Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latīņu teiciens Quod liced lovi, non licet Bovi (kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vÄ“rsim) zÄ«mÄ«gi norāda uz dubultmorāles un dubultstandartu pastāvÄ“šanu, diemžēl arÄ« mÅ«su sabiedrÄ«bā. Jautājums – kādēļ vienai personu grupai ir kas atļauts, citai personai tas ir liegts? Ir pilnÄ«gi saprotams, ka noteiktām personu grupām tiek noteikti kādi ierobežojumi vai privilÄ“Ä£ijas. Bet vai šÄdām privilÄ“Ä£ijām ir jāpastāv arÄ« tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanā? Vai tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas procesā bÅ«tu vÄ“rtÄ“jams personas statuss? Vai tiesiskas valsts pamatprincips paģērÄ“ – viens likums, viena taisnÄ«ba?

ProblÄ“mjautājums ir par tiesiskas valsts izpratni sabiedrÄ«bā, tai skaitā tiesas spriešanā.

Kādā lietā RÄ«gas apgabaltiesa pievienojās iestādes un pirmās instances tiesas viedoklim, ka personas lÅ«gums Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta ceturtās daļas 5.punkta administratÄ«vā pārkāpuma gadÄ«jumā piemÄ“rot Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 21.pantu un atzÄ«t pārkāpumu par maznozÄ«mÄ«gu, pie konkrÄ“tā lietā esošajiem apstākļiem, bÅ«tu pretrunā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 22.pantu.

Tas, ka vietā, kur persona novietoja transportlÄ«dzekli stāvÄ“šanai, jau stāvÄ“juši citi transportlÄ«dzekļi, ka transportlÄ«dzeklis nevienam nav traucÄ“jis, nenozÄ«mÄ“, ka transportlÄ«dzekli var novietot stāvÄ“šanai vietā, kas nav paredzÄ“ta transportlÄ«dzekļu kustÄ«bai, un nevar bÅ«t par pamatu izdarÄ«to pārkāpumu atzÄ«t par maznozÄ«mÄ«gu (RÄ«gas apgabaltiesas 2018.gada 27.aprīļa spriedums administratÄ«vo pārkāpumu lietā Nr.1A29011117 Pieejams: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/351886.pdf)

Savukārt attiecÄ«bā uz personu grupu – tiesnešiem, kuri saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 13.panta ceturto daļu, netiek saukti pie administratÄ«vās atbildÄ«bas un administratÄ«vi sodÄ«ti, bet viņus var sodÄ«t disciplināri, Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija divās lietās, kur administratÄ«vos pārkāpumus bija izdarÄ«juši AdministratÄ«vās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesnese KristÄ«ne Brokāne un Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns (attÄ“lā pa kreisi), ir atzinusi, ka izdarÄ«tais administratÄ«vais pārkāpums ir maznozÄ«mÄ«gs, tas nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai. (Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas 2018.gada 2.marta lÄ“mums lietā Nr. Lieta Nr.D-3/2018 Pieejams: https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/Nr.D-3-2018.docx un Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas 2018.gada 2.februāra lÄ“mums lietā Lieta Nr.D-2/2018 Pieejams: https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/Nr.D-2-2018.docx)

Tiesnese K.Brokāne vadÄ«ja automašÄ«nu un izmantoja mobilo telefonu, ņemot rokā klausuli, tādÄ“jādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 25.panta 2.1 daļas 1.punktu un 19.panta pirmo daļu, par ko atbildÄ«ba paredzÄ“ta Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta desmitajā daļā.

Savukārt tiesnesis A.Guļāns vadÄ«ja automašÄ«nu, neievÄ“rojot vadÄ«šanas tiesÄ«bu aizliegumu – bez termiņā veiktas kārtÄ“jās veselÄ«bas pārbaudes, tādÄ“jādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktu, par ko atbildÄ«ba paredzÄ“ta Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 149.4panta ceturtajā daļā.

Abās disciplinārlietās Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija nolÄ“ma aprobežoties ar disciplinārlietas izskatÄ«šanu sÄ“dÄ“, neuzliekot tiesnešiem disciplinārsodus, ņemot vÄ“rā to, ka Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 21.pantā noteikts, ja ziņas par administratÄ«vo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatÄ“tu, ka izdarÄ«tais pārkāpums ir maznozÄ«mÄ«gs, institÅ«cija (amatpersona), kurai piekritÄ«ga lietas izskatÄ«šana, ir tiesÄ«ga neuzsākt administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bu vai izbeigt uzsākto lietvedÄ«bu un atbrÄ«vot personu no administratÄ«vās atbildÄ«bas, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādÄ«jumu. Ceļu satiksmÄ“ izdarÄ«to administratÄ«vo pārkāpumu, ja par to paredzÄ“tais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai, var atzÄ«t par maznozÄ«mÄ«gu.

Nav šaubu, ka abu tiesnešu izdarÄ«tie pārkāpumi ir atzÄ«stami par maznozÄ«mÄ«giem, jo par izdarÄ«tajiem administratÄ«vajiem pārkāpumiem paredzÄ“tais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un iespÄ“jams, ka šis pārkāpumi nav radÄ«juši draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai, tomÄ“r arÄ« par iepriekš aprakstÄ«to personas administratÄ«vo pārkāpumu (stāvÄ“šanas aizliegumu) paredzÄ“tais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un tas, ka transportlÄ«dzeklis nevienam nav traucÄ“jis, ir atzÄ«stams, ka pārkāpums nav radÄ«jis draudus citiem ceļu satiksmes dalÄ«bniekiem vai viņu mantai.

BÅ«tiski ir saprast, kāpÄ“c tiesnesis var runāt pa telefonu, braucot ar automašÄ«nu, vai vadÄ«t automašÄ«nu bez termiņā veiktas kārtÄ“jās veselÄ«bas pārbaudes, par ko iestājas vadÄ«šanas tiesÄ«bu aizliegums, par to nesaņemot sodu, savukārt jebkurš cits sabiedrÄ«bas loceklis saņem sodu par stāvÄ“šanas noteikumu pārkāpumu.

Kopsavilkumā jāizvirza tÄ“ze – vai nu Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ija attiecÄ«bā pret tiesnešiem nepareizi piemÄ“rojusi Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 21.pantā ietverto tiesÄ«bu normu, vai arÄ« RÄ«gas apgabaltiesa lietā Nr.1A29011117 nepamatoti nav piemÄ“rojusi Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa 21.pantā ietverto tiesÄ«bu normu.

Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova šogad kādā konferencÄ“, citÄ“jot režisora Viestura Kairiša sacÄ«to, izteica utopisku lÅ«gumu „augstākajam” – „uzdāvināt mums tiesisku valsti”.

Diemžēl iepriekš aprakstÄ«tie gadÄ«jumi liecina, ka šis lÅ«gums joprojām nav sadzirdÄ“ts. PārfrāzÄ“jot profesores S.Osipovas teikto, pirmām kārtām, tiesneši ar šÄdiem saviem pretrunÄ«giem nolÄ“mumiem neveicina izpratni par tiesisku valsti.

JāpiekrÄ«t Satversmes tiesas tiesneses, profesores Sanitas Osipovas rakstÄ«tajam: „kamÄ“r tiesneši taisa spriedumus sabiedrÄ«bas un konkrÄ“ta cilvÄ“ka tiesÄ«bu interesÄ“s, savos spriedumos izmantojot tiesÄ«bu sistÄ“mā pastāvošas vÄ“rtÄ«bas un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnÄ«bu ar spriedumiem, tikmÄ“r mÄ“s runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesÄ«bas” (Pieejams: Osipova, S. Tiesiska valsts vai „tiesnešu valsts”. „Jurista Vārds”, Nr.27(930), 2016. 5.jÅ«lijs.).

ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is ir raisÄ«t sabiedrÄ«bā diskusiju par vienveidÄ«gu tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu, kas veicinātu tiesiskas valsts esÄ«bu.

Novērtē šo rakstu:

0
0