Iesaki rakstu:

Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēta virkne mÄ«tu, vÄ“los paust arÄ« Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas skaidrojumu par mÅ«su aicinājumu, kas izsauca ažiotāžu un pārmetumus zinātniekiem, to publicÄ“jot. Kas tad Valsts prezidentam adresÄ“tajā dokumentā ir tā saniknojis politiÄ·us?

Pirmkārt, vÄ“sturnieki skaidri pauž: okupācijas režīma represijas iecerÄ“ja un Ä«stenoja Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas vadÄ«ba. ÄŒeka bija tikai viena no režīma institÅ«cijām, okupÄ“tajā Latvijā represijas atbalstÄ«ja Latvijas Komunistiskās partijas vadÄ«ba – Centrālā Komiteja, pilsÄ“tu un rajonu komitejas, reizÄ“m arÄ« pirmorganizāciju vadÄ«ba iestādÄ“s un uzņēmumos. Totalitārisma nostiprināšanā, lÄ«dzcilvÄ“ku izspiegošanā bez VDK iesaistÄ«jās arÄ« LPSR Ministru Padome, nozaru ministrijas, sevišÄ·i Iekšlietu, tiesas, prokuratÅ«ra, tautas deputātu padomju izpildu komitejas, arÄ« vissavienÄ«bas institÅ«cijas kā PSRS ReliÄ£isko kultu lietu padomes pilnvarotais LPSR un citas.

JāpÄ“ta ne tikai VDK, bet sistÄ“ma kopumā. ÄŒeka darbojās arÄ« caur piesegstruktÅ«rām, lÄ«dztekus zināmām kā Latvijas komiteja kultÅ«ras sakariem ar tautiešiem ārzemÄ“s, Latvijas un ārzemju draudzÄ«bas un kultÅ«ras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tÅ«risma komitejas RÄ«gas apvienÄ«ba, kā segorganizācijas izmantoja arÄ«, piemÄ“ram, komjaunatni, PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Augstākās izglÄ«tÄ«bas un vidÄ“jās speciālās izglÄ«tÄ«bas ministriju un citas.

Otrkārt, zinātnieki lÅ«dza rosināt (uzsvÄ“ršu, paturot jau esošos ierobežojumus citu likumu speciālajās tiesÄ«bu normās!) atzÄ«t likumu Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu par spÄ“ku zaudÄ“jušu. Kā jau pausts RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tāja Jura Stukāna rakstos, šajā likumā esošais sadarbÄ«bas fakta ar čeku konstatÄ“šanas process ir apšaubāms. NeatkarÄ«gā Latvijas Republikas tiesa atzÄ«st, ka Valsts drošÄ«bas komitejas dokumenti ir Ä«sti, tai skaitā nav viltota aÄ£entu kartotÄ“ka.

Lai arÄ« atsevišÄ·s dokuments cilvÄ“ku neapsÅ«dz, jāsecina, ka blakus civilprocesam, kriminālprocesam un administratÄ«vajam procesam izveidotais Ä«pašais tiesas process ir pierādÄ«jis savu nelietderÄ«bu. Komunistiskās partijas, kas vadÄ«ja un veica represijas, nomenklatÅ«ras funkcionāri nav pakļauti ne anonimitātei, ne Ä«pašam tiesas procesam. VÄ“sturiskās patiesÄ«bas priekšÄ nav pamata romantiskajam dalÄ«jumam “labajos” un “sliktajos” komunistos, labajos un sliktajos aÄ£entos. Morālo vÄ“rtÄ“jumu par katra rÄ«cÄ«bu, motÄ«viem un apstākļiem var dot vienÄ«gi Latvijas sabiedrÄ«ba un katrs cilvÄ“ks garÄ«gajā dzÄ«vÄ“ pats.

Šie divi argumenti – norāde uz kompartijas atbildÄ«bu un nederÄ«go tiesas procesu –, šÄ·iet, izsauc vislielāko slÄ“pto sašutumu politiskajās aprindās. KāpÄ“c bija jāraksta uz RÄ«gas pili?

Uz trÅ«kumiem tā saucamajā VDK likumā komisija vÄ“rsa Saeimas uzmanÄ«bu rakstveidā jau 2014. gadā, uzreiz pÄ“c izveides. Saeimas Juridiskā komisija ar mÅ«su vÄ“sturniekiem toreiz netikās un nav satikusies lÄ«dz šim. Kad, nerodot risinājumu, 2015. gada sākumā paudu gatavÄ«bu aiziet no komisijas, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kabinetā, sazinoties ar Nacionālās drošÄ«bas komisijas vadÄ«tāju, Tieslietu ministriju un specdienestiem, pieņēma lÄ“mumu, ka komisijas veiksmÄ«gu darbÄ«bu nodrošinās ne grozÄ«jumi VDK likumā, bet Ä«pašs “mazais likumiņš”, ko tieslietu ministrs arÄ« iesniedza valdÄ«bā. Saeimas Juridiskajā komisijā šis likums iegÅ«la atvilktnÄ“, pretÄ“ji solÄ«tajam netika nekad virzÄ«ts.

Kopš VDK izpÄ“tes zinātnieki pirms diviem gadiem – 2015. gada oktobrÄ« – varÄ“ja sākt pÄ“tÄ«jumus Latvijas Valsts arhÄ«vā, Personāla dokumentu valsts arhÄ«vā un citur, virkne vadošo politiÄ·u ignorÄ“ja daudzkārtÄ“jus lÅ«gumus sadarboties. Neraugoties uz aicinājumu, kā arÄ« Ministru prezidentes rezolÅ«cijām, oficiāli ar komisiju kopš izveidošanas nav ticies neviens izglÄ«tÄ«bas ministrs, premjers pÄ“c dotajiem solÄ«jumiem nav ticies ar komisiju divus ar pusi gadus, Valsts prezidents – pÄ“c daudziem aicinājumiem – trÄ«s gadus, pašreizÄ“jais kopš ievÄ“lÄ“šanas. Atlika vienÄ«gi rakstveida saziņa.

Visbeidzot, izmantojot izdevÄ«bu, vÄ“los paust, kāpÄ“c es uzskatu par nepareizu piekrist aizpildÄ«t aptaujas lapu sevišÄ·Äs pieejas valsts noslÄ“pumam ieguvei, lai strādātu ar VDK pretizlÅ«košanas automatizÄ“tās datu sistÄ“mas Delta Latvija, kā arÄ« VDK aÄ£entu kartotÄ“kas oriÄ£ināliem, kas pÄ“c dažādiem aprÄ“Ä·iniem dokumentu apjoma ziņā varÄ“tu bÅ«t vien lÄ«dz pieci procenti no dokumentu skaita, kas Latvijas arhÄ«vos ir tieši saistÄ«ti ar čekas darbÄ«bu. Lauvas tiesa ir tiesu arhÄ«vos un Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā, ar kuriem sadarbÄ«ba ir laba, kuri nerada mākslotus šÄ·Ä“ršÄ¼us, aizbildinoties ar fizisko personu sensitÄ«vajiem datiem, starp kuriem, starp citu, likumdevÄ“js neparedz ne vārdu, ne uzvārdu, ne aÄ£enta segvārdu, ne vervÄ“šanas datumu.

Esmu strādājis Rietumeiropas izlÅ«košanas un pretizlÅ«košanas dienestu arhÄ«vos un nevienā valstÄ« neesmu sastapis, ka pielaidi valsts noslÄ“pumam prasa tādu dokumentu pieejamÄ«bai, kas nav valsts noslÄ“pums. Nekur man nav prasÄ«ts, lai kļūstu par specdienesta darbinieku, un nav izvirzÄ«tas tamlÄ«dzÄ«gas prasÄ«bas. Pat Ukrainas Republikā drošÄ«bas dienesta arhÄ«vs laipni uzņēma komisijas zinātniekus bez jebkādām valsts noslÄ“puma atļaujām.

Pirmkārt, neviens VDK dokuments nav valsts noslēpuma objekts, ko Satversmes aizsardzības birojs rakstveidā apliecināja tikai 2017. gada 15. martā.

Otrkārt, pirms Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra fiziskās pārvietošanās no ŠÄ·Å«Å†u ielas tajā varÄ“ja strādāt bez jebkādām valsts noslÄ“puma atļaujām.

Treškārt, Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktors par spÄ«ti rakstveidā paustajam, ka noslÄ“puma aptaujas lapu prasÄ«šana ir tikai A kategorijas kritiskā infrastruktÅ«ras objekta dēļ, tomÄ“r publiski saka, ka noslÄ“puma atļauju pieprasa kartotÄ“kas dēļ.

“Daudzi materiāli pÄ“tniekiem tik un tā netiks doti, jo satur fizisku personu datus. [..] VDK izpÄ“tes komisijai MaizÄ«tis atbildÄ“ja, ka informācija netiks izsniegta, jo tā «satur ziņas par konkrÄ“tām fiziskajām personām». SAB direktors «de facto» šÄdus pašus ierobežojumus min attiecÄ«bā uz VDK aÄ£entu kartotÄ“ku.” [1]

Atklāti un nepārprotami žurnālam Ir: “[Pauls Raudseps]: JÅ«su prasÄ«ba komisijas pārstāvjiem saņemt pielaidi valsts noslÄ“pumam. Vai tas ir saistÄ«ts tikai ar nepieciešamÄ«bu strādāt SAB telpās, kur atrodas VDK dokumenti, vai ir arÄ« citi iemesli šai prasÄ«bai? [Jānis MaizÄ«ts]: Tas ir ne tikai saistÄ«ts ar nepieciešamÄ«bu strādāt SAB telpās, bet arÄ« skaidri un gaiši ar kartotÄ“ku – ar šÄ«s kartotÄ“kas vārdu un uzvārdu neizpaušanu.”[2] PrasÄ«t noslÄ“puma atļauju dokumentam, kas nav noslÄ“pums, manuprāt, nav likumÄ«gi.

Ceturtkārt, pat dodot valsts noslÄ“puma parakstu, ka neizpaudÄ«sim kartotÄ“kas datus, un pat, ja kartotÄ“kai pÄ“tniekus pielaistu, SAB telpās ir aizliegts ienest tālruni, fotoaparātu vai datoru. IzpÄ“tei ir vajadzÄ«ga datu salÄ«dzināšana ar citu arhÄ«vu, datu bāžu datiem. Esmu piedāvājis, ka dokumentus uz laiku par komisijas resursiem var aizvest ārpus – uz Latvijas Universitāti, Ä£enerālprokuratÅ«ru vai Latvijas Nacionālo arhÄ«vu, bet neguvu atsaucÄ«bu.

Piektkārt, zinātne ir arÄ« zinātniskas diskusijas, recenzijas, apspriedes. Kad daļa pÄ“tnieku saistÄ«ta ar valsts noslÄ“puma glabāšanas nosacÄ«jumu par kartotÄ“ku, tad zinātniska diskusija ar tiem, kuriem nav pielaides, ir beigusies nesākusies.

Sestkārt, ja pÄ“tnieks parakstÄ«tu valsts noslÄ“puma pielaides, tad nevarÄ“s paust par kartotÄ“ku publiski to, ko jau zina, no citiem avotiem, kas neatrodas SAB telpās. Informācija par aÄ£entu kartotÄ“kas kartiņām, aÄ£entu lietām, aÄ£entu referātiem, liecÄ«bas un citas netiešas ziņas taču sastopamas citur. Jau šobrÄ«d pÄ“tnieku rÄ«cÄ«bā ir virkne kartotÄ“kas atvasinājumu, citas liecÄ«bas. LÄ«dz ar to, parakstot valsts noslÄ“puma pielaidi, pÄ“tnieks kļūs atkarÄ«gs no SAB, kas varÄ“s rosināt saukt pÄ“tniekus pie kriminālatbildÄ«bas par valsts noslÄ“puma vai neizpaužamas informācijas izpaušanu, lÄ«dz ar to komisijas zinātnieki nevarÄ“s paust atklāto sabiedrÄ«bai!

SeptÄ«tkārt, es pastāvu uz godÄ«gu rÄ«cÄ«bu – Tieslietu ministrijā 2015. gada martā komisijas sapulcÄ“ visi komisijas locekļi vienbalsÄ«gi nolÄ“ma, ka pÄ“tniecÄ«ba ar valsts noslÄ“puma statusu Latvijas apstākļos ierobežotā cilvÄ“kresursa dēļ nav zinātniskā pÄ“tniecÄ«ba. PolitiÄ·iem šo jautājumu bija laiks risināt divus ar pusi gadus, šobrÄ«d netÄ“lojot pārsteigumu.

Likums liek pienākumu zinātniekiem pÄ“tÄ«t čekas darbÄ«bu, ne sacerÄ“t attaisnojumus vienai komunistiskās partijas daļai vai vienai aÄ£entu daļai. PÄ“tnieka uzdevums nav bÅ«t par romantisku Ä“tisku soÄ£i, bet atklāt patiesÄ«bu. Ja izlÅ«kdienests ir pārvervÄ“jis daļu aÄ£entu, tāpÄ“c tie ir slepeni, tad tas ir godÄ«gi arÄ« jāpasaka sabiedrÄ«bai. Zinātnieki nekādi nevÄ“lās traucÄ“t specdienestu tā slepenajās darbÄ«bās. GodprātÄ«gi un atklāti dosim ieguldÄ«jumu objektÄ«vā skatÄ«jumā uz čekas darbÄ«bām PSRS okupācijas laikā komunistiskās partijas vadÄ«bā, taču tam ir nepieciešams arÄ« atbalsts.

* vÄ“stures zinātņu doktors, VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs

---

[1] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/654451-sargajot_personu_datus_vdk_izpetes_komisiju_nelaiz_pie_dokumentiem

[2] http://www.irlv.lv/en/2017/5/9/maizitis-valsts-neatteiksies-no-slepenam-metodem