Latvijas Bankas vadÄ«bas algas: vÄ“l treknÄk, vÄ“l apÅ¡aubÄmÄk
Lato Lapsa, KristÄ«ne Bormane · 26.07.2017. · Komentāri (46)Jau gandrÄ«z 1,6 miljoni eiro – šÄdu summu pÄ“rn atalgojumÄ saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadÄ«ba. Gadu no gada šÄ« summa aug un aug, turklÄt tÄ ir tikai izmaksu „redzamÄ” daļa: piemÄ“ram, LB valdes locekļu dzÄ«vÄ«bas apdrošinÄšanai ar uzkrÄjumu vien pÄ“rn iztÄ“rÄ“ti gandrÄ«z 60 tÅ«kstoši eiro.
VairÄk, vairÄk, vairÄk
KrÄ«ze jau bija sÄkusies, bet LB prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs „algÄ, prÄ“mijÄs, pabalstos” 2008. gadÄ saņēma kopumÄ 180 tÅ«kstošus eiro (pÄrrÄ“Ä·inot latos saņemto summu). Tikai pÄ“c tam krÄ«zes apstÄkļi tika attiecinÄti arÄ« uz LB vadÄ«bas atalgojumu: I. RimšÄ“viÄa atalgojums 2009. gadÄ bija „tikai” 139 tÅ«kstoši eiro, bet nÄkamajos trÄ«s gados – attiecÄ«gi 114, 113 un 109 tÅ«kstoši eiro.
TaÄu jau 2013. gadÄ I. RimšÄ“viÄa atalgojums atkal sÄka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tÅ«kstošiem eiro (gadÄ - 115 378 eiro), bet abos nÄkamajos divos gados kÄpums, salÄ«dzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tÅ«kstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecÄ«gi 139 644 un 137 007 eiro.
SavukÄrt pÄ“rn LB prezidents spÄ“ris vÄ“l plašu soli pirmskrÄ«zes atalgojuma lÄ«meņa virzienÄ: I. RimšÄ“viÄs atalgojumÄ saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairÄk nekÄ 12 tÅ«kstošiem eiro vairÄk nekÄ gadu iepriekš.
VÄ“l iespaidÄ«gÄk ir audzis atalgojums tÄdai publiski nezinÄmai personai kÄ LB valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs MÄris KÄlis. No 109 200 eiro 2013. gadÄ viņa atalgojums pieaudzis lÄ«dz 154 528 eiro pÄ“rn.
TÄtad Äetru gadu laikÄ šÄ«s amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairÄk nekÄ 45 tÅ«kstošiem eiro. SalÄ«dzinÄjumam – Ministru prezidents MÄris KuÄinskis pÄ“rn kopÄ saņēmis tikai nepilnu 51 tÅ«kstoti eiro.
Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pÄ“dÄ“jos Äetros gadus un arÄ« pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ ir sÄkuši saņemt ievÄ“rojami lielÄku atalgojumu. TÄ valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikÄ pieaudzis par 10,5 tÅ«kstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem JÄnim BlÅ«mam, JÄnim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecÄ«gi 5,9 tÅ«kstošiem, 7,9 tÅ«kstošiem un 4,9 tÅ«kstošiem eiro.
VienÄ«gais nosacÄ«tais zaudÄ“tÄjs ir LB valdes loceklis, Tirgus operÄciju pÄrvaldes vadÄ«tÄjs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadÄ sarucis lÄ«dz „tikai” 191 416 eiro.
NeskaitÄmi papildu labumi
GandrÄ«z 1,6 miljoni eiro – šis kopÄ“jais LB vadÄ«bas (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitÄms no amatpersonu ikgadÄ“jÄm deklarÄcijÄm Valsts ieņēmumu dienesta publiskajÄ datu bÄzÄ“, gan ir tikai aisberga redzamÄ daļa.
Ir vÄ“l arÄ« citi iespaidÄ«gi labumi, kas amatpersonu deklarÄcijÄs ikgadÄ“ji neparÄdÄs un bieži vien tÄ arÄ« paliek sabiedrÄ«bai noslÄ“pti: tÄ ir veselÄ«bas un jo Ä«paši dzÄ«vÄ«bas apdrošinÄšana, kas tikai LB valdes vajadzÄ«bÄm vien pÄ“rn izmaksÄjusi gandrÄ«z 60 tÅ«kstošus eiro, kÄ arÄ« dienesta auto personiskÄm vajadzÄ«bÄm, apmaksÄtu mÄcÄ«bu iespÄ“ja, papildu atvaļinÄjumi u.c.
PÄ“rn par valdes locekļu apdrošinÄšanu Latvijas Banka ir iemaksÄjusi šÄdas summas: M. KÄlis – 10 599 eiro, I. Posuma – 9133 eiro, J. BlÅ«ms – 7889 eiro, J. Caune – 8662 eiro, H. Ozols – 9601 eiro un R. Vanags – 13 399 eiro. Iemaksas šÄdÄ lÄ«menÄ« tiks veiktas lÄ«dz pat apdrošinÄšanas lÄ«guma perioda beigÄm 2019. gadÄ vai apdrošinÄšanas gadÄ«jumam, un, ja attiecÄ«gais valdes loceklis joprojÄm strÄdÄs LB, viņa gada atalgojums papildinÄsies ar iespaidÄ«gu piecciparu summu.
IespaidÄ«gas summas ne tikai LB vadÄ«ba, bet arÄ« ikviens bankas darbinieks var saņemt arÄ« dažÄda veida pabalstos: pabalsts sakarÄ ar aiziešanu pensijÄ – lÄ«dz trim mÄ“nešalgÄm, atlaišanas pabalsts – lÄ«dz ÄetrÄm mÄ“nešalgÄm, atvaļinÄjuma pabalsts – puse mÄ“nešalgas, pabalsts sakarÄ Ä£imenes locekļa nÄvi – 1425 eiro, pabalsts darbnespÄ“jas gadÄ«jumÄ, ko izraisÄ«jusi akÅ«ta vai hroniska slimÄ«ba vai nelaimes gadÄ«jums - 2000 eiro.
Ir noteikts arÄ« Ä«pašs pabalsts bÄ“rna piedzimšanas vai adopcijas gadÄ«jumÄ - 1800 eiro, kompensÄcija ÄrstÄ“šanÄs izdevumu segšanai - lÄ«dz 7115 eiro, pat par briļļu iegÄdi reizi divos gados tiek kompensÄ“ti lÄ«dz 215 eiro. LB darbinieki ik gadu var izmantot divas apmaksÄtas papildu brÄ«vdienas personisku iemeslu dēļ.
SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz dienesta auto izmantošanu personiskÄm vajadzÄ«bÄm LB vadÄ«ba paliek uzticÄ«ga formulai – par autotransporta izmantošanu darba vajadzÄ«bÄm uzskatÄma tÄ lietošana arÄ« gadÄ«jumÄ, ja attiecÄ«gÄs amatpersonas vai darbinieka darba pienÄkumi ir saistÄ«ti ar nepieciešamÄ«bu nodrošinÄt viņam iespÄ“ju jebkurÄ brÄ«dÄ« atgriezties pie darba pienÄkumu pildÄ«šanas.
ReÄlajÄ dzÄ«vÄ“ tas nozÄ«mÄ“, ka LB vadÄ«bai ir pilnas iespÄ“jas dienesta auto izmantot, kad un kÄ vien pÄ“c tÄ rodas vajadzÄ«ba, vienmÄ“r aizbildinoties ar nepieciešamÄ«bu nodrošinÄties, lai no jebkura privÄta brauciena bÅ«tu iespÄ“ja „jebkurÄ brÄ«dÄ« atgriezties pie darba pienÄkumu pildÄ«šanas”.
Milzu prÄ“mijas „par ieguldÄ«jumu”
SaskaÅ†Ä ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjam un darbiniekiem. ŠÄ«s algas apmÄ“rs tiek aprÄ“Ä·inÄts, „ņemot vÄ“rÄ” CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes publiskoto finanšu un apdrošinÄšanas jomÄ strÄdÄjošo vidÄ“jÄs bruto darba samaksas apmÄ“ru.
TaÄu „ņemšana vÄ“rÄ” faktiski nozÄ«mÄ“ to, ka kritÄ“riju vidÅ« ir tÄdi plaši traktÄ“jami rÄdÄ«tÄji kÄ darbinieka individuÄlais sniegums, profesionÄlÄ un akadÄ“miskÄ izaugsme, darba pieredze, veicamÄ darba saturs un atbildÄ«ba, kÄ arÄ« atalgojuma apmÄ“rs salÄ«dzinÄjumÄ ar radniecÄ«gas amatu saimes atalgojumu darba tirgÅ«.
SavukÄrt, algas reizi gadÄ pÄrskatot, tiekot ņemti vÄ“rÄ vÄ“l arÄ« tÄdi tikpat grÅ«ti precÄ«zi izmÄ“rÄm kritÄ“riji kÄ „sociÄlo kompetenÄu bÅ«tiskas pÄrmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai Ä«paši svarÄ«gus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildÄ«bas pÄrmaiņas”.
RezultÄtÄ, kÄ skaidro LB par, piemÄ“ram, I. RimšÄ“viÄa atalgojumu, sanÄk tÄ, ka, „ņemot vÄ“rÄ iepriekš minÄ“to, lÄ«dz 2016. gada 31. martam Latvijas Bankas prezidenta bruto mÄ“neša alga bija 11 690 eiro, bet no 2016. gada 1. aprīļa - 12 128 eiro”.
TaÄu, saskaitot nosauktÄs summas, sanÄktu, ka I. RimšÄ“viÄam pÄ“rn bÅ«tu bijis jÄsaņem „tikai” 144 222 eiro, tomÄ“r deklarÄcijÄ uzrÄdÄ«tÄ summa ir par gandrÄ«z sešiem tÅ«kstošiem eiro lielÄka.
TÄ tam, kÄ izrÄdÄs, arÄ« jÄbÅ«t, jo papildus noteiktajai algai liela daļa LB vadÄ«bas pÄrstÄvji ik gadu tiek arÄ« pie iespaidÄ«gÄm prÄ“mijÄm. Pats I. RimšÄ“viÄs tÄpat kÄ citi padomes locekļi pÄ“rn prÄ“miju nav saņēmis, un minÄ“tÄ starpÄ«ba saistÄma ar atvaļinÄjuma pabalstu (kas viņa gadÄ«jumÄ ir vairÄk nekÄ seši tÅ«kstoši eiro pirms nodokļu nomaksas) un citiem „sÄ«kumiem”.
Toties visi LB valdes locekļi pie ikgadÄ“jÄm megaprÄ“mijÄm gan ir tikuši: „par ieguldÄ«jumu Latvijas Bankas stratÄ“Ä£isko un funkciju mÄ“rÄ·u sasniegšanÄ” M. KÄlis prÄ“mÄ“ts ar 8765 eiro (šÄ« un citas prÄ“miju summas – pÄ“c nodokļu nomaksas), I. Posuma – ar 6165 eiro, J. BlÅ«ms – ar 5 437 eiro, J. Caune – ar 5927 eiro un H. Ozols – ar 6616 eiro. SavukÄrt R. Vanags „par Latvijas Bankas ieguldÄ«jumu pÄrvaldÄ«šanas rezultÄtiem” prÄ“mÄ“ts ar 8758 eiro.
„SabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas interesÄ“s…”
Latvijas Banka par savu Ä«pašo statusu un Ä«pašo algu lÄ«meni ir cÄ«nÄ«jusies jau kopš saviem pirmsÄkumiem, kad tÄs toreizÄ“jais prezidents Einars Repše darÄ«ja visu, lai tikai neatklÄtu sava personiskÄ atalgojuma apmÄ“ru.
Lai gan 2010. gada decembrÄ« faktiski jau bija panÄkts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajÄ atalgojuma sistÄ“mÄ, jautÄjuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinÄjumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas CentrÄlo banku.
SavukÄrt vÄ“l pÄ“c tam toreizÄ“jais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslÄ“dza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktÄ«vajam lobÄ“šanas darbam, apgalvojot, ka tÄ nemaz neesot iestÄde Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma izpratnÄ“, jautÄjumu no dienas kÄrtÄ«bas izdevÄs noņemt pavisam.
Tad ko par šÄ«m iespaidÄ«gajÄm summÄm un kopÄ“jÄm izmaksÄm pretÄ« saņem Latvijas valsts? Latvijas Bankas vadÄ«ba uz šo jautÄjumu atbild ar formÄlu atbildi par pamatuzdevumiem, kurus, „rÄ«kojoties sabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas interesÄ“s”, Latvijas Banka veic EirosistÄ“mas ietvaros:
– piedalÄs EirosistÄ“mas monetÄrÄs politikas lÄ“mumu sagatavošanÄ, pieņemšanÄ un Ä«stenošanÄ;
– attÄ«sta makroekonomisko un finanšu analÄ«zi un izpÄ“ti, tÄdÄ“jÄdi radot drošu pamatu lietpratÄ«gai darbÄ«bai šajÄs jomÄs;
– pÄrvalda ÄrÄ“jÄs rezerves un citus finanšu ieguldÄ«jumus;
– emitÄ“ skaidro naudu LatvijÄ un piedalÄs skaidrÄs naudas aprites nodrošinÄšanÄ eiro zonÄ;
– uztur starpbanku maksÄjumu sistÄ“mu infrastruktÅ«ru un veicina to raitu darbÄ«bu;
– nodrošina valsts vienotÄ aizdomÄ«gu naudas zÄ«mju identifikÄcijas centra funkciju;
– darbojas kÄ Latvijas valdÄ«bas finanšu aÄ£ents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalÄ«bniekiem;
– sagatavo un publicÄ“ finanšu, monetÄro un maksÄjumu bilances statistiku;
– uztur un attÄ«sta KredÄ«tu reÄ£istru;
– konsultÄ“ Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbÄ«bu saistÄ«tos jautÄjumos.
JÄnis Ošlejs, ekonomists un uzņēmÄ“js
- Viņi mÄ“Ä£ina radÄ«t savai darbÄ«bai jÄ“gu, radot ekonomiskus pÄ“tÄ«jumus, domÄjot par tautsaimniecÄ«bu un banku situÄciju kopumÄ. Es domÄju, ka viņiem pietrÅ«kst domas dažÄdÄ«bas, viņi vairÄk virza politizÄ“tus viedokļus.
- Viņiem ir lielas algas. Viņi tÄs atpelna?
- Es domÄju, ka viņu algas ir netaisnÄ«gi lielas. Nav nekÄda pamata. Algas ir Ärpus jebkuras Ä“tikas. Viņi runÄ, ka viņi it kÄ nopelna savas algas, bet viņi nopelna tÄdēļ, ka ir valsts iestÄde, kas tÄdÄ veidÄ pelna. ArÄ« ugunsdzÄ“sÄ“ji atpelna savas algas, jo viņi glÄbj mÅ«su mÄjas. ArÄ« Ärsti atpelna, jo cilvÄ“ki izÄrstÄ“jas un mÄ“s varam redzÄ“t pievienoto vÄ“rtÄ«bu. Nav nekÄda iemesla teikt, ka Latvijas Bankas ierÄ“dņi nopelna vairÄk.. Viņi pelna ar valÅ«tas darÄ«jumiem, bet tÄ ir valsts nodokļu maksÄtÄju nauda, ar kuru viņi darbojas. Viņiem nav jÄsaņem vairÄk nekÄ jebkuram citam ierÄ“dnim. Algas ir Ärpus jebkuras kritikas. KÄpÄ“c nodokļu maksÄtÄjiem viņi ir jÄuztur? ŠÄ« nauda bÅ«tu jÄsaņem nodokļu maksÄtÄjiem kÄ pensijas, pabalsti utt. slimnÄ«cÄm, skolÄm.
- KÄ vÄ“rtÄ“jat LB priekšlikumus nodokļu jomÄ, par veselÄ«bas reformu utt. Ir kÄda jÄ“ga no šiem priekšlikumiem?
- Vismaz ir kaut kÄda ideja, bet tÄs domas ir vienpusÄ«gas. Viņiem vajadzÄ“tu nÄkt ar divÄm, trim domÄm, un tad politiÄ·i pieņem lÄ“mumu, nevis uzspiest vienu domu. TÄ demokrÄtija nedarbojas. Viņiem vajadzÄ“tu viena ekonomista viedokli, otra ekonomista viedokli un tad ļaut politiÄ·iem izlemt, kas ir pieņemamÄkais.
Uldis Osis, ekonomists
- KÄ vÄ“rtÄ“jat Latvijas Bankas darbu?
- JÅ«s domÄjat viņu priekšlikumus par nodokļiem?
- Ne tikai. KopumÄ.
- Kopš Latvija iestÄjÄs eirozonÄ, Ä«pašas funkcijas Latvijas Bankai nav, monetÄrÄ politika vairs nav jÄnodrošina, tÄdas svarÄ«gas funkcijas Latvijas Bankai nav. Viņiem ir analÄ«tiskais dienests, viņi veic makroekonomisko un mikroekonomisko analÄ«zi, nÄk ar vÄ“rtÄ“jumu.
- Vai tÄ vispÄr ir vajadzÄ«ga?
- Labs jautÄjums. Droši vien kÄdas funkcijas veic...
- KÄ jÅ«s vÄ“rtÄ“jat viņu algas?
- Par algÄm gan es neizteikšos.
- KÄda jÄ“ga no viņu ierosinÄjumiem veselÄ«bas aprÅ«pes, nodokļu u.c. jomÄs?
- Viņi nÄk ar kaut kÄdiem priekšlikumiem, kuriem es reizÄ“m varu, reizÄ“m nevaru piekrist. Viņiem ir vesels analÄ«tiskais dienests, viņi tur analizÄ“, vÄ“rtÄ“ un nÄk ar priekšlikumiem. Par to kvalitÄti var teikt dažÄdi...
Latvijas Bankas vadÄ«bas atalgojums pÄ“dÄ“jos Äetros gados*
Prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs
2013. gads – 115 378 EUR
2014. gads – 139 644 EUR
2015. gads – 137 007 EUR
2016. gads – 150 824 EUR
Valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs MÄris KÄlis
2013. gads – 109 200 EUR
2014. gads – 144 732 EUR
2015. gads – 145 657 EUR
2016. gads – 154 528 EUR
Valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniece Ilze Posuma (JuridiskÄ pÄrvalde)
2013. gads – 22 958 EUR
2014. gads – 119 168 EUR
2015. gads – 126 772 EUR
2016. gads – 137 324 EUR
Valdes loceklis JÄnis BlÅ«ms (Kases un naudas apgrozÄ«bas pÄrvalde)
2014. gads – 102 162 EUR
2015. gads – 109 879 EUR
2016. gads – 115 779 EUR
Valdes loceklis JÄnis Caune (GrÄmatvedÄ«bas pÄrvalde)
2013. gads – 95 453 EUR
2014. gads – 113 124 EUR
2015. gads – 119 299 EUR
2016. gads – 127 229 EUR
Valdes loceklis Harijs Ozols (InformÄcijas sistÄ“mu pÄrvalde)
2013. gads – 100 394 EUR
2014. gads – 135 612 EUR
2015. gads – 133 777 EUR
2016. gads – 138 743 EUR
Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operÄciju pÄrvalde)
2013. gads – 175 022 EUR
2014. gads – 201 058 EUR
2015. gads – 203 698 EUR
2016. gads – 191 416 EUR
Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa
2013. gads – 76 725 EUR
2014. gads – 109 488 EUR
2015. gads – 116 824 EUR
2016. gads – 126 149 EUR
Padomes loceklis Leonīds Gricenko
2013. gads – 76 730 EUR
2014. gads – 89 647 EUR
2015. gads – 91 420 EUR
2016. gads – 53 047 EUR (lÄ«dz 1. jÅ«lijam)
Padomes loceklis Edvards Kušners
2013. gads – 76 992 EUR
2014. gads – 91 390 EUR
2015. gads – 92 319 EUR
2016. gads – 96 488 EUR
Padomes locekle Vita Pilsuma
2013. gads – 76 613 EUR
2014. gads – 91 724 EUR
2015. gads – 91 489 EUR
2016. gads – 96 145 EUR
Padomes loceklis Arvils Sautiņš
2013. gads – 76 817 EUR
2014. gads – 92 451 EUR
2015. gads – 91 423 EUR
2016. gads – 97 413 EUR
Padomes loceklis Aivars Skopiņš
2013. gads – 76 882 EUR
2014. gads – 92 245 EUR
2015. gads – 91 038 EUR
2016. gads – 96 451 EUR
* Dati no VID publiskÄs datu bÄzes. Ja amatpersona visus Äetrus gadus amatÄ nav bijusi, attiecÄ«gais gads netiek uzrÄdÄ«ts.
Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstÄ Diena