Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AizvadÄ«tajā nedēļas nogalÄ“ Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidÄ«ta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespÄ“jamo premjera kandidātu tika izvirzÄ«ts liberāļu cienÄ«tais un par „labo krievu” atzÄ«tais Vjačeslavs Dombrovskis.

Slava, kā viņu zÄ“niski dÄ“vÄ“ „Saskaņas” galvenais vÄ«rs Nils Ušakovs, pirms tam sevi bija pozicionÄ“jis kā centristu un pārstāvÄ“jis „latviešu” politisko spārnu – Zatlera Reformu partiju un „VienotÄ«bu”. Ar šo partiju svÄ“tÄ«bu jaunizkaltais saskaņietis bija ieņēmis arÄ« ekonomikas un izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra amatus, tādā veidā leÄ£itimizÄ“jot sevi kā daļu no latviski runājošÄ establišmenta.

ŠÄ« iemesla dēļ Slavas iestāšanās „Saskaņā” zināmā mÄ“rā bija šoks lielai daļai Latvijas sabiedrÄ«bas. Kā nekā eksministrs Dombrovskis lÄ«dz šim bija kalpojis kā uzskatāms pierādÄ«jums tam, ka Latvijā mÄ«t arÄ« domājoši un valstij lojāli krievi, ne tikai prokremliski noskaņoti šovinisti.

Uzreiz jāteic, ka es jau iepriekš diezgan kritiski raudzÄ«jos uz Dombrovska kunga patiesajiem politiskajiem uzskatiem. PolitiÄ·a atrašanās „latvisko” partiju rindās, manuprāt, bija saistÄ«ta ar personÄ«gā labuma meklÄ“jumiem, nevis ideoloÄ£isku pārliecÄ«bu. Slavas nonākšana „Saskaņas” rindās manas aizdomas tikai apstiprināja.

Lai labāk ieskicÄ“tu to, kāpÄ“c, manuprāt, Dombrovska lÄ«dzšinÄ“jā politiskā karjera ir nekas vairāk kā tukša butaforija, minÄ“šu dažus interesantus faktus no viņa biogrāfijas. Savukārt raksta beigās dalÄ«šos dažās pārdomās par to, kam un kādēļ, ir izdevÄ«ga eksministra atklāta piesliešanās „Saskaņai”.

Vjačeslavs Dombrovskis ir dzimis 1977.gadā un savus skolas gadus pavadÄ«jis RÄ«gas 88.vidusskolā. Šajā pat skolā vienu klasi augstāk ir mācÄ«jies arÄ« pašreizÄ“jais Eiropas Parlamenta deputāts un „krievu pasaules” adepts Andrejs Mamikins. Starp citu, skolas laikā Slavu vienaudži pazina ar citu uzvārdu – GalušÄenko, kuru politiÄ·is ar laiku nomainÄ«ja, pieņemot labskanÄ«gāko patÄ“va uzvārdu Dombrovskis. PolitiÄ·a Ä£imene bija nepilsoņi, un pats Slava naturalizÄ“jās tikai pÄ“c skolas pabeigšanas 1997.gadā.

UniversitātÄ“ Slava mācÄ«jās kopā ar pašreizÄ“jo partijas biedru Nilu Ušakovu. Abi nākamie politiÄ·i studÄ“ja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātÄ“. Kā atzinis pats Ušakovs, viņi ar Slavu kopš studiju gadiem bijuši ļoti labi draugi. Starp citu, abiem politiÄ·iem ir bijuši diezgan lÄ«dzÄ«ga jaunÄ«ba, viņi abi ir auguši nepilsoņu Ä£imenÄ“ un ir naturalizÄ“jušies nepilsoņi.

Dombrovska vÄ“lme uzturÄ“t ciešus sakarus ar Ušakovu bija manāma arÄ« laikā, kad politiÄ·is bija daļa no Zatlera Reformu partijas. PÄ“c sekmÄ«gā starta 2011.gada vÄ“lÄ“šanās Dombrovskis bija viens no aktÄ«vākajiem saskaņiešu un zatleriešu koalÄ«cijas idejas lobÄ“tājiem. Par laimi, šie Dombrovska centieni tuvināt abus politiskos spÄ“kus neguva pietiekamu atbalstu, un „Saskaņa” palika ārpus koalÄ«cijas.

PÄ“c politiÄ·a karjeras uzsākšanas Slava vairākas reizes paspÄ«dÄ“ja Latvijas dzeltenās preses lappusÄ“s. 2012.gadā, strādājot Saeimā, sabiedrÄ«bas redzeslokā nonāca viņa un deputātes Ineses LÄ«biņas – Egneres (tagad vada Nacionālo drošÄ«bas komisiju) romāns. Gan Egnerei, gan Dombrovskim uz to brÄ«di bija Ä£imenes, un abu romāns bija ārlaulÄ«bas dÄ“ka.

PÄ“c kļūšanas par izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministru Dombrovska vārds izgaismojās jaunā mÄ«las skandālā. Par viņa biroja vadÄ«tāju negaidÄ«ti kļuva Ušakova bijusÄ« preses sekretāre Anna Kononova. Dzeltenā prese toreiz ziņoja, ka Dombrovskis ir izšÄ·Ä«ries no savas sievas un viņa jaunā simpātija, iespÄ“jams, ir iepriekšminÄ“tā Kononova. ArÄ« kāds portāls vairākkārtÄ“ji ziņoja, ka Dombrovskis ar Kononovu nereti ir redzami divatā, baudot romantiskas vakariņas smalkos restorānos. Papildus tam Dombrovskis tika vainots dienesta mašÄ«nas un šofera izmantošanā privātām vajadzÄ«bām.

Neskatoties uz personÄ«gajām saiknÄ“m ar Ušakovu, Dombrovska publiskā retorika vÄ“l nesenā pagātnÄ“ bija pretstatā daudzām „Saskaņas” ideoloÄ£iskajām pamatnostādnÄ“m. PiemÄ“ram, 2011.gadā Dombrovskis kritizÄ“ja Ušakova lÄ“mumu parakstÄ«ties par krievu valodu kā otru valsts valodu, nodÄ“vÄ“jot to par nožēlojamu rÄ«cÄ«bu, kas apgrÅ«tinās „Saskaņas” iesaisti valdÄ«bā. Papildus tam Dombrovskis iestājās pret progresÄ«vo nodokļu sistÄ“mu un atbalstÄ«ja zemākas nodokļu likmÄ“m kapitālam, kas bija pretstatā „Saskaņas” sociāldemokrātiskajam kursam. ArÄ« Dombrovska vadÄ«tā domnÄ«ca CERTUS lÄ«dz šim bija ieturÄ“jusi labÄ“ju ekonomisko orientāciju.

PÄ“c aiziešanas no politikas Dombrovskis pakāpeniski atteicās no saviem iepriekš paustajiem uzskatiem, un pakāpeniski sāka aizvien vairāk ideoloÄ£iski tuvināties „Saskaņai”. Īsi pirms „Saskaņas” kongresa, kurā uzstājās arÄ« DrošÄ«bas policijas gada pārskatā iekļautā Margarita Dragile, Dombrovskis bija sācis pārpublicÄ“t saskaņieša Jāņa Urbanoviča intervijas, rakstus, kas pauž atbalstu drošÄ«bnieku aizturÄ“tajam Vladimiram Lindermanam, kā arÄ« kritizÄ“ja Latvijas bÄ“dÄ«go ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Kā odziņa Dombrovska transformācijai no centrista par „Saskaņas” tipa sociāldemokrātu kalpoja ieraksts, kas tipiskā Kremļa manierÄ“ baidÄ«ja Latviju ar Trešo pasaules karu, ja tā neuzlabos attiecÄ«bas ar Kremli.

ŠÄ« gada sākumā bija kļuvis skaidrs, ka Dombrovska atrašanās Reformu partijas un „VienotÄ«bas” vidÅ« bija tikai sagadÄ«šanās, bet viņa pievienošanās „Saskaņai” – laika jautājums.

Manuprāt, Dombrovska neizbÄ“gamajai transformācijai par saskaņieti ir vismaz trÄ«s skaidrojumi.

Pirmais – Dombrovskis jau kopš studiju laikiem LU kopā ar Ušakovu bija ieplānots kā Kremļa projekts. KamÄ“r Ušakovam tika atvÄ“lÄ“ta atklāta Kremļa interešu lobÄ“šana Latvijā, Dombrovskis pildÄ«ja t.s. guļošÄ aÄ£enta lomu, ieguva latviski runājošÄs sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos un gaidÄ«ja pavÄ“li no Kremļa, lai mestu kažoku otrādāk un slepus ietekmÄ“tu Latvijas politiku par labu Maskavai. Šis skaidrojums, manuprāt, ir mazticams un ir drÄ«zāk raksturojams kā sazvÄ“restÄ«bas teorija. Tiesa arÄ« šajā gadÄ«jumā nedrÄ«kst aizmirst kādu vÄ“rtÄ«gu latviešu teicienu – „nav dÅ«mu bez uguns”.

Otrais – Dombrovskis laika gaitā ir kļuvis par Kremļa „noderÄ«go idiotu”. Šis skaidrojums paredz, ka politiÄ·is pats pÄ“c savas iniciatÄ«vas ir mainÄ«jis politiskos uzskatus un sevi pārliecinājis par to, ka Latvijā patiešÄm „viss ir slikti”, bet vienÄ«gais glābiņš ir varas grožu nodošana „Saskaņas” rokās. ArÄ« šis skaidrojums man šÄ·iet maz ticams, tā kā Dombrovskis iepriekš par sevi ir pierādÄ«jis kā pietiekami gudru un stratÄ“Ä£iski domājošu politiÄ·i, kas, visticamāk, tāpat vien neuzÄ·ertos uz „Saskaņas” vai Kremļa stāstÄ«tajām pasakām.

Trešais – Dombrovskis ir nonācis finansiālās problÄ“mās, un „Saskaņa” ir apņēmusies tās atrisināt ar nosacÄ«jumu, ka Dombrovskis piekrÄ«t bÅ«t par viņu premjera kandidātu. Šis skaidrojums ir saistÄ«ts ar Dombrovska profesionālo darbÄ«bu domnÄ«cā CERTUS, kas šogad zaudÄ“ja savu lielāko finansÄ“tāju ABLV banku. Portāls pietiek.com ziņo, ka CERTUS pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados no bankas bija saņēmis 569 tÅ«kstošus eiro (!). PÄ“c bankas likvidÄ“šanas CERTUS pastāvÄ“šana ir nonākusi zem jautājuma zÄ«mes. VienÄ«gais glābiņš Dombrovskim bija meklÄ“t jaunu sponsoru savai politiskajai darbnÄ«cai – šoreiz RÄ«gas Domes un partijas „Saskaņa” veidolā. Par CERTUS un RÄ«gas pašvaldÄ«bas sadarbÄ«bu liecina tas, ka viens no domnÄ«cas finansÄ“tājiem ir ar korupcijas skandāliem apvÄ«tais RÄ«gas TÅ«risma AttÄ«stÄ«bas Birojs.

Galu galā nevar izslÄ“gt arÄ« to, ka daļēji pareizi ir visi trÄ«s iepriekšminÄ“tie skaidrojumi. Tas nozÄ«mÄ“tu, ka Dombrovskim allaž ir simpatizÄ“jusi Kremļa politika, pÄ“dÄ“jos gados šÄ«s simpātijas bija pieaugušas, bet finansÄ“juma zaudÄ“šana no ABLV, kalpoja kā katalizators Dombrovska lÄ“mumam iestāties „Saskaņā” un beidzot sākt atklāti proponÄ“t Kremļa idejas Latvijā.

Savukārt, skatoties no „Saskaņas” perspektÄ«vas, Dombrovskis, visticamākais, bija daļa no partijas ilgtermiņa stratÄ“Ä£ijas, kas paredzÄ“ja mainÄ«t publisko tÄ“lu, pārraut saiknes ar Kremli un uzrunāt latviski runājošo elektorāta daļu.

Šo stratÄ“Ä£iju ir vÄ“rts iedalÄ«t trÄ«s lÄ«meņos, kas ir saistÄ«ti ar „Saskaņas” valdÄ«bas leÄ£itimitātes nodrošināšanu Eiropā, ASV un Latvijā.

Pirmais lÄ«menis – „Saskaņa” pÄ“c 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām lauza lÄ«gumu ar Putina partiju „Vienotā Krievija” un uzsāka mÄ“rÄ·tiecÄ«gu tuvināšanos ar Eiropas Sociālistu partiju. ŠÄ« procesa galvenais mÄ“rÄ·is bija pārliecināt Eiropas SavienÄ«bas politisko vidi, ka „Saskaņa” ir eiropeiska, sociāldemokrātiska partija, kura nav tieši saistÄ«ta ar Kremli. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošināt savas valdÄ«bas leÄ£itimitāti Eiropas lÄ«menÄ«.

Otrais lÄ«menis – 2017.gada nogalÄ“ Ušakovs uzsāka pakāpenisku tuvināšanos ar ASV un NATO. RÄ«gas mÄ“rs piedāvāja organizÄ“t divpusÄ“ju tikšanos ar NATO Ä£enerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. PÄ“c tam viņš tikās ar ASV senatoru Lindsiju Gremu, bet vÄ“l pavisam nesen uzsāka sadarbÄ«bu ar ASV senatora Džona Makkeina prezidenta priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas veidotāju Kristiānu Feriju. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošināt savas valdÄ«bas leÄ£itimitāti ASV lÄ«menÄ«.

Trešais lÄ«menis – 2017.gada maijā „Saskaņas” kongresā uzstājās lÄ«dz šim ar partiju oficiāli nesaistÄ«tais un latviski runājošajā sabiedrÄ«bas daļā labi zināmais Dombrovskis. Neilgi pÄ“c tam Ušakovs apstiprināja, ka Dombrovskis bÅ«s „Saskaņas” premjera kandidāts. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzÄ“jusi nodrošināt savas valdÄ«bas leÄ£itimitāti Latvijas lÄ«menÄ«.

SekmÄ«gi pārvarot visus iepriekšminÄ“tos transformācijas lÄ«meņus „Saskaņa” ir šÄ·ietami panākusi vÄ“lamo efektu – gadÄ«jumā, ja tai pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām tiks dota iespÄ“ja veidot jauno valdÄ«bu, tā sevi varÄ“s prezentÄ“t kā eiropeisku partiju ar Latvijai lojālu premjera kandidātu. Visi argumenti par „Saskaņas” valdÄ«bas neleÄ£itimiāti un darbošanos Kremļa interesÄ“s tiks noraidÄ«ti. Saskaņa bÅ«s kļuvusi par daļu no Rietumu politiskās skatuves un varÄ“s no iekšienes sākt darbu pie Latvijas Ä£eopolitiskā kursa pagriešanas uz austrumiem un Rietumu starptautisko organizāciju destabilizÄ“šanas.

PÄ“c Dombrovska valdÄ«bas apstiprināšanas, Latvju bāleliņi neizpratnÄ“ cilās rokas, bet Krievijas Valsts domÄ“ tiks celtas kārtÄ“jās šampanieša glāzes, un fonā Žirinovska frakcijas deputāti skaļi skandÄ“s – „ДОМБРОВСКИС НАШ!”.

VienÄ«gā iespÄ“ja neļaut šÄ« scenārija Ä«stenošanos ir došanās vÄ“lÄ“t un neatdot savu balsi par Kremļa guļošo ietekmes aÄ£entu Dombrovski.

Tikai izrādot aktivitāti vÄ“lÄ“šanās un paužot savu pilsonisko nostāju, mÄ“s varÄ“sim nodrošināt Latvijas palikšanu Rietumvalstu saimÄ“ un neļaut „krievu pasaules” adeptiem sagrābt varu Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0