvests pirms tiesas sēdes sākumu, t.i. S.Buivids tiesas sēžu zālē Nr.515 atradās laikā, kad tiesas sēde nebija sākusies.

Protokolā norādÄ«ts, ka S.Buivids traucÄ“ja sabiedrisko mieru ar bezkaunÄ«gu rÄ«cÄ«bu, ignorÄ“jot vispārpieņemtās uzvedÄ«bas normas, traucÄ“jot organizāciju darbu, kas izpaudās kā atteikšanās uz vairākkārtÄ“jiem lÅ«gumiem atstāt tiesas sēžu zāli Nr.515 un šo notikumu rezultātā lietas izskatÄ«šanas uzsākšana aizkavÄ“jās par 40 minÅ«tÄ“m.

LÄ“mumā norādÄ«ts, ka bezkaunÄ«gā rÄ«cÄ«ba, ignorÄ“jot vispārpieņemtās uzvedÄ«bas normas, traucÄ“jot organizāciju darbu, izpaudās tajā, ka S.Buivids uzvedās agresÄ«vi, bļaustÄ«jās, draudÄ“ja tiesas sÄ“des sekretārei ar atlaišanu no darba un bez atļaujas filmÄ“ja slÄ“gtās tiesas sÄ“des dalÄ«bniekus, uz aizrādÄ«jumiem nereaģēja, un atteicās atstāt tiesas sēžu zāli un aizkavÄ“ja tiesas darbu.

Tiesa secina, ka lietā nav iegÅ«ti pierādÄ«jumi tam, ka Sergejs Buivids Protokolā norādÄ«tajā laikā un vietā bijis agresÄ«vs, ka bÅ«tu draudÄ“jis tiesas sēžu sekretārei un bÅ«tu bļaustÄ«jies. No tiesas sēžu sekretāres L.Dzenes sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka tiesas zālÄ“ esot atradušÄs nepiederošas personas - divi vÄ«rieši un viena sieviete un šÄ«s personas ignorÄ“ja darbinieces teikto un L.Dzene atkārtoja lÅ«gumu atstāt tiesas zāli vairākkārtÄ«gi, personas pacÄ“la balsi un sāka L.Dzeni publiski saukt pat tumsoni un draudÄ“ja, ka panāks L.Dzenes atlaišanu no darba. No minÄ“tajiem paskaidrojumiem neizriet, ka tieši Sergejs Buivids bija tā persona, kura publiski apsauca sekretāri par tumsoni un draudÄ“ja, ka panāks viņas atlaišanu no darba. PretÄ“ji, no liecinieka A.P. liecÄ«bām izriet, ka S.Buivids neizteica sekretārei nekāds piezÄ«mes, bet gan to darÄ«jis V.Braginskis, kurš bÅ«dams S.Buivida aizstāvis tiesas sÄ“dÄ“ apstiprināja liecinieka A.P. liecÄ«bu par minÄ“tajiem apstākļiem.

AttiecÄ«bā uz Sergeja Buivida rÄ«cÄ«bu veicot filmÄ“šanu, tiesa norāda, ka filmÄ“šana publiskā vietā pati par sevi nav huligāniska darbÄ«ba un nav bezkaunÄ«ga rÄ«cÄ«ba, vispārpieņemto uzvedÄ«bas normu ignorÄ“šana. Fizisko personu datu apstrādi regulÄ“ Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likums.

Foto, kino un video aparatÅ«ras lietošanu civilprocesā regulÄ“ Civilprocesa likums un tieši Civilprocesa likuma 152.panta trešÄ daļa, kas nosaka minÄ“tās aparatÅ«ras lietošanas kārtÄ«bu un ierobežojumu tiesas sÄ“dÄ“, bet ne ārpus tās.

Bez tam tiesa ņem vÄ“rā, ka Protokols nesatur Sergeja Buivida darbÄ«bas par filmÄ“šanas veikšanu.

Tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka administratÄ«vā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksÄ“ kādas personas prettiesiskas darbÄ«bas, par kurām paredzÄ“ta administratÄ«vā atbildÄ«ba. Šis dokuments kā sākotnÄ“jā apsÅ«dzÄ«ba ir pamats turpmākai lietvedÄ«bai administratÄ«vā pārkāpuma lietā. LÄ“mums administratÄ«vo pārkāpumu lietā pieņemams pÄ“c tiem faktiem, kas norādÄ«ti protokolā (skat. LR Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta lÄ“mumu Nr. SKA-157/2007.)

Lai izvÄ“rtÄ“tu Sergeja Buivida rÄ«cÄ«bu, neatstājot tiesas sēžu zāli pÄ“c vairākkārtÄ“jiem sekretāra, apsardzes un policijas darbinieku lÅ«gumiem, tiesa atzÄ«st par nepieciešamu analizÄ“t personu uzturÄ“šanos tiesas sēžu zālÄ“ saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.

Civilprocesa likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka personas, kas nav lietas dalībnieki tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

Civilprocesa likuma 11.panta piektā daļa nosaka, ka, ja neviens lietas dalÄ«bnieks neiebilst, ar tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja atļauju slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“ var piedalÄ«ties personas, kam to darÄ«t ir Ä«pašs iemesls.

No minÄ“tā secināms, ka personu piedalÄ«šanos tiesas sÄ“dÄ“, to piedalÄ«šanos slÄ“gtā tiesas sÄ“dÄ“, nosaka tiesa, to izlemj tiesas sÄ“dÄ“s priekšsÄ“dÄ“tājs. TādÄ“jādi minÄ“tā likuma personu atrašanos tiesas sēžu zālÄ“ regulÄ“ tieši tiesas sÄ“dÄ“, savukārt tiesas sÄ“de sākas ar tiesas ienākšanu sēžu zālÄ“, kā to nosaka Civilprocesa likuma 154.pants.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka līdz tiesas sēdes sākumam Sergejs Buivids bija tiesīgs atrasties sēžu zālē, tādējādi viņa rīcība uz sekretāres, apsardzes un policijas darbinieku vairākkārtējiem lūgumiem atstāt tiesas sēžu zāli pirms tiesas sēdes, nav atzīstama par sīko huligānismu.

Tiesa atzÄ«st, ka Sergeja Buivida rÄ«cÄ«bā nav konstatÄ“jamas darbÄ«bas, kas vÄ“rstas uz sabiedriskā miera un kārtÄ«bas traucÄ“šanu.

LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka Sergeja Buivida darbībās nav konstatējams LAPK 167.pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Ņemot vērā norādīto, saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu Lēmums atceļams pilnībā un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa nosprieda:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 27.jūnija Lēmumu Nr.1603.

Izbeigt administratÄ«vā pārkāpumu lietu par Sergeja Buivida saukšanu pie administratÄ«vās atbildÄ«bas pÄ“c Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 167.panta.

Administratīvās pārkāpumu lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t RÄ«gas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pieejamÄ«bas dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sÅ«dzÄ«bu RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 16.oktobrī.

Tiesnese A.Ignatjeva

Novērtē šo rakstu:

0
0