Iesaki rakstu:

Premjers Māris Kučinskis akcentē savu valdību kā reformu valdību visās svarīgākās nozarēs - kā izglītība, veselība, tautsaimniecība un nu arī nodokļu jomās. Interesanti ir vērot - kur kādas reformas ir pieteiktas, un ko katrs ministrs ar to saprot. Vēl svarīgāk, ko par to domā iedzīvotāji, attiecīgās tautsaimniecības jomas speciālisti.

Bet iedzÄ«votāji, jomas uzņēmÄ“ji un speciālisti laikam atšÄ·irÄ«bā no valdÄ«bas vadÄ«tāja pašapmierinātā ziņojuma neredz un nejÅ«t nekādas reālas reformas. VÄ“l jo vairāk, neredz, nejÅ«t nekādus uzlabojumus savā ikdienas dzÄ«vÄ“, par ko savukārt liecina rekordzemais premjera un visas valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“jums.

Pašlaik mediÄ·u sabiedrÄ«bai ir sagatavota VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformas prezentācija (skat. raksta beigās), kura sākotnÄ“ji tāpat kā Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma ir aprakstÄ«ta tikai slaidu formā. GrÅ«ti pateikt, cik jÄ“dzÄ«gs ir šÄds jauns informācijas pasniegšanas veids, jo lÄ«dzās ierobežotai informācijai slaidos ir atstāta brÄ«va iespÄ“ja komentÄ“t šos slaidus (atkarÄ«bā no auditorijas). Vai varbÅ«t tā ir vienkārši necieņa pret auditoriju, jo visiem viss nav jāzina un pietiek tikai ar vispārÄ“ju informāciju, ka procesi vispār notiek.

PÄ“c daudzajām intervijām ar veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu, kas sevi pieteica kā pacientu ministri un Gunta BelÄ“viča reformu turpinātāju, ir radies iespaids, ka veselÄ«bas reforma bÅ«s rÅ«pÄ«gi darba grupās izstrādāts, pÄ“tÄ«jumos, datos un ekspertu konsultācijās pamatots dokuments, uz kā pamata uzlabosies pilnÄ«gi viss.

Bez ilgām rindām bÅ«s pieejami visi pakalpojumi, tos sniegs augstas kvalitātes kompetenti speciālisti slimnÄ«cās vai ambulatori, Ä£imenes ārsti strādās ne tikai kā dispečeri, bet rÅ«pÄ“sies arÄ« par profilaksi un savu pacientu rÅ«pÄ«gu izmeklÄ“šanu, diagnostiku un veselÄ«bas uzturÄ“šanu. Viss tiks darÄ«ts soli pa solim un izcils rezultāts bÅ«s neizbÄ“gams.

Runas plÅ«di no ministres puses visa lÄ«meņa sapulcÄ“s bija pārliecinoši. Neradās ne mazākās šaubu Ä“nas, ka veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma Latvijā bÅ«s izcila un šurp brauks mediÄ·i pieredzes apmaiņā no citām valstÄ«m un ārzemju pacienti ārstÄ“ties. Netiek aizmirsi arÄ« mediÄ·i, kuriem algas jau 2018. gadā tika un tiek solÄ«ts dubultot!

Par reformu plāna pamatotÄ«bu un patieso izpildi šaubÄ«ties liek ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna svarÄ«go darbu termiņu (jau kārtÄ“jā) pārcelšana lÄ«dz pat 31.12.2018., taču tas neizsauca nekādus jautājumus Kučinskim. Kā unikālais risinājums visam tiek minÄ“ta papildu nauda, kas tiks piešÄ·irta medicÄ«nai.

Tiesa, šodien pacientiem daudz par ko medicÄ«nā ievÄ“rojamā apjomā ir jāmaksā pašiem (pÄ“c šÄ« rādÄ«tāja esam Ä€frikas valstu lÄ«menÄ«). Tiek noklusÄ“ts, ka kopÄ“jā naudas apjoma plÅ«sma Latvijas medicÄ«nā ir tuva citu valstu izdevumiem medicÄ«nā, taču bÅ«tiski atpaliek pakalpojumu organizÄ“šanas un sniegšanas kvalitāte. TāpÄ“c Latvijas veselÄ«bas radÄ«tāji ir vissliktākie visās veselÄ«bas jomās starp ES dalÄ«bvalstÄ«m.

Nepārprotama ir ÄŒakšas vÄ“lme ieraudzÄ«t nodokļu reformu plānā sadaļu, kā tiek reformÄ“ta vai nodrošināta ar bÅ«tisku lÄ«dzekļu pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pe. Taču viņa nedara neko, lai uzlabotu vai reformÄ“tu naudas lÄ«dzekļu plÅ«smu medicÄ«nas nozarÄ“.

PÄ“c Valsts kontroles atzinuma, VeselÄ«bas ministrijai (VM) ir jāveido finansiāls modelis, lai uzlabotu Ä£imenes ārstu motivāciju veikt profilaktiskās apskates, veikt vairāk manipulāciju, tie bÅ«tu motivÄ“ti darÄ«t vairāk paši un tikai sarežģītākos gadÄ«jumos sÅ«tÄ«tu pie speciālistiem.

VM bÅ«tu jānodrošina, lai Ä£imenes ārsti bÅ«tu motivÄ“ti sekot lÄ«dz savu pacientu veselÄ«bai un saslimšanas gadÄ«jumā tie pÄ“c iespÄ“jas ātrāk tiktu pie diagnozes un nepieciešamās ārstÄ“šanas. Lai stacionāros varÄ“tu izsekot katram izlietotam eiro un pacienti nepavadÄ«tu laiku, guļot slimnÄ«cās un bezjÄ“dzÄ«gi gaidot iekšÄ“jā rindā pÄ“c izmeklÄ“jumiem, konsultācijām un operācijām. Valsts maksātu par veselÄ«gu un izārstÄ“tu pacientu, nevis par atrašanos stacionārā.

VM bÅ«tu praktiski jādefinÄ“, jāceļ kvalitātes prasÄ«bas un darba efektivitāte arÄ« ambulatorajā sektorā, maksimāli izmantojot publisko sektoru, lai kompensÄ“jamo medikamentu sistÄ“mā strādātu pacientu, nevis farmācijas firmu interesÄ“s. Lai aptiekās bÅ«tu plaši pieejama informācija par lÄ“tākām zālÄ“m un plašs sortiments, nevis tas, ko diktÄ“ lieltirgotavas (to ir likusi novÄ“rst Konkurences padome).

Lai pacients justos drošs un aprÅ«pÄ“ts jebkurā saslimšanas gadÄ«jumā un tā posmā, pārliecināts, ka saņems labāko laikā un vietā un tieši to, kas nepieciešams ar ekonomiski pamatotiem finanšu resursiem.

ArÄ« mediÄ·u atalgojumam jābÅ«t adekvātam, taču ir jāprasa pretÄ« kvalitāte, noteikts darba apjoms, ko paveic, strādājot pilnu slodzi savā darba vietā, nevis "darba laikā" lasÄ«t lekcijas vai pieņemt pacientus privātpraksÄ“s (bieži turpat tajā pašÄ kabinetā).

Uz nepieciešamÄ«bu dot iespÄ“ju nopelnÄ«t adekvātu algu vienā veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“, efektÄ«vi izmantojot resursus ar skaidriem apmaksas aprÄ“Ä·iniem, norāda Valsts kontrole. Savukārt TiesÄ«bsargs un arodbiedrÄ«ba norāda par darba stundu nedēļu un papildus darba virsstundu adekvātu apmaksu, kam bÅ«tu jāattiecas uz visām darbavietām, nevis tikai uz vienu.

Ačgārnā situācija medicÄ«nā pašlaik ļauj dažādos amatos atrasties vÄ“l citās, vairākās darba vietās (pat vienlaicÄ«gi), kur, summÄ“jot nostrādāto, „uz papÄ«ra" pat sanāk vairāk par 24 stundām diennaktÄ«. KNAB savos ziņojumos pastāvÄ«gi piemin pelÄ“ko ekonomiku un korupciju veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. Daudzu valsts institÅ«ciju ziņojumus var smelties iedvesmu un idejas veselÄ«bas aprÅ«pes reformām...

Taču, pārskatot ÄŒakšas prezentāciju, tā atgādina vidusskolnieka projekta darbu, kur apkopota pieejama informācija no VikipÄ“dijas, slaidi no lÄ«dzÄ«gām prezentācijām pÄ“c Google meklÄ“tāja un daži vispārÄ“ji oriÄ£inālslaidi bez jebkādiem paskaidrojumiem. Ir slaidi, kurus prezentācijas laikā viegli interpretÄ“t atkarÄ«bā no auditorijas, pieļaujot atkāpes un pielāgojoties.

To visu nekādi nevar nosaukt par reformu, tā ir veselÄ«bas sistÄ“mas funkcionÄ“jošo daļu uzskatÄ«jums un apraksts. MedicÄ«nā lÄ“mumi tiek pieņemti uz pierādÄ«jumu balstÄ«tiem atzinumiem, bet šajos slaidos ir vÄ“rojamas ÄŒakšas interpretācijas par tÄ“mu. ŠÄda voluntāra pieeja jau radÄ«ja precedentus ar aknu transplantāciju, kur no valsts puses bija apsolÄ«jums apmaksāt operācijas, taču tas tika atcelts nedēļas laikā, un ietaupÄ«tie lÄ«dzekļi novirzÄ«ti citiem mÄ“rÄ·iem. Tas aiznesa Baibas un citu, ne tik skaļi pieteiktu cilvÄ“ku cerÄ«bas un dzÄ«vÄ«bu.

Bet ÄŒakša var sevi skaļi slavināt ar zaļo koridoru, kurš tā arÄ« lÄ«dz galam nav izstrādāts un nedarbojas. IetaupÄ«tie lÄ«dzekļi par laboratorijas pakalpojumiem ir ietaupÄ«ti uz visu pacientu naudas maciņu rÄ“Ä·ina, jo analīžu apjoms 2016. gadā pret 2015. gadu kopumā nav mainÄ«jies. Toties ir pieaudzis maksas pakalpojumu segments.

Skaidra valsts pakalpojumu iepirkumu sistÄ“ma ar pareizi aprÄ“Ä·inātām cenām, kvalitātes vadÄ«ba pÄ“c klÄ«niskām vadlÄ«nijām un standartiem ir VeselÄ«bas ministrijas gadiem nepadarÄ«tie darbi, kurus sakārtot reālu vÄ“lmi un centienus nav izrādÄ«jusi arÄ« ÄŒakša. Kādēļ to nosaukšana tiek tagad nodÄ“vÄ“ta par reformu? Vai valsts funkciju pārdale resoru iekšienÄ“ ir tā ilgi gaidÄ«tā reforma?

Padomju gados bija populāra anekdote, ka boļševiku vilcienam ceļā uz komunismu Ä»eņina laikā izmantoja kapitālistu uzkrāto, Staļina laikā dzelzceļu bÅ«vÄ“ja no cilvÄ“kiem, HrušÄova laikā - centās ko sagrābstÄ«t no pāri palikušÄ, bet Brežņeva laikā - aizvÄ“ra logus, šÅ«poja vagonus, un visi tÄ“loja, ka brauc.... Vai ÄŒakšas reformas ir kas vairāk nekā komunistu "vagonu šÅ«pošana"?

Prezentācijā ir uzskaitÄ«ts, pÄ“c ÄŒakšas domām, nepieciešamais finansÄ“jums, taču nav nekādas skaidrÄ«bas, ko no tā iegÅ«s pacienti, sabiedrÄ«ba?

MÄ“rÄ·a gaidÄ«šanas laiks pie speciālistiem ir 90 dienas, tiek palielināts % finansÄ“jums slimnÄ«cām, un netiek mainÄ«ts slimnÄ«cu skaits, par ko tika runāts iepriekš. Ä€rstu vidÄ“jais skaits paliek nemainÄ«gs, kas tāpat kā māsu skaits uz uzskaitÄ«to (nevis faktisko) iedzÄ«votāju skaita ir tuvu vidÄ“jiem ES rādÄ«tājiem (pastāvot ļoti neproporcionālam speciālistu Ä£eogrāfiskajam sadalÄ«jumam Latvijā, kas rada mediÄ·u pieejamÄ«bas disproporciju).

AbsolÅ«ti nav saprotams, kādēļ ar lielu augstskolu beidzÄ“ju skaitu arÄ« pÄ“c 6 gadiem nav iespÄ“jams nodrošināt paaudžu maiņu. Uz vienu vecmāti ir ap 50 jaundzimušajiem gadā, tai pat laikā netiek analizÄ“ts aparatÅ«ras un iekārtu skaits, pieejamo tehnoloÄ£iju un izmeklÄ“jumu skaits, speciālistu konsultāciju daudzums, kas pÄ“c citiem datiem ir virs vidÄ“jā ES. Farmācijas joma vispār netiek skarta...

Jau nākamgad no valsts budžeta paredzÄ“ts iegÅ«t papildus 150 miljonus eiro, kas pamatā domāti mediÄ·u un atbalsta personāla algām. Ja sareizina plānoto personāla skaitu ar algām, tad sanāk pavisam cits skaitlis, nekā ir norādÄ«jusi ÄŒakša. Turklāt algas nav atsevišÄ·i izdalÄ«tas no pakalpojumu apmaksas. Jau šobrÄ«d valsts ambulatoros pakalpojumus sniedzošo ārstu algas ir virs vidÄ“jā, ko ÄŒakša ir norādÄ«jusi.

ParedzÄ“ts, ka VM pārziņā tiek saglabāta esošo augstskolu studiju apmaksa, kas tomÄ“r bÅ«tu IZM kompetence. Netiek plānots optimizÄ“t izmaksas, veidojot vienu medicÄ«nas augstskolu ar reāli nepieciešamu jauno apmācāmo mediÄ·u skaitu. No reformām ir pazudusi vÄ“l nesen ÄŒakšas daudzinātā ideja par pieejamÄ«bas definÄ«ciju un aktÄ«vu pašvaldÄ«bu iesaistÄ«šanos savu slimnÄ«cu finansÄ“šanā saimnieciskos jautājumos.

Savas prezentācijas pirmizrādi ÄŒakša bija noorganizÄ“jusi pie VM izveidotajai StratÄ“Ä£iskajai padomei, taču interese par to bija tik maza, ka beigās nebija kvoruma, lai Ä·eksÄ«ša pÄ“c nobalsotu par atbalstu ministrei. Vienlaikus tas liecina par ÄŒakšas autoritātes trÅ«kumu nozarÄ“ un par vadošo speciālistu nevÄ“lÄ“šanos kavÄ“t savu laiku kārtÄ“jām bezjÄ“dzÄ«gām sanāksmÄ“m.

PÄ“c ÄŒakšas domām pietiek ar prezentācijas nosaukumu - VeselÄ«bas aprÅ«pes reforma. Tālāk saturā netiek veikta iedziļināšanās, un nav nepieciešamā skaidrojuma, lai lielajā slaidu skaitā uzskaitÄ«tajam bÅ«tu racionāls pamatojums iedot reformas veikšanai vÄ“rā ņemamos lÄ«dzekļus un resursus, Pašlaik prasÄ«tā izlietojums un potenciālais ieguvums nav skaidrs.

IespÄ“jams, ka Kučinskim šÄds daiļdarbs liksies pietiekošs un, tā kā pārÄ“jie ministri nejaucas citās nozarÄ“s, tad "reformas" tiks atbalstÄ«tas. Pareizāk sakot, tiks atbalstÄ«ta dārga nekā nedarÄ«šana. Skaistā ligzdā zelta oliņa ir izrādÄ«jusies vanckars! Vai arÄ« to Kučinskis izliksies neredzam?

Kučinskis savā valdÄ«bā kā pirmo ministru, kurš saglabās amatu, nosauca BelÄ“viču, neskatoties uz apšaubāmiem lÄ“mumiem sava biznesa interesÄ“s. ArÄ« pÄ“c atklātÄ«bā nonākušas informācijas par BelÄ“viča stilu saņemt pakalpojumus Austrumu slimnÄ«cā Kučinskis neatlaida ministru, bet teica, ka uzticas un ļāva turpināt darbu, lÄ«dz BelÄ“vičš pats atkāpās no amata, atzÄ«stoties par meliem, ko visi zināja jau mÄ“neša garumā.

Vai arÄ« šoreiz Kučinskis neredzÄ“s sava Ministru kabineta vājākos ministrus un slavinās par neesošiem darbiem un reformām? Kučinskis saņem nodokļu maksātāju algu, akcentÄ“jot, ka nodokļi ir jāmaksā un jāmaina attieksme, taču pats sava Ministru kabineta darbu nespÄ“j kritiski izvÄ“rtÄ“t.

Komunisti savā ceļā uz solÄ«to laimi pa tukšo šÅ«poja vagonu, lÄ«dz tas apgāzās... Kučinskis ar ÄŒakšu par vagona šÅ«pošanu prasa lielu naudu... kad tie apgāzÄ«sies?