Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau gandrÄ«z 1,6 miljoni eiro – šÄdu summu pÄ“rn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadÄ«ba. Gadu no gada šÄ« summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemÄ“ram, LB valdes locekļu dzÄ«vÄ«bas apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pÄ“rn iztÄ“rÄ“ti gandrÄ«z 60 tÅ«kstoši eiro.

Vairāk, vairāk, vairāk

KrÄ«ze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs „algā, prÄ“mijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tÅ«kstošus eiro (pārrÄ“Ä·inot latos saņemto summu). Tikai pÄ“c tam krÄ«zes apstākļi tika attiecināti arÄ« uz LB vadÄ«bas atalgojumu: I. RimšÄ“viča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tÅ«kstoši eiro, bet nākamajos trÄ«s gados – attiecÄ«gi 114, 113 un 109 tÅ«kstoši eiro.

Taču jau 2013. gadā I. RimšÄ“viča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tÅ«kstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salÄ«dzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tÅ«kstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecÄ«gi 139 644 un 137 007 eiro.

Savukārt pÄ“rn LB prezidents spÄ“ris vÄ“l plašu soli pirmskrÄ«zes atalgojuma lÄ«meņa virzienā: I. RimšÄ“vičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tÅ«kstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

VÄ“l iespaidÄ«gāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis lÄ«dz 154 528 eiro pÄ“rn.

Tātad četru gadu laikā šÄ«s amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tÅ«kstošiem eiro. SalÄ«dzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pÄ“rn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tÅ«kstoti eiro.

Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pÄ“dÄ“jos četros gadus un arÄ« pÄ“dÄ“jā gada laikā ir sākuši saņemt ievÄ“rojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tÅ«kstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim BlÅ«mam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecÄ«gi 5,9 tÅ«kstošiem, 7,9 tÅ«kstošiem un 4,9 tÅ«kstošiem eiro.

VienÄ«gais nosacÄ«tais zaudÄ“tājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadÄ«tājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis lÄ«dz „tikai” 191 416 eiro.

Neskaitāmi papildu labumi

GandrÄ«z 1,6 miljoni eiro – šis kopÄ“jais LB vadÄ«bas (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadÄ“jām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzÄ“, gan ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir vÄ“l arÄ« citi iespaidÄ«gi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadÄ“ji neparādās un bieži vien tā arÄ« paliek sabiedrÄ«bai noslÄ“pti: tā ir veselÄ«bas un jo Ä«paši dzÄ«vÄ«bas apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzÄ«bām vien pÄ“rn izmaksājusi gandrÄ«z 60 tÅ«kstošus eiro, kā arÄ« dienesta auto personiskām vajadzÄ«bām, apmaksātu mācÄ«bu iespÄ“ja, papildu atvaļinājumi u.c.

PÄ“rn par valdes locekļu apdrošināšanu Latvijas Banka ir iemaksājusi šÄdas summas: M. Kālis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. BlÅ«ms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šÄdā lÄ«menÄ« tiks veiktas lÄ«dz pat apdrošināšanas lÄ«guma perioda beigām 2019. gadā vai apdrošināšanas gadÄ«jumam, un, ja attiecÄ«gais valdes loceklis joprojām strādās LB, viņa gada atalgojums papildināsies ar iespaidÄ«gu piecciparu summu.

IespaidÄ«gas summas ne tikai LB vadÄ«ba, bet arÄ« ikviens bankas darbinieks var saņemt arÄ« dažāda veida pabalstos: pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā – lÄ«dz trim mÄ“nešalgām, atlaišanas pabalsts – lÄ«dz četrām mÄ“nešalgām, atvaļinājuma pabalsts – puse mÄ“nešalgas, pabalsts sakarā Ä£imenes locekļa nāvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespÄ“jas gadÄ«jumā, ko izraisÄ«jusi akÅ«ta vai hroniska slimÄ«ba vai nelaimes gadÄ«jums - 2000 eiro.

Ir noteikts arÄ« Ä«pašs pabalsts bÄ“rna piedzimšanas vai adopcijas gadÄ«jumā - 1800 eiro, kompensācija ārstÄ“šanās izdevumu segšanai - lÄ«dz 7115 eiro, pat par briļļu iegādi reizi divos gados tiek kompensÄ“ti lÄ«dz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksātas papildu brÄ«vdienas personisku iemeslu dēļ.

Savukārt attiecÄ«bā uz dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzÄ«bām LB vadÄ«ba paliek uzticÄ«ga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzÄ«bām uzskatāma tā lietošana arÄ« gadÄ«jumā, ja attiecÄ«gās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistÄ«ti ar nepieciešamÄ«bu nodrošināt viņam iespÄ“ju jebkurā brÄ«dÄ« atgriezties pie darba pienākumu pildÄ«šanas.

Reālajā dzÄ«vÄ“ tas nozÄ«mÄ“, ka LB vadÄ«bai ir pilnas iespÄ“jas dienesta auto izmantot, kad un kā vien pÄ“c tā rodas vajadzÄ«ba, vienmÄ“r aizbildinoties ar nepieciešamÄ«bu nodrošināties, lai no jebkura privāta brauciena bÅ«tu iespÄ“ja „jebkurā brÄ«dÄ« atgriezties pie darba pienākumu pildÄ«šanas”.

Milzu prÄ“mijas „par ieguldÄ«jumu”

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsÄ“dÄ“tājam un darbiniekiem. ŠÄ«s algas apmÄ“rs tiek aprÄ“Ä·ināts, „ņemot vÄ“rā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidÄ“jās bruto darba samaksas apmÄ“ru.

Taču „ņemšana vÄ“rā” faktiski nozÄ«mÄ“ to, ka kritÄ“riju vidÅ« ir tādi plaši traktÄ“jami rādÄ«tāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadÄ“miskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildÄ«ba, kā arÄ« atalgojuma apmÄ“rs salÄ«dzinājumā ar radniecÄ«gas amatu saimes atalgojumu darba tirgÅ«.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vÄ“rā vÄ“l arÄ« tādi tikpat grÅ«ti precÄ«zi izmÄ“rām kritÄ“riji kā „sociālo kompetenču bÅ«tiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai Ä«paši svarÄ«gus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildÄ«bas pārmaiņas”.

Rezultātā, kā skaidro LB par, piemÄ“ram, I. RimšÄ“viča atalgojumu, sanāk tā, ka, „ņemot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, lÄ«dz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mÄ“neša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.

Taču, saskaitot nosauktās summas, sanāktu, ka I. RimšÄ“vičam pÄ“rn bÅ«tu bijis jāsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomÄ“r deklarācijā uzrādÄ«tā summa ir par gandrÄ«z sešiem tÅ«kstošiem eiro lielāka.

Tā tam, kā izrādās, arÄ« jābÅ«t, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadÄ«bas pārstāvji ik gadu tiek arÄ« pie iespaidÄ«gām prÄ“mijām. Pats I. RimšÄ“vičs tāpat kā citi padomes locekļi pÄ“rn prÄ“miju nav saņēmis, un minÄ“tā starpÄ«ba saistāma ar atvaļinājuma pabalstu (kas viņa gadÄ«jumā ir vairāk nekā seši tÅ«kstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sÄ«kumiem”.

Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadÄ“jām megaprÄ“mijām gan ir tikuši: „par ieguldÄ«jumu Latvijas Bankas stratÄ“Ä£isko un funkciju mÄ“rÄ·u sasniegšanā” M. Kālis prÄ“mÄ“ts ar 8765 eiro (šÄ« un citas prÄ“miju summas – pÄ“c nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. BlÅ«ms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. Savukārt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldÄ«jumu pārvaldÄ«šanas rezultātiem” prÄ“mÄ“ts ar 8758 eiro.

„SabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas interesÄ“s…”

Latvijas Banka par savu Ä«pašo statusu un Ä«pašo algu lÄ«meni ir cÄ«nÄ«jusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizÄ“jais prezidents Einars Repše darÄ«ja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmÄ“ru.

Lai gan 2010. gada decembrÄ« faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistÄ“mā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vÄ“l pÄ“c tam toreizÄ“jais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslÄ“dza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktÄ«vajam lobÄ“šanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnÄ“, jautājumu no dienas kārtÄ«bas izdevās noņemt pavisam.

Tad ko par šÄ«m iespaidÄ«gajām summām un kopÄ“jām izmaksām pretÄ« saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadÄ«ba uz šo jautājumu atbild ar formālu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rÄ«kojoties sabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas interesÄ“s”, Latvijas Banka veic EirosistÄ“mas ietvaros:

– piedalās EirosistÄ“mas monetārās politikas lÄ“mumu sagatavošanā, pieņemšanā un Ä«stenošanā;

– attÄ«sta makroekonomisko un finanšu analÄ«zi un izpÄ“ti, tādÄ“jādi radot drošu pamatu lietpratÄ«gai darbÄ«bai šajās jomās;

– pārvalda ārÄ“jās rezerves un citus finanšu ieguldÄ«jumus;

– emitÄ“ skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– uztur starpbanku maksājumu sistÄ“mu infrastruktÅ«ru un veicina to raitu darbÄ«bu;

– nodrošina valsts vienotā aizdomÄ«gu naudas zÄ«mju identifikācijas centra funkciju;

– darbojas kā Latvijas valdÄ«bas finanšu aÄ£ents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalÄ«bniekiem;

– sagatavo un publicÄ“ finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attÄ«sta KredÄ«tu reÄ£istru;

– konsultÄ“ Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbÄ«bu saistÄ«tos jautājumos. 

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmÄ“js

- Viņi mēģina radīt savai darbībai jēgu, radot ekonomiskus pētījumus, domājot par tautsaimniecību un banku situāciju kopumā. Es domāju, ka viņiem pietrūkst domas dažādības, viņi vairāk virza politizētus viedokļus.

- Viņiem ir lielas algas. Viņi tās atpelna?

- Es domāju, ka viņu algas ir netaisnÄ«gi lielas. Nav nekāda pamata. Algas ir ārpus jebkuras Ä“tikas. Viņi runā, ka viņi it kā nopelna savas algas, bet viņi nopelna tādēļ, ka ir valsts iestāde, kas tādā veidā pelna. ArÄ« ugunsdzÄ“sÄ“ji atpelna savas algas, jo viņi glābj mÅ«su mājas. ArÄ« ārsti atpelna, jo cilvÄ“ki izārstÄ“jas un mÄ“s varam redzÄ“t pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierÄ“dņi nopelna vairāk.. Viņi pelna ar valÅ«tas darÄ«jumiem, bet tā ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jāsaņem vairāk nekā jebkuram citam ierÄ“dnim. Algas ir ārpus jebkuras kritikas. KāpÄ“c nodokļu maksātājiem viņi ir jāuztur? ŠÄ« nauda bÅ«tu jāsaņem nodokļu maksātājiem kā pensijas, pabalsti utt. slimnÄ«cām, skolām.

- Kā vÄ“rtÄ“jat LB priekšlikumus nodokļu jomā, par veselÄ«bas reformu utt. Ir kāda jÄ“ga no šiem priekšlikumiem?

- Vismaz ir kaut kāda ideja, bet tās domas ir vienpusīgas. Viņiem vajadzētu nākt ar divām, trim domām, un tad politiķi pieņem lēmumu, nevis uzspiest vienu domu. Tā demokrātija nedarbojas. Viņiem vajadzētu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiķiem izlemt, kas ir pieņemamākais.

Uldis Osis, ekonomists

- Kā vērtējat Latvijas Bankas darbu?

- JÅ«s domājat viņu priekšlikumus par nodokļiem?

- Ne tikai. Kopumā.

- Kopš Latvija iestājās eirozonā, Ä«pašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetārā politika vairs nav jānodrošina, tādas svarÄ«gas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analÄ«tiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analÄ«zi, nāk ar vÄ“rtÄ“jumu.

- Vai tā vispār ir vajadzīga?

- Labs jautājums. Droši vien kādas funkcijas veic...

- Kā jūs vērtējat viņu algas?

- Par algām gan es neizteikšos.

- Kāda jēga no viņu ierosinājumiem veselības aprūpes, nodokļu u.c. jomās?

- Viņi nāk ar kaut kādiem priekšlikumiem, kuriem es reizÄ“m varu, reizÄ“m nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analÄ«tiskais dienests, viņi tur analizÄ“, vÄ“rtÄ“ un nāk ar priekšlikumiem. Par to kvalitāti var teikt dažādi...

Latvijas Bankas vadības atalgojums pēdējos četros gados*

Prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

2016. gads – 150 824 EUR

 

Valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

2016. gads – 154 528 EUR

 

Valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

2016. gads – 137 324 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – 109 879 EUR

2016. gads – 115 779 EUR

 

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

2016. gads – 127 229 EUR

 

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

2016. gads – 138 743 EUR

 

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

2016. gads – 191 416 EUR

 

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

2016. gads – 126 149 EUR

 

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

2016. gads – 53 047 EUR (lÄ«dz 1. jÅ«lijam)

 

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

2016. gads – 96 488 EUR

 

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

2016. gads – 96 145 EUR

 

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

2016. gads – 97 413 EUR

 

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

2016. gads – 96 451 EUR

* Dati no VID publiskās datu bāzes. Ja amatpersona visus četrus gadus amatā nav bijusi, attiecīgais gads netiek uzrādīts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0