Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„MÅ«su algas diemžēl attÄ«stās straujāk nekā produktivitāte,” – tā šÄ gada oktobrÄ« publiski izteicās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs, kura paša atalgojums pÄ“rn pieaudzis vÄ“l par 13 tÅ«kstošiem eiro un jau pārsniedzis 150 tÅ«kstošus eiro gadā. Šodien bez kādiem papildu komentāriem publicÄ“jam informācijas pieprasÄ«jumu, ko novembra sākumā Latvijas Bankai bija nosÅ«tÄ«jis Lato Lapsa, kā arÄ« skaidrojumu, ko parakstÄ«jis Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis.

Informācijas pieprasÄ«jums par RimšÄ“viču un viņa produktivitāti

Masu informācijas lÄ«dzekļos atrodams šÄds ar šÄ gada oktobri datÄ“ts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča izteikums: „MÅ«su algas diemžēl attÄ«stās straujāk nekā produktivitāte.”

Savukārt šÄ gada 8. septembrÄ« Latvijas Banka sociālajā tÄ«klā Twitter ir publicÄ“jusi ierakstu, kurā norādÄ«ts uz minÄ“tā I. RimšÄ“viča izteikumu par situāciju Latvijā: „Kāpj algas, bet produktivitāte netiek lÄ«dzi.”

No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minÄ“tais I. RimšÄ“vičs 2016. gadā atalgojumā saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām vÄ“los saņemt no Latvijas Bankas saistÄ«bā ar šiem faktiem šÄdu informāciju:

1) kā 2016. gadā, salÄ«dzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minÄ“tā I. RimšÄ“viča produktivitāte, pildot savus amata pienākumus?

2) kas un ar kādas metodikas palÄ«dzÄ«bu ir aprÄ“Ä·inājis šÄ«s produktivitātes pieaugumu? Atbildei, lÅ«dzu, pievienojiet arÄ« konkrÄ“to metodiku.

PieprasÄ«tā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadÄ«jumā vÄ“rsÄ«šos ar pieteikumu administratÄ«vajā tiesā. PrecÄ«zas normatÄ«vo aktu normu neievÄ“rošanas gadÄ«jumā vÄ“rsÄ«šos ar pieteikumu administratÄ«vajā tiesā.

Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums

Atbildot uz Jūsu 2017. gada 5. novembra iesniegumā, kas Latvijas Bankā saņemts 2017. gada 8. novembrī, uzdoto jautājumu pēc būtības, informējam, ka Latvijas Bankā ir noteikta skaidra un pārskatāma atalgojuma politika (informācija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. MÄ“neša darba algas apmÄ“ru aprÄ“Ä·ina, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšÄ“jā kalendārā gada mÄ“neša vidÄ“jās bruto darba samaksas apmÄ“ru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). TādÄ“jādi Latvijas Bankas prezidenta mÄ“neša darba alga 2016. gadā ir pieaugusi par 4%.

VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka gan savā 2017. gada 8. septembra preses konferencÄ“ (preses konferences materiāli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internÄ“ta vietnÄ“ - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijā telekompānijas LNT raidÄ«jumam "900 sekundes" nacionālās bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitāte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecÄ«bā kopumā, kas ir nozÄ«mÄ«gs rādÄ«tājs no Latvijas tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencÄ“m un produktivitāti runāja visas tautsaimniecÄ«bas kontekstā.

Darba ražīgums jeb produktivitāte ir sasniegtais rezultāts uz ieguldÄ«to darba laika vienÄ«bu. Produktivitāti var izmÄ“rÄ«t tautsaimniecÄ«bā kopumā, atsevišÄ·Äs nozarÄ“s un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). Nacionālās bankas kā finanšu uzņēmuma produktivitāti un tātad tās vadÄ«bas darbÄ«bu un efektivitāti var novÄ“rtÄ“t pÄ“c attiecÄ«gā gada darba rezultātiem:

- Latvijas Bankas pārvaldÄ«tie finanšu (valÅ«tu un zelta) ieguldÄ«jumi 2016. gada beigās sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. ŠÄ«s stratÄ“Ä£iskās rezerves pÄ“c apjoma ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielākas nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldÄ«jumi kopā.

Latvijas Bankas atjaunošanas brÄ«dÄ« valÅ«tu un zelta ieguldÄ«jumu apjoms bija 58 reizes mazāks - ap 100 milj. eiro;

- Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 16 mljrd. eiro.

SalÄ«dzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanās eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbÄ«bas sākuma posmā pÄ“c tās atjaunošanas 1992. gadā, aktÄ«vu apjoms bija 260 milj. eiro, tātad - tas audzÄ“ts vairāk nekā 60 reizes. Nacionālās bankas aktÄ«vu apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks nekā visu valsts uzņēmumu kopÄ“jā aktÄ«vu vÄ“rtÄ«ba (saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju valsts kapitālsabiedrÄ«bu aktÄ«vi 2016. gadā veidoja 8.73 mljrd. eiro);

- neskatoties uz zemajām un pat negatÄ«vajām procentu likmÄ“m, Latvijas Bankai šÄdos nelabvÄ“lÄ«gos apstākļos ir izdevies strādāt ar 11.8 milj. eiro peļņu;

- Ä«stenojot eiro zonas monetārās politikas operācijas, Latvijas Banka uzsākusi Paplašināto aktÄ«vu iegādes programmu, kurā kopumā iegādājusies vÄ“rtspapÄ«rus vairāk nekā 6 mljrd. eiro apjomā, tādÄ“jādi vairojot resursus, kas pieejami reālās ekonomikas kreditÄ“šanai. 2016. gadā iegāžu apjoms kāpa par 41%, sasniedzot vairāk nekā 2.5 mljrd. eiro, kā rezultātā pieauga veicamo darbu apjoms;

- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrās naudas loÄ£istikas reÄ£ionālo centru Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistÄ«tus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2016. gadā nacionālajā bankā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, bet emitÄ“to banknošu skaits pieaudzis par 8% - lÄ«dz 42 milj.;

- pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro (tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā);

- salÄ«dzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, Latvijas Banka ir starp lielākajiem peļņas daļas iemaksātājiem valsts budžetā, kā arÄ« lielākais pelnÄ«tājs un lielākais peļņas iemaksātājs valsts budžetā, šos rādÄ«tājus pārrÄ“Ä·inot uz 1 darbinieku (Pārresoru koordinācijas centra dati par valsts uzņēmumu darbÄ«bu - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):

- izveidots un no 2016. gada 1. jÅ«lija nacionālajā bankā darbu sācis valsts vienotais naudas ekspertÄ«zes centrs, kas ļāvis Latvijā bÅ«tiski - no caurmÄ“rā 1-1.5 mÄ“nešiem lÄ«dz mazāk nekā 2 nedēļām - samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstÄ«m pÄ“c savlaicÄ«guma, kādā tiek pārbaudÄ«tas iedzÄ«votāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomÄ«gās naudas zÄ«mes. Valsts vienotā naudas ekspertÄ«zes centra izveidei 2016. gadā rÄ«kotas vairāk nekā 10 tikšanās;

- Latvijas Banka uztur un attÄ«sta maksājumu sistÄ“mu infrastruktÅ«ru Latvijā, t.sk. divas automatizÄ“tas maksājumu sistÄ“mas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klÄ«ringa sistÄ“mu (EKS) -, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiek nodrošināti starpbanku norÄ“Ä·ini eiro. TARGET2-Latvija sistÄ“ma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norÄ“Ä·inu sistÄ“mas TARGET2 komponentsistÄ“ma, savukārt EKS sistÄ“ma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. 2016. gadā TARGET2-Latvija sistÄ“mā tika apstrādāti 429.2 tÅ«kst, maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā (kopskaits salÄ«dzinājumā ar iepriekšÄ“jo gadu palielinājās par 19.5%, bet kopapjoms samazinājās par 11.2%), bet EKS sistÄ“mā - 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (pieaugums par attiecÄ«gi 6% un 3%);

•     2016. gadā Latvijas Banka uzsāka zibmaksājumu infrastruktÅ«ras izveidi, kas noslÄ“dzās 2017. gadā (un tiks tālāk attÄ«stÄ«ta turpmāk). Tas prasÄ«ja aptuveni 80 darba apspriedes;

•     2016. gadā sadarbÄ«bā ar citiem finanšu tirgus dalÄ«bniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanās EirosistÄ“mas izveidotajai TARGET2 vÄ“rtspapÄ«riem

(T2V) platformai. Projekts, kura Ä«stenošanai 2016. gadā notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmÄ«gi Ä«stenots 2017. gada septembrÄ«;

- papildus minÄ“tajam Latvijas Banka sniedza ievÄ“rojamu atbalstu, lai tieši Latvijā sekmÄ«gu darbu uzsāktu Baltijas apvienotais centrālais vÄ“rtspapÄ«ru depozitārijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trÄ«s Baltijas valstu vÄ“rtspapÄ«ru tirgu. ŠÄ« projekta rezultātā "Nasdaq CSD" depozitārijs tika novÄ“rtÄ“ts kā pilnÄ«bā atbilstošs EirosistÄ“mas monetārās politikas darÄ«jumu veikšanai. ŠÄ« projekta Ä«stenošanai rÄ«kotas aptuveni 40 tikšanās;

- 2016. gadā Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analÄ«zi, sniedza vÄ“rtÄ“jumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām (šÄ«s iniciatÄ«vas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokārt koncentrÄ“joties uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas finansÄ“šanas modeli un nepieciešamajām pārmaiņām izglÄ«tÄ«bas nozares konkurÄ“tspÄ“jas celšanai;

- Latvijas Banka uztur apjomÄ«ga KredÄ«tu reÄ£istra darbÄ«bu, nodrošinot drošu attiecÄ«go datu pieejamÄ«bu kreditÄ“tajiem un pašiem aizņēmÄ“jiem. KredÄ«tu reÄ£istrā 2016. gada beigās bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistÄ«bām (kopā spÄ“kā esošÄs un izbeigušÄs), to skaits 2016. gadā laikā pieauga attiecÄ«gi par 3.5% un 7.1%;

- 2016. gadā paplašināta un uzlabota sniegtā finanšu statistika un Ä«stenoti citi pasākumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pārskatā - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.

Gan 2015., gan 2016. gadā notika 11 Latvijas Bankas padomes sÄ“des, kurās, Ä«stenojot likumā "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadā) un 106 (2016. gadā) tiesÄ«bu akti monetārās politikas instrumentu lietošanas, ieguldÄ«jumu pārvaldÄ«šanas, skaidrās naudas apgrozÄ«bā nodrošināšanas, maksājumu un vÄ“rtspapÄ«ru norÄ“Ä·inu sistÄ“mu darbÄ«bas un pārraudzÄ«bas, KredÄ«tu reÄ£istra darbÄ«bas, ārvalstu valÅ«tu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencÄ“šanas un uzraudzÄ«bas u.c. Latvijas Bankas darbÄ«bas, pārvaldÄ«bas un organizācijas jautājumos.

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēs un vada Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanāksmēs, kuras divas reizes gadā notiek ASV.

Nacionālās bankas prezidents 2016. gadā piedalÄ«jās vairāk nekā 300 dažāda veida sanāksmÄ“s (t.sk. tiekoties ar ārvalstu vÄ“stniekiem, gatavošanās sanāksmÄ“s pirms Eiropas Centrālās bankas Padomes sÄ“dÄ“m u.tml.); 2015. gadā šÄdu aktivitāšu skaits bija aptuveni 250.

Apkopojot minÄ“to, pieaugums vÄ“rojams gandrÄ«z visos Latvijas Bankas darbÄ«bu raksturojošos rādÄ«tājos. VienlaicÄ«gi Ä«stenoti arÄ« daudzi Latvijas tautsaimniecÄ«bai, finanšu nozarei un ikvienam iedzÄ«votājam bÅ«tiski projekti un uzsāktas daudzas diskusijas par strukturālajām reformām, kas uzskatāmi parāda, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt Latvijas nacionālās bankas un tās vadÄ«bas produktivitāte.

Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis.

Novērtē šo rakstu:

0
0