Iesaki rakstu:

Vai patiešÄm uzņēmÄ“js Igors Ivanovs bija tas, kurš pasÅ«tÄ«ja un organizÄ“ja savas sievas Ellas Ivanovas slepkavÄ«bu 2008. gada janvārÄ«? Tiesas spriedums šajā lietā sen ir stājies spÄ“kā, un pats Ivanovs, pavadÄ«jis cietumā lielāko daļu no viņam piespriestajiem divpadsmitarpus gadiem, jau ir iznācis brÄ«vÄ«bā. TikmÄ“r PietiekrÄ«cÄ«bā ir nonākušas vairākas lappuses ar liecÄ«bām, ko citā tiesas prāvā – par paša Ivanova slepkavÄ«bas organizÄ“šanu – ir sniedzis DrošÄ«bas policijas ziņotājs Vjačeslavs Gončarovs. Šodien publicÄ“jam šÄ«s liecÄ«bas, kuras liek domāt par pilnÄ«gi citiem slepkavÄ«bas motÄ«viem un tās organizÄ“tājiem:

„LiecÄ«bas sniegt tiesa uzaicina liecinieku Vjačeslavu Gončarovu, kurš brÄ«dināts par atbildÄ«bu pÄ“c Krimināllikuma 300.panta un 302.panta, brÄ«dinājums saprotams.

Liecinieks uz cietušÄ jautājumiem:

- man par šÄ noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanu personÄ«gi sarunas sāka notikt 2010.gada maijā ar Smoļakovas kundzi;

- kapteine Smoļakova, pÄ“c manām domām, visā šajā pasÅ«tÄ«tajā noziedzÄ«gajā nodarÄ«jumā ieņēma starpnieka lomu, kura, es nezinu kāpÄ“c, bet uzticÄ“jās Ä»ebedeva teiktajam. Tā kā bija jānogalina ieslodzÄ«tais, tad arÄ« izdarÄ«tājs bija jāmeklÄ“ starp ieslodzÄ«tajiem;

- jā, JÅ«s sapratāt pareizi, ka Tatjana Smoļakova ir tikai Ä·Ä“des posms jautājumā par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu attiecÄ«bā pret Jums, proti, JÅ«su slepkavÄ«bu. Ä«stais ŠÄ nozieguma pasÅ«tÄ«tājs ir Ä»ebedevs;

- kamÄ“r es lÄ«dz 2012.gada 21. vai 22.jÅ«nijam personÄ«gi nepazinu Stasiku Ä»ebedevu, es zināju, ka viņš ir Genādija Bondarika apsardzes priekšnieks. 2012.gada 21. vai 22.jÅ«nijā man bija tā nelaime personÄ«gi pirmo reizi dzÄ«vÄ“ satikties ar pašu Ä»ebedevu. Es neatceros tieši datumu, bet atceros, ka tas bija 2012.gadā dažas dienas pirms LÄ«go svÄ“tkiem, tāpÄ“c tas varÄ“tu bÅ«t 2012.gada 21. vai 22.jÅ«nijs;

- Ä»ebedevam nebija grÅ«ti uzzināt manas dzÄ«vesvietas adresi. Visiem pilsÄ“tā ir zināms, ka es turu dažādu sugu suņus, par kuriem rÅ«pÄ“jos un jau daudzus gadus pÄ“c kārtas vedu šos suņus pastaigāties uz vienu un to pašu vietu Daugavpils ielas parkā. Zinot manas dzÄ«vesvietas adresi, nav grÅ«ti mani izsekot. Vienā no reizÄ“m, kad es kārtÄ“jo reizi pastaigājos ar saviem suņiem, tas bija

2012. gada 21. vai 22.jÅ«nijā, pie manis pienāca vÄ«rietis, kuru es varÄ“tu aprakstÄ«t, kā viņš izskatÄ«jās, kā bija ģērbies, un stādÄ«jās priekšÄ, kas viņš ir un ko dara. MÄ“s ar viņu sarunājāmies apmÄ“ram vienu stundu. Šis vÄ«rietis stādÄ«jās priekšÄ kā Ä»ebedevs un teica, ka viņam nav ko zaudÄ“t, vai nu bÅ«s tā kā grib viņš un tie, kuri stāv aiz viņa, vai arÄ« bÅ«s pavisam slikti, tai skaitā, tika piedraudÄ“ts arÄ« man pašam;

- jā, Ä»ebedevs man draudÄ“ja. Es redzÄ“ju viņam pie jostasvietas šaujamieroci, pistoli. Es mÄ“Ä£ināju oponÄ“t Ä»ebedevam, kaut ko viņam paskaidrot, bet viņam ar saprašanu ir grÅ«ti, jo viņš ir ļoti uzstājÄ«gs, pastāv uz savu viedokli. Ä»ebedevs man pateica, ka viņš jebkurā gadÄ«jumā JÅ«s dabÅ«s rokā, proti, nogalinās, bet ar mani bÅ«s viss tas pats, kas notika ar JÅ«su sievu Ellu [tiesas zālÄ“ atrodas arÄ« pats Ivanovs, kuru Gončarovs acÄ«mredzot uzrunā], proti, ka arÄ« mani nogalinās, ja es neatteikšos no savām sniegtajām liecÄ«bām, kuras es devu pirmstiesas kriminālprocesa laikā 2011.gadā DrošÄ«bas policijas darbiniekiem.

PÄ“c tam 2013.gada rudenÄ« mani caur manu paziņu palÅ«dza satikties viena cita paziņa, kura strādā Rietumu bankā. Es aizbraucu uz Rietumu banku, tas bija 2013. gada novembra sākumā, satikos ar to cilvÄ“ku, jo es ar viņu agrāk nebiju ticies. Šis cilvÄ“ks iedeva man telefonu un teica, ka ar mani kāds grib parunāties. Es paņēmu telefona un tur ar mani sarunājās Ä»ebedeva kungs, prasot, vai es neesmu pārdomājis. Es viņam atbildÄ“ju, ka es neesmu lietas kursā par tiesas sÄ“di, bet Ä»ebedevs jau bija informÄ“ts par to, ka es esmu saņēmis tiesas pavÄ“sti un kurā datumā ir noteikta tiesas sÄ“de. Ä»ebedevs teica, ka 2014. gada septembrÄ« ir paredzÄ“ta tiesas sÄ“de un ir nepieciešams nonākt pie kāda secinājuma, pie kāda viedokļa, uz ko es atbildÄ“ju, ka vÄ“l neesmu neko izlÄ“mis. Ä»ebedevs runāja ar mani ļoti labvÄ“lÄ«gi. Ä»ebedevs man vaicāja, kad mÄ“s varam tikties, lai apspriestu šo jautājumu.

Tad Ä»ebedevs man nosauca pilsÄ“tu, kurā viņš tobrÄ«d atradās, pateica, kā uz turieni var nokļūt, ka tā ir pilsÄ“ta Gibraltāra krastos, pilsÄ“tā Alhi Sirosā. Es teicu, ka es negribu lidot pie viņa. PÄ“dÄ“jā mÅ«su saruna ar Ä»ebedevu notika arÄ« ar Rietumu bankas darbinieka starpniecÄ«bu, tā notika 2014.gada martā, precÄ«zi neatceros. Es šajā pÄ“dÄ“jā sarunā ar Ä»ebedevu viņam pateicu, ka es nemainÄ«šu savu viedokli, savu pozÄ«ciju un tā mÄ“s arÄ« šÄ·Ä«rāmies;

pÄ“c sarunas ar Ä»ebedevu man palika nepatÄ«kamas sajÅ«tas, jo kādas tad var bÅ«t sajÅ«tas pÄ“c sarunas ar cilvÄ“ku, kurš ir, cik es zinu, ja ne tiešais izpildÄ«tājs, tad tiešais lÄ«dzdalÄ«bnieks JÅ«su sievas Ellas slepkavÄ«bas lietā. Kādas sajÅ«tas man var bÅ«t pÄ“c sarunas ar cilvÄ“ku, kurš mani noÄ·er uz ielas, kad es pastaigājos ar saviem suņiem. Es nezinu, ko Ä»ebedevs bÅ«tu izdarÄ«jis, bet man bija divi suņi, viens mazliet mazāks, bet otrs bija rotveilers, abi suņi ir ļoti dresÄ“ti un audzināti. Turklāt šÄ« tikšanās ar Ä»ebedevu man notika vasaras rÄ«tā un vasarā no rÄ«ta šajā parkā nav neviena cilvÄ“ka. Viņš jau mani nemeklÄ“ja uz ielas, kur ir daudz cilvÄ“ku, bet tieši tādā vietā, kurā apgrozās maz cilvÄ“ku. Es uz to parku eju jau no 2006.gada. No sarunas ar Ä»ebedevu es izsecināju, jo neesmu vairs bÄ“rns, saprotu arÄ« sarunu zemtekstus un tādas lietas, tāpÄ“c es sapratu, ka viņi neapstāsies ne pie kādiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem, ne jau velti viņš piedāvāja man caur Smoļakovu atlÄ«dzÄ«bu 50000 latu apmÄ“rā;

es nevaru apgalvot par 100%, bet mans viedoklis ir tāds, ka Tatjana Smoļakova saņēmajno Ä»ebedeva priekšapmaksu, kādu dalu no norunātās summas;

cik man ir zināms, cik es zinu likumus, tad atļauju noklausÄ«ties kādas personas privātās telefonsarunas izsniedz tikai tiesa. Turklāt tikai kriminālprocesa vai operatÄ«vā eksperimenta ietvaros; jā, tas viss sākās aptuveni 2010.gadā. DrošÄ«bas policija kontrolÄ“t un iesaistÄ«ties šajā lietā sāka jau no 2010.gada vasaras, kad es vÄ“rsos pie DrošÄ«bas policijas darbiniekiem. Es iesniedzu iesniegumu DrošÄ«bas policijā, kas arÄ« ir pamats DrošÄ«bas policijas iesaistÄ«šanai šajā procesā;

jā, DrošÄ«bas policijas darbinieki man piešÄ·Ä«ra noklausÄ«šanās ierÄ«ces, kuras es pÄ“c tam izmantoju sarunās ar Smoļakovu; jā, mÄ“s ar Jums 2011.gadā bijām kopā RÄ«gas Centrālcietuma medicÄ«nas daļā. Es domāju, ka tā bija tikai apstākļu sakritÄ«ba, jo Tatjana Smoļakova uz to brÄ«di vairs nestrādāja RÄ«gas Centrālcietumā, turklāt neviens nezināja, ka uz to brÄ«di medicÄ«nas daļā atradÄ«sieties JÅ«s un es tur atrados, jo biju saslimis; jā, es esmu informÄ“ts, ka Staņislavs Ä»ebedevs šobrÄ«d atrodas starptautiskajā meklÄ“šanā un neviens nekur viņu nevar atrast; jā, 2010.gadā un arÄ« tad, kad tika ierosināta krimināllieta, Tatjana Smoļakova sazinājās ar Ä»ebedevu. PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, Tatjana Smoļakova arÄ« 2014.gadā lidoja pie Staņislava Ä»ebedeva, es to neesmu nosapņojis;

2014.gads ir garš un lidot var jebkurā laikā. Jā, Smoļakova lidoja pie Ä»ebedeva un Bondarika uz Gibraltāru;

es nedomāju, ka ir nepieciešams zināt, no kurienes man ir šÄda informācija par to, ka Tatjana Smoļakova 2014.gadā lidoja uz tikšanos pie Ä»ebedeva un Bondarika. Es to neizlasÄ«ju avÄ«zÄ“s. Jā, pie noteiktiem apstākļiem ir iespÄ“jams pārbaudÄ«t šo informāciju, jā, man ir pierādÄ«jumi šÄ«s informācijas ticamÄ«bai; mans viedoklis ir tāds, ka šÄ noziedzÄ«gā nodarÄ«juma Ä«stais pasÅ«tÄ«tājs ir Genādijs Bondariks. Viņš ir arÄ« JÅ«su sievas slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«tājs. Tas, protams, ir saistÄ«ts ne tikai ar personÄ«gu nepatiku, bet gan ar finansiāliem jautājumiem vai skaudÄ«bu, vai ko tamlÄ«dzÄ«gu. Ir grÅ«ti sniegt kādu vÄ“rtÄ“jumu tad, kad cilvÄ“ks piekrÄ«t nogalināt JÅ«s un JÅ«su sievu, viņiem vairāk nekas cits neinteresÄ“ kā tikai nauda;

Tatjanas Smoļakovas motīvs Jūs nogalināt, manuprāt, bija nauda, tā nauda, ko viņai apsolīja Ļebedevs un Bondariks. Nauda ir būtiskākais, ir arī personīgie iemesli, jo es dzirdēju no Ļebedeva viņa personīgos iemeslus Jūsu slepkavībai un Jūsu sievas slepkavībai. Viņi gribēja sagrābt visu Jūsu biznesu, jo viņiem

nepatika JÅ«su rÄ«cÄ«ba. iVlan Ä»ebedevs teica, ka JÅ«s 2008.gadā esat viņu piemānÄ«jis, atrodoties cietumā. Es nezinu, kurš kuru ir piemānÄ«jis, bet tāds ir Ä»ebedeva viedoklis šajā jautājumā. Viņiem tas ļoti nepatika;

- jā, es savelku kopā tiešu saikni starp JÅ«su slepkavÄ«bas organizÄ“šanu un JÅ«su sievas slepkavÄ«bu. Es arÄ« dzirdÄ“ju no Ä»ebedeva paziņas par to saikni, viņi to neslÄ“pj, jo tur nav ko slÄ“pt. Es dzÄ«voju Latvijā piecdesmit vienu gadu un lÄ«dz šim gadÄ«jumam nebiju dzirdÄ“jis, ka kāds, atrodoties brÄ«vÄ«bā, pasÅ«ta RÄ«gas Centrālcietumā esoša cilvÄ“ka slepkavÄ«bu.

Liecinieks uz cietušÄ pārstāves jautājumiem:

- Ä»ebedevs man teica, ka, ja viņi ir spÄ“juši dabÅ«t Igora Ivanova sievu Ellu Ivanovu, dotajā brÄ«dÄ« nevar dabÅ«t Igoru Ivanovu, bet dabÅ«s vÄ“lāk, tad arÄ« mani dabÅ«s, jo es taču staigāju ar suņiem, apmeklÄ“ju dažādus pasākumus, ar mani notiks tieši tas pats, kas ar Ellu Ivanovu;

- Ļebedevs man teica, ka nogalinās mani tā kā nogalināja Ellu Ivanovu;

- es no Ļebedeva teiktā sapratu, ka Ellu ir nogalinājis Ļebedevs;

- personiskas sarunas, kad ir bijusi arÄ« Ellas pieminÄ“šana, man ar Ä»ebedevu notika 2012.gada 21. vai 22. jÅ«nijā, tad 2013.gada novembrÄ« un mÄ“s ar Ä»ebedevu runājām arÄ« 2014.gada martā, bet tad par Ellu Ivanovu mÄ“s neko nerunājām.

Tiesa vÄ“rš cietušÄ pārstāves uzmanÄ«bu uz to, ka tiek iztiesāta krimināllieta Tatjanas Smoļakovas apsÅ«dzÄ«bā, savukārt krimināllietā, kurā cietusÄ« persona bija Ella Ivanova, spriedums ir stājies likumÄ«gā spÄ“kā, tāpÄ“c cietušÄ pārstāvei jautājumu par jaunatklātiem apstākļiem citā krimināllietā nepieciešams risināt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 62.nodaļas nosacÄ«jumiem.

CietušÄ pārstāve: Godātā tiesa! Tā kā tiek veikts audio ieraksts, tad es vÄ“los teikt, ka man nav iespÄ“jas tikties ar šo liecinieku un man nav ziņas par faktiem, tā kā šobrÄ«d es esmu pietiekoši dabÅ«jusi šÄ«s ziņas.

Liecinieks uz cietušÄ pārstāves jautājumiem:

- tad, kad es atrados Rīgas Centrālcietuma medicīnas daļā kopā ar Igoru Ivanovu, es biju notiesātā statusā, bet Igors Ivanovs bija aizdomās turētā statusā;

- RÄ«gas Centrālcietuma iekšÄ“jās procedÅ«rās parasti notiesātais un aizdomās turÄ“tais nevar atrasties kopā, bet tieši medicÄ«nas nodaļā var bÅ«t kopā notiesātais ar aizdomās turÄ“to.

Liecinieks uz prokurores jautājumiem:

- atlīdzības summa bija domāta latos, jo cita naudas valūta tolaik vēl Latvijā nebija ieviesta;

sākumā Ä»ebedevs pateica, ka viņš ir gatavs samaksāt priekšapmaksu 7000 latu- apmÄ“rā. Ä»ebedevam tika izteikti nosacÄ«jumi un viņš tiem piekrita pirms pirmās tikšanās, bet pÄ“c tam atteicās. Cik es zinu, tad šos nosacÄ«jumus Ä»ebedevam pateica Tatjana Smoļakova. AtlÄ«dzÄ«ba 50000 latu apmÄ“rā tiktu sadalÄ«ta starp mani, izpildÄ«tāju un Smoļakovu;

Tatjanas Smoļakovas daļa no šÄ«s atlÄ«dzÄ«bas bija apmÄ“ram viena ceturtā dala. Tad tika noteikts, ka trÄ«s ceturtdaļas no šÄ«s summas bÅ«s man un izpildÄ«tājam un viena ceturtdaļa paredzÄ“ta Tatjanai Smoļakovai;

jā, man ar Smoļakovu bija kā minimums divas sarunas, kas neierakstÄ«jās un es pat varu pateikt iemeslus. Vienu reizi ierakstÄ«šanas ierÄ«cei nebija uzlādÄ“ta baterija, nezinu, tieši kuras personas vainas pÄ“c tas nebija izdarÄ«ts, bet otro reizi nenostrādāja slÄ“dzis, ar kuru ieslÄ“dz aparātu, ar kuru tika ierakstÄ«tas manas un Smoļakovas sarunas;

sarunas starp mani un Tatjanu Smoļakovu notika tikai viņas darba kabinetā;

manis kā notiesātās personas izsaukšana uz Tatjanas Smoļakovas darba kabinetu notika tādā veidā, ka Tatjana Smoļakova izraksta izziņu, kā to dara jebkurš RÄ«gas Centrālcietuma darbinieks - ārsts, psihologs un citi. Tiek izrakstÄ«ts talons, tad to atdod dežurantam un tad atved konkrÄ“tu cilvÄ“ku uz konkrÄ“tu vietu, kas ir norādÄ«ta tajā izziņā vai talonā;

sarunas starp mani un Smoļakovu par Ivanova slepkavÄ«bu nerisinājās tikai vienu reizi, tāpÄ“c es uzreiz zināju, kāpÄ“c mani izsauc pie viņas uz darba kabinetu. Vispār pašÄ sākumā es gribÄ“ju pāriet no pirmās nodaļas uz otro nodaļu, bet bez cietuma DrošÄ«bas daļas darbinieka atļaujas tas nav iespÄ“jams, tāpÄ“c arÄ« es tikos ar Smoļakovu pirmajā reizÄ“;

nÄ“, tajā reizÄ“, kad gāja runa par manu pārvietošanu no vienas nodaļas uz otru, nekādas sarunas par Igora Ivanova slepkavÄ«bu nenorisinājās. Sarunas par šo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu notika jau nākošajās manās tikšanās reizÄ“s ar Smoļakovu. Tad mani arÄ« pārveda uz otro korpusu;

katram cietuma DrošÄ«bas daļas darbiniekam katrā korpusā ir savas kameras, tāpat kā izmeklÄ“tājam, par kurām viņi atbild. Jā, arÄ« tajā jaunajā korpusā atbildÄ«gais DrošÄ«bas daļas darbinieks bija Smoļakova;

izpildītāja telefona numuru man iedeva Smoļakova savā darba kabinetā;

ierakstÄ«tajās sarunās nav redzams tas, kā Smoļakova man nodod telefona numuru, jo tas bija pirms tā, kad es vÄ“rsos DrošÄ«bas policijā un pirms man tika izsniegtas ierakstÄ«šanas ierÄ«ces. Jo tad, kad man iedeva Smoļakovas un Ä»ebedeva telefona numurus, lai varÄ“tu sazināties ar viņiem, es sapratu viņu nodomu patiesumu, vÄ“rsos DrošÄ«bas policijā un tikai pÄ“c tam man tika iedota speciālā aparatÅ«ra sarunu ierakstÄ«šanai;

- protams, ka visas manas un Smoļakovas sarunas un tikšanās bija attiecÄ«bā par reālas slepkavas meklÄ“jumiem, es vismaz tā to sapratu un uztvÄ“ru. OperatÄ«vā darbÄ«ba par iespÄ“jamu slepkavÄ«bas izdarÄ«šanu var notikt tikai pret tādu personu, kas kaut vienu reizi dzÄ«vÄ“ ir ticis sodÄ«ts par miesas bojājumu nodarÄ«šanu, vai par slepkavÄ«bas izdarÄ«šanu, tas ir mans viedoklis. Nekad es savā dzÄ«vÄ“ neesmu bijis saukts pie kriminālatbildÄ«bas par smagu miesas bojājumu nodarÄ«šanu vai par slepkavÄ«bas izdarÄ«šanu, tas ir pirmkārt. Otrkārt, es domāju, ka es nevarÄ“ju bÅ«t Tatjanas Smoļakovas objekts iespÄ“jamās operatÄ«vās izmeklÄ“šanas ietvaros pÄ“c jebkādiem citiem iemesliem. Tāpat lÄ«dz 2011.gada aprīļa mÄ“nesim es nebiju pazÄ«stams ar Igoru Ivanovu un pat teorÄ“tiski nevarÄ“ju atrasties ar viņu vienā korpusā, jo Igors Ivanovs atradās RÄ«gas Centrālcietuma trešajā korpusā, specnodaļā, kur man nebija nekādas pieejas pie viņa, tas ir treškārt. Ceturtkārt, tad rodas jautājums, ja tā bija operatÄ«vā izmeklÄ“šana no Smoļakovas puses, tad kādu lomu tajā visā spÄ“lÄ“ Ä»ebedevs? Vispār nekādu. Ä»ebedevs nav RÄ«gas Centrālcietuma darbinieks. Tas ir tā, Ä«sumā. TāpÄ“c es uzskatu, ka runa par operatÄ«vo izmeklÄ“šanu no Tatjanas Smoļakovas puses vispār nevarÄ“ja bÅ«t;

- no sarunām, kas ir fiksÄ“tas krimināllietā, ir konstatÄ“ts, ka ir notikusi viena tikšanās starp lietuvieti un Ä»ebedevu. Es zinu to, ka Ä»ebedevs uz tikšanām vienmÄ“r brauca ārkārtÄ«gi sagatavojies, viņam bija divas pavadošÄs mašÄ«nas, cilvÄ“ki tika ļoti vÄ“rÄ«gi uzmanÄ«ti un tika pamanÄ«tas izsekošanas pÄ“das, pÄ“c kā viņš pārtrauca visas savas darbÄ«bas, jo cilvÄ“ki nemāk strādāt;

- es nekomentÄ“šu, no kurienes es zinu to, ka Ä»ebedevu izsekoja un viņš to pamanÄ«ja un tāpÄ“c pārtrauca visus kontaktus.

Liecinieks uz aizstāves jautājumiem:

- nē, es nebiju pazīstams ar Bondariku;

- par Bondariku un viņa darbÄ«bām es zinu daļēji no Ä»ebedeva, daļēji no cilvÄ“ka, kurš ir labs Ä»ebedeva un Bondarika paziņa, kurš strādā Rietumu bankā, daļēji no man tuvas paziņas, kurai nav nekādas saistÄ«bas ar šo lietu, bet kura zina šos cilvÄ“kus un zina, kas ir kas;

- es nezinu, ko mani paziņas, kuri ir pazÄ«stami ar Bondariku, apspriež visu laiku. Bet tad, kad es tikos ar šiem cilvÄ“kiem no Rietumu bankas, mÄ“s runājām par slepkavÄ«bu;

nÄ“, es nevaru nosaukt šo cilvÄ“ku no Rietumu bankas vārdus un uzvārdus, ņemot vÄ“rā to, kas notika;

es savus vārdus varu apstiprināt ar faktiem. Kaut arÄ« es Jums varu arÄ« neteikt, kam es zvanÄ«ju 21.jÅ«nijā un kāpÄ“c man tika piešÄ·irta apsardze, pÄ“c tam es pametu RÄ«gu uz kādu laiku. Es uzskatu, ka man tas nav Jums jāstāsta. Jā, es 22.jÅ«nijā satikos ar Ä»ebedevu;

2012.gada 21.jÅ«nijā es tikos ar Ä»ebedevu, arÄ« 2013.gada novembrÄ«, 2014.gada martā. JÅ«s mani tagad pārbaudāt? Es neatbildÄ“šu uz JÅ«su jautājumiem;

jā, man varbÅ«t ir pazÄ«stams uzvārds Šnobeļ. Es neko neatceros par šo cilvÄ“ku, es nekad neesmu viņu redzÄ“jis, varbÅ«t esmu redzÄ“jis pa televizoru, bet neesmu ar viņu ticies;

pÄ“dÄ“jo reizi es tikos ar Smoļakovu 2011.gada janvārÄ«. Neatceros, kāpÄ“c es ar viņu tikos 2011.gada janvārÄ«, jo ir jau pagājuši pieci gadi;

secinājumu, ka Smoļakova ir saņēmusi kaut kādu avansu vai priekšapmaksu, es izdarÄ«ju no sarunām ar viņu. Es neatceros, ko tieši mÄ“s ar Smoļakovu runājām, bet es no šÄ«m sarunām izdarÄ«ju secinājumu, ka viņa ir saņēmusi avansu;

nÄ“, es nepierakstÄ«ju visas sarunas ar Smoļakovu. Es vÄ“lreiz vÄ“los paskaidrot, ka pašas pirmās sarunas ar Smoļakovu par naudas summām, par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, sākās vÄ“l tad, kad es nebiju vÄ“rsies DrošÄ«bas policijā un man nebija izsniegtas ierakstÄ«šanas ierÄ«ces, tāpÄ“c arÄ« šÄ«s sarunas nav tikušas ierakstÄ«tas. Tad, kad man parādÄ«jās šÄ« ierakstÄ«šanas aparatÅ«ra, tad divās sarunu reizÄ“s, kad es izmantoju šÄ«s ierÄ«ces, tās nenostrādāja. TāpÄ“c sanāk, ka vismaz ÄŒetras reizes manas sarunas ar Tatjanu Smoļakovu netika ierakstÄ«tas;

nē, pirmais, ko man pateica Tatjana Smoļakova, nebija tas, ka viņa ir saņēmusi avansu. Es neņemos sastādīt kaut kādu notikumu hronoloģiju, ko pēc kārtas man kāds ir teicis; es Jums paskaidroju, ka no sarunas ar Tatjanu Smoļakovu es uzzināju, ka viņa ir saņēmusi avansu. Es nevaru pateikt, kura pēc kārtas tā bija saruna, bet es izdarīju tādu secinājumu no sarunas ar viņu;

es neatbildÄ“šu uz jautājumu, kā man ir zināms, kā Tatjana Smoļakova pavada savu brÄ«vo laiku, jo tam nav nekāda sakara ar šo situāciju;

jā, es nevaru pateikt, no kurienes man ir informācija, ka Tatjana Smoļakova ir lidojusi uz Gibraltāru. Taču es nedomāju, ka iegūt tam pierādījumus ir pārāk grūti, ja to vēlēsies prokuratūra vai tiesa;

- par to, kāds ir cilvÄ“ks, var uzzināt arÄ« netiekoties bieži, jo ir dažādi cilvÄ“ki, ir sarežģīt1! cilvÄ“ki, parasti cilvÄ“ki, vidÄ“ji. PÄ“c manām domām, Tatjana Smoļakova nav sarežģīts cilvÄ“ks, ja jau viņa centās man iesmÄ“rÄ“t tādu lietu kā Igora Ivanova slepkavÄ«bu. Vai tad es tiešÄm izskatos pÄ“c debÄ«la izpildÄ«tāja, kuram var kaut ko tādu piedāvāt, vai arÄ« pÄ“c cilvÄ“ka, kuram nav nekādu morāles normu? Es nedomāju, ka esmu attiecināms pie šÄda tipa cilvÄ“kiem;

- es ar Igoru Ivanovu pavadÄ«ju RÄ«gas Centrālcietuma medicÄ«nas daļā vienu nedēļu vai desmit dienas un principā ne par ko citu kā par slimÄ«bu, veselÄ«bas stāvokli mÄ“s nerunājām, jo Igors Ivanovs medicÄ«nas daļā atradās pÄ“c operācijas un arÄ« es slikti jutos, tāpÄ“c mÄ“s Ä«paši nesarunājāmies;

- nÄ“, es nezinu, kur aizgāja Igora Ivanova nauda, es neesmu viņa finanšu konsultants. Es vÄ“lreiz gribu paskaidrot, ka 2012.gadā, 2013.gadā un 2014.gadā es dzirdÄ“ju Ä»ebedeva viedokli par Igoru Ivanovu un viņa naudu. Es tikai dzirdÄ“ju Ä»ebedeva viedokli par to, tas var bÅ«t kā objektÄ«vs, tā arÄ« subjektÄ«vs viedoklis.

Liecinieks uz cietušÄ jautājumu: nÄ“, man šobrÄ«d nav piešÄ·irta nekāda apsardze, es neatrodos nekāda veida speciālā aizsardzÄ«bā.

Liecinieks uz prokurores jautājumiem:

- nÄ“, tas, ka es šajā lietā esmu sadarbojies ar policiju, nav man nesis nekādu labumu nekādā ziņā, arÄ« ne juridiskā ziņā. SaistÄ«bā ar šo krimināllietu es esmu ieguvis tikai vienas nepatikšanas un vienus mÄ«nusus. Ne juridisko palÄ«dzÄ«bu, ne finansiālo palÄ«dzÄ«bu, nedz kāda cita veida palÄ«dzÄ«bu no valsts vai DrošÄ«bas policijas es neesmu saņēmis. Es rÄ«kojos tā, kā es rÄ«kojos, jo sekoju saviem morāles principiem, lai kādi tie arÄ« nebÅ«tu. Es neesmu pilnÄ«gi godÄ«gs cilvÄ“ks, bet nogalināt cilvÄ“kus par naudu nav mani principi, it sevišÄ·i cietumā. Igors Ivanovs nav man ne draugs, ne paziņa un, ja Ä»ebedevam un Bondarikam ir ko teikt Ivanovam, tad lai viņi viņam acÄ«s to arÄ« pasaka. KāpÄ“c tas nenotika tad, kad Ivanovs bija brÄ«vÄ«bā? Viņi izdomāja sarežģītu shÄ“mu par Igora Ivanova sievas slepkavÄ«bu, Igora Ivanova iesÄ“dināšanu cietumā. Ziniet, pilsÄ“tā visi zina, kam tas ir vajadzÄ«gs un tas nav tas, kas tiek rakstÄ«ts internÄ“tā un avÄ«zÄ“s;

- es biju brÄ«vÄ«bā 2012.gadā, 2013.gadā un 2014.gadā. Mana sniegtā palÄ«dzÄ«ba šÄ«s krimināllietas izmeklÄ“šanā man personÄ«gi nav devusi nekādu labumu, tas man sagādāja tikai vienas vienÄ«gas nepatikšanas.”