Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?
JÄnis Rubenis · 06.06.2018. · Komentāri (0)AizvadÄ«tajÄ nedēļas nogalÄ“ Latvijas politisko cirku pÄršalca kÄda negaidÄ«ta ziņa. Par prokremliskÄs partijas „Saskaņa” iespÄ“jamo premjera kandidÄtu tika izvirzÄ«ts liberÄļu cienÄ«tais un par „labo krievu” atzÄ«tais VjaÄeslavs Dombrovskis.
Slava, kÄ viņu zÄ“niski dÄ“vÄ“ „Saskaņas” galvenais vÄ«rs Nils Ušakovs, pirms tam sevi bija pozicionÄ“jis kÄ centristu un pÄrstÄvÄ“jis „latviešu” politisko spÄrnu – Zatlera Reformu partiju un „VienotÄ«bu”. Ar šo partiju svÄ“tÄ«bu jaunizkaltais saskaņietis bija ieņēmis arÄ« ekonomikas un izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministra amatus, tÄdÄ veidÄ leÄ£itimizÄ“jot sevi kÄ daļu no latviski runÄjošÄ establišmenta.
ŠÄ« iemesla dēļ Slavas iestÄšanÄs „SaskaņĔ zinÄmÄ mÄ“rÄ bija šoks lielai daļai Latvijas sabiedrÄ«bas. KÄ nekÄ eksministrs Dombrovskis lÄ«dz šim bija kalpojis kÄ uzskatÄms pierÄdÄ«jums tam, ka LatvijÄ mÄ«t arÄ« domÄjoši un valstij lojÄli krievi, ne tikai prokremliski noskaņoti šovinisti.
Uzreiz jÄteic, ka es jau iepriekš diezgan kritiski raudzÄ«jos uz Dombrovska kunga patiesajiem politiskajiem uzskatiem. PolitiÄ·a atrašanÄs „latvisko” partiju rindÄs, manuprÄt, bija saistÄ«ta ar personÄ«gÄ labuma meklÄ“jumiem, nevis ideoloÄ£isku pÄrliecÄ«bu. Slavas nonÄkšana „Saskaņas” rindÄs manas aizdomas tikai apstiprinÄja.
Lai labÄk ieskicÄ“tu to, kÄpÄ“c, manuprÄt, Dombrovska lÄ«dzšinÄ“jÄ politiskÄ karjera ir nekas vairÄk kÄ tukša butaforija, minÄ“šu dažus interesantus faktus no viņa biogrÄfijas. SavukÄrt raksta beigÄs dalÄ«šos dažÄs pÄrdomÄs par to, kam un kÄdēļ, ir izdevÄ«ga eksministra atklÄta piesliešanÄs „Saskaņai”.
VjaÄeslavs Dombrovskis ir dzimis 1977.gadÄ un savus skolas gadus pavadÄ«jis RÄ«gas 88.vidusskolÄ. ŠajÄ pat skolÄ vienu klasi augstÄk ir mÄcÄ«jies arÄ« pašreizÄ“jais Eiropas Parlamenta deputÄts un „krievu pasaules” adepts Andrejs Mamikins. Starp citu, skolas laikÄ Slavu vienaudži pazina ar citu uzvÄrdu – GalušÄenko, kuru politiÄ·is ar laiku nomainÄ«ja, pieņemot labskanÄ«gÄko patÄ“va uzvÄrdu Dombrovskis. PolitiÄ·a Ä£imene bija nepilsoņi, un pats Slava naturalizÄ“jÄs tikai pÄ“c skolas pabeigšanas 1997.gadÄ.
UniversitÄtÄ“ Slava mÄcÄ«jÄs kopÄ ar pašreizÄ“jo partijas biedru Nilu Ušakovu. Abi nÄkamie politiÄ·i studÄ“ja Latvijas UniversitÄtes Ekonomikas fakultÄtÄ“. KÄ atzinis pats Ušakovs, viņi ar Slavu kopš studiju gadiem bijuši ļoti labi draugi. Starp citu, abiem politiÄ·iem ir bijuši diezgan lÄ«dzÄ«ga jaunÄ«ba, viņi abi ir auguši nepilsoņu Ä£imenÄ“ un ir naturalizÄ“jušies nepilsoņi.
Dombrovska vÄ“lme uzturÄ“t ciešus sakarus ar Ušakovu bija manÄma arÄ« laikÄ, kad politiÄ·is bija daļa no Zatlera Reformu partijas. PÄ“c sekmÄ«gÄ starta 2011.gada vÄ“lÄ“šanÄs Dombrovskis bija viens no aktÄ«vÄkajiem saskaņiešu un zatleriešu koalÄ«cijas idejas lobÄ“tÄjiem. Par laimi, šie Dombrovska centieni tuvinÄt abus politiskos spÄ“kus neguva pietiekamu atbalstu, un „Saskaņa” palika Ärpus koalÄ«cijas.
PÄ“c politiÄ·a karjeras uzsÄkšanas Slava vairÄkas reizes paspÄ«dÄ“ja Latvijas dzeltenÄs preses lappusÄ“s. 2012.gadÄ, strÄdÄjot SaeimÄ, sabiedrÄ«bas redzeslokÄ nonÄca viņa un deputÄtes Ineses LÄ«biņas – Egneres (tagad vada NacionÄlo drošÄ«bas komisiju) romÄns. Gan Egnerei, gan Dombrovskim uz to brÄ«di bija Ä£imenes, un abu romÄns bija ÄrlaulÄ«bas dÄ“ka.
PÄ“c kļūšanas par izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministru Dombrovska vÄrds izgaismojÄs jaunÄ mÄ«las skandÄlÄ. Par viņa biroja vadÄ«tÄju negaidÄ«ti kļuva Ušakova bijusÄ« preses sekretÄre Anna Kononova. DzeltenÄ prese toreiz ziņoja, ka Dombrovskis ir izšÄ·Ä«ries no savas sievas un viņa jaunÄ simpÄtija, iespÄ“jams, ir iepriekšminÄ“tÄ Kononova. ArÄ« kÄds portÄls vairÄkkÄrtÄ“ji ziņoja, ka Dombrovskis ar Kononovu nereti ir redzami divatÄ, baudot romantiskas vakariņas smalkos restorÄnos. Papildus tam Dombrovskis tika vainots dienesta mašÄ«nas un šofera izmantošanÄ privÄtÄm vajadzÄ«bÄm.
Neskatoties uz personÄ«gajÄm saiknÄ“m ar Ušakovu, Dombrovska publiskÄ retorika vÄ“l nesenÄ pagÄtnÄ“ bija pretstatÄ daudzÄm „Saskaņas” ideoloÄ£iskajÄm pamatnostÄdnÄ“m. PiemÄ“ram, 2011.gadÄ Dombrovskis kritizÄ“ja Ušakova lÄ“mumu parakstÄ«ties par krievu valodu kÄ otru valsts valodu, nodÄ“vÄ“jot to par nožēlojamu rÄ«cÄ«bu, kas apgrÅ«tinÄs „Saskaņas” iesaisti valdÄ«bÄ. Papildus tam Dombrovskis iestÄjÄs pret progresÄ«vo nodokļu sistÄ“mu un atbalstÄ«ja zemÄkas nodokļu likmÄ“m kapitÄlam, kas bija pretstatÄ „Saskaņas” sociÄldemokrÄtiskajam kursam. ArÄ« Dombrovska vadÄ«tÄ domnÄ«ca CERTUS lÄ«dz šim bija ieturÄ“jusi labÄ“ju ekonomisko orientÄciju.
PÄ“c aiziešanas no politikas Dombrovskis pakÄpeniski atteicÄs no saviem iepriekš paustajiem uzskatiem, un pakÄpeniski sÄka aizvien vairÄk ideoloÄ£iski tuvinÄties „Saskaņai”. Īsi pirms „Saskaņas” kongresa, kurÄ uzstÄjÄs arÄ« DrošÄ«bas policijas gada pÄrskatÄ iekļautÄ Margarita Dragile, Dombrovskis bija sÄcis pÄrpublicÄ“t saskaņieša JÄņa UrbanoviÄa intervijas, rakstus, kas pauž atbalstu drošÄ«bnieku aizturÄ“tajam Vladimiram Lindermanam, kÄ arÄ« kritizÄ“ja Latvijas bÄ“dÄ«go ekonomisko un demogrÄfisko situÄciju. KÄ odziņa Dombrovska transformÄcijai no centrista par „Saskaņas” tipa sociÄldemokrÄtu kalpoja ieraksts, kas tipiskÄ Kremļa manierÄ“ baidÄ«ja Latviju ar Trešo pasaules karu, ja tÄ neuzlabos attiecÄ«bas ar Kremli.
ŠÄ« gada sÄkumÄ bija kļuvis skaidrs, ka Dombrovska atrašanÄs Reformu partijas un „VienotÄ«bas” vidÅ« bija tikai sagadÄ«šanÄs, bet viņa pievienošanÄs „Saskaņai” – laika jautÄjums.
ManuprÄt, Dombrovska neizbÄ“gamajai transformÄcijai par saskaņieti ir vismaz trÄ«s skaidrojumi.
Pirmais – Dombrovskis jau kopš studiju laikiem LU kopÄ ar Ušakovu bija ieplÄnots kÄ Kremļa projekts. KamÄ“r Ušakovam tika atvÄ“lÄ“ta atklÄta Kremļa interešu lobÄ“šana LatvijÄ, Dombrovskis pildÄ«ja t.s. guļošÄ aÄ£enta lomu, ieguva latviski runÄjošÄs sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos un gaidÄ«ja pavÄ“li no Kremļa, lai mestu kažoku otrÄdÄk un slepus ietekmÄ“tu Latvijas politiku par labu Maskavai. Šis skaidrojums, manuprÄt, ir mazticams un ir drÄ«zÄk raksturojams kÄ sazvÄ“restÄ«bas teorija. Tiesa arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kst aizmirst kÄdu vÄ“rtÄ«gu latviešu teicienu – „nav dÅ«mu bez uguns”.
Otrais – Dombrovskis laika gaitÄ ir kļuvis par Kremļa „noderÄ«go idiotu”. Šis skaidrojums paredz, ka politiÄ·is pats pÄ“c savas iniciatÄ«vas ir mainÄ«jis politiskos uzskatus un sevi pÄrliecinÄjis par to, ka LatvijÄ patiešÄm „viss ir slikti”, bet vienÄ«gais glÄbiņš ir varas grožu nodošana „Saskaņas” rokÄs. ArÄ« šis skaidrojums man šÄ·iet maz ticams, tÄ kÄ Dombrovskis iepriekš par sevi ir pierÄdÄ«jis kÄ pietiekami gudru un stratÄ“Ä£iski domÄjošu politiÄ·i, kas, visticamÄk, tÄpat vien neuzÄ·ertos uz „Saskaņas” vai Kremļa stÄstÄ«tajÄm pasakÄm.
Trešais – Dombrovskis ir nonÄcis finansiÄlÄs problÄ“mÄs, un „Saskaņa” ir apņēmusies tÄs atrisinÄt ar nosacÄ«jumu, ka Dombrovskis piekrÄ«t bÅ«t par viņu premjera kandidÄtu. Šis skaidrojums ir saistÄ«ts ar Dombrovska profesionÄlo darbÄ«bu domnÄ«cÄ CERTUS, kas šogad zaudÄ“ja savu lielÄko finansÄ“tÄju ABLV banku. PortÄls pietiek.com ziņo, ka CERTUS pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados no bankas bija saņēmis 569 tÅ«kstošus eiro (!). PÄ“c bankas likvidÄ“šanas CERTUS pastÄvÄ“šana ir nonÄkusi zem jautÄjuma zÄ«mes. VienÄ«gais glÄbiņš Dombrovskim bija meklÄ“t jaunu sponsoru savai politiskajai darbnÄ«cai – šoreiz RÄ«gas Domes un partijas „Saskaņa” veidolÄ. Par CERTUS un RÄ«gas pašvaldÄ«bas sadarbÄ«bu liecina tas, ka viens no domnÄ«cas finansÄ“tÄjiem ir ar korupcijas skandÄliem apvÄ«tais RÄ«gas TÅ«risma AttÄ«stÄ«bas Birojs.
Galu galÄ nevar izslÄ“gt arÄ« to, ka daļēji pareizi ir visi trÄ«s iepriekšminÄ“tie skaidrojumi. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka Dombrovskim allaž ir simpatizÄ“jusi Kremļa politika, pÄ“dÄ“jos gados šÄ«s simpÄtijas bija pieaugušas, bet finansÄ“juma zaudÄ“šana no ABLV, kalpoja kÄ katalizators Dombrovska lÄ“mumam iestÄties „SaskaņĔ un beidzot sÄkt atklÄti proponÄ“t Kremļa idejas LatvijÄ.
SavukÄrt, skatoties no „Saskaņas” perspektÄ«vas, Dombrovskis, visticamÄkais, bija daļa no partijas ilgtermiņa stratÄ“Ä£ijas, kas paredzÄ“ja mainÄ«t publisko tÄ“lu, pÄrraut saiknes ar Kremli un uzrunÄt latviski runÄjošo elektorÄta daļu.
Šo stratÄ“Ä£iju ir vÄ“rts iedalÄ«t trÄ«s lÄ«meņos, kas ir saistÄ«ti ar „Saskaņas” valdÄ«bas leÄ£itimitÄtes nodrošinÄšanu EiropÄ, ASV un LatvijÄ.
Pirmais lÄ«menis – „Saskaņa” pÄ“c 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄm lauza lÄ«gumu ar Putina partiju „VienotÄ Krievija” un uzsÄka mÄ“rÄ·tiecÄ«gu tuvinÄšanos ar Eiropas SociÄlistu partiju. ŠÄ« procesa galvenais mÄ“rÄ·is bija pÄrliecinÄt Eiropas SavienÄ«bas politisko vidi, ka „Saskaņa” ir eiropeiska, sociÄldemokrÄtiska partija, kura nav tieši saistÄ«ta ar Kremli. TÄdÄ veidÄ „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošinÄt savas valdÄ«bas leÄ£itimitÄti Eiropas lÄ«menÄ«.
Otrais lÄ«menis – 2017.gada nogalÄ“ Ušakovs uzsÄka pakÄpenisku tuvinÄšanos ar ASV un NATO. RÄ«gas mÄ“rs piedÄvÄja organizÄ“t divpusÄ“ju tikšanos ar NATO Ä£enerÄlsekretÄru Jensu Stoltenbergu. PÄ“c tam viņš tikÄs ar ASV senatoru Lindsiju Gremu, bet vÄ“l pavisam nesen uzsÄka sadarbÄ«bu ar ASV senatora Džona Makkeina prezidenta priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas veidotÄju KristiÄnu Feriju. TÄdÄ veidÄ „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošinÄt savas valdÄ«bas leÄ£itimitÄti ASV lÄ«menÄ«.
Trešais lÄ«menis – 2017.gada maijÄ „Saskaņas” kongresÄ uzstÄjÄs lÄ«dz šim ar partiju oficiÄli nesaistÄ«tais un latviski runÄjošajÄ sabiedrÄ«bas daÄ¼Ä labi zinÄmais Dombrovskis. Neilgi pÄ“c tam Ušakovs apstiprinÄja, ka Dombrovskis bÅ«s „Saskaņas” premjera kandidÄts. TÄdÄ veidÄ „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošinÄt savas valdÄ«bas leÄ£itimitÄti Latvijas lÄ«menÄ«.
SekmÄ«gi pÄrvarot visus iepriekšminÄ“tos transformÄcijas lÄ«meņus „Saskaņa” ir šÄ·ietami panÄkusi vÄ“lamo efektu – gadÄ«jumÄ, ja tai pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm tiks dota iespÄ“ja veidot jauno valdÄ«bu, tÄ sevi varÄ“s prezentÄ“t kÄ eiropeisku partiju ar Latvijai lojÄlu premjera kandidÄtu. Visi argumenti par „Saskaņas” valdÄ«bas neleÄ£itimiÄti un darbošanos Kremļa interesÄ“s tiks noraidÄ«ti. Saskaņa bÅ«s kļuvusi par daļu no Rietumu politiskÄs skatuves un varÄ“s no iekšienes sÄkt darbu pie Latvijas Ä£eopolitiskÄ kursa pagriešanas uz austrumiem un Rietumu starptautisko organizÄciju destabilizÄ“šanas.
PÄ“c Dombrovska valdÄ«bas apstiprinÄšanas, Latvju bÄleliņi neizpratnÄ“ cilÄs rokas, bet Krievijas Valsts domÄ“ tiks celtas kÄrtÄ“jÄs šampanieša glÄzes, un fonÄ Å½irinovska frakcijas deputÄti skaļi skandÄ“s – „ДОМБРОВСКИС ÐÐШ!”.
VienÄ«gÄ iespÄ“ja neļaut šÄ« scenÄrija Ä«stenošanos ir došanÄs vÄ“lÄ“t un neatdot savu balsi par Kremļa guļošo ietekmes aÄ£entu Dombrovski.
Tikai izrÄdot aktivitÄti vÄ“lÄ“šanÄs un paužot savu pilsonisko nostÄju, mÄ“s varÄ“sim nodrošinÄt Latvijas palikšanu Rietumvalstu saimÄ“ un neļaut „krievu pasaules” adeptiem sagrÄbt varu LatvijÄ.