Latvijas Banka: nemaz neÅ¡aubieties, mÅ«su vadÄ«bas produktivitÄte aug un aug
PIETIEK · 22.11.2017. · Komentāri (27)„MÅ«su algas diemžēl attÄ«stÄs straujÄk nekÄ produktivitÄte,” – tÄ šÄ gada oktobrÄ« publiski izteicÄs Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs, kura paša atalgojums pÄ“rn pieaudzis vÄ“l par 13 tÅ«kstošiem eiro un jau pÄrsniedzis 150 tÅ«kstošus eiro gadÄ. Šodien bez kÄdiem papildu komentÄriem publicÄ“jam informÄcijas pieprasÄ«jumu, ko novembra sÄkumÄ Latvijas Bankai bija nosÅ«tÄ«jis Lato Lapsa, kÄ arÄ« skaidrojumu, ko parakstÄ«jis Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs MÄris KÄlis.
InformÄcijas pieprasÄ«jums par RimšÄ“viÄu un viņa produktivitÄti
Masu informÄcijas lÄ«dzekļos atrodams šÄds ar šÄ gada oktobri datÄ“ts Latvijas Bankas prezidenta IlmÄra RimšÄ“viÄa izteikums: „MÅ«su algas diemžēl attÄ«stÄs straujÄk nekÄ produktivitÄte.”
SavukÄrt šÄ gada 8. septembrÄ« Latvijas Banka sociÄlajÄ tÄ«klÄ Twitter ir publicÄ“jusi ierakstu, kurÄ norÄdÄ«ts uz minÄ“tÄ I. RimšÄ“viÄa izteikumu par situÄciju LatvijÄ: „KÄpj algas, bet produktivitÄte netiek lÄ«dzi.”
No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minÄ“tais I. RimšÄ“viÄs 2016. gadÄ atalgojumÄ saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairÄk nekÄ 2015. gadÄ.
Atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma normÄm vÄ“los saņemt no Latvijas Bankas saistÄ«bÄ ar šiem faktiem šÄdu informÄciju:
1) kÄ 2016. gadÄ, salÄ«dzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minÄ“tÄ I. RimšÄ“viÄa produktivitÄte, pildot savus amata pienÄkumus?
2) kas un ar kÄdas metodikas palÄ«dzÄ«bu ir aprÄ“Ä·inÄjis šÄ«s produktivitÄtes pieaugumu? Atbildei, lÅ«dzu, pievienojiet arÄ« konkrÄ“to metodiku.
PieprasÄ«tÄ informÄcija man nepieciešama, lai veicinÄtu tiesiskumu valsts pÄrvaldÄ“ un labas pÄrvaldÄ«bas principus.
InformÄcijas prettiesiskas nesniegšanas gadÄ«jumÄ vÄ“rsÄ«šos ar pieteikumu administratÄ«vajÄ tiesÄ. PrecÄ«zas normatÄ«vo aktu normu neievÄ“rošanas gadÄ«jumÄ vÄ“rsÄ«šos ar pieteikumu administratÄ«vajÄ tiesÄ.
Latvijas Bankas oficiÄlais skaidrojums
Atbildot uz JÅ«su 2017. gada 5. novembra iesniegumÄ, kas Latvijas BankÄ saņemts 2017. gada 8. novembrÄ«, uzdoto jautÄjumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, informÄ“jam, ka Latvijas BankÄ ir noteikta skaidra un pÄrskatÄma atalgojuma politika (informÄcija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnÄ“ - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.
SaskaÅ†Ä ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. MÄ“neša darba algas apmÄ“ru aprÄ“Ä·ina, balstoties uz CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes publiskoto finanšu un apdrošinÄšanas jomÄ strÄdÄjošo iepriekšÄ“jÄ kalendÄrÄ gada mÄ“neša vidÄ“jÄs bruto darba samaksas apmÄ“ru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). TÄdÄ“jÄdi Latvijas Bankas prezidenta mÄ“neša darba alga 2016. gadÄ ir pieaugusi par 4%.
VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka gan savÄ 2017. gada 8. septembra preses konferencÄ“ (preses konferences materiÄli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internÄ“ta vietnÄ“ - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijÄ telekompÄnijas LNT raidÄ«jumam "900 sekundes" nacionÄlÄs bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitÄte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecÄ«bÄ kopumÄ, kas ir nozÄ«mÄ«gs rÄdÄ«tÄjs no Latvijas tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencÄ“m un produktivitÄti runÄja visas tautsaimniecÄ«bas kontekstÄ.
Darba ražīgums jeb produktivitÄte ir sasniegtais rezultÄts uz ieguldÄ«to darba laika vienÄ«bu. ProduktivitÄti var izmÄ“rÄ«t tautsaimniecÄ«bÄ kopumÄ, atsevišÄ·Äs nozarÄ“s un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). NacionÄlÄs bankas kÄ finanšu uzņēmuma produktivitÄti un tÄtad tÄs vadÄ«bas darbÄ«bu un efektivitÄti var novÄ“rtÄ“t pÄ“c attiecÄ«gÄ gada darba rezultÄtiem:
- Latvijas Bankas pÄrvaldÄ«tie finanšu (valÅ«tu un zelta) ieguldÄ«jumi 2016. gada beigÄs sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairÄk nekÄ 2015. gadÄ. ŠÄ«s stratÄ“Ä£iskÄs rezerves pÄ“c apjoma ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielÄkas nekÄ Lietuvas un Igaunijas centrÄlo banku ieguldÄ«jumi kopÄ.
Latvijas Bankas atjaunošanas brÄ«dÄ« valÅ«tu un zelta ieguldÄ«jumu apjoms bija 58 reizes mazÄks - ap 100 milj. eiro;
- Latvijas Bankas kopÄ“jais aktÄ«vu apjoms ir pÄrsniedzis 16 mljrd. eiro.
SalÄ«dzinÄjumÄ ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanÄs eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbÄ«bas sÄkuma posmÄ pÄ“c tÄs atjaunošanas 1992. gadÄ, aktÄ«vu apjoms bija 260 milj. eiro, tÄtad - tas audzÄ“ts vairÄk nekÄ 60 reizes. NacionÄlÄs bankas aktÄ«vu apjoms ir aptuveni divas reizes lielÄks nekÄ visu valsts uzņēmumu kopÄ“jÄ aktÄ«vu vÄ“rtÄ«ba (saskaÅ†Ä ar PÄrresoru koordinÄcijas centra sniegto informÄciju valsts kapitÄlsabiedrÄ«bu aktÄ«vi 2016. gadÄ veidoja 8.73 mljrd. eiro);
- neskatoties uz zemajÄm un pat negatÄ«vajÄm procentu likmÄ“m, Latvijas Bankai šÄdos nelabvÄ“lÄ«gos apstÄkļos ir izdevies strÄdÄt ar 11.8 milj. eiro peļņu;
- Ä«stenojot eiro zonas monetÄrÄs politikas operÄcijas, Latvijas Banka uzsÄkusi PaplašinÄto aktÄ«vu iegÄdes programmu, kurÄ kopumÄ iegÄdÄjusies vÄ“rtspapÄ«rus vairÄk nekÄ 6 mljrd. eiro apjomÄ, tÄdÄ“jÄdi vairojot resursus, kas pieejami reÄlÄs ekonomikas kreditÄ“šanai. 2016. gadÄ iegÄžu apjoms kÄpa par 41%, sasniedzot vairÄk nekÄ 2.5 mljrd. eiro, kÄ rezultÄtÄ pieauga veicamo darbu apjoms;
- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrÄs naudas loÄ£istikas reÄ£ionÄlo centru BaltijÄ, sniedzot ar skaidras naudas nodrošinÄšanu saistÄ«tus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrÄlajÄm bankÄm. 2016. gadÄ nacionÄlajÄ bankÄ apstrÄdÄti 138.8 milj. banknošu, bet emitÄ“to banknošu skaits pieaudzis par 8% - lÄ«dz 42 milj.;
- pÄ“dÄ“jo 5 gadu laikÄ Latvijas Banka ir nopelnÄ«jusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetÄ ieskaitÄ«ti 143 milj. eiro (tas gandrÄ«z divreiz pÄrsniedz Lietuvas un Igaunijas centrÄlo banku peļņas ieskaitÄ«jumus to valsts budžetos kopÄ);
- salÄ«dzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitÄldaļas, Latvijas Banka ir starp lielÄkajiem peļņas daļas iemaksÄtÄjiem valsts budžetÄ, kÄ arÄ« lielÄkais pelnÄ«tÄjs un lielÄkais peļņas iemaksÄtÄjs valsts budžetÄ, šos rÄdÄ«tÄjus pÄrrÄ“Ä·inot uz 1 darbinieku (PÄrresoru koordinÄcijas centra dati par valsts uzņēmumu darbÄ«bu - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):
- izveidots un no 2016. gada 1. jÅ«lija nacionÄlajÄ bankÄ darbu sÄcis valsts vienotais naudas ekspertÄ«zes centrs, kas ļÄvis LatvijÄ bÅ«tiski - no caurmÄ“rÄ 1-1.5 mÄ“nešiem lÄ«dz mazÄk nekÄ 2 nedēļÄm - samazinÄt naudas pÄrbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajÄm Eiropas valstÄ«m pÄ“c savlaicÄ«guma, kÄdÄ tiek pÄrbaudÄ«tas iedzÄ«votÄju un naudas apstrÄdes uzņēmumu iesniegtÄs aizdomÄ«gÄs naudas zÄ«mes. Valsts vienotÄ naudas ekspertÄ«zes centra izveidei 2016. gadÄ rÄ«kotas vairÄk nekÄ 10 tikšanÄs;
- Latvijas Banka uztur un attÄ«sta maksÄjumu sistÄ“mu infrastruktÅ«ru LatvijÄ, t.sk. divas automatizÄ“tas maksÄjumu sistÄ“mas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klÄ«ringa sistÄ“mu (EKS) -, ar kuru palÄ«dzÄ«bu tiek nodrošinÄti starpbanku norÄ“Ä·ini eiro. TARGET2-Latvija sistÄ“ma ir Eiropas VienotÄs reÄlÄ laika bruto norÄ“Ä·inu sistÄ“mas TARGET2 komponentsistÄ“ma, savukÄrt EKS sistÄ“ma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksÄjumiem. 2016. gadÄ TARGET2-Latvija sistÄ“mÄ tika apstrÄdÄti 429.2 tÅ«kst, maksÄjumu 235.1 mljrd. eiro apjomÄ (kopskaits salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekšÄ“jo gadu palielinÄjÄs par 19.5%, bet kopapjoms samazinÄjÄs par 11.2%), bet EKS sistÄ“mÄ - 40.3 milj. maksÄjumu 54.0 mljrd. eiro apjomÄ (pieaugums par attiecÄ«gi 6% un 3%);
• 2016. gadÄ Latvijas Banka uzsÄka zibmaksÄjumu infrastruktÅ«ras izveidi, kas noslÄ“dzÄs 2017. gadÄ (un tiks tÄlÄk attÄ«stÄ«ta turpmÄk). Tas prasÄ«ja aptuveni 80 darba apspriedes;
• 2016. gadÄ sadarbÄ«bÄ ar citiem finanšu tirgus dalÄ«bniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanÄs EirosistÄ“mas izveidotajai TARGET2 vÄ“rtspapÄ«riem
(T2V) platformai. Projekts, kura Ä«stenošanai 2016. gadÄ notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmÄ«gi Ä«stenots 2017. gada septembrÄ«;
- papildus minÄ“tajam Latvijas Banka sniedza ievÄ“rojamu atbalstu, lai tieši LatvijÄ sekmÄ«gu darbu uzsÄktu Baltijas apvienotais centrÄlais vÄ“rtspapÄ«ru depozitÄrijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trÄ«s Baltijas valstu vÄ“rtspapÄ«ru tirgu. ŠÄ« projekta rezultÄtÄ "Nasdaq CSD" depozitÄrijs tika novÄ“rtÄ“ts kÄ pilnÄ«bÄ atbilstošs EirosistÄ“mas monetÄrÄs politikas darÄ«jumu veikšanai. ŠÄ« projekta Ä«stenošanai rÄ«kotas aptuveni 40 tikšanÄs;
- 2016. gadÄ Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analÄ«zi, sniedza vÄ“rtÄ“jumu par nepieciešamajÄm strukturÄlajÄm reformÄm (šÄ«s iniciatÄ«vas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokÄrt koncentrÄ“joties uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas finansÄ“šanas modeli un nepieciešamajÄm pÄrmaiņÄm izglÄ«tÄ«bas nozares konkurÄ“tspÄ“jas celšanai;
- Latvijas Banka uztur apjomÄ«ga KredÄ«tu reÄ£istra darbÄ«bu, nodrošinot drošu attiecÄ«go datu pieejamÄ«bu kreditÄ“tajiem un pašiem aizņēmÄ“jiem. KredÄ«tu reÄ£istrÄ 2016. gada beigÄs bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistÄ«bÄm (kopÄ spÄ“kÄ esošÄs un izbeigušÄs), to skaits 2016. gadÄ laikÄ pieauga attiecÄ«gi par 3.5% un 7.1%;
- 2016. gadÄ paplašinÄta un uzlabota sniegtÄ finanšu statistika un Ä«stenoti citi pasÄkumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pÄrskatÄ - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.
Gan 2015., gan 2016. gadÄ notika 11 Latvijas Bankas padomes sÄ“des, kurÄs, Ä«stenojot likumÄ "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadÄ) un 106 (2016. gadÄ) tiesÄ«bu akti monetÄrÄs politikas instrumentu lietošanas, ieguldÄ«jumu pÄrvaldÄ«šanas, skaidrÄs naudas apgrozÄ«bÄ nodrošinÄšanas, maksÄjumu un vÄ“rtspapÄ«ru norÄ“Ä·inu sistÄ“mu darbÄ«bas un pÄrraudzÄ«bas, KredÄ«tu reÄ£istra darbÄ«bas, Ärvalstu valÅ«tu skaidrÄs naudas pirkšanas un pÄrdošanas licencÄ“šanas un uzraudzÄ«bas u.c. Latvijas Bankas darbÄ«bas, pÄrvaldÄ«bas un organizÄcijas jautÄjumos.
Latvijas Bankas prezidents piedalÄs Eiropas CentrÄlÄs bankas Padomes sÄ“dÄ“s un vada Latvijas delegÄciju StarptautiskÄ ValÅ«tas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanÄksmÄ“s, kuras divas reizes gadÄ notiek ASV.
NacionÄlÄs bankas prezidents 2016. gadÄ piedalÄ«jÄs vairÄk nekÄ 300 dažÄda veida sanÄksmÄ“s (t.sk. tiekoties ar Ärvalstu vÄ“stniekiem, gatavošanÄs sanÄksmÄ“s pirms Eiropas CentrÄlÄs bankas Padomes sÄ“dÄ“m u.tml.); 2015. gadÄ šÄdu aktivitÄšu skaits bija aptuveni 250.
Apkopojot minÄ“to, pieaugums vÄ“rojams gandrÄ«z visos Latvijas Bankas darbÄ«bu raksturojošos rÄdÄ«tÄjos. VienlaicÄ«gi Ä«stenoti arÄ« daudzi Latvijas tautsaimniecÄ«bai, finanšu nozarei un ikvienam iedzÄ«votÄjam bÅ«tiski projekti un uzsÄktas daudzas diskusijas par strukturÄlajÄm reformÄm, kas uzskatÄmi parÄda, ka pagÄjušajÄ gadÄ turpinÄja pieaugt Latvijas nacionÄlÄs bankas un tÄs vadÄ«bas produktivitÄte.
Latvijas Bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs MÄris KÄlis.