Menu
Pilnā versija

Latvju zeme vaļā stāv

Jautājums · 26.08.2017. · Komentāri (29)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas aktuālās problÄ“mas ir iedzÄ«votāju ekonomiskā emigrācija un reÄ£ionu depopulācija. Par lauku izmiršanu un valdÄ«bas neko nedarÄ«šanu šajā sakarā ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums.

Mums gan it kā bÅ«tu ministrija, VARAM saucas, kuras tiešÄ atbildÄ«bā ir: 1) vide - pilna Latvija ar no ārvalstÄ«m ievestiem atkritumiem nelegālās izgāztuvÄ“s, kuras mÄ“dz toksiski degt; 2) reÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba - manifestÄ“jas ar 110 novadiem un 9 republikas pilsÄ“tām. Koncepcija - Latvija kā lupatu deÄ·is.

Lauku depopulācijas vēsturiskie aspekti

Latvijā masveida plÅ«sma no laukiem uz pilsÄ“tu uzsākās jau 19. gadsimtā. Tam pamatā bija divi fundamentāli notikumi 1) dzimtbÅ«šanas atcelšana – brÄ«va darbaspÄ“ka kustÄ«ba un 2) industriālā revolÅ«cija - lauku darbos izbrÄ«vÄ“jās darba rokas, kas bija pieprasÄ«tas pilsÄ“tu rÅ«pnÄ«cās, fabrikās un manufaktÅ«rās.

RÄ«ga bija Krievijas impÄ“rijas trešais lielākais industriālais centrs aiz Maskavas un PÄ“terburgas, tas ļāva akumulÄ“t lauku iedzÄ«votājus, dodot tiem darbu un dzÄ«vošanu. RÄ«gā mainÄ«jās etniskais sastāvs - tā kļuva latviska. Tas ir laiks, kad pilsÄ“ta piedzÄ«voja sprādzienveidÄ«gu uzplaukumu no strādnieku kvartāliem GrÄ«ziņkalnā lÄ«dz jugendstilam centrā. Lietuvā ar industriālajiem centriem bija daudz vājāk, tas bija iemesls lietuviešu laukstrādnieku masveida emigrācijai uz Jauno pasauli.

IedzÄ«votāju plÅ«sma no laukiem, kas cilvÄ“kus vairs nespÄ“ja pabarot - ne fiziski, ne garÄ«gi - uz pilsÄ“tām ir raksturÄ«ga parādÄ«ba Modernajam laikmetam. Ja demokrātijas valstis ir mÄ“Ä£inājušas indivÄ«da brÄ«vo gribu un tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bas kaut kā balansÄ“t ar darba tirgus instrumentiem, tad totalitārie režīmi ar sentimentiem nekrāmÄ“jās.

PSRS, pie dzelzs priekškara (slÄ“gtām ārÄ“jām robežām), iekšÄ“jā migrācija no laukiem uz pilsÄ“tām bija neapturama. Masas gāzās uz lielajām pilsÄ“tām, jo lauki mira badā (голодомор – Ukrainas, Pievolgas reÄ£ioni). Turklāt vÄ“l kolektivizācija - pamÄ“Ä£ini piespiest zemnieku, kam atņemta zeme, strādāt kolhozā, lai celtu komunismu… bet armija un Гегемон jābaro... Staļins atcerÄ“jās - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais! Un pÄ“c bÅ«tÄ«bas atjaunoja dzimtbÅ«šanu - Крепостно́е пра́во (прикрепление крестьян к земле), kas modernajā Staļina izpildÄ«jumā izpaudās kā Pierakstu sistÄ“ma (pilnÄ«bā ieviesta 1933.g).

PSRS visi dzÄ«voja nevis, kur gribÄ“ja (galvaspilsÄ“tā), bet, kur partija un valdÄ«ba uzskatÄ«ja par labu esam. Kolhozniekiem pases brÄ«vi sāka izsniegt tikai ap 1976. gadu. Tie, kuri ir vecāki, noteikti atceras to laiku filmu Klāvs –Mārtiņa dÄ“ls, kur sižeta konflikts ir balstÄ«ts tieši lauku jaunatnes tieksmÄ“ pārcelties uz pilsÄ“tu tā vietā, lai paliktu strādāt dzimtajā kolhozā…

MÅ«sdienās laukos ir vajadzÄ«gs daudz mazāk darba roku nekā kolhozos, jo govis ar rokām neslauc un sienu ar izkapti nepļauj - procesi ir mehanizÄ“ti. Tradicionālie darbu veidi ir jānomaina ar citām nodarbošanās iespÄ“jām.

Tagad populāri ir piesaukt attālinātā darba iespÄ“jas. TaisnÄ«ba, tādas ir, bet… Tu vari attālināti strādāt, tu nevari attālināti dzÄ«vot… CilvÄ“ki grib aiziet uz teātri vai koncertu, vai varbÅ«t vienkārši brÄ«vi piedzerties krogā vai klusi aiziet pa kreisi, lai to nākamajā rÄ«tā neapspriestu viss ciems. Droši aiziet pie daktera vai uz aptieku, zinot, ka tā ir tikai tava personÄ«gā lieta. Lielas pilsÄ“tas anonimitāte ir lieliska aizsardzÄ«ba privātajai dzÄ«vei. Galu galā arÄ« atrast sev dzÄ«ves partneri lielākā populācijā ir daudz vieglāk. Ja atceramies Kolka Cool - apkaimÄ“ nav meiteņu, un vÄ«rieši degradÄ“jās…

Ko es gribu pateikt? Nu laikam to, ka lauku depopulācijai ir sarežģīti un kompleksi sociāli ekonomiskie cÄ“loņi. Jā, darbs ir viens no nepieciešamajiem nosacÄ«jumiem, bet ar to var nepietikt… Sociālās vajadzÄ«bas ir tikpat svarÄ«gas.

Rīga vai ārzemes

Kвартирный вопрос только испортил их

(Volands Meistars un Margarita)

Ja cilvÄ“ki izšÄ·iras pamest savas mājas un doties darba un labākas dzÄ«ves meklÄ“jumos, viņiem ir divas iespÄ“jas - RÄ«ga vai ārzemes.

IzvÄ“lei ir noteikti ekonomiskie iemesli. UK par minimālo algu cilvÄ“ks tomÄ“r spÄ“j izdzÄ«vot: paÄ“st, apģērbties, apmaksāt mājokli un sociālās vajadzÄ«bas, u.c.. Bet kā var izdzÄ«vot RÄ«gā par minimālo algu, ja dzÄ«voklim Ä«re ir vismaz 150-200 eur mÄ“nesÄ«+komunālie maksājumi, par Ä“šanu, apģērbu, telefona rÄ“Ä·inu pat nepieminot? PiemÄ“ram, tā meitene, kuru atrada, nakšÅ†ojot bÄ“niņos Jelgavā, jo nepietika naudas noÄ«rÄ“t mājokli, lai gan viņa smagi strādāja lielveikalā. Skolotājs pÄ“c lauku skolas likvidācijas varbÅ«t arÄ« varÄ“tu sev atrast darbu RÄ«gā, bet no savas algas viņš spÄ“s mājokli noÄ«rÄ“t? Medmāsa varÄ“s?

Algas apmÄ“rs Latvijā neļauj cilvÄ“kam nodrošināt pamatvajadzÄ«bas. Un ekonomiskā emigrācija ir vienÄ«gais glābiņš - citas opcijas vienkārši nav. Pārmest šiem cilvÄ“kiem patriotisma trÅ«kumu ir absolÅ«ti nevietā. Tas ir stulbi!

Daļu tautas, kas pamet laukus, par laimi Latvijai, tomēr notur Rīgas reģions.

Rīgas aglomerācijas reģions

AglomerÄ“šanas teorija balstās uz nosacÄ«jumu, ka gadÄ«jumā, ja ražošana attÄ«stās vai izplatās kādā reÄ£ionā vai ekonomiskajā telpā, tā neproporcionāli tiecas un piesaistās lielākajiem blÄ«va apdzÄ«vojuma centriem. Aglomerācija ir izteikti urbanizÄ“ta teritorija, kura sastāv no šÄ«s teritorijas centra – lielās pilsÄ“tas un apkārtÄ“jās teritorijas mazajām pilsÄ“tām un lauku centriem, kuri ir apvienojušies vienotā sistÄ“mā

RÄ«gas gadÄ«jumā reÄ£iona ekonomiskā robežas nesakrÄ«t ar administratÄ«vā dalÄ«juma robežām. PÄ“c ekonomiskās bÅ«tÄ«bas RÄ«gas aglomerācija ir reÄ£ions 50-60 km rādiusā ap galvaspilsÄ“tu. Tajā ietilpst Jelgava, Tukums, Ogre, Sigulda, JÅ«rmala, par PierÄ«gas pašvaldÄ«bām pat nerunājot. CilvÄ“ki dzÄ«vo reÄ£ionā, bet strādā RÄ«gā, braukājot uz darbu katru dienu. Principā runa ir jau par policentrisku aglomerāciju.

Noteiktā attÄ«stÄ«bā etapā reÄ£ionā sākas transformācijas procesi. IedzÄ«votāju un uzņēmumu koncentrācija primārajā centrā sasniedz tādu pakāpi, ka monocentriskais aglomerācijas modelis kļūst neefektÄ«vs un pārāk dārgs uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. Augstas zemes cenas izraisa decentralizācijas procesus, un kodola reÄ£ionā sāk pastiprināti attÄ«stÄ«ties primārās pilsÄ“tas satelÄ«tcentri. Šie satelÄ«tcentri pārņem daļu migrācijas plÅ«smas, kas ir vÄ“rsta uz primāro centru no laukiem un mazpilsÄ“tām valsts perifÄ“rijā, bet vÄ“lāk var pat piesaistÄ«t migrācijas plÅ«smas no primārā centra (Richardson, 1980).

To uzskatāmi parāda iemaksas PašvaldÄ«bu izlÄ«dzināšanas fondā, ko veido 1) ieņēmumi no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa + 2) ieņēmumi no nekustamā Ä«pašuma nodokļa

PašvaldÄ«bu skaits, kas 2017.gadā saņem maksājumus no fonda, ir 104, tai skaitā visas republikas nozÄ«mes pilsÄ“tas, izņemot Ventspili.

PašvaldÄ«bu skaits, kas veic iemaksas fondā, ir 15. Izņemot Ventspili, visi pārÄ“jie donori ir PierÄ«gas pašvaldÄ«bas, kuru iedzÄ«votāji strādā RÄ«gā, kā arÄ« metropoles tuvums ietekmÄ“ nekustāmo Ä«pašu vÄ“rtÄ«bu, kas ietekmÄ“ iekasÄ“jamo nodokļu lielumu.

2017.gads iemaksas (milj. euro): RÄ«ga - 91,8; JÅ«rmala – 10,84; Mārupe – 5,63, Ķekava – 3,94; Garkalne – 3,12; BabÄ«tes – 2,1; Ventspils – 2; Ä€daži – 1,63; IkšÄ·ile – 1,45,; Carnikava – 1,44; Stopiņi – 1,39, Salaspils – 0,74; Saulkrasti – 0,66; Sigulda – 0,25; Olaine – 0,23.

NodarbinātÄ«bas problÄ“mas un citas nepatÄ«kamas lietas risina RÄ«ga, bet PierÄ«gas pagastveču vienÄ«gā rÅ«pe ir naudas tÄ“rÄ“šana… Nav jābrÄ«nās, ka pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanas šajos novados ir tik spraigas…Eldorado! Zelta bedre!

Policentriskas teritoriālās attīstības modelis

Briseles uzstādÄ«jums ir teritoriju policentriska attÄ«stÄ«ba. Tas ir guvis atspoguļojumu arÄ« Latvijas Nacionālās attÄ«stÄ«bas plānā: kā prioritāte ir noteikta valsts teritorijas policentriska attÄ«stÄ«ba. No ES strukturālo fondiem aktivitātei Policentriska attÄ«stÄ«ba piešÄ·irtais finansÄ“jums - 334,4 milj. EUR (2007.-2013.g); 375,8 milj. EUR (2014.-2020.g). Un tā ir tikai nauda, ko dala VARAM, bet ES fondi reÄ£ioniem tiek dalÄ«ti gandrÄ«z visās ministrijās.

VARAM struktÅ«rfondu finansÄ“jums projektu Ä«stenošanai piešÄ·irts RÄ«gai un nacionālas un reÄ£ionālas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centriem: Daugavpils, Jelgava, JÄ“kabpils, Liepāja, RÄ“zekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, CÄ“sis, Gulbene, KuldÄ«ga, LÄ«vāni, Madona, Saldus, Smiltene, Talsi - spÄ“cÄ«gākie attÄ«stÄ«bas centri, kas spÄ“j bÅ«tiski sekmÄ“t reÄ£ionu un visas valsts konkurÄ“tspÄ“jas celšanos, atstājot labvÄ“lÄ«gu ietekmi uz apkārtÄ“jām teritorijām.

RespektÄ«vi, valsts politika paredz Latvijā attÄ«stÄ«t 17 (!) nacionālas un reÄ£ionālas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centrus. Ar cerÄ«bu mainÄ«t esošo monocentrisko attÄ«stÄ«bas modeli ar RÄ«gu kā absolÅ«to dominanti.

Doma jauka, un nauda, protams, tiks iztÄ“rÄ“ta lÄ«dz pÄ“dÄ“jam centam, bet…vai mums ir tam ir nepieciešamie resursi?

Policentriskas teritoriālas attīstības klasiskais modelis

Vairākas pilsētas, kas ir vienlīdzīgi nozīmīgumā reģionālie centri.

Eiropā viens no populārākajiem policentriskās attÄ«stÄ«bas piemÄ“riem ir Randštates (Randstadt) reÄ£ions NÄ«derlandÄ“, ko veido:

1) Amsterdama - 813.5 tūkst.iedz., valdība,

2) Hāga – 495 tÅ«kst.iedz., galvaspilsÄ“ta,

3) Utrehta – 311,4 tÅ«kst.iedz.,

4) Roterdama – 610,4 tÅ«kst.iedz., viena no lielākajām ostām.

ArÄ« Baltijas valstu reÄ£ionā ir klasisks policentriskas attÄ«stÄ«bas modelis: RÄ«ga – 698,- tÅ«kst.iedz.; Viļņa – 560,2 tÅ«kst.iedz.; Tallina – 440,7 tÅ«kst.iedz.

Rīga un Tallina ir ostas pilsētas, bet Baltijas reģiona lielākā osta pēc apgrozījuma ir Klaipēda. Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ir lidostas, kas sīvi konkurē savā starpā, tāpat kā vispār par investīciju piesaisti kopumā

SavstarpÄ“jā konkurence Baltijas reÄ£ionā ir bÅ«tisks apstāklis, kas jāņem vÄ“rā pie teritoriālās attÄ«stÄ«bas plānošanas, jo RÄ«gas konkurÄ“tspÄ“jas pasliktināšanās ietekmÄ“s visas valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bas rādÄ«tājus.

Vai Latvijā ar esošajiem demogrāfiskajiem rādÄ«tājiem ir pietiekami cilvÄ“kresursu, lai kāda no pilsÄ“tām izveidotos par RÄ«gai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu ekonomisko centru?

Latvijas demogrāfisko rādītāju dinamika

Latvijas iedzÄ«votāju demogrāfisko datu dinamika, kurus uzrāda Tautas skaitÄ«šanas un Centrālās statistikas pārvaldes dati, norāda stabilu tendenci uz samazināšanos. Ir kāds, kurš par to nav dzirdÄ“jis?

Tautas skaitÄ«šanu dati (iedzÄ«votāji - milj.): 1897-1,9; 1925-1,8; 1935-1,9; 1959-2,1; 1970 -2,4; 1989 -2,7; 2000-2,4; 2011-2,1. Statistikas pārvaldes dati par 2017.gadu-1,9 milj.iedz.

Maksimālais iedzīvotāju skaits tika sasniegts 1989.gadā - padomju perioda beigu posmā, un zinātniskajā literatūrā tiek skaidrots ar migrantu pieplūdumu no citiem PSRS reģioniem. Pēc 2.PK iedzīvotāju skaits tika palielināts uz imigrācijas rēķina - tas izriet no etniskā sastāva struktūras izmaiņām..

Pašlaik Latvija ir gandrÄ«z sasniegusi iedzÄ«votāju skaitu, ko uzrādÄ«ja 1925.gada Tautas skaitÄ«šana - pirmā iedzÄ«votāju skaita apzināšana pÄ“c 1.PK, kas dramatiski ietekmÄ“ja Latvijas teritorijā dzÄ«vojušo cilvÄ“ku skaitu.

Protams, ka tendence ir depresÄ«va, bet tomÄ“r šÄ« parādÄ«ba ir jāskata kompleksi. Jo medaļai ir divas puses, bet mākonim zelta maliņa…

Etniskā sastāva struktÅ«ras dinamika-latviešu Ä«patsvars (%): 1897-68,3%; 1920-72,8%; 1925-73,4%; 1935-75,5%; 1959-62%; 1970 -56,8%; 1979 -53,7%; 1989-52%; 2000 -57,7%; 2011-59,5%; 2014-61,4%; 2016-61,8%

Es pāris reizes krievu ziņās redzÄ“ju, kā Putins šausminās par iedzÄ«votāju skaita samazinājumu Baltijas valstÄ«s, Ä«paši akcentÄ“jot Latviju. Mani tas izbrÄ«nÄ«ja - ja gribi teritoriju okupÄ“t, tad nebÅ«s ar deportācijām jākrāmÄ“jas, jo nav jau arÄ« vairs uz kurieni-SibÄ«rijā Ä·Ä«nieši. Ja netaisies okupÄ“t, tad Krievijā problÄ“mu nepietiek, ka par mÅ«sÄ“jām jāpārdzÄ«vo… VienÄ«gais, kā es to varu izskaidrot, – Krievija saprot to, ko Latvija pati nav apzinājusies, notiek stihiska un neorganizÄ“ta deokupācija/dekolonizācija.

Tie, kuri ieradās Latvijā labākas dzÄ«ves meklÄ“jumos, ir devušies tālāk uz rietumiem. Jā, uz turieni ir devušies arÄ« latvieši, bet etniskā sastāva statistika tomÄ“r pierāda, ka neatkarÄ«bas gados latviešu Ä«patsvars ir pieaudzis par 10% un tendence ir lÄ“ni, bet stabili kāpjoša. Turklāt ir jāņem iedzÄ«votāju vecumu struktÅ«ra – vecie varbÅ«t ir palikuši šeit, bet, ja bÄ“rni un mazbÄ“rni ir UK, tad Krimas scenārijs pievilcÄ«gs nešÄ·itÄ«s…Un, manuprāt, Kremlis saprot, ka Krievija šeit lÄ“ni un nemanāmi zaudÄ“ atbalsta bāzi.

Bet, atgriežoties pie Latvijas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jām, ar 1,9 miljoniem iedzÄ«votāju, kur RÄ«ga (bez reÄ£iona) ir gandrÄ«z 700 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju, uz dižu policentriju neatvÄ“zÄ“sies…

Iedzīvotāju vidējais blīvums

Tiek uzskatÄ«ts, ka policentriskas sistÄ“mas var pastāvÄ“t un augt tikai augsti attÄ«stÄ«tās teritorijās. Šis jÄ“dziens vienlaikus ir progresÄ«vas attÄ«stÄ«bas simbols, Ä«pašÄ«ba un nosacÄ«jums (Sykora, 2008)

Svarīgākais nosacījums policentriskai teritorijas attīstībai ir augsts vidējais iedzīvotāju blīvums. Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 30 cilvēku uz kvadrātkilometru, bet vidējais iedzīvotāju blīvums Beļģijā - 341, Vācijā - 230, Itālijā - 193. Pie augsta vidējā iedzīvotāju blīvuma teritoriālo attīstības centru ir vairāk, tie ir tuvāk izvietoti.

Latvijai bÅ«tu jāorientÄ“jas uz to valstu pieredzi, kuras ar zemu iedzÄ«votāju blÄ«vumu ir panākušas spÄ“cÄ«gu tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu.

Kanāda - 35,16 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums - 3,5.

Kanādai ir desmitā lielākā ekonomika pasaulÄ“ pÄ“c iekšzemes kopprodukta. Aptuveni trÄ«s ceturtdaļas Kanādas iedzÄ«votāju dzÄ«vo 150 km attālumā no ASV robežas.

Austrālija - 22,6 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums-2,8

PilsÄ“tās dzÄ«vo aptuveni 86% iedzÄ«votāju, 10 lielākajās pilsÄ“tās dzÄ«vo divas trešdaļas Austrālijas iedzÄ«votāju, visas atrodas piekrastÄ“.

Jāsecina, ka minÄ“tās valstis ir koncentrÄ“jušas ierobežotā reÄ£ionā visus savus administratÄ«vos, finanšu, cilvÄ“ku resursus, lai varÄ“tu panākt ekonomisku izrāvienu.

V.Hēgeļa (Dialektikas teorija) atziņa - tikai sasniedzot noteiktu kvantitatīvu masu, var notikt kvalitatīvais lēciens.

Latvija vÄ“sturiski ir izveidojies pilsÄ“tu un apdzÄ«voto vietu tÄ«kls, kas nodrošina salÄ«dzinoši vienmÄ“rÄ«gu iedzÄ«votāju blÄ«vumu visā valsts teritorijā. Bet šÄds iedzÄ«votāju izvietojums rada nepieciešamÄ«bu uzturÄ“t, piemÄ“ram, ļoti plašu ceļu tÄ«klu. Latvijā uz katru iedzÄ«votāju ir 30,9 metri ceļa, bet Vācijā tikai 2,8 metri uz katru iedzÄ«votāju, Lielbritānijā - 6,3 metri uz iedzÄ«votāju.

Tas pats attiecas uz visiem pārÄ“jiem tÄ«kliem, kas nodrošina dzÄ«ves vidi- elektroapgādi, veselÄ«bas iestāžu tÄ«klu, izglÄ«tÄ«bas iestāžu tÄ«klu. Tas nozÄ«mÄ“, ka šo ļoti plašo tÄ«klu uzturÄ“šanai tiek tÄ“rÄ“ti lieli resursi un finanšu lÄ«dzekļi, ko varÄ“tu novirzÄ«t valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bai.

MÄ“s uzturam daudz un slikti tā vietā, lai uzturÄ“tu mazāk, bet labāk. MÄ“s esam pacÄ“luši vairāk, nekā spÄ“jam noturÄ“t… MÄ“s lÅ«zÄ«sim.

Centrālo vietu teorija

Teorijas radÄ«tājs ir vācu Ä£eogrāfs Valters Kristallers (Walter Christaller, 1893-1969). Pirmo reizi viņš to formulÄ“ja savā doktora disertācijā 1933.gadā, parādot likumsakarÄ«bas apdzÄ«voto vietu novietojumā un hierarhijā Dienvidvācijā.

Kristallera biogrāfiju par ordināru nu nekādi nenosauksi - 1.PK veterāns, celtniecÄ«bas uzņēmuma vadÄ«tājs, bezdarbnieks, kurš aizstāvÄ“ja savu doktora disertāciju Ä£eogrāfijā par Centrālo vietu teoriju. PÄ“c dažiem avotiem, Kristallera darbu pie disertācijas finansÄ“ja Henrijs Himlers (SS). No 1940. lÄ«dz 1945.g. Kristallers, tiešÄ Himlera pakļautÄ«bā SS birojā, izstrādāja Ä£enerālo plānu OST - okupÄ“to austrumu teritoriju kolonizācija ar vācu fermeriem.

Un te nāk interesantais - pÄ“c kara Kristallers tika reabilitÄ“ts, dzÄ«voja Rietumvācijā un… 1951.gadā iestājās Komunistiskajā partijā! Bija vietÄ“jās organizācijas vadÄ«tājs - tā, lÅ«k! Un atkal pÄ“c dažiem avotiem, esot bijis arestÄ“ts un apvainots spiegošanā, bet nu lÄ«dz nopietnām sekām neesot nonācis.

Kristallera idejas atstāja fundamentālu iespaidu uz Lielbritānijas un ASV teritoriālās plānošanas attÄ«stÄ«bu. ŠÄ«s teorijas pamatnosacÄ«jumi tika ņemti vÄ“rā teritoriālajā plānošanā gan PSRS, gan Vācijā.

Uz Kristallera teorÄ“tiskajām atziņām savas teorijas attÄ«stÄ«ja Augusts Ä»ešs (August Lösch) Ekonomiskās telpas organizācijas teorija; Valters Aizards (Walter Isard) -ReÄ£ionālās zinātnes pamatlicÄ“js . Neskatoties uz nacistisko pagātni, Kristallers bija daudzu ievÄ“rojamu Eiropas un ASV universitāšu goda doktors.

Centralitāte - Centrālā vieta (Standort von Funktionen – vācu val.) ir saistÄ«ta ar tās ietekmes areālu.

Saskaņā ar zinātniskajām atziņām, lai pilsēta atbilstu Centrālās vietas kritērijiem, tur ir jābūt:

1. abitÅ«rai (vidusskolai) sekojošas mācÄ«bu iestādes – augstākā lÄ«meņa mācÄ«bu iestādes (vienkāršÄ valodā – augstskolām).

Tām nav obligāti jābÅ«t autonomām iestādÄ“m, var bÅ«t filiāles, bet ir jābÅ«t nodrošinātai iespÄ“jai iegÅ«t augstāko izglÄ«tÄ«bu.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - izpilda kritēriju.

2. profesionālās izglītības centriem, ieskaitot augstākā līmeņa arodizglītības iestādes.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - vismaz attiecībā uz profesionālo izglītību izpilda kritēriju.

3. teātriem; koncertzālēm; ietilpīgām celtnēm kongresu norisei; muzejiem.

Teātri ir Valmierā, Daugavpilī (mazs, bet ir), Liepājā.

Ventspils ir noslÄ“gusi lÄ«gumus ar Latvijas vadošajiem teātriem par sadarbÄ«bu, kas ir pat labāk, jo nodrošina daudzveidÄ«bu, salÄ«dzināšanas iespÄ“jas un izvÄ“li skatÄ«tājiem. Par RÄ“zekni man nav informācijas.

Koncertzāles ir Rēzeknē (Gors), Liepājā (Dzintars).

Ventspils pašlaik bÅ«vÄ“ MÅ«zikas skolu/koncertzāli, kur bÅ«s unikālas Ä“rÄ£eles.

Muzeji. Daugavpils -Rotko centrs. Pārējās pilsētās, vairāk vai mazāk, kaut kas ir.

4. lieliem vieglatlētikas stadioniem; slēgtam baseinu kompleksam ar vairākiem baseiniem

Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Ventspilī ir Olimpiskie centri. Par baseiniem es zinu tikai Daugavpilī un Ventspilī.

5. augstas pakāpes slimnīcai.

Un te nu ir fundamentāla Latvijas problÄ“ma… Es biju patiesi priecÄ«gs, ka Lembergam izdevās atsist fondu naudu RÄ«gai, lai to novirzÄ«tu uz reÄ£ionu slimnÄ«cām.

Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstÄ«ba no insulta nekā vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bā. Latvijā ik dienu no insulta mirst vidÄ“ji 7 cilvÄ“ki, bet 1/3 no saslimušajiem kļūst par invalÄ«diem uz visu atlikušo mūžu.

Insults (latīņu: insultus) jeb smadzeņu trieka (latīņu: apoplexia cerebri) ir pÄ“kšÅ†s smadzeņu asinsrites traucÄ“jums. AkÅ«ta insulta gadÄ«jumā slimniekam specializÄ“ta palÄ«dzÄ«ba jāsaņem 3 lÄ«dz 3,5 stundu laikā - tad mirstošÄs smadzeņu šÅ«nas vÄ“l ir iespÄ“jams izglābt. Ja nepagÅ«st… Labākajā gadÄ«jumā ir nāve, sliktākajā -cilvÄ“ks paliek par dārzeni…

Latvijā (2014.g. dati) sirds un asinsvadu slimības bija nāves iemesls 57% gadījumu, no tām apmēram puse - koronāra sirds slimība. Mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijā vecumā līdz 64 gadiem ir 3 reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

PÄ“c SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā saslimstÄ«bas rādÄ«tāji Latvijā ar onkoloÄ£iskām slimÄ«bām ir pieauguši par 39 procentiem (2014/2015. gada dati). AtšÄ·irÄ«bā no citām valstÄ«m Latvijā daudz augstāks ir vÄ“lÄ«najās stadijās atklāto ļaundabÄ«go audzÄ“ju Ä«patsvars, kā rezultātā ir arÄ« augstāka mirstÄ«ba. 3. un 4. stadijā atklāto ļaundabÄ«gā audzÄ“ja gadÄ«jumu skaits veido 40 procentus. Secinājums - vāja primārā aprÅ«pe un novÄ“lota diagnostika

Pēc visām TP (2004-2011), Vienotības (2011-2014), ZZS (2014.-2017) ministru reformām un sistēmas uzlabojumiem bardaks veselības aprūpē ir tuvu ideālam. Reģionos veselības aprūpe ir minimizēta līdz primitīvam līmenim, veidojot milzīgus monstrus Rīgā. Kā tādus gaļas kombinātus

Kāda nozÄ«me, ka neatliekamās palÄ«dzÄ«bas mašÄ«nas ar sirÄ“nām nesas pa šosejām, ja RÄ«gas slimnÄ«cu pārpildÄ«tajās uzņemšanās pie slimnieka ārsts var nepienākt stundām. Ir izveidota dārga, bet absolÅ«ti neracionāla sistÄ“ma ar pudeles kakliem, kur tiek pazaudÄ“ts laiks, kam cena ir dzÄ«vÄ«ba…

Bet veselÄ«bas aprÅ«pes procesa kvalitatÄ«va organizÄ“šana ir vissvarÄ«gākais nosacÄ«jums sekmÄ«gai veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas funkcionÄ“šanai.

Klasikas piemÄ“ri. Florence Naitingeila (Florence Nightingal, 1820-1910) - bagātas britu aristokrātu Ä£imenes meita, kura par šausmām tuviniekiem kļuva par žēlsirdÄ«go māsu, slimnieku kopšanas pamatus apguva klosterÄ«. 1854.-1856. gadā piedalÄ«jās Krimas karā, kur izveidoja lazaretes, kur pirmo reizi ieviesa modernos slimnÄ«cu organizācijas principus, ko pielieto lÄ«dz šim laikam. Ievainoto mirstÄ«ba 6 mÄ“nešu laikā samazinājās no 42% lÄ«dz 2,2%. To neizdarÄ«ja ārsti, tur netika ieviestas nekādas inovatÄ«vas ārstniecÄ«bas metodes vai jauni medikamenti - to paveica gudra, drosmÄ«ga un apņēmÄ«ga medmāsa, ieviešot racionālu un efektÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes procesu.

PSRS bija efektÄ«va veselÄ«bas aprÅ«pes organizācija. Citādi tauta pie ārstniecÄ«bas, kas pamatā balstÄ«jās uz bankām, zeļonku un aspirÄ«nu, nebÅ«tu izdzÄ«vojusi… Bet medikamentu nepieejamÄ«ba jeb deficÄ«ts iedibināja aplokšÅ†u sistÄ“mu, ko nespÄ“jam izskaust joprojām.

Latvijā situācija veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mā kļūst aizvien sliktāka, lai gan iedzÄ«votāju skaits samazinās, bet veselÄ«bas aizsardzÄ«bas finansÄ“jums pieaug (milj. euro): 2007 - 737,6; 2008 - 819,5; 2009 -823,9; 2010 - 616,2; 2011- 701,2; 2012 -720,2; 2013 -666,6; 2014 - 725; 2015 - 752; 2016 – 770,8; 2017 – 786,2. TÅ«lÄ«t finansÄ“jums bÅ«s sasniedzis trekno gadu lÄ«meni, bet… Kur tā nauda paliek, ja Latvija ir praktiski pārgājusi uz maksas medicÄ«nu?

ReÄ£ionu centros ir jāveido spÄ“cÄ«gas slimnÄ«cas, kas apkalpo visas apkārtÄ“jās lauku teritorijas. Šim slimnÄ«cām ir jābÅ«t spÄ“jÄ«gām tikt galā ar visiem vieglajiem un vidÄ“jiem gadÄ«jumiem visās klasiskajās nozarÄ“s, kā arÄ« spÄ“t stabilizÄ“t Ä«paši smagos gadÄ«jumus transportÄ“šanai uz RÄ«gas klÄ«niskajiem centriem. ReÄ£ionālo centru slimnÄ«cas, protams, neveiks orgānu pārstādÄ«šanu un onkoloÄ£ijas terapiju, bet tām ir jāspÄ“j diagnosticÄ“t onkoloÄ£isko saslimšanu pietiekami augstā lÄ«menÄ«, lai nav lauku cilvÄ“ki uz RÄ«gu lieki jātrenkā.

Un ir iespÄ“jama arÄ« papildu specializācija. KāpÄ“c VentspilÄ«, piemÄ“ram, nevar veikt acu operācijas? Pensionārus var savākt RÄ«gā vai kur nu tur, Ventspils reiss var nodrošināt speciālu tÅ«ri, nakti izmitināt kādā motelÄ« vai dienesta viesnÄ«cā. Un tas noteikti izmaksās daudz lÄ“tāk un bÅ«s nesalÄ«dzināmi labāk organizÄ“ts par to šaušalÄ«go jucekli, kas notika RÄ«gā, kad pÄ“kšÅ†i tika iedotas papildu kvotas kataraktas operācijām - visus vecÄ«šus sasauca vienā laikā, burzma un bardaks neaprakstāms, pat apsÄ“sties nebija kur. KāpÄ“c vecie ir šitā jāpazemo? CilvÄ“ki jau tā bija satraukušies par operāciju, kas normāli, bet viņiem vÄ“l stundām kājās jāstāv viņu gados.

Jā, protams, būs problēma piesaistīt mediķus, jo Rīgā ir iespējas strādāt vairākās vietās, kas provincē nebūs. To var risināt ar reģionālo koeficentu, bet tam ir jābūt ievērojamam 2x vai 3x , salīdzinājumā ar Rīgu.

ArÄ« Neatliekamās medicÄ«nas mašÄ«nas/stacijas ir jāpiesaista tieši konkrÄ“to reÄ£ionu centrālajām slimnÄ«cām, tāpat Ä£imenes ārsti-primārā aprÅ«pe.

Medicīnas aprūpe ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem reģiona veiksmīgā attīstībā.

1. tehnoloÄ£iju ieviešanas, transformācijas centri

Vāji visur. Arī Rīgā.

2. iestādes ārzemnieku sociālai aprūpei

Tās ir viesnīcas. Liepājā un Ventspilī nav problēmu, bet citur...

3. augsta līmeņa valsts iestādes un tiesas

4. plašas iepirkšanās iespÄ“jas, lai apmierinātu pieprasÄ«jumu pÄ“c specializÄ“tām augsta lÄ«meņa precÄ“m

5. plaši norobežoti parki un zaļie stādÄ«jumi.

PilsÄ“tas reÄ£ionu kā veselu telpiski paplašinātu struktÅ«ru, kurā ir izvietotas pilsÄ“tas funkcijas: dzÄ«vošana, darbs, izglÄ«tÄ«ba, iepirkšanās, kultÅ«ras un rekreācijas aktivitātes. ŠÄ«s aktivitātes ir savstarpÄ“ji cieši saistÄ«tas un veido funkcionālu veselumu, kurš joprojām ir vÄ“rsts un saistÄ«ts ar tradicionālo centrālo pilsÄ“tu. (Haegen, Pattyn, 1980)

Latvijā šiem kritÄ“rijiem vairāk vai mazāk atbilst tikai: Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera, RÄ“zekne.

Latvijas teritorija tomÄ“r ir pārāk liela, lai visi iedzÄ«votāji varÄ“tu saņemt izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas, kultÅ«ras pakalpojumus tikai RÄ«gā - tas prasÄ«tu pārāk daudz laika un resursu. Latvijas teritoriālajā plānošanā ir jāvirzās uz policentrisku attÄ«stÄ«bu, bet šo centru jeb centrālo vietu skaitam ir jābÅ«t sabalansÄ“tam ar Latvijas iedzÄ«votāju skaitu- 1 RÄ«gas reÄ£ions tiek balansÄ“ts ar 5 reÄ£ionālajiem centriem (Kristallera tÄ«kls).

Daugavpils -Dienvidlatgale, RÄ“zekne – Ziemeļlatgale, Liepāja – Dienvidkurzeme, Ventspils –Ziemeļkurzeme, bet Vidzemei ar vienu Valmieru nepietiks, tur bÅ«tu jāiet tandÄ“mā ar CÄ“sim (attālums ap 35 km), veidojot policentrisku aglomerāciju.

Un tagad es rakstÄ«šu vārdus, ko nekad no sevis nebÅ«tu gaidÄ«jis. Un laikā, kad kaislÄ«bas ap šo personu sit Ä«paši augstu vilni… par spÄ«ti BailÄ“m, ko ar interesi izlasÄ«ju, un Sarunām, ko neizlasÄ«ju… Es aizstāvÄ“šu Aivaru Lembergu.

Tā nu ir sanācis, ka pēdējo pāris gadu laikā es samērā bieži biju Ventspilī - es formulēju savu viedokli par pilsētu un cilvēkiem.

Latvijā valdošÄ tiesiskā nihilisma apstākļos cilvÄ“ks ir kļuvis pilnÄ«gi bezspÄ“cÄ«gs. Nu uzrakstÄ«si sÅ«dzÄ«bu par pārestÄ«bu, un? AtrakstÄ«s tev kāds ierÄ“dnis polikorektu un formālu atbildi uz piecām lapām, ar prokuratÅ«ru un policiju tas pats, ar masu medijiem tas pats - valda vispārÄ“ja un pilnÄ«ga nesodāmÄ«bas apziņa. Tas krievu laikos ar avÄ«zi sita mušas un činavniekus… Ar ko ventspilnieki atšÄ·iras no visiem pārÄ“jiem Latvijas iedzÄ«votājiem? Viņiem ir, kam pasÅ«dzÄ“ties, kad nodarÄ«ts gauži! Aivars tās lietas ņem stingri - un viņš nejauc, kurš viņam ir kategorijā холопы un холуи, bet kuri viņam ir augsti godātie vÄ“lÄ“tāji

Lembergs nevar ietekmÄ“t Krievijas tranzÄ«tu, tur tiek Ä«stenoto mÄ“rÄ·tiecÄ«ga valsts politika kravu novirzÄ«šanai caur Somu līča termināliem - savām ostām. Bet Ventspils tomÄ“r ir pārorientÄ“jusies un attÄ«stÄ«jusi ražojošos uzņēmumus. Un tas nebÅ«t nav vienkārši, jo no vienas puses iedzÄ«votājiem vajag darbavietas, bet investori nāk, kur ir kvalificÄ“ts darbaspÄ“ks. Un sabalansÄ“t šÄ«s lietas nebÅ«t nav viegli, Ä«paši ņemot vÄ“rā, ka vidÄ“jais iedzÄ«votāju blÄ«vums Ventspils novadā ir 5 iedzÄ«votāji uz kvadrātkilometru -zemākais Latvijā, vidÄ“ji ir 30. Tas Ziemeļkurzemei ir raksturÄ«gi, jo no vienas puses jÅ«ra, tad SlÄ«teres rezervāts, meži, kur Ä«pašu iedzÄ«votāju blÄ«vumu augšÄ neuzdabÅ«si.

ZiemeļkurzemÄ“ ir manas saknes…Un man nāk gadi, kas jau sāku apdomāt, kur pavadÄ«t mūža nogali - daudz dabas un klusuma, mazliet kultÅ«ras, bet droši vien arÄ« daudz vairāk medicÄ«nas… Kaut kur starp Roju un Kolku… Bet pašreiz tur nav problÄ“mu tikai ar dabu un klusumu. TāpÄ“c es ceru, ka Lembergs izvilks Ventspili, jo vienÄ«gi Ventspils var izvilkt Ziemeļkurzemi.

Es gan neloloju Ä«pašas cerÄ«bas, ka kaut kas diži ir mainÄ«jies no Slātavas un ÄŒangalienas laikiem - Runas vÄ«riem ir spÄ“ks rokā, un, ko tie nospriež, tas paliek, vairāk nekā.

Nu attÄ«stÄ«s visus 110 novadus un 17 nacionālas un reÄ£ionālas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centrus, lai visu naudu godÄ«gi sadalÄ«tu un apgÅ«tu, nu stāvÄ“s pie ābeles raudādami, ka valdÄ«ba ļauj laukiem mirt… DrÄ«z visa Latvija bÅ«s kā atremontÄ“ts BrÄ«vdabas muzejs.

Sociālekonomiskie procesi ir kā viļņi okeānā… Dažs izveicÄ«gais var noÄ·ert vilni, lai sÄ“rfotu, bet… neviens nevar to apturÄ“t!

Teritoriālā attÄ«stÄ«ba un plānošana ietekmÄ“ mÅ«su dzÄ«ves - iespÄ“jams daudz vairāk, nekā mÄ“s to apzināmies. Tirgus spÄ“ki vieni paši nevar nodrošināt vispārÄ“ju labklājÄ«bu pilsoņiem. Veselais saprāts prasa politisku attieksmi un iejaukšanos.

The Council of Europe Spatial/ Regional Planning (CEMAT)

Novērtē šo rakstu:

0
0