KuÄinska valdÄ«ba lÄ«guma slÄ“gÅ¡anai ar „Deloitte†slepeni, bez iepirkuma procedÅ«ras pieÅ¡Ä·Ä«rusi 387 000 eiro
PIETIEK · 06.06.2017. · Komentāri (22)387 tÅ«kstoši eiro – šÄdu summu MÄra KuÄinska valdÄ«ba februÄra beigÄs ir paslepus, bez iepirkuma procedÅ«ras rÄ«košanas piešÄ·Ä«rusi lÄ«guma slÄ“gšanai ar SIA Deloitte Latvia, lai to piesaistÄ«tu kÄ konsultantu NacionÄlÄ noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“juma izstrÄdes procesam, - tÄ liecina maija sÄkumÄ pÄ“c Pietiek pÄrstÄvja vairÄkkÄrtÄ“jiem informÄcijas pieprasÄ«jumiem un vÄ“ršanÄs administratÄ«vajÄ tiesÄ atslepenotais KuÄinska valdÄ«bas rÄ«kojums.
LÄ“mumu par iespaidÄ«gÄs summas piešÄ·iršanu bez oficiÄlas iepirkuma procedÅ«ras rÄ«košanas, kÄ izriet no atslepenotÄ KuÄinska valdÄ«bas rÄ«kojuma, tÄ pieņēmusi, „ņemot vÄ“rÄ iespÄ“jamo apdraudÄ“jumu bÅ«tiskÄm valsts interesÄ“m (tai skaitÄ valsts finanšu sektora ilgtermiņa attÄ«stÄ«bai, stabilitÄtei un reputÄcijai)”.
Ja ticÄ“t KuÄinska valdÄ«bai, nepieciešamÄ«ba rÅ«pÄ“ties par naudas atmazgÄšanas apkarošanu tai nÄkusi pilnÄ«gi negaidÄ«ti, lÄ«dz ar ko konsultanta noalgošanai nepieciešamie „ne vairÄk kÄ 387 200 eiro” nÄcies piešÄ·irt no valsts budžeta programmas "LÄ«dzekļi neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem".
Par to, cik „negaidÄ«ta” ir bijusi šÄ« nepieciešamÄ«ba, liecina atslepenotajÄ valdÄ«bas rÄ«kojumÄ minÄ“tais: jau pirms diviem gadiem, 2015. gadÄ Latvija ir iegÄdÄjusies Pasaules Bankas metodiku NacionÄlÄ noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“juma sagatavošanai, taÄu tagad pÄ“kšÅ†i aptvÄ“rusi, ka šÄds novÄ“rtÄ“jums arÄ« tiešÄm jÄsagatavo. LÄ«dz ar to nekas cits neatlicis kÄ steidzami un slepeni piesaistÄ«t kÄrtÄ“jo „privÄto konsultantu”.
Pietiek jau informÄ“ja, ka šÄ gada marta sÄkumÄ Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsÅ«tÄ«ja apjomÄ«gu aptaujas lapu, kas saskaÅ†Ä ar paša VID skaidrojumu bija paredzÄ“ta, lai „sniegtu ieskatu par JÅ«su kÄ NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas (NILLTFN) likuma subjekta darbÄ«bu”.
Daudziem saņēmÄ“jiem aptaujas lapa izraisÄ«ja neizpratni – un ne tikai tÄs apjoma un sarežģītÄ«bas dēļ, bet arÄ« tÄpÄ“c, ka daudzi jautÄjumi acÄ«mredzami Ä«sti neattiecÄs uz mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem un, pÄ“c visa spriežot, bija vienkÄrši pÄrkopÄ“ti no kÄdas citas – banku jomas uzņēmumiem domÄtas anketas.
Cita starpÄ mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem tika pat pieprasÄ«ts „uzskaitÄ«t zinÄmÄs naudas atmazgÄšanas tipoloÄ£ijas, kÄ arÄ« sniegt aprakstu tÄm”, aprakstÄ«t, „kÄdas ir izplatÄ«tÄkÄs produkta/pakalpojuma izmantošanas iespÄ“jas shÄ“mÄs ar mÄ“rÄ·i izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas vai krÄpnieciskÄ shÄ“mÄ”, un paziņot, „vai uzturiet naudas atmazgÄšanas tipoloÄ£iju bibliotÄ“ku”.
Ä»oti Ä«patna bija VID vadÄ«bas nostÄja, šai anketai parÄdoties medijos. TÄ dažÄdos veidos mÄ“Ä£inÄja norobežoties no šÄ«s aptaujas anketas, vien skaidrojot, ka šÄ«s anketas esot vajadzÄ«gas, „lai sagatavotu NacionÄlo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu, izstrÄdÄtu pasÄkumu plÄnu šo risku mazinÄšanai un sniegtu informÄciju Eiropas Padomes atbildÄ«gajai komitejai, kas veic šo risku novÄ“rtÄ“šanu EiropÄ kopumÄ”.
TaÄu VID ar šÄ«s konkrÄ“tÄs anketas pasÅ«tÄ«šanu neesot nekÄda sakara, - dienests darbojoties vien kÄ tÄs izplatÄ«tÄjs. „VID ir tÄs izsÅ«tÄ«jis uzraugÄmajiem NoziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav lÄ«guma slÄ“dzÄ“js no valsts puses,” skan VID skaidrojums par tÄ izsÅ«tÄ«tajÄm aptaujas lapÄm. VID Ä£enerÄldirektore Ilze CÄ«rule ignorÄ“ja jautÄjumu, vai šo anketu uzskata par kvalitatÄ«vu, adekvÄtu un piemÄ“rotu nosÅ«tÄ«šanai aizpildÄ«šanai mazajiem un vidÄ“jiem uzņēmumiem.
Bet kur tad šÄ« aptaujas lapa radusies? PÄ“c ilgÄkas tincinÄšanas VID vadÄ«ba atklÄja, ka šÄ gada februÄrÄ« esot pieņemts Ministru kabineta rÄ«kojums, kas Finanšu ministrijai noteicis izveidot augsta lÄ«meņa projekta vadÄ«bas grupu šÄ«s pašas ministrijas vadÄ«bÄ. Tieši šai sakarÄ radÄ«ta arÄ« Ä«patnÄ aptaujas lapa.
KÄ izrÄdÄ«jÄs, runa bija par Ministru kabineta rÄ«kojumu Nr. 93 ar nosaukumu „Par NacionÄlo noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumu”.
TaÄu tobrÄ«d sabiedrÄ«bai šis rÄ«kojums nekÄdu skaidrÄ«bu par nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļu izlietojumu nesniedza – Äetri pirmie rÄ«kojuma punkti bija pasludinÄti par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju un lÄ«dz ar to no sabiedrÄ«bas bija slÄ“pti.
Tikai pÄ“c rakstiska informÄcijas pieprasÄ«juma Finanšu ministrija atklÄja valdÄ«bas rÄ«kojumÄ slÄ“pto konsultantu – kÄ izrÄdÄ«jÄs, aptaujas lapu izstrÄdÄjusi SIA Deloitte Latvia, kas „sniedz atbalstu NacionÄlÄ noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas risku novÄ“rtÄ“jumÄ”.
KÄ rÄda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesÄ«bÄ gandrÄ«z pilnÄ«bÄ pieder vietÄ“jiem Ä«pašniekiem: auditorfirmas lielÄkais Ä«pašnieks ar 60% kapitÄldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokÅ«ristam, kÄdreizÄ“jam Parex bankas viceprezidentam Robertam StuÄ£im pieder nepilni 15% kapitÄldaļu, bet trešajai lielajai lÄ«dzÄ«pašniecei KristÄ«nei Jarvei – gandrÄ«z 20%.
Uzņēmuma saimnieki nevÄ“las izteikties ne par šo, ne arÄ« par citiem pÄ“dÄ“jÄ laika valsts un pašvaldÄ«bas struktÅ«ru pasÅ«tÄ«jumiem, - kaut publiski pieejami dati rÄda, ka pÄ“dÄ“jÄ laikÄ Deloitte Latvia šajÄ jomÄ ir veicies ja ne ar produktu atzÄ«tu kvalitÄti un uzņēmuma piesaistÄ«šanas procesa caurspÄ«dÄ«gumu, tad noteikti ar „skaļiem” klientiem un aizdomu Ä“nu saistÄ«bÄ ar iepirkumiem. Faktiski uzņēmums sÄcis ieņemt iepriekšÄ“jo valdÄ«bu „galma konsultanta” Prudentia vietu.
Medijos pÄ“dÄ“jÄ laikÄ plašÄk pieminÄ“ts RÄ«gas pašvaldÄ«bas aÄ£entÅ«ras RÄ«gas gaisma pilsÄ“tas apgaismojuma attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrÄdes 285 000 eiro vÄ“rtais iepirkums, kurÄ kÄ vienÄ«gais pretendents pirms gada uzvarÄ“ja Deloitte Latvia, bet kura ietvaros radÄ«tais produkts sabiedrÄ«bai netiek atklÄts.
ŠÄ gada marta beigÄs ar nokavÄ“šanos Valsts ieņēmumu dienests ir no Deloitte Latvia pieņēmis „VID darbÄ«bas efektivitÄtes novÄ“rtÄ“šanas sistÄ“mu”, ko auditorkompÄnija pÄ“rn bija apņēmusies izstrÄdÄt par 132 tÅ«kstošiem eiro, un pašlaik notiek saņemtÄ produkta izvÄ“rtÄ“šana.
„PÄ“c tam, kad VID bÅ«s pieņēmis un izvÄ“rtÄ“jis visus deviņus nodevumus, tiesÄ«bu aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ un apjomÄ mÄ“s nodrošinÄsim iespÄ“ju ar tiem iepazÄ«ties,” skaidro VID.
Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arÄ« pie AS Latvijas valsts meži pasÅ«tÄ«juma „Apaļo kokmateriÄlu pÄrdošanas procesa analÄ«ze” par summu lÄ«dz 42 tÅ«kstošiem eiro un pie daudz apjomÄ«gÄka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „PubliskÄs un privÄtÄs partnerÄ«bas iepirkuma procedÅ«ras veikšanas nodrošinÄšana valsts galvenÄ autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” Ä«stenošanai” par 935 000 eiro lÄ«gumcenu.
SavukÄrt vÄ“l viens no sabiedrÄ«bas slÄ“pts iepirkums, kurÄ atkal figurÄ“ tieši šis uzņēmums, ir saistÄ«ts ar Ekonomikas ministrijas pasÅ«tÄ«jumu Deloitte Latvia izvÄ“rtÄ“t iespÄ“jamos scenÄrijus saistÄ«bÄ ar gÄzes pÄrvades un uzglabÄšanas sistÄ“mas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegÄdÄšanos vai neiegÄdÄšanos.