Latvija sper platu soli virzienÄ, kur vienÄ«gais bagÄtÄ«bas avots ir valsts apzagÅ¡ana
Pietiek lasÄ«tÄjs · 26.02.2018. · Komentāri (44)RealitÄtes šovs ar miljardu aizplÅ«šanu no Latvijas, Latvijas Bankas prezidenta brÄ«vÄ«bas laupÄ«šanu, bet tomÄ“r nepÄrdošanu arÄbu verdzÄ«bÄ un RimšÄ“viÄa mÄjas mÄ«klaino apzagšanu noteikti mazinÄja iemīļoto seriÄlu popularitÄti masu izklaides nežēlÄ«gajÄ konkurences cīņÄ.
Lai arÄ« kritušo vÄ“l nav, taÄu arÄ« notikumu attÄ«stÄ«ba nebÅ«t nav vÄ“l beigusies. TurklÄt nebÅ«t nav tÄ, ka vienÄ«gais jaunums bÅ«tu latviešu valodas bagÄtinÄšanÄs ar sugas vÄrdu "dana", ar to apzÄ«mÄ“jot tekoši un bezjÄ“dzÄ«gi tarkšÄ·ošu sievišÄ·i, kuras Ä£imene sasniegusi jaunu labklÄjÄ«bas lÄ«meni, aktÄ«vi piedaloties valsts slaukšanÄ.
KÄ jau parasti, notikumi sÄkÄs ar kaut ko negaidÄ«tu. 13. februÄrÄ« masu mediji saka kladzinÄt, ka ASV Finanšu noziegumu pÄrraudzÄ«bas tÄ«kls (FinCEN) izplatÄ«jis paziņojumu par otro lielÄko Latvijas banku ABLV. Pats šis FinCEN ir savdabÄ«gs veidojums, kas apvieno profesionÄļus citÄs organizÄcijÄs, kas tad nu sinerģētiski mÄ“Ä£ina izskaitļot, kuras bankas varÄ“tu bÅ«t tÄs, kas veic ASV valdÄ«bai nevÄ“lamas operÄcijas.
FinCEN ir publicÄ“jis lielu skaitu lÄ«dzÄ«gu paziņojumu par citÄm bankÄm ASV un ÄrvalstÄ«s, bet vismaz tÄs, kas minÄ“tas pÄ“dÄ“jo divu gadu paziņojumos, nav likvidÄ“tas, plaukst un zeļ. Atrodama informÄcija, ka FinCEN izmanto mÄkslÄ«go intelektu, kas liek kļūt bažīgam, jo zinÄmie AI pielietojumi sarežģītÄs situÄcijÄs noveduši pie negaidÄ«tiem un izkropļotiem rezultÄtiem, piem. Microsoft Tay – skat. https://gizmodo.com/here-are-the-microsoft-twitter-bot-s-craziest-racist-ra-1766820160
FinCEN ir informÄcijas tÄ«kls, tas nekÄdus lÄ“mumus nepieņem, bet gan var rekomendÄ“t noteiktas rÄ«cÄ«bas ASV finanšu ministram, kuram ir arÄ« savs analÄ«tiskais dienests, kas pÄrvÄ“rtÄ“ FinCEN paziņojumus un to juridisko Ä«stenojamÄ«bu. AplÅ«kojot US Patriot Act 311. sekcijas ietvaros uzsÄktÄs darbÄ«bas ASV Finanšu ministrijas lapÄ https://www.treasury.gov/press-center/press-releases/Pages/tg1056.aspx, uzkrÄ«toši, cik liela daļa no uzsÄktajÄm procedÅ«rÄm ir tikušas atsauktas.
Te arÄ« atrodama informÄcija, ka 311. sekcija ir uzskatÄma vairÄk par profilaktisku, kurpretim ASV Foreign Assets Control Office (OFAC) iesaldÄ“ aktÄ«vus un aizliedz transakcijas, t.i. veic reÄlas darbÄ«bas. LÄ«dz ar to skaidrs, ka ABLV gadÄ«jums ir viennozÄ«mÄ«gi attiecinÄms uz mazÄk nozÄ«mÄ«go Patriot Act prevencijas daļu.
Ir skaidri jÄidentificÄ“ FinCEN izteikto apgalvojumu diakritiska shÄ“ma. SaistÄ«ba ar Ziemeļkoreju faktuÄli attiecinÄta uz veciem nodarÄ«jumiem. VisÄ šajÄ sacerÄ“jumÄ ir tikai viens vienÄ«gs teikums, kas ir galÄ«gÄ diagnoze ABLV - "ABLV facilitated transactions related to North Korea after the bank’s summer 2017 announcement of a North Korea ‘‘No Tolerance’’ policy. " - 6989 lappusÄ“. Tas tad bÅ«tu tiesas uzdevums to konstatÄ“t vai apgÄzt.
SavukÄrt konkrÄ“to Ziemļkorejas institÅ«ciju un kompÄniju uzskaitÄ«jums, kuru darbÄ«ba tikusi veicinÄta, nav attiecinÄts uz periodu, kad Ziemeļkorejas veidojumi jau bija iekļauti US Patriot Act striktas darbÄ«bas lokÄ, pÄ“c kursÄ“jošÄs informÄcijas tie attiecinÄmi uz Obamas laiku, kad šÄdas sankcijas nebija vÄ“l noteiktas.
Lieki piezÄ«mÄ“t, ka prezidenta Obamas laikÄ tika mÄ“Ä£inÄts panÄkt saprÄtÄ«gu vienošanos ar Ziemeļkoreju, un eskalÄcija ir samÄ“rÄ nesen uzsÄcies globÄli bÄ«stams process. LÄ«dz ar to bÅ«tu jÄpierÄda, vai pÄrkÄpumi, ja tÄdi bijuši, ir notikuši laikÄ, kad ir bijušas spÄ“kÄ jau pastiprinÄtÄs sankciju normas. Lai gan, protams, politiskie likumi bieži tiek attiecinÄti ar atpakaļejošu spÄ“ku.
TurklÄt darÄ«jumi ar Ziemeļkoreju ir terorisma finansÄ“šanas kategorijÄ, nevis naudas atmazgÄšana, taÄu nekÄdas OFAC darbÄ«bas pret ABLV nav uzsÄktas. ArÄ« 2017. gada FKTK audits par šo tÄ“mu ABLV beidzÄs ar neko.
VienÄ ziÅ†Ä ABLV gadÄ«jums ir unikÄls, jo par to sacerÄ“ts patiešÄm Ä·Ä«selis, kur ir gan naudas atmazgÄšana, gan Ziemeļkoreja, gan vÄ“l citas šausmu lietas. PaziņojumÄ par Dandong banku, kurai pieraksta dalÄ«bu liela apjoma operÄcijÄs ar Ziemeļkoreju, tieši tas ir aprakstÄ«ts, nevis radÄ«ts maisÄ«jums no dažÄdiem it kÄ pÄrkÄpumiem.
Termiņš komentÄru sniegšanai ir 2018. gada 17. aprÄ«lis, tikai kas tos vairs varÄ“s sniegt? Jo pašlaik ir tikai FinCEN vÄrsmojums, bet tas ir ekspertu-šmekspertu tÄ«kls, kas tikai kaut ko pÄ“tÄ«.
PÄ“c tam sekojošais Latvijas valdošÄs kliÄ·es mazspÄ“jas demonstrÄ“jums un haotiskÄs darbÄ«bas varÄ“tu kalpot par komÄ“dijas avotu, ja tam visam nebÅ«tu sagaidÄmas tik bÄ“dÄ«gas sekas gan medmÄsÄm, gan vēža slimniekiem, gan bÄ“rniem, gan pensionÄriem.
PilnÄ«gi acÄ«mredzams, ka tÅ«lÄ«tÄ“jÄs valdÄ«bas galvas un finanšu ministres reakcijas neliecina par situÄcijas izpratni. TÄ ir liela Latvijas problÄ“ma, jo valsts iestÄdÄ“s zemÄkÄ un vidÄ“jÄ lÄ«menÄ« strÄdÄ blatņiki-pelÄ“cÄ«bas, nedaudz augstÄkajÄ lÄ«menÄ« un augšÄ“jÄ lÄ«menÄ« - blēži, kas bÄ«da personiskos biznesus, un pašlabuma meklÄ“tÄji. MeklÄ“t tur cilvÄ“kus ar dziļu izpratni par lietam - pilnÄ«gi bezcerÄ«gi! ValdÄ«ba ir apaugusi ar bezjÄ“dzÄ«gÄm aÄ£entÅ«rÄm, kuru vienÄ«gais uzdevums ir paslÄ“pt Eiropas fondus un uzturÄ“t partijas aparÄtu.
Diemžēl valdošais K. kungs atgÄdinÄja lauku papu, kuru moka reimatisms, bet kuru vÄ“l arvien uzskata par labÄko ciemÄ pie kuiļu rÅ«nÄ«šanas. Saklausot atslÄ“gas vÄrdus "Ziemeļkoreja", "terorisms", "naudas atmazgÄšana", "korupcija", visa racionÄlÄ domÄšana Valmieras prorÄbam tika paralizÄ“ta, un vienÄ«gi varam bÅ«t pateicÄ«gi, ka pÄrÄk intensÄ«vi viņš kadrÄ necentÄs iekļūt.
Finanšu ministre, purinot savas cirtas, atgÄdinÄja vidusskolnieci, kas ieradusies no kaļimbambÄ spÄ“les, pÄ“kšÅ†i sajutusies kÄ KatarÄ«na II tronÄ«, sÄka Ä£enerÄ“t vispÄrÄ«gas frÄzes, acÄ«mredzot domÄdama, ka ir tik gudra gÄjienos ar zirdziņu, ka visus aptÄ«s ap pirkstu. Notikumiem attÄ«stoties, gan parÄdÄ«jÄs matu gumija un kokains ģīmis.
Daudz grÅ«tÄk izprast, kas vada FKTK vadÄ«tÄju Putniņu, kura karjeru bruģēja jurista darbs ar "SpÄdes un MiÄ·elsona" biroja svÄ“tÄ«bu pie Lemberga, kÄ arÄ« no ilgas atrašanÄs ASV Latvijas vÄ“stnieka sievas statusÄ pa taisno augstÄ FKTK amatÄ iekritusÄ« Gunta RazÄne.
Lai gan pÄ“dÄ“jÄ gadÄ«jumÄ tas varÄ“tu arÄ« nebÅ«t tik dÄ«vaini, jo ir produkts tam laikam, kad Šahiste bija vienÄ laivÄ ar RimšÄ“viÄu. TaÄu skaidrs ir tas, ka FKTK ÄrkÄrtÄ«gi katalizÄ“ja ABLV virzÄ«bu pa skuju takuu, un tas noteikti nebija nejaušs notikums.
Jo ABLV nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nebija jÄlikvidÄ“. ŠÄ« situÄcija nav unikÄla. Parasti šÄdos gadÄ«jumos mÄ“Ä£ina bankas Ätri apvienot, vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ piefinansÄ“jot no valsts. KandidÄtu noteikti netrÅ«ktu, jo AB.LV problÄ“mu proliferÄcija, kas tagad ir notikusi, apdraud arÄ« citas bankas. NormÄlas valstis necenšas slÄ“gt banku, kura spÄ“jÄ«ga piesaistÄ«t naudu un nodrošina labi apmaksÄtas darbavietas.
VispÄr rodas jautÄjums, kÄpÄ“c krÄ«ze LatvijÄ tika nevajadzÄ«gi publiskota un izbļaustÄ«ta apkÄrt. Banku refinansÄ“šana, ko veic kÄdas valsts CentrÄlÄ banka pret vÄ“rtspapÄ«ru Ä·Ä«lu, ir pilnÄ«gi normÄla lieta. Tas, ka EirozonÄ nav skaidrs, kas ir šis "lender of last resort", ir kroplÄ«gÄs Eirozonas konstrukcijas izpausme, ko uzsvÄ“ruši vairÄki Nobela prÄ“mijas laureÄti.
TaÄu pÄ“dÄ“jos pÄris gados ECB piever acis, un izvairÄs no publicitÄtes. Pat bezcerÄ«gos gadÄ«jumos - ir izdevies glÄbt Monte Paschi banku ItÄlijÄ. Kas bija nenormÄls ABLV situÄcijÄ - Latvijas Bankas pÄrstÄvju nenormÄlÄ pļÄpÄ«ba masu informÄcijas lÄ«dzekļos, kas radÄ«ja panikas iespaidu.
VÄ“lreiz jÄuzsver, ka ABLV gadÄ«jumÄ nÄves spriedums ir apsÅ«dzÄ«bas par Ziemeļkorejas biznesa transkaciju veicinÄšanu. SavukÄrt naudas atmazgÄšana - atvainojiet, tikko Lietuvas CentrÄlÄ banka masveida naudas atmazgÄšanÄ apsÅ«dzÄ“ja Swedbank – vai tÄ ir slÄ“gta? Kura banka nenodarbojas ar lielÄku vai mazÄku naudas mazgÄšanu?? Kuru tas vispÄr interesÄ“?
PilnÄ«gi nesaprazdami ne procedÅ«ru, ne akcentus, ne izlasot pilnu FinCEN paziņojumu, bet juzdamies ÄrkÄrtÄ«gi komfortabli vismaz no sÄkuma savos augstajos amatos, Latvijas valdÄ«tÄji sÄka rezonÄ“t un atskaņot dažÄda stila blēņas. DarÄ«ja to tajÄ brÄ«dÄ«, kad vajadzÄ“ja turÄ“t muti ciet. Un tÄdÄ“jÄdi nelabvÄ“lÄ«gu situÄciju padarÄ«ja par neatgriezenisku un bezcerÄ«gu, un provocÄ“ja mazo valstu izvarotÄju – Eiropas CentrÄlo banku (termins ko attiecÄ«bÄ uz GrieÄ·iju lieto M. Hadsons).
Te konstatÄ“jami divi bÅ«tiski faktori, kÄpÄ“c situÄcija izvÄ“rtÄs tik ļaundabÄ«ga.
PirmkÄrt, šÄ« banku krÄ«ze sakrÄ«t ar politisko ciklu. Latvijas oligarhijai ir labÄ atmiņÄ, ka 2008. gada krÄ«ze nesakrita ar politisko ciklu un lielas pÄrmaiņas Saeimas sastÄvÄ neradÄ«ja. TaÄu tÄ sakrita ar pašvaldÄ«bu politisko ciklu un izslaucÄ«ja no RÄ«gas Domes visus nacionÄļus un tamlÄ«dzÄ«gos fruktus. TurklÄt Saskaņas nostiprinÄšanÄs RÄ«gas DomÄ“ nebija vienreizÄ“js notikums, nonÄkšana pie budžeta resursiem ļoti sekmÄ“ rezultÄtus nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs.
TÄ kÄ Saskaņa krÄ«zes laikÄ bijusi ļoti ieturÄ“ta un diskrÄ“ta, ir veiksmÄ«gi uzÄ·Ä“rusi citas valdÄ«bas organizÄ“tas blÄ“dÄ«bas kÄ OIK, tÄs reitings pilnÄ«gi noteikti ir pieaudzis. Jebkura banku krÄ«ze radÄ«s lielu neapmierinÄto skaitu, un Saskaņai te ir pavisam viegli palielinÄt savu elektorÄtu ar desmitiem vai pat simtiem tÅ«kstošu nepamierinÄto. PašreizÄ“jÄs varas partijas jÅ«k prÄta no šÄ«s situÄcijas un perspektÄ«vas un tÄdēļ ABLV krÄ«zes laikÄ runÄja par daudz, par lieku, un nomelnoja viens otru.
RezultÄtÄ radÄs tÄds informatÄ«vais fons, kas bÅ«tiski palielinÄja finansiÄlos zaudÄ“jumus krÄ«zes laikÄ. Partiju ielikteņi katra vÄrda galÄ centÄs rÄdÄ«t ar pirkstu uz kÄdu citu, laikam cerot, ka, jo vairÄk publicitÄtes, jo tÄ«rÄka viņiem pašiem pakaļa. Tas izraisÄ«ja lavÄ«nas efektu un maksÄs Latvijas sabiedrÄ«bai daudzus miljardus.
OtrkÄrt, ABLV tieši uzraudzÄ«ja ECB, kura nekÄdus brÄ«dinÄjumus iepriekš nebija publiskojusi. IespÄ“jams, viss bÅ«tu noklusis, taÄu ÄrkÄrtÄ«gi lielÄ psihoze LatvijÄ, kurai tika uzlikts galÄ«gais zÄ«mogs lÄ«dz ar RimšÄ“viÄa aizturÄ“šanu, neļÄva atrisinÄt banku jomÄ ierastajÄ klusajÄ formÄtÄ. Jo ABLV nekÄdu maksÄtnespÄ“jas pazÄ«mju nebija.
ŠobrÄ«d nav publiskots pilnÄ«gi neviens arguments, kÄpÄ“c tas viss bija vajadzÄ«gs. TaÄu kÄds labs režisors ļoti veiksmÄ«gi prognozÄ“ja, kas notiks gan valdÄ«bas, gan Latvijas bankas, gan FKTK lÄ«menÄ«. VajadzÄ“ja tikai iekustinÄt šo lavÄ«nu. Un katram gadÄ«jumam bija jau pasÅ«tÄ«ta dÄ«vainÄ Sallivana vizÄ«te, ja nu kÄds tomÄ“r sÄktu uzdot loÄ£iskus jautÄjumus par to visu. LÄ«dz ar to ir iznÄ«cinÄta nozÄ«mÄ«ga komercbanka, pirms vispÄr ir noskaidrota konkrÄ“tÄs informÄcijas patiesÄ«ba.
RunÄjot par to, kÄdu iespaidu tas atstÄs uz Latviju, protams, šis iespaids bÅ«s graujošs. ZaudÄ“tas daudzas labas darbavietas, zaudÄ“ts bÅ«tisks finansÄ“jums projektiem LatvijÄ. Netiks realizÄ“ti projekti, kuri RÄ«gu padarÄ«tu par konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu reÄ£iona konferenÄu un lielu pasÄkumu tirgÅ«. BÅ«tÄ«bÄ tas ir liela produktÄ«va privÄtÄ biznesa zaudÄ“jums.
TÄdÄ“jÄdi Latvija sper platu soli virzienÄ, kur vienÄ«gais bagÄtÄ«bas avots ir valsts apzagšana - vai nu tieši, vai caur koncesijÄm kÄ OIK, vai iekasÄ“jot par katru pieslÄ“gumu astronomiskas summas valsts monopolu labÄ.
Vai šÄdai pilnÄ«gi nekreatÄ«vai Latvijai bÅ«s nÄkotne, kas pastÄv pretrunÄ ar Marksa kapitÄla un ŠumpÄ“tera kapitÄlisma teoriju? PÄ“dÄ“jÄs divas - Laimdotas un KuÄinska - valdÄ«bas raksturo pilnÄ«ga impotence un neproduktivitÄte. KreatÄ«visma trÅ«kums. Ideja, ka Latvija varÄ“s dzÄ«vot zaļi, piesaistot no Krievijas izmestos oligarhus un tiem korteÅ¾Ä sekojošos likumÄ«gos zagļus, neko nav devusi. PÄ“dÄ“jie eksportspÄ“jÄ«gie uzņēmumi ir ar lielu pompu nolaisti uz grunti, barojot vienÄ«gi likvidatoru mafiju.
ValdÄ«ba tarkšÄ· par Eiropas struktÅ«rfondu ieguldÄ«jumu, taÄu šajÄ t.s. plÄnošanas periodÄ nekur nekas nenotiek, nekur nekÄ nav, neko neredz. ArÄ« KokrÅ«pniecÄ«bas asociÄcija konstatÄ“, ka lÄ«dz viņiem struktÅ«rfondi nav aizgÄjuši. KÄ gan, ja tiek it kÄ piešÄ·irta nauda projektiem, viss notiek, bet nekÄ dabÄ nav.
SlovÄku miljardieris R. Suliks saasinÄto diskusiju ietvaros ar Eiropas SavienÄ«bu vÄ“rsis uzmanÄ«bu uz to, ka eirofondu apgÅ«šanas nozare ir tÄ profesionalizÄ“jusi korupciju, ka projektu nauda aizplÅ«st uz specializÄ“tu firmu kontiem, bieži sadarbojoties bagÄto valstu mafijai ar Krievijas likumÄ«gajiem zagļiem, un teritorijÄs, kuras bÅ«tu jÄattÄ«sta, nekas nenonÄk. LatvijÄ ir bÅ«tiska atšÄ·irÄ«ba no iepriekšÄ“jÄ struktÅ«rfondu perioda, kad tika remontÄ“ts, asfaltÄ“ts, celts un visur bija redzamas šiltes ar struktÅ«rfondu logo, neskatoties uz to, ka tas bija krÄ«zes un pÄ“ckrÄ«zes periods.
BÅ«tu pÄ“dÄ“jais laiks sarÄ“Ä·inÄt, cik Latvijai jau ir izmaksÄjusi dalÄ«ba Eiropas SavienÄ«bÄ, un vai esam iestÄjušies pareizajÄ savienÄ«bÄ. 2008. gada krÄ«zes izmaksu vÄ“rtÄ“jumu devis SVF, - tas ir 116% no 2008. gada IKP - skat. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10146.pdf, ko varam novÄ“rtÄ“t ar 30 miljardiem.
ŠÄ«s krÄ«zes izmaksas bÅ«s mazÄkas, taÄu šogad ABLV problÄ“mas, un tam sekojošie procesi vÄ“rtÄ“jami ar 5 miljardiem. Banku krÄ«zes izmaksas parasti rÄ“Ä·ina uz 4 gadiem, pat pieņemot, ka situÄcija stabilizÄ“jas, un nÄkamo gadu izmaksas ir mazÄkas, novÄ“rtÄ“jums 10 miljardi ir adekvÄts.
TÄtad dalÄ«ba ES Latvijai ir izmaksÄjusi ikgadÄ“jÄs iemaksas, summÄri lÄ«dz 2020.g. tas ir apmÄ“ram 4 miljardi EUR, plus 30 miljardu IKP zaudÄ“jums banku krīžu rezultÄtÄ. Tam pretÄ« ir tikai 10 miljardu ieguldÄ«jums no struktÅ«rfondiem, no kuriem 3 miljardi te vÄ“l nemaz nav ieskaitÄ«ti, un nav garantijas, ka tos dabÅ«s.
ES ir ļoti negatÄ«va ietekme uz banku krīžu atrisinÄšanu mazÄs valstÄ«s, salÄ«dzinot kaut vai ar 1995. gada Bankas Baltija krÄ«zi, kas netika glÄbta, un neatstÄja nekÄdu iespaidu uz tautsaimniecÄ«bu. PAREX glÄbšana, šis Godmaņa un RimšÄ“viÄa opus magnum, ir viena no visdÄrgÄkajÄm banku krÄ«zÄ“m pasaules vÄ“sturÄ“, rÄ“Ä·inot pÄ“c ietekmes uz IKP. Godmanis kÄ glÄbšanas iemeslu norÄda SarkozÄ« un Merkeles mÄvienus 2008. gada rudenÄ«, ka visÄm ES valstÄ«m jÄglÄbj to komercbankas.
TaÄu pat šis apgalvojums nav plika graša vÄ“rts, jo, piemÄ“ram, DÄnija neglÄba nevienu maksÄtnespÄ“jÄ«gu komercbanku, un slÄ“dza salÄ«dzinoši lielas bankas kÄ Amagerbanken, zaudÄ“jumus uzliekot akcionÄriem un depozitoriem. Latvija bija vienÄ«gÄ, kas pilnÄ«bÄ samaksÄja PAREX sindicÄ“tos kredÄ«tus, ko NEVIENA cita Eiropas valsts nedarÄ«ja pilnÄ apmÄ“rÄ, un dažas kÄ Islande uzšÄ·audÄ«ja virsÅ« un nedarÄ«ja vispÄr.
Protams, gremdÄ“ties atmiņÄs nav vienmÄ“r produktÄ«vi, bet ir gan pamÄcoši. Tiesa, drÄ«z jau arÄ« mÄcÄ«šana mainÄ«sies pÄ“c bÅ«tÄ«bas - ja agrÄk tika mÄcÄ«ta valoda, spÄ“ja izteikties un stÄstÄ«t, to vietÄ bÅ«s orÄlÄs kompetences. Un banku bankroti bÅ«s mÄcÄ«bu materiÄls finanšu pratÄ«bÄ. Un šÄ·idrie valdÄ«bas pÄrstÄvju teikumi liksies fantastiskas gudrÄ«bas, kuros klausÄ«ties ar atvÄ“rtu muti.
Tas nu tÄ. Bet par nÄkotni - o, to nevar zinÄt. Eiropas SavienÄ«ba ir pÄrdzÄ«vojusi pagÄjušÄ gada priekšnÄves pieredzi Francijas vÄ“lÄ“šanÄs. Bet 4. martÄ ir velÄ“šanas ItÄlijÄ, kas var beigties ar eiroskeptiÄ·u uzvaru. Lai arÄ« tas nenozÄ«mÄ“ kÄdu tÅ«lÄ«tÄ“ju sabrukumu, ItÄlijas partiju priekšlikumi ir ļoti filigrÄni izstrÄdÄti. PastÄv konsenss par paralÄ“lÄs valÅ«tas ieviešanu.
Un tÄ nu var sanÄkt, ka nÄkamajai Saeimai bÅ«s jÄrÄ«ko referendums, pretÄ“js tam, kas 2003. gadÄ. Ja sabrÅ«k Eirozona vai pati ES, bÅ«s svarÄ«gi, kÄdus jautÄjumus ierakstÄ«s referenduma biļetenÄ. Un to noteiks nÄkamÄs Saeimas politiskais vairÄkums. PašreizÄ“jai valdošai kliÄ·ei šÄ« ir ÄrkÄrtas situÄcija. To viņiem novÄ“lam. Omnia orta cadunt.