Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vÄ“rsim jeb tiesiska valsts vai „tiesneÅ¡u valstsâ€
PÄ“teris KuÅ¡ners, Latvijas Republikas pilsonis · 13.05.2018. · Komentāri (0)Latīņu teiciens Quod liced lovi, non licet Bovi (kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vÄ“rsim) zÄ«mÄ«gi norÄda uz dubultmorÄles un dubultstandartu pastÄvÄ“šanu, diemžēl arÄ« mÅ«su sabiedrÄ«bÄ. JautÄjums – kÄdēļ vienai personu grupai ir kas atļauts, citai personai tas ir liegts? Ir pilnÄ«gi saprotams, ka noteiktÄm personu grupÄm tiek noteikti kÄdi ierobežojumi vai privilÄ“Ä£ijas. Bet vai šÄdÄm privilÄ“Ä£ijÄm ir jÄpastÄv arÄ« tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanÄ? Vai tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas procesÄ bÅ«tu vÄ“rtÄ“jams personas statuss? Vai tiesiskas valsts pamatprincips paģērÄ“ – viens likums, viena taisnÄ«ba?
ProblÄ“mjautÄjums ir par tiesiskas valsts izpratni sabiedrÄ«bÄ, tai skaitÄ tiesas spriešanÄ.
KÄdÄ lietÄ RÄ«gas apgabaltiesa pievienojÄs iestÄdes un pirmÄs instances tiesas viedoklim, ka personas lÅ«gums Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 149.10 panta ceturtÄs daļas 5.punkta administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma gadÄ«jumÄ piemÄ“rot Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 21.pantu un atzÄ«t pÄrkÄpumu par maznozÄ«mÄ«gu, pie konkrÄ“tÄ lietÄ esošajiem apstÄkļiem, bÅ«tu pretrunÄ ar Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 22.pantu.
Tas, ka vietÄ, kur persona novietoja transportlÄ«dzekli stÄvÄ“šanai, jau stÄvÄ“juši citi transportlÄ«dzekļi, ka transportlÄ«dzeklis nevienam nav traucÄ“jis, nenozÄ«mÄ“, ka transportlÄ«dzekli var novietot stÄvÄ“šanai vietÄ, kas nav paredzÄ“ta transportlÄ«dzekļu kustÄ«bai, un nevar bÅ«t par pamatu izdarÄ«to pÄrkÄpumu atzÄ«t par maznozÄ«mÄ«gu (RÄ«gas apgabaltiesas 2018.gada 27.aprīļa spriedums administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietÄ Nr.1A29011117 Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/351886.pdf)
SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz personu grupu – tiesnešiem, kuri saskaÅ†Ä ar likuma „Par tiesu varu” 13.panta ceturto daļu, netiek saukti pie administratÄ«vÄs atbildÄ«bas un administratÄ«vi sodÄ«ti, bet viņus var sodÄ«t disciplinÄri, Tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ija divÄs lietÄs, kur administratÄ«vos pÄrkÄpumus bija izdarÄ«juši AdministratÄ«vÄs rajona tiesas LiepÄjas tiesu nama tiesnese KristÄ«ne BrokÄne un AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta tiesnesis Andris GuļÄns (attÄ“lÄ pa kreisi), ir atzinusi, ka izdarÄ«tais administratÄ«vais pÄrkÄpums ir maznozÄ«mÄ«gs, tas nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai. (Tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ijas 2018.gada 2.marta lÄ“mums lietÄ Nr. Lieta Nr.D-3/2018 Pieejams: https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/Nr.D-3-2018.docx un Tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ijas 2018.gada 2.februÄra lÄ“mums lietÄ Lieta Nr.D-2/2018 Pieejams: https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/Nr.D-2-2018.docx)
Tiesnese K.BrokÄne vadÄ«ja automašÄ«nu un izmantoja mobilo telefonu, ņemot rokÄ klausuli, tÄdÄ“jÄdi pÄrkÄpjot Ceļu satiksmes likuma 25.panta 2.1 daļas 1.punktu un 19.panta pirmo daļu, par ko atbildÄ«ba paredzÄ“ta Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 149.4 panta desmitajÄ daļÄ.
SavukÄrt tiesnesis A.GuļÄns vadÄ«ja automašÄ«nu, neievÄ“rojot vadÄ«šanas tiesÄ«bu aizliegumu – bez termiÅ†Ä veiktas kÄrtÄ“jÄs veselÄ«bas pÄrbaudes, tÄdÄ“jÄdi pÄrkÄpjot Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrÄs daļas 4.punktu, par ko atbildÄ«ba paredzÄ“ta Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 149.4panta ceturtajÄ daļÄ.
AbÄs disciplinÄrlietÄs Tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ija nolÄ“ma aprobežoties ar disciplinÄrlietas izskatÄ«šanu sÄ“dÄ“, neuzliekot tiesnešiem disciplinÄrsodus, ņemot vÄ“rÄ to, ka Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 21.pantÄ noteikts, ja ziņas par administratÄ«vo pÄrkÄpumu ir pietiekamas, lai konstatÄ“tu, ka izdarÄ«tais pÄrkÄpums ir maznozÄ«mÄ«gs, institÅ«cija (amatpersona), kurai piekritÄ«ga lietas izskatÄ«šana, ir tiesÄ«ga neuzsÄkt administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietvedÄ«bu vai izbeigt uzsÄkto lietvedÄ«bu un atbrÄ«vot personu no administratÄ«vÄs atbildÄ«bas, aprobežojoties ar mutvÄrdu aizrÄdÄ«jumu. Ceļu satiksmÄ“ izdarÄ«to administratÄ«vo pÄrkÄpumu, ja par to paredzÄ“tais naudas sods nepÄrsniedz Äetrdesmit euro un ja šis pÄrkÄpums nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai, var atzÄ«t par maznozÄ«mÄ«gu.
Nav šaubu, ka abu tiesnešu izdarÄ«tie pÄrkÄpumi ir atzÄ«stami par maznozÄ«mÄ«giem, jo par izdarÄ«tajiem administratÄ«vajiem pÄrkÄpumiem paredzÄ“tais naudas sods nepÄrsniedz Äetrdesmit euro un iespÄ“jams, ka šis pÄrkÄpumi nav radÄ«juši draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai, tomÄ“r arÄ« par iepriekš aprakstÄ«to personas administratÄ«vo pÄrkÄpumu (stÄvÄ“šanas aizliegumu) paredzÄ“tais naudas sods nepÄrsniedz Äetrdesmit euro un tas, ka transportlÄ«dzeklis nevienam nav traucÄ“jis, ir atzÄ«stams, ka pÄrkÄpums nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai.
BÅ«tiski ir saprast, kÄpÄ“c tiesnesis var runÄt pa telefonu, braucot ar automašÄ«nu, vai vadÄ«t automašÄ«nu bez termiÅ†Ä veiktas kÄrtÄ“jÄs veselÄ«bas pÄrbaudes, par ko iestÄjas vadÄ«šanas tiesÄ«bu aizliegums, par to nesaņemot sodu, savukÄrt jebkurš cits sabiedrÄ«bas loceklis saņem sodu par stÄvÄ“šanas noteikumu pÄrkÄpumu.
KopsavilkumÄ jÄizvirza tÄ“ze – vai nu Tiesnešu disciplinÄrkolÄ“Ä£ija attiecÄ«bÄ pret tiesnešiem nepareizi piemÄ“rojusi Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 21.pantÄ ietverto tiesÄ«bu normu, vai arÄ« RÄ«gas apgabaltiesa lietÄ Nr.1A29011117 nepamatoti nav piemÄ“rojusi Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu kodeksa 21.pantÄ ietverto tiesÄ«bu normu.
Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova šogad kÄdÄ konferencÄ“, citÄ“jot režisora Viestura Kairiša sacÄ«to, izteica utopisku lÅ«gumu „augstÄkajam” – „uzdÄvinÄt mums tiesisku valsti”.
Diemžēl iepriekš aprakstÄ«tie gadÄ«jumi liecina, ka šis lÅ«gums joprojÄm nav sadzirdÄ“ts. PÄrfrÄzÄ“jot profesores S.Osipovas teikto, pirmÄm kÄrtÄm, tiesneši ar šÄdiem saviem pretrunÄ«giem nolÄ“mumiem neveicina izpratni par tiesisku valsti.
JÄpiekrÄ«t Satversmes tiesas tiesneses, profesores Sanitas Osipovas rakstÄ«tajam: „kamÄ“r tiesneši taisa spriedumus sabiedrÄ«bas un konkrÄ“ta cilvÄ“ka tiesÄ«bu interesÄ“s, savos spriedumos izmantojot tiesÄ«bu sistÄ“mÄ pastÄvošas vÄ“rtÄ«bas un principus, nevis veic zinÄtniskus eksperimentus vai pierÄda savu taisnÄ«bu ar spriedumiem, tikmÄ“r mÄ“s runÄjam par tiesisku valsti, kurÄ tiek nodrošinÄta konstitucionalitÄte un pamattiesÄ«bas” (Pieejams: Osipova, S. Tiesiska valsts vai „tiesnešu valsts”. „Jurista VÄrds”, Nr.27(930), 2016. 5.jÅ«lijs.).
ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is ir raisÄ«t sabiedrÄ«bÄ diskusiju par vienveidÄ«gu tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu, kas veicinÄtu tiesiskas valsts esÄ«bu.