Koku ciršanas noteikumu grozījumi: kas slēpjas aiz priedēm?
Viesturs Ķerus* · 23.10.2017. · Komentāri (34)Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas (LOB) biedri un citi "Putni dabÄ" lasÄ«tÄji, kas seko lÄ«dzi jaunumiem mežu jomÄ, noteikti bÅ«s dzirdÄ“juši par ZemkopÄ«bas ministrijas izstrÄdÄtajiem grozÄ«jumiem noteikumos par koku ciršanu mežos. LielÄkÄ sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba pievÄ“rsta tam, ka plÄnots atļaut kailcirtes piejÅ«ras priežu mežos, kur tÄs šobrÄ«d ir aizliegtas, bet maz tiek runÄts par to grozÄ«jumu daļu, kas rada lielÄkos draudus Latvijas mežiem,- galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanu.
Jaunas kailcirtes piejÅ«rÄ
Par plÄnotajiem grozÄ«jumiem Latvijas Republikas Ministru kabineta 2012. gada noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežĔ (turpmÄk tekstÄ - noteikumi) LOB cÄ“la trauksmi jau šÄ gada maijÄ, norÄdot, ka tie var novest pie pastiprinÄtas mežu izciršanas. Diemžēl plašsaziņas lÄ«dzekļos tas visbiežÄk izskanÄ“ja apmÄ“ram kÄ “ornitologi uztraucas par melno stÄrÄ·i un dzeņiem”, neaptverot “lielo bildi”, par kuru patiesÄ«bÄ ir runa (lai gan, jÄ, arÄ« par melno stÄrÄ·i un dzeņiem ir pamats satraukties).
No diviem grozÄ«jumu punktiem, kas varÄ“tu atstÄt visbÅ«tiskÄko negatÄ«vo ietekmi uz Latvijas vidi, sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba sakoncentrÄ“jÄs uz jautÄjumu par jaunÄm kailcirtÄ“m piejÅ«ras priežu mežos. KÄds gan tur brÄ«nums - piejÅ«ra Latvijas iedzÄ«votÄjiem ir Ä«paša teritorija gan no funkcionÄlÄ, gan no emocionÄlÄ viedokļa, un vismaz mÅ«sdienÄs valda priekšstats, ka šÄ« zona bÅ«tu Ä«paši saudzÄ“jama. ŠobrÄ«d priežu tÄ«raudzÄ“s t.s. ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas joslÄ (apmÄ“ram no 300 metriem lÄ«dz pieciem kilometriem no jÅ«ras, bet šie attÄlumi mÄ“dz atšÄ·irties) kail-cirtes ir aizliegtas. Izlases cirtes šajos mežos ir atļautas, un tas dod mežizstrÄdes veicÄ“jiem divas iespÄ“jas - vienmÄ“rÄ«gi izretinÄt mežu vai veidot atvÄ“rumus (pÄ“c bÅ«tÄ«bas arÄ« tie ir nelielais kailcirtÄ«tes) lÄ«dz
Priede ir sauli mÄ«lošs koks, tÄpÄ“c vienmÄ“rÄ«gi izretinÄtÄs audzÄ“s tÄ slikti atjaunojas. Šos gadÄ«jumus tad arÄ« grozÄ«jumu autori un atbalstÄ«tÄji (ne vienmÄ“r var pateikt, kuri ir kuri) izmanto kÄ piemÄ“rus esošÄ regulÄ“juma “stulbumam” (LVMI “Silava” direktora un AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja JurÄ£a Jansona vÄrdiem runÄjot), kura dēļ samazinÄšoties priežu mežu platÄ«ba.
Å…emot vÄ“rÄ to, cik nepieļaujama meža nozares pÄrstÄvjiem šÄ·iet šÄda saimniekošanas prakse, Ä«patnÄ“ji, ka izstrÄdÄtie noteikumu grozÄ«jumi neparedz priežu mežu retinÄšanas aizliegšanu (t.i., minÄ“tais “stulbums” bÅ«s pieļaujams arÄ« pÄ“c grozÄ«jumu stÄšanÄs spÄ“kÄ), bet gan prasa desmitkÄršot atļauto izcirtuma platÄ«bu, palielinot to lÄ«dz diviem hektÄriem. Tikpat Ä«patnÄ“ji ir tas, ka netiek ņemti vÄ“rÄ paša institÅ«ta “Silava” veiktie pÄ“tÄ«jumi, kas parÄda, ka priedi var atjaunot arÄ«
TurklÄt “Silavas” veiktais mežu monitorings rÄda, ka galvenais iemesls Latvijas priežu mežu platÄ«bu sarukumam (un to, ka šÄds sarukums ir, nenoliedz pat meža nozares pÄrstÄvji) ir kailciršu veikšana, pÄ“c izciršanas priežu mežu vietÄ audzÄ“jot citu sugu kokus. Tas vÄ“l jo absurdÄkus padara grozÄ«jumu atbalstÄ«tÄju argumentus, ka kailciršu atļaušana piejÅ«ras priežu mežos nepieciešama, lai nodrošinÄtos pret Latvijas priežu mežu platÄ«bu samazinÄšanos. Tas un vÄ“l atziņa, ka, saskaÅ†Ä ar ZemkopÄ«bas ministrijas sniegto informÄciju, noteikumu grozÄ«jumi skars vien 1 % Latvijas priežu mežu.
TÄ vietÄ, lai izmantotu paša institÅ«ta iegÅ«tos datus, “Silavas” direktors kÄ labo piemÄ“ru izceļ Pasaules Dabas Fonda savulaik veikto mežizstrÄdi Mežoles pusÄ“, kur izcirtums priežu meÅ¾Ä veidots tÄ, lai maksimÄli atdarinÄtu dabisku traucÄ“jumu (piemÄ“ram, neveidojot izcirtumu ar taisnÄm malÄm, saglabÄjot daudz nenocirstu koku). Var piekrist, ka tur, kur kailcirtes priežu mežos ir atļautas, Pasaules Dabas Fonda pieeja varÄ“tu bÅ«t vislabÄkÄ gan no dabas aizsardzÄ«bas, gan rekreÄcijas un estÄ“tiskÄ viedokļa, taÄu jÄņem vÄ“rÄ, ka šobrÄ«d piedÄvÄtie grozÄ«jumi neprasa šÄdas prakses ievÄ“rošanu piejÅ«ras mežos. TÄ kÄ šeit, ja grozÄ«jumi stÄsies spÄ“kÄ to pašreizÄ“jÄ redakcijÄ, varam gaidÄ«t Latvijas ainavai pavisam tradicionÄlas kailcirtes. Ne velti arÄ« minÄ“tÄ labÄ piemÄ“ra autori - Pasaules Dabas Fonds - iebilst pret plÄnotajiem grozÄ«jumiem.
Gan publiski, gan sarunÄs vairÄki meža nozares pÄrstÄvji (iepriekš minÄ“to J. Jansonu ieskaitot) ir minÄ“juši, ka piejÅ«ras priežu meži nav bÅ«tiski no ekonomikas viedokļa (tikai “stulbums” un iepriekšÄ“jÄs kļūdas jÄnovÄ“rš). TaÄu šie meži ir bÅ«tiski no dabas aizsardzÄ«bas (liela daļa šo mežu varÄ“tu bÅ«t Ä«paši aizsargÄjami biotopi, bet to apzinÄšana valsts mÄ“rogÄ tikai nupat sÄkusies) un sociÄlÄ viedokļa. TÄpÄ“c ekonomiskÄs intereses (precÄ«zÄk - koksnes ieguves intereses, kas nebÅ«t nav vienÄ«gais ekonomiskais ieguvums no šiem mežiem) varÄ“tu nolikt malÄ un runÄt par pÄrÄ“jo interešu sabalansÄ“šanu. Uz to grozÄ«jumu atbalstÄ«tÄji nav gatavi, taÄu šÄ·iet, ka šajÄ punktÄ varÄ“tu bÅ«t ar mieru meklÄ“t kompromisus.
Ko nozÄ«mÄ“ galvenÄs cirtes caurmÄ“rs?
IespÄ“jams, ka garÄm diskusijÄm par piekrastes priežu mežiem meža nozares pÄrstÄvji ir gatavi arÄ« tÄpÄ“c, lai nebÅ«tu jÄrunÄ par galveno draudu Latvijas mežiem - plÄnoto galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanu priežu, egļu un bÄ“rzu mežos. Cik var saprast, arÄ« no ekonomikas viedokļa tas ir daudz bÅ«tiskÄk.
Droši vien sabiedrÄ«bas interesi šis jautÄjums nav tik ļoti saistÄ«jis, tÄpÄ“c ka ir sarežģītÄks. Kas tad ir galvenÄs cirtes caurmÄ“rs? SaskaÅ†Ä ar Meža likumu, galvenÄ cirte (kas Latvijas gadÄ«jumÄ parasti ir kail- cirte) ir atļauta tad, ja sasniegts viens no sliekšÅ†iem - galvenÄs cirtes vecums (piemÄ“ram, priežu mežus drÄ«kst nocirst, kad tie sasnieguši 101 gada vecumu) vai galvenÄs cirtes caurmÄ“rs. CaurmÄ“rs mežsaimniecÄ«bas valodÄ ir koka diametrs (ko šajÄ gadÄ«jumÄ mÄ“ra
ĪsÄk sakot - mežu ir atļauts nocirst tad, ja koki ir pietiekami veci vai pietiekami resni. SvarÄ«ga nianse - “pietiekamo vecumu” nosaka Meža likums, bet “pietiekamo resnumu” - noteikumi, par kuru grozÄ«jumiem ir šis stÄsts. TÄ kÄ ir vienalga, kurš no minÄ“tajiem sliekšÅ†iem tiek sasniegts, grozot noteikumus, teorÄ“tiski var panÄkt to, ka Meža likumÄ noteiktais galvenÄs cirtes vecums kļūst par formalitÄti un reÄli mežu varÄ“s nocirst vairÄkus gadu desmitus ÄtrÄk nekÄ pašlaik. NebrÄ«nÄ«tos, ja tieši tas, ka Ministru kabineta noteikumus var grozÄ«t vieglÄkÄ procedÅ«rÄ un galvenÄs cirtes caurmÄ“rs sabiedrÄ«bai ir grÅ«tÄk saprotams (sk. manu skaidrojumu iepriekš), ir bijis iemesls tam, ka ZemkopÄ«bas ministrija izvÄ“lÄ“jusies mÄ“Ä£inÄt grozÄ«t koku ciršanas noteikumus, nevis Meža likumu.
VÄ“l viens aspekts, kas palÄ«dz sajaukt galvu tiem, kuri šajÄ jautÄjumÄ nav Ä«paši iedziļinÄjušies, ir arÄ« tas, ka izstrÄdÄtie grozÄ«jumi paredz noteikt vienu galvenÄs cirtes caurmÄ“ru visu bonitÄšu mežos: priedei -
Draudi putniem
Bet par ko tad Ä«sti satraukums? No LOB viedokļa raugoties, protams, par putniem. Nav gan pamata bažÄm, ka visi meži, kuri sasnieguši ar grozÄ«jumiem noteikto caurmÄ“ru, tiks nocirsti (tÄpat kÄ šobrÄ«d LatvijÄ sastopami ciršanas vecumu pÄrsnieguši meži), tomÄ“r ikvienam ir skaidrs, ka ciršanas caurmÄ“ru vai vecumu sasniegušam mežam ir lielÄka iespÄ“ja tikt nocirstam nekÄ mežam, kuram lÄ«dz tam vÄ“l jÄaug. TÄtad var prognozÄ“t, ka bÅ«tiski samazinÄsies tÄdu koku sastopamÄ«ba, kas pÄrsniedz noteikto galvenÄs cirtes caurmÄ“ru.
Varam salÄ«dzinÄt grozÄ«jumos paredzÄ“tÄs galvenÄs cirtes caurmÄ“ra vÄ“rtÄ«bas (atgÄdinu: priedei -
Resni koki nepieciešami ne tikai dobumperÄ“tÄjiem, bet arÄ« tiem putniem, kuri bÅ«vÄ“ lielas ligzdas. MÄra Strazda veiktie pÄ“tÄ«jumi par melno stÄrÄ·i parÄda, ka vidÄ“jais diametrs kokam, kÄdÄ melnais stÄrÄ·is bÅ«vÄ“ ligzdu, ir
TomÄ“r nav tÄ, ka cietÄ«s tikai tie putni, kuri atkarÄ«gi no resniem kokiem. Tas, ka tiek pazeminÄta latiņa mežu nociršanai, nozÄ«mÄ“, ka bÅ«tiski palielinÄsies ciršanai pieejamo mežu platÄ«bas un lÄ«dz ar to var prognozÄ“t mežizstrÄdes intensitÄtes pieaugumu. ZemkopÄ«bas ministrija gan prognozÄ“, ka šÄds pieaugums nav gaidÄms, bet par to mazliet vÄ“lÄk. Skaidrs, ka vismaz iespÄ“ja bÅ«tiskam ciršanas apjomu pieaugumam tiks dota.
JÄņem vÄ“rÄ, ka kokapstrÄdes industriju pirmkÄrt interesÄ“ iegÅ«stamais koksnes apjoms, nevis izcÄ“rtamÄ platÄ«ba. Skaidrs, ka, cÄ“rtot tievÄkus kokus, viena un tÄ paša koksnes apjoma iegÅ«šanai nepieciešamas lielÄkas izcirstÄs platÄ«bas, tÄtad pat tad, ja piepildÄ«tos ZemkopÄ«bas ministrijas prognoze, ka mežizstrÄdes apjoms nepieaugs, varam gaidÄ«t, ka palielinÄsies izcirtumu platÄ«bas. SavukÄrt izcirtumu platÄ«bu palielinÄšanÄs nozÄ«mÄ“ dzÄ«votņu zudumu tiem meža putniem, kas izcirtumos nedzÄ«vo. PÄ“c mežu fragmentÄcijas pieauguma (t.i., mežu masÄ«vu sadalÄ«šanÄs mazos gabaliņos) Latvija jau šobrÄ«d ir viena no vadošajÄm valstÄ«m EiropÄ, un izcirtumu platÄ«bu pieaugums to vÄ“l tikai pastiprinÄs. DzÄ«votņu fragmentÄcija iet roku rokÄ ar dzÄ«votnes platÄ«bas samazinÄšanos, taÄu fragmentÄcija var nozÄ«mÄ“t to, ka formÄli, saskaitot visus mazos meža gabaliņus kopÄ, dzÄ«votnes platÄ«ba ir sugai pietiekama, bet neviens gabaliņš nav tik liels, lai bÅ«tu izmantojams - mežs it kÄ ir, dzÄ«votnes nav.
KopÄ“jÄs mežizstrÄdes intensitÄtes pieaugums nozÄ«mÄ“tu mežizstrÄdes pieaugumu arÄ« putnu ligzdošanas laikÄ, tÄtad palielinÄtos arÄ« mežizstrÄdes iznÄ«cinÄto putnu ligzdu (vai nu fiziski iznÄ«cinÄto vai iztraucÄ“to) skaits. Šeit vietÄ atgÄdinÄt, ka joprojÄm gaidÄm parakstus zem LOB iniciatÄ«vas par mežizstrÄdes pÄrtraukumu no aprīļa lÄ«dz jÅ«nijam portÄlÄ “ManaBalss”: http://ej.uz/parputnudzivi
Vai tas notiek meža Ä«pašnieku interesÄ“s?
ReizÄ“m grozÄ«jumu autori un atbalstÄ«tÄji pasniedz sevi kÄ meža Ä«pašnieku interešu aizstÄvjus. Droši vien bÅ«tu neÄ“rti atzÄ«t, ka meža Ä«pašnieki šajÄ cÄ«Å†Ä ir abÄs pusÄ“s. PiemÄ“ram, nesen veikta aptauja parÄdÄ«ja, ka mežs pieder 15% LOB biedru, un tas ir lielÄks meža Ä«pašnieku Ä«patsvars nekÄ valstÄ« kopumÄ. TÄpat “oficiÄlo” meža Ä«pašnieku pÄrstÄvju sašutumu savulaik izraisÄ«ja pÄ“c LOB pasÅ«tÄ«juma veiktÄ aptauja, kas parÄdÄ«ja, ka 77% meža Ä«pašnieku atbalsta mežizstrÄdes pÄrtraukumu putnu ligzdošanas laikÄ.
SavukÄrt “oficiÄlie” meža Ä«pašnieku pÄrstÄvji ir savilkušies interesantÄ mudžeklÄ« ar citiem meža nozares spÄ“lÄ“tÄjiem. PÄ“c pašu teiktÄ, vienÄ«gÄ nacionÄla mÄ“roga meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba LatvijÄ ir Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba. SavÄ interneta lapÄ tÄ lepojas ar to, ka biedrÄ«bas biedru Ä«pašumÄ un tiesiskajÄ valdÄ«jumÄ ir 57% Latvijas mežu (MIB 2017), bet nepiemin to, ka lielÄkÄ daļa - gandrÄ«z 90% - no šiem mežiem ir... valsts meži. JÄ, lielÄkais Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas biedrs ir AS “Latvijas valsts meži”!
Ja no iepriekš minÄ“tajiem procentiem atņem valsts mežus, kas pieder mums visiem, izrÄdÄs, ka Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba pÄrstÄv vien nelielu Latvijas meža Ä«pašnieku daļu, ne tuvu tos 150 tÅ«kstošus, ko norÄda savÄ interneta lapÄ kÄ kopÄ“jo Latvijas meža Ä«pašnieku skaitu. Tad nu nav brÄ«nums, ka meža Ä«pašnieku vairÄkuma viedoklis var atšÄ·irties no tÄ, kÄdu pauž šÄ·ietamie meža Ä«pašnieku pÄrstÄvji.
No diskusijÄm dažÄdos formÄtos ir skaidrs, ka Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bas galvenÄs rÅ«pes nav par meža Ä«pašnieku, bet gan kokapstrÄdes industrijas interesÄ“m - dabÅ«t no Ä«pašniekiem pÄ“c iespÄ“jas vairÄk koksnes. Ne velti nedzirdÄ“siet Meža Ä«pašnieku pÄrstÄvjus citÄ“jam mežzinÄtnieku Dagni Dubrovski: “LatvijÄ ir labi apstÄkļi, lai saglabÄtu meža teritorijas dabas aizsardzÄ«bai, jo kompensÄcijas par saimnieciskÄs darbÄ«bas ierobežojumiem pÄrsniedz vidÄ“jos ienÄkumus no meža.”
Netiek minÄ“ts arÄ« tas, cik patiesÄ«bÄ mazs ir stingri aizsargÄto mežu Ä«patsvars privÄtajos mežos. PilnÄ«gs mežsaimnieciskÄs darbÄ«bas vai galvenÄs cirtes aizliegums noteikts vien nepilnos 2% privÄto mežu (salÄ«dzinot ar 7% valstÄ« kopumÄ). TÄ vietÄ tiek nemitÄ«gi sludinÄts, kÄ dabas aizsardzÄ«bas vÄrdÄ tiek apspiesti meža Ä«pašnieki. Tiek apgalvots, ka kompensÄciju par mežizstrÄdes ierobežojumiem nav vai tÄs ir nepietiekamas - “meža Ä«pašnieku pÄrstÄvji” sēž kÄ velniņš uz meža Ä«pašnieka pleca un Äukst: “CÄ“rt, cÄ“rt, cÄ“rt, citÄdi tev visu aizliegs un atņems!”
Un te, pÄ“c šÄ«s atkÄpes, gribu atgriezties atpakaļ pie tÄ, ko topošie grozÄ«jumi nozÄ«mÄ“ meža Ä«pašniekam. Protams, kÄ jau tas tiek daudzinÄts, tie dotu Ä«pašniekam lielÄku brÄ«vÄ«bu izvÄ“lÄ“ties, kad cirst savu mežu, bet... Cik tÄs ekonomikas zinÄšanas, ko apguvu skolÄ, ļauj spriest (un par to esmu gatavs saņemt uzņēmÄ“ju aizrÄdÄ«jumu), lielÄks pieejamÄs koksnes apjoms var pazeminÄt koksnes cenu - izdevÄ«gi koku pircÄ“jiem, ne tik izdevÄ«gi meža Ä«pašniekiem. GrozÄ«jumi nozÄ«mÄ“tu arÄ« to, ka meža Ä«pašniekiem bÅ«tu jÄiztur lielÄks spiediens no iepriekš minÄ“tÄ “velniņa”.
BÅ«tiska problÄ“ma ir tÄ, ka koksnes kÄrotÄji reizÄ“m labÄk pÄrzina mežsaimniecÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vos aktus un tajos iestrÄdÄtos “caurumus”, nekÄ meža Ä«pašnieks. Viens no tÄdiem labi izplÄnotiem “caurumiem” ir tieši galvenÄs cirtes caurmÄ“rs. Tieši tas ir bijis par iemeslu gadÄ«jumiem, kad Ä«pašnieks pÄrdod mežu, ko, šÄ·iet, nevarÄ“s cirst vÄ“l daudzus gadus, bet jau pÄ“c dažÄm dienÄm meža vietÄ konstatÄ“ izcirtumu. Viss likumÄ«gi, jo ir taÄu tÄds galvenÄs cirtes caurmÄ“rs!
Vai cirtÄ«s vairÄk?
KÄ jau minÄ“ju iepriekš, noteikumu grozÄ«jumi dos iespÄ“ju palielinÄt kopÄ“jo ciršanas apjomu, taÄu ZemkopÄ«bas ministrija apgalvo, ka nav pamata prognozÄ“t šÄdu pieaugumu, ņemot vÄ“rÄ, ka grozÄ«jumi paredz arÄ« to, ka pÄ“c caurmÄ“ra cirtÄ“m mežs bÅ«s jÄatjauno mÄkslÄ«gi. Kaut vai tikai ciršanas apjoma aspekts ļauj gÅ«t priekšstatu par pretrunÄ«go argumentu mudžekli, ko ministrija izmanto grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bas pamatošanai.
Lai gan pati ministrija norÄda, ka koku ciršanas apjoma pieaugums nav gaidÄms, noteikumu projekta anotÄcijÄ tÄ uzsver, ka “noteikumu projektam var bÅ«t bÅ«tiska ietekme CO2 piesaistes palielinÄšanÄ”, norÄdot, ka lielÄkÄ ietekme bÅ«tu tieši galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanai. Un kÄ gan rastos šÄ« bÅ«tiskÄ ietekme, ja meža Ä«pašnieki, baidoties no meža atjaunošanas prasÄ«bÄm, nepalielinÄtu ciršanas apjomus?
Vairs ne smaidu, bet bažas izraisa kÄds cits teikums noteikumu projekta anotÄcijÄ: “Neveicot izmaiņas noteikumos un samazinoties mežizstrÄdes intensitÄtei...” TÄtad noteikumu grozÄ«jumi nepieciešami, lai varÄ“tu saglabÄt esošo mežizstrÄdes intensitÄti?
KÄpÄ“c grozÄ«jumi vajadzÄ«gi?
Å…emot vÄ“rÄ pretrunÄ«go un apšaubÄmo argumentÄciju, kÄdu ZemkopÄ«bas ministrija un citi iesaistÄ«tie izmanto galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanai, ir skaidrs, ka Ä«stie iemesli, kÄpÄ“c grozÄ«jumi izstrÄdÄti vispÄr un kÄpÄ“c tieši tagad, publiski pateikti netiek. TÄpÄ“c atļaušos dažas spekulÄcijas, un aicinu jÅ«s atgriezties gandrÄ«z desmit gadu senÄ pagÄtnÄ“. UzmeklÄ“jiet žurnÄla “Putni dabÄ” 2009. gada 2. numuru, kurÄ atradÄ«siet manu pašu pirmo rakstu par mežu tÄ“mu - “KÄds zÄģē zaru, uz kura mÄ“s sēžam!”.
Toreiz rakstÄ«ju par 2008. gada nogalÄ“ pieņemto lÄ“mumu palielinÄt maksimÄli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2009.-2010. gadÄ. Atsaucoties uz profesoru Imantu Liepu, rakstÄ«ju, “ka šÄdi ciršanas apjomi pÄrsniedz reÄlo mežu pieaugumu un galu galÄ atspÄ“lÄ“sies pašiem cirtÄ“jiem, jo vienkÄrši vairs nebÅ«s, ko cirst”, un aicinÄju ielÅ«koties priežu mežu vecuma struktÅ«rÄ, kas liecina par cÄ“rtamu mežu sarukumu pÄ“c vairÄkÄm desmitgadÄ“m. Raksta nobeigumÄ esmu bijis gandrÄ«z pravietisks: “MežizstrÄde jau ir dzÄ«velÄ«gs kukainis un dibenÄ nenoies - pļaus krÅ«mus un tirgosies ar enerģētisko koksni.”
Bet 2011. gadÄ JurÄ£is Jansons (jau toreiz LVMI “Silava” direktors, bet vÄ“l ne AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs) rakstÄ«ja: “TaÄu idejas gruzd dažÄdas, arÄ« par to, ka bÅ«tu jÄsamazina cÄ“rtamo koku caurmÄ“rs galvenajÄ cirtÄ“. Tas mums ir strikti noteikts un pamatots ar zÄÄ£baļķu dimensijÄm. Meža audzÄ“šana lÄ«dz brÄ«dim, kad no kokiem var iegÅ«t zÄÄ£baļķus, ir Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamats, kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru.”
Manis rakstÄ«tais dažus gadus vÄ“lÄk atbalsojÄs pašu kokrÅ«pnieku žurnÄlÄ “Baltijas Koks”. “PÄ“c trÄ«s gadu pÄrtraukuma, kad, pateicoties valdÄ«bas lÄ“mumam palielinÄt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrÄdei privÄtajos mežos, kokrÅ«pniecÄ«bas nozare, nebÄ“dÄjot par zÄÄ£baļķu trÅ«kumu, varÄ“ja investÄ“t attÄ«stÄ«bÄ un nostiprinÄties starptautiskajos tirgos, skarbÄ realitÄte ir atgriezusies, liekot Latvijas zÄģētavÄm domÄt, kÄ organizÄ“t savu darbÄ«bu ierobežota resursu daudzuma apstÄkļos,” raksta Kristaps Ceplis. Turpat tÄlÄk: “Norobežojoties no radikÄliem vides aizstÄvju un sabiedrÄ«bas viedokļiem un ņemot vÄ“rÄ tikai resursu plÅ«smas stabilitÄti ilgtermiņÄ, ciršanas apjomu galvenajÄ cirtÄ“ gan valstij piederošajos mežos, gan privÄtajÄs platÄ«bÄs varÄ“tu palielinÄt par pÄris miljoniem kubikmetru gadÄ.”
Uz laiku šis jautÄjums publiskajÄ telpÄ pieklusa, lÄ«dz pÄ“rnÄ gada nogalÄ“ LLU Meža fakultÄtes dekÄns Dagnis Dubrovskis savÄ publikÄcijÄ paziņoja, ka “Meža kanoni jÄmaina!”: “Ja Ä«pašnieks vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas vairÄk ražot, teiksim, papÄ«rmalku vai biomasu, kas izmantojama tÄlÄk enerÄ£ijas ražošanÄ, tad optimÄlais priedes ciršanas vecums bÅ«tu ap 60 gadiem.” Redziet - enerÄ£ijas ražošana, priede! Uzmetiet vÄ“lreiz aci, ko rakstÄ«ju 2009. gadÄ! JÄpiebilst, ka doma par tik bÅ«tisku priedes ciršanas vecuma samazinÄšanu izraisÄ«ja sašutumu arÄ« vecÄkÄs paaudzes mežkopju vidÅ«. Bet ZemkopÄ«bas ministrija izmantoja Dagņa Dubrovska aprÄ“Ä·inus par pamatu, lai leÄ£itimizÄ“tu un tautiņÄs izvestu kokrÅ«pnieku sen izloloto vÄ“lmi palielinÄt ciršanai pieejamo koksnes apjomu un ierosinÄtu grozÄ«jumus koku ciršanas noteikumos.
GalvenÄs versijas, kÄpÄ“c tieši tagad, var bÅ«t divas:
1. UzsÄktÄ Ä«paši aizsargÄjamo biotopu kartÄ“šana rada bažas par aizsargÄjamu mežu platÄ«bu palielinÄšanos un vienlaikus ir labvÄ“lÄ«gs fons, lai sÄ“tu paniku un izdarÄ«tu spiedienu uz meža Ä«pašniekiem.
2. Koksnes resursu trÅ«kums ir kļuvis Ä«paši spiedÄ«gs.
Ticami, ka zinÄmÄ mÄ“rÄ patiesas ir abas versijas, turklÄt uz abÄm netieši norÄda arÄ« ZemkopÄ«bas ministrija, pamatojot grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bu. Jau iepriekš rakstÄ«ju, ka ministrija liek saprast, ka grozÄ«jumi nepieciešami, lai nesamazinÄtos mežizstrÄdes intensitÄte. ZemkopÄ«bas ministrija norÄda arÄ«, ka noteikumu grozÄ«jumi “daļēji kompensÄ“s kokrÅ«pniecÄ«bai pieejamÄs koksnes un oglekļa uzkrÄjuma ilgtermiņa samazinÄšanos aizsargÄtos mežos, kurus uztur bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas saglabÄšanai”, lai gan oficiÄlÄ statistika rÄda, ka mežu platÄ«bas, kurÄs nav noteikti saimnieciskÄs darbÄ«bas ierobežojumi, nesamazinÄs.
LielÄ bilde
Lai gan pašas meža nozares publikÄcijas, ZemkopÄ«bas ministrijas izmantotie argumenti un arÄ« Valsts meža dienesta statistika liek domÄt par resursu trÅ«kumu, Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federÄcijas izpilddirektors Kristaps Klauss šo manu pieņēmumu nosauca par Ä“rtiem meliem. TurklÄt, skatoties tikai uz skaitļiem par visiem mežiem kopÄ, redzams, ka vecu mežu platÄ«bas ir pieaugušas. Tad nu reizÄ“m tiek izmantoti argumenti par “pÄraugušu mežu uzkrÄjumu”. Kur tad ir šis uzkrÄjums? KÄpÄ“c neviens nemetas cirst to, ja reiz to varÄ“tu darÄ«t esošÄ regulÄ“juma ietvaros?
Šeit atkal vietÄ citÄ“t pašu ZemkopÄ«bas ministriju: “LielÄkÄ daļa pÄraugušas mežaudzes ir privÄtÄ«pašumÄ vai ekonomiski nepieejami meži, proti, mežizstrÄdes un meža atjaunošanas izmaksas ir augstÄkas par potenciÄlajiem ieņēmumiem.” TurklÄt, skatoties atsevišÄ·u koku sugu griezumÄ, redzams, ka kopš 2001. gada samazinÄjusies ciršanas vecumu pÄrsniegušu egļu audžu platÄ«ba, bet bÄ“rziem un priedÄ“m samazinÄjums gaidÄms nÄkotnÄ“ (turklÄt samazinÄs arÄ« priežu un egļu mežu kopÄ“jÄ platÄ«ba).
Šeit tad redzams, ka nozare sabiedrÄ«bai stÄsta, ka nav nocirtusi mežus, kas tai faktiski nav pieejami, vai runÄ par vieniem mežiem (apsÄ“m un baltalkšÅ†iem), bet grib cirst citus (priedes un egles). Šis tad arÄ« var kalpot kÄ izskaidrojums, kÄpÄ“c reizÄ“ tiek runÄts gan par resursu trÅ«kumu, gan par “nocÄ“rtam mazÄk, nekÄ pieaug”. Vai nu nozare noticÄ“jusi tai demagoÄ£ijai, ko tÄs pÄrstÄvji baro sabiedrÄ«bai vai labi apzinÄs, ka kopÄ“jie “labie” skaitļi neatbilst Ä«stenÄ«bai, un cer, ka sabiedrÄ«ba lÄ«dz pÄ“dÄ“jam to nepamanÄ«s. JebkurÄ gadÄ«jumÄ runa ir par bÅ«tiskÄm problÄ“mÄm Latvijas mežu apsaimniekošanas plÄnošanÄ. ŠÄ« arÄ« ir tÄ “lielÄ bilde”, par ko runÄju. Protams, noteikumu grozÄ«jumi radÄ«tu bÅ«tiskus draudus putniem un citÄm Latvijas mežu dabas vÄ“rtÄ«bÄm, bet galvenÄs problÄ“mas, ko šis process parÄda, ir šÄdas.
PašreizÄ“jÄ Latvijas mežu apsaimniekošanas prakse nav ilgtspÄ“jÄ«ga. Ironiski, ka intervija “DienÄ” ar to pašu Kristapu Klausu ievadÄ«ta ar vÄrdiem: “NormatÄ«vu grozÄ«jumu mÄ“rÄ·is ir radÄ«t ilgtspÄ“jÄ«gu mežsaimniecÄ«bu...” TÄtad lÄ«dz šim nebija? Laikam jau ne, ja vien nepilnos 20 gados, kopš saimniekojam tÄ kÄ šobrÄ«d, esam izsaimniekojuši mežus tik tÄlu, ka nepieciešami šÄdi bÅ«tiski grozÄ«jumi, lai nozarei pietiktu resursu.
SabiedrÄ«bai tiek sniegta nepatiesa vai vismaz bÅ«tiski nepilnÄ«ga informÄcija par situÄciju Latvijas mežos. IespÄ“jams, ka šo nepilnÄ«go informÄciju izmanto arÄ« meža nozare, plÄnojot Latvijas mežu apsaimniekošanu. ZemkopÄ«bas ministrija atrodas pilnÄ«gÄ meža nozares lobija pakļautÄ«bÄ. Meža nozares vadošajÄm organizÄcijÄm un uzņēmumiem ir tik liela ietekme uz ZemkopÄ«bas ministriju, ka tÄs ir pÄrliecinÄtas, ka var dabÅ«t jebko, ko vÄ“las, neatkarÄ«gi no dabas aizsardzÄ«bas organizÄciju iebildumiem vai sabiedrÄ«bas kopÄ“jÄ noskaņojuma. To apliecina grozÄ«jumu pamatošanai izmantotie vÄjie un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gie argumenti. Skaidrs, ka Ä«stos argumentus sabiedrÄ«bai teikt neviens neatļaujas un acÄ«mredzot valda pÄrliecÄ«ba, ka argumentÄcijai arÄ« nav Ä«pašas nozÄ«mes.
BÅ«tÄ«bÄ šie trÄ«s punkti ir kopsavilkums tam, kÄ meža nozares priekšstÄvji ir strÄdÄjuši vismaz tos desmit gadus, kopš es par šiem jautÄjumiem interesÄ“jos, bet šie grozÄ«jumi tos izgaismo Ä«paši spilgti. DomÄju, ka, lai kÄ attÄ«stÄ«tos turpmÄkie notikumi, tuvojas lÅ«zuma punkts. IespÄ“jas ir divas - vai nu meža nozare “salauzÄ«s” sabiedrÄ«bu, ar laiku padarot mežus Ärpus rezervÄtiem tÄdus, kur tiešÄm nav nekÄdu citu bÅ«tisku vÄ“rtÄ«bu kÄ vien koksne, vai arÄ« zem sabiedrÄ«bas spiediena “salÅ«zÄ«s” pati nozare, beidzot apjÄ“dzot, ka Latvijai nepieciešama patiesi ilgtspÄ“jÄ«ga mežu apsaimniekošana, atklÄtÄ«ba un godÄ«ga attieksme pret citÄm interešu grupÄm un sabiedrÄ«bu kopumÄ. Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bÄ apvienoto meža Ä«pašnieku, meža nozares darbinieku un citu dabas saglabÄšanÄ ieinteresÄ“to vÄrdÄ cerÄ“sim, ka piepildÄ«sies otrÄ iespÄ“ja, un turpinÄsim strÄdÄt, lai šÄ«s cerÄ«bas Ä«stenotu.
* LOB valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs
Raksts pÄrpublicÄ“ts no izdevuma „Putni dabÄ”