Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Realitātes šovs ar miljardu aizplÅ«šanu no Latvijas, Latvijas Bankas prezidenta brÄ«vÄ«bas laupÄ«šanu, bet tomÄ“r nepārdošanu arābu verdzÄ«bā un RimšÄ“viča mājas mÄ«klaino apzagšanu noteikti mazināja iemīļoto seriālu popularitāti masu izklaides nežēlÄ«gajā konkurences cīņā.

Lai arÄ« kritušo vÄ“l nav, taču arÄ« notikumu attÄ«stÄ«ba nebÅ«t nav vÄ“l beigusies. Turklāt nebÅ«t nav tā, ka vienÄ«gais jaunums bÅ«tu latviešu valodas bagātināšanās ar sugas vārdu "dana", ar to apzÄ«mÄ“jot tekoši un bezjÄ“dzÄ«gi tarkšÄ·ošu sievišÄ·i, kuras Ä£imene sasniegusi jaunu labklājÄ«bas lÄ«meni, aktÄ«vi piedaloties valsts slaukšanā.

Kā jau parasti, notikumi sākās ar kaut ko negaidÄ«tu. 13. februārÄ« masu mediji saka kladzināt, ka ASV Finanšu noziegumu pārraudzÄ«bas tÄ«kls (FinCEN) izplatÄ«jis paziņojumu par otro lielāko Latvijas banku ABLV. Pats šis FinCEN ir savdabÄ«gs veidojums, kas apvieno profesionāļus citās organizācijās, kas tad nu sinerģētiski mÄ“Ä£ina izskaitļot, kuras bankas varÄ“tu bÅ«t tās, kas veic ASV valdÄ«bai nevÄ“lamas operācijas.

FinCEN ir publicÄ“jis lielu skaitu lÄ«dzÄ«gu paziņojumu par citām bankām ASV un ārvalstÄ«s, bet vismaz tās, kas minÄ“tas pÄ“dÄ“jo divu gadu paziņojumos, nav likvidÄ“tas, plaukst un zeļ. Atrodama informācija, ka FinCEN izmanto mākslÄ«go intelektu, kas liek kļūt bažīgam, jo zināmie AI pielietojumi sarežģītās situācijās noveduši pie negaidÄ«tiem un izkropļotiem rezultātiem, piem. Microsoft Tay – skat. https://gizmodo.com/here-are-the-microsoft-twitter-bot-s-craziest-racist-ra-1766820160

FinCEN ir informācijas tÄ«kls, tas nekādus lÄ“mumus nepieņem, bet gan var rekomendÄ“t noteiktas rÄ«cÄ«bas ASV finanšu ministram, kuram ir arÄ« savs analÄ«tiskais dienests, kas pārvÄ“rtÄ“ FinCEN paziņojumus un to juridisko Ä«stenojamÄ«bu. AplÅ«kojot US Patriot Act 311. sekcijas ietvaros uzsāktās darbÄ«bas ASV Finanšu ministrijas lapā https://www.treasury.gov/press-center/press-releases/Pages/tg1056.aspx, uzkrÄ«toši, cik liela daļa no uzsāktajām procedÅ«rām ir tikušas atsauktas.

Te arī atrodama informācija, ka 311. sekcija ir uzskatāma vairāk par profilaktisku, kurpretim ASV Foreign Assets Control Office (OFAC) iesaldē aktīvus un aizliedz transakcijas, t.i. veic reālas darbības. Līdz ar to skaidrs, ka ABLV gadījums ir viennozīmīgi attiecināms uz mazāk nozīmīgo Patriot Act prevencijas daļu.

Ir skaidri jāidentificÄ“ FinCEN izteikto apgalvojumu diakritiska shÄ“ma. SaistÄ«ba ar Ziemeļkoreju faktuāli attiecināta uz veciem nodarÄ«jumiem. Visā šajā sacerÄ“jumā ir tikai viens vienÄ«gs teikums, kas ir galÄ«gā diagnoze ABLV - "ABLV facilitated transactions related to North Korea after the bank’s summer 2017 announcement of a North Korea ‘‘No Tolerance’’ policy. " - 6989 lappusÄ“. Tas tad bÅ«tu tiesas uzdevums to konstatÄ“t vai apgāzt.

Savukārt konkrÄ“to Ziemļkorejas institÅ«ciju un kompāniju uzskaitÄ«jums, kuru darbÄ«ba tikusi veicināta, nav attiecināts uz periodu, kad Ziemeļkorejas veidojumi jau bija iekļauti US Patriot Act striktas darbÄ«bas lokā, pÄ“c kursÄ“jošÄs informācijas tie attiecināmi uz Obamas laiku, kad šÄdas sankcijas nebija vÄ“l noteiktas.

Lieki piezÄ«mÄ“t, ka prezidenta Obamas laikā tika mÄ“Ä£ināts panākt saprātÄ«gu vienošanos ar Ziemeļkoreju, un eskalācija ir samÄ“rā nesen uzsācies globāli bÄ«stams process. LÄ«dz ar to bÅ«tu jāpierāda, vai pārkāpumi, ja tādi bijuši, ir notikuši laikā, kad ir bijušas spÄ“kā jau pastiprinātās sankciju normas. Lai gan, protams, politiskie likumi bieži tiek attiecināti ar atpakaļejošu spÄ“ku.

Turklāt darÄ«jumi ar Ziemeļkoreju ir terorisma finansÄ“šanas kategorijā, nevis naudas atmazgāšana, taču nekādas OFAC darbÄ«bas pret ABLV nav uzsāktas. ArÄ« 2017. gada FKTK audits par šo tÄ“mu ABLV beidzās ar neko.

Vienā ziņā ABLV gadÄ«jums ir unikāls, jo par to sacerÄ“ts patiešÄm Ä·Ä«selis, kur ir gan naudas atmazgāšana, gan Ziemeļkoreja, gan vÄ“l citas šausmu lietas. Paziņojumā par Dandong banku, kurai pieraksta dalÄ«bu liela apjoma operācijās ar Ziemeļkoreju, tieši tas ir aprakstÄ«ts, nevis radÄ«ts maisÄ«jums no dažādiem it kā pārkāpumiem.

Termiņš komentāru sniegšanai ir 2018. gada 17. aprÄ«lis, tikai kas tos vairs varÄ“s sniegt? Jo pašlaik ir tikai FinCEN vārsmojums, bet tas ir ekspertu-šmekspertu tÄ«kls, kas tikai kaut ko pÄ“tÄ«.

PÄ“c tam sekojošais Latvijas valdošÄs kliÄ·es mazspÄ“jas demonstrÄ“jums un haotiskās darbÄ«bas varÄ“tu kalpot par komÄ“dijas avotu, ja tam visam nebÅ«tu sagaidāmas tik bÄ“dÄ«gas sekas gan medmāsām, gan vēža slimniekiem, gan bÄ“rniem, gan pensionāriem.

PilnÄ«gi acÄ«mredzams, ka tÅ«lÄ«tÄ“jās valdÄ«bas galvas un finanšu ministres reakcijas neliecina par situācijas izpratni. Tā ir liela Latvijas problÄ“ma, jo valsts iestādÄ“s zemākā un vidÄ“jā lÄ«menÄ« strādā blatņiki-pelÄ“cÄ«bas, nedaudz augstākajā lÄ«menÄ« un augšÄ“jā lÄ«menÄ« - blēži, kas bÄ«da personiskos biznesus, un pašlabuma meklÄ“tāji. MeklÄ“t tur cilvÄ“kus ar dziļu izpratni par lietam - pilnÄ«gi bezcerÄ«gi! ValdÄ«ba ir apaugusi ar bezjÄ“dzÄ«gām aÄ£entÅ«rām, kuru vienÄ«gais uzdevums ir paslÄ“pt Eiropas fondus un uzturÄ“t partijas aparātu.

Diemžēl valdošais K. kungs atgādināja lauku papu, kuru moka reimatisms, bet kuru vÄ“l arvien uzskata par labāko ciemā pie kuiļu rÅ«nÄ«šanas. Saklausot atslÄ“gas vārdus "Ziemeļkoreja", "terorisms", "naudas atmazgāšana", "korupcija", visa racionālā domāšana Valmieras prorābam tika paralizÄ“ta, un vienÄ«gi varam bÅ«t pateicÄ«gi, ka pārāk intensÄ«vi viņš kadrā necentās iekļūt.

Finanšu ministre, purinot savas cirtas, atgādināja vidusskolnieci, kas ieradusies no kaļimbambā spÄ“les, pÄ“kšÅ†i sajutusies kā KatarÄ«na II tronÄ«, sāka Ä£enerÄ“t vispārÄ«gas frāzes, acÄ«mredzot domādama, ka ir tik gudra gājienos ar zirdziņu, ka visus aptÄ«s ap pirkstu. Notikumiem attÄ«stoties, gan parādÄ«jās matu gumija un kokains ģīmis.

Daudz grÅ«tāk izprast, kas vada FKTK vadÄ«tāju Putniņu, kura karjeru bruģēja jurista darbs ar "Spādes un MiÄ·elsona" biroja svÄ“tÄ«bu pie Lemberga, kā arÄ« no ilgas atrašanās ASV Latvijas vÄ“stnieka sievas statusā pa taisno augstā FKTK amatā iekritusÄ« Gunta Razāne.

Lai gan pÄ“dÄ“jā gadÄ«jumā tas varÄ“tu arÄ« nebÅ«t tik dÄ«vaini, jo ir produkts tam laikam, kad Šahiste bija vienā laivā ar RimšÄ“viču. Taču skaidrs ir tas, ka FKTK ārkārtÄ«gi katalizÄ“ja ABLV virzÄ«bu pa skuju takuu, un tas noteikti nebija nejaušs notikums.

Jo ABLV nekādā gadÄ«jumā nebija jālikvidÄ“. ŠÄ« situācija nav unikāla. Parasti šÄdos gadÄ«jumos mÄ“Ä£ina bankas ātri apvienot, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā piefinansÄ“jot no valsts. Kandidātu noteikti netrÅ«ktu, jo AB.LV problÄ“mu proliferācija, kas tagad ir notikusi, apdraud arÄ« citas bankas. Normālas valstis necenšas slÄ“gt banku, kura spÄ“jÄ«ga piesaistÄ«t naudu un nodrošina labi apmaksātas darbavietas.

Vispār rodas jautājums, kāpÄ“c krÄ«ze Latvijā tika nevajadzÄ«gi publiskota un izbļaustÄ«ta apkārt. Banku refinansÄ“šana, ko veic kādas valsts Centrālā banka pret vÄ“rtspapÄ«ru Ä·Ä«lu, ir pilnÄ«gi normāla lieta. Tas, ka Eirozonā nav skaidrs, kas ir šis "lender of last resort", ir kroplÄ«gās Eirozonas konstrukcijas izpausme, ko uzsvÄ“ruši vairāki Nobela prÄ“mijas laureāti.

Taču pēdējos pāris gados ECB piever acis, un izvairās no publicitātes. Pat bezcerīgos gadījumos - ir izdevies glābt Monte Paschi banku Itālijā. Kas bija nenormāls ABLV situācijā - Latvijas Bankas pārstāvju nenormālā pļāpība masu informācijas līdzekļos, kas radīja panikas iespaidu.

VÄ“lreiz jāuzsver, ka ABLV gadÄ«jumā nāves spriedums ir apsÅ«dzÄ«bas par Ziemeļkorejas biznesa transkaciju veicināšanu. Savukārt naudas atmazgāšana - atvainojiet, tikko Lietuvas Centrālā banka masveida naudas atmazgāšanā apsÅ«dzÄ“ja Swedbank – vai tā ir slÄ“gta? Kura banka nenodarbojas ar lielāku vai mazāku naudas mazgāšanu?? Kuru tas vispār interesÄ“?

PilnÄ«gi nesaprazdami ne procedÅ«ru, ne akcentus, ne izlasot pilnu FinCEN paziņojumu, bet juzdamies ārkārtÄ«gi komfortabli vismaz no sākuma savos augstajos amatos, Latvijas valdÄ«tāji sāka rezonÄ“t un atskaņot dažāda stila blēņas. DarÄ«ja to tajā brÄ«dÄ«, kad vajadzÄ“ja turÄ“t muti ciet. Un tādÄ“jādi nelabvÄ“lÄ«gu situāciju padarÄ«ja par neatgriezenisku un bezcerÄ«gu, un provocÄ“ja mazo valstu izvarotāju – Eiropas Centrālo banku (termins ko attiecÄ«bā uz GrieÄ·iju lieto M. Hadsons).

Te konstatējami divi būtiski faktori, kāpēc situācija izvērtās tik ļaundabīga.

Pirmkārt, šÄ« banku krÄ«ze sakrÄ«t ar politisko ciklu. Latvijas oligarhijai ir labā atmiņā, ka 2008. gada krÄ«ze nesakrita ar politisko ciklu un lielas pārmaiņas Saeimas sastāvā neradÄ«ja. Taču tā sakrita ar pašvaldÄ«bu politisko ciklu un izslaucÄ«ja no RÄ«gas Domes visus nacionāļus un tamlÄ«dzÄ«gos fruktus. Turklāt Saskaņas nostiprināšanās RÄ«gas DomÄ“ nebija vienreizÄ“js notikums, nonākšana pie budžeta resursiem ļoti sekmÄ“ rezultātus nākamajās vÄ“lÄ“šanās.

Tā kā Saskaņa krÄ«zes laikā bijusi ļoti ieturÄ“ta un diskrÄ“ta, ir veiksmÄ«gi uzÄ·Ä“rusi citas valdÄ«bas organizÄ“tas blÄ“dÄ«bas kā OIK, tās reitings pilnÄ«gi noteikti ir pieaudzis. Jebkura banku krÄ«ze radÄ«s lielu neapmierināto skaitu, un Saskaņai te ir pavisam viegli palielināt savu elektorātu ar desmitiem vai pat simtiem tÅ«kstošu nepamierināto. PašreizÄ“jās varas partijas jÅ«k prāta no šÄ«s situācijas un perspektÄ«vas un tādēļ ABLV krÄ«zes laikā runāja par daudz, par lieku, un nomelnoja viens otru.

Rezultātā radās tāds informatÄ«vais fons, kas bÅ«tiski palielināja finansiālos zaudÄ“jumus krÄ«zes laikā. Partiju ielikteņi katra vārda galā centās rādÄ«t ar pirkstu uz kādu citu, laikam cerot, ka, jo vairāk publicitātes, jo tÄ«rāka viņiem pašiem pakaļa. Tas izraisÄ«ja lavÄ«nas efektu un maksās Latvijas sabiedrÄ«bai daudzus miljardus.

Otrkārt, ABLV tieši uzraudzÄ«ja ECB, kura nekādus brÄ«dinājumus iepriekš nebija publiskojusi. IespÄ“jams, viss bÅ«tu noklusis, taču ārkārtÄ«gi lielā psihoze Latvijā, kurai tika uzlikts galÄ«gais zÄ«mogs lÄ«dz ar RimšÄ“viča aizturÄ“šanu, neļāva atrisināt banku jomā ierastajā klusajā formātā. Jo ABLV nekādu maksātnespÄ“jas pazÄ«mju nebija.

ŠobrÄ«d nav publiskots pilnÄ«gi neviens arguments, kāpÄ“c tas viss bija vajadzÄ«gs. Taču kāds labs režisors ļoti veiksmÄ«gi prognozÄ“ja, kas notiks gan valdÄ«bas, gan Latvijas bankas, gan FKTK lÄ«menÄ«. VajadzÄ“ja tikai iekustināt šo lavÄ«nu. Un katram gadÄ«jumam bija jau pasÅ«tÄ«ta dÄ«vainā Sallivana vizÄ«te, ja nu kāds tomÄ“r sāktu uzdot loÄ£iskus jautājumus par to visu. LÄ«dz ar to ir iznÄ«cināta nozÄ«mÄ«ga komercbanka, pirms vispār ir noskaidrota konkrÄ“tās informācijas patiesÄ«ba.

Runājot par to, kādu iespaidu tas atstās uz Latviju, protams, šis iespaids bÅ«s graujošs. ZaudÄ“tas daudzas labas darbavietas, zaudÄ“ts bÅ«tisks finansÄ“jums projektiem Latvijā. Netiks realizÄ“ti projekti, kuri RÄ«gu padarÄ«tu par konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu reÄ£iona konferenču un lielu pasākumu tirgÅ«. BÅ«tÄ«bā tas ir liela produktÄ«va privātā biznesa zaudÄ“jums.

TādÄ“jādi Latvija sper platu soli virzienā, kur vienÄ«gais bagātÄ«bas avots ir valsts apzagšana - vai nu tieši, vai caur koncesijām kā OIK, vai iekasÄ“jot par katru pieslÄ“gumu astronomiskas summas valsts monopolu labā.

Vai šÄdai pilnÄ«gi nekreatÄ«vai Latvijai bÅ«s nākotne, kas pastāv pretrunā ar Marksa kapitāla un ŠumpÄ“tera kapitālisma teoriju? PÄ“dÄ“jās divas - Laimdotas un Kučinska - valdÄ«bas raksturo pilnÄ«ga impotence un neproduktivitāte. KreatÄ«visma trÅ«kums. Ideja, ka Latvija varÄ“s dzÄ«vot zaļi, piesaistot no Krievijas izmestos oligarhus un tiem kortežā sekojošos likumÄ«gos zagļus, neko nav devusi. PÄ“dÄ“jie eksportspÄ“jÄ«gie uzņēmumi ir ar lielu pompu nolaisti uz grunti, barojot vienÄ«gi likvidatoru mafiju.

ValdÄ«ba tarkšÄ· par Eiropas struktÅ«rfondu ieguldÄ«jumu, taču šajā t.s. plānošanas periodā nekur nekas nenotiek, nekur nekā nav, neko neredz. ArÄ« KokrÅ«pniecÄ«bas asociācija konstatÄ“, ka lÄ«dz viņiem struktÅ«rfondi nav aizgājuši. Kā gan, ja tiek it kā piešÄ·irta nauda projektiem, viss notiek, bet nekā dabā nav.

Slovāku miljardieris R. Suliks saasināto diskusiju ietvaros ar Eiropas SavienÄ«bu vÄ“rsis uzmanÄ«bu uz to, ka eirofondu apgÅ«šanas nozare ir tā profesionalizÄ“jusi korupciju, ka projektu nauda aizplÅ«st uz specializÄ“tu firmu kontiem, bieži sadarbojoties bagāto valstu mafijai ar Krievijas likumÄ«gajiem zagļiem, un teritorijās, kuras bÅ«tu jāattÄ«sta, nekas nenonāk. Latvijā ir bÅ«tiska atšÄ·irÄ«ba no iepriekšÄ“jā struktÅ«rfondu perioda, kad tika remontÄ“ts, asfaltÄ“ts, celts un visur bija redzamas šiltes ar struktÅ«rfondu logo, neskatoties uz to, ka tas bija krÄ«zes un pÄ“ckrÄ«zes periods.

BÅ«tu pÄ“dÄ“jais laiks sarÄ“Ä·ināt, cik Latvijai jau ir izmaksājusi dalÄ«ba Eiropas SavienÄ«bā, un vai esam iestājušies pareizajā savienÄ«bā. 2008. gada krÄ«zes izmaksu vÄ“rtÄ“jumu devis SVF, - tas ir 116% no 2008. gada IKP - skat. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10146.pdf, ko varam novÄ“rtÄ“t ar 30 miljardiem.

ŠÄ«s krÄ«zes izmaksas bÅ«s mazākas, taču šogad ABLV problÄ“mas, un tam sekojošie procesi vÄ“rtÄ“jami ar 5 miljardiem. Banku krÄ«zes izmaksas parasti rÄ“Ä·ina uz 4 gadiem, pat pieņemot, ka situācija stabilizÄ“jas, un nākamo gadu izmaksas ir mazākas, novÄ“rtÄ“jums 10 miljardi ir adekvāts.

Tātad dalība ES Latvijai ir izmaksājusi ikgadējās iemaksas, summāri līdz 2020.g. tas ir apmēram 4 miljardi EUR, plus 30 miljardu IKP zaudējums banku krīžu rezultātā. Tam pretī ir tikai 10 miljardu ieguldījums no struktūrfondiem, no kuriem 3 miljardi te vēl nemaz nav ieskaitīti, un nav garantijas, ka tos dabūs.

ES ir ļoti negatÄ«va ietekme uz banku krīžu atrisināšanu mazās valstÄ«s, salÄ«dzinot kaut vai ar 1995. gada Bankas Baltija krÄ«zi, kas netika glābta, un neatstāja nekādu iespaidu uz tautsaimniecÄ«bu. PAREX glābšana, šis Godmaņa un RimšÄ“viča opus magnum, ir viena no visdārgākajām banku krÄ«zÄ“m pasaules vÄ“sturÄ“, rÄ“Ä·inot pÄ“c ietekmes uz IKP. Godmanis kā glābšanas iemeslu norāda SarkozÄ« un Merkeles māvienus 2008. gada rudenÄ«, ka visām ES valstÄ«m jāglābj to komercbankas.

Taču pat šis apgalvojums nav plika graša vÄ“rts, jo, piemÄ“ram, Dānija neglāba nevienu maksātnespÄ“jÄ«gu komercbanku, un slÄ“dza salÄ«dzinoši lielas bankas kā Amagerbanken, zaudÄ“jumus uzliekot akcionāriem un depozitoriem. Latvija bija vienÄ«gā, kas pilnÄ«bā samaksāja PAREX sindicÄ“tos kredÄ«tus, ko NEVIENA cita Eiropas valsts nedarÄ«ja pilnā apmÄ“rā, un dažas kā Islande uzšÄ·audÄ«ja virsÅ« un nedarÄ«ja vispār.

Protams, gremdÄ“ties atmiņās nav vienmÄ“r produktÄ«vi, bet ir gan pamācoši. Tiesa, drÄ«z jau arÄ« mācÄ«šana mainÄ«sies pÄ“c bÅ«tÄ«bas - ja agrāk tika mācÄ«ta valoda, spÄ“ja izteikties un stāstÄ«t, to vietā bÅ«s orālās kompetences. Un banku bankroti bÅ«s mācÄ«bu materiāls finanšu pratÄ«bā. Un šÄ·idrie valdÄ«bas pārstāvju teikumi liksies fantastiskas gudrÄ«bas, kuros klausÄ«ties ar atvÄ“rtu muti.

Tas nu tā. Bet par nākotni - o, to nevar zināt. Eiropas SavienÄ«ba ir pārdzÄ«vojusi pagājušÄ gada priekšnāves pieredzi Francijas vÄ“lÄ“šanās. Bet 4. martā ir velÄ“šanas Itālijā, kas var beigties ar eiroskeptiÄ·u uzvaru. Lai arÄ« tas nenozÄ«mÄ“ kādu tÅ«lÄ«tÄ“ju sabrukumu, Itālijas partiju priekšlikumi ir ļoti filigrāni izstrādāti. Pastāv konsenss par paralÄ“lās valÅ«tas ieviešanu.

Un tā nu var sanākt, ka nākamajai Saeimai bÅ«s jārÄ«ko referendums, pretÄ“js tam, kas 2003. gadā. Ja sabrÅ«k Eirozona vai pati ES, bÅ«s svarÄ«gi, kādus jautājumus ierakstÄ«s referenduma biļetenā. Un to noteiks nākamās Saeimas politiskais vairākums. PašreizÄ“jai valdošai kliÄ·ei šÄ« ir ārkārtas situācija. To viņiem novÄ“lam. Omnia orta cadunt.

Novērtē šo rakstu:

0
0