Latvju zeme vaÄ¼Ä stÄv
JautÄjums · 26.08.2017. · Komentāri (29)Latvijas aktuÄlÄs problÄ“mas ir iedzÄ«votÄju ekonomiskÄ emigrÄcija un reÄ£ionu depopulÄcija. Par lauku izmiršanu un valdÄ«bas neko nedarÄ«šanu šajÄ sakarÄ ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums.
Mums gan it kÄ bÅ«tu ministrija, VARAM saucas, kuras tiešÄ atbildÄ«bÄ ir: 1) vide - pilna Latvija ar no ÄrvalstÄ«m ievestiem atkritumiem nelegÄlÄs izgÄztuvÄ“s, kuras mÄ“dz toksiski degt; 2) reÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba - manifestÄ“jas ar 110 novadiem un 9 republikas pilsÄ“tÄm. Koncepcija - Latvija kÄ lupatu deÄ·is.
Lauku depopulÄcijas vÄ“sturiskie aspekti
LatvijÄ masveida plÅ«sma no laukiem uz pilsÄ“tu uzsÄkÄs jau 19. gadsimtÄ. Tam pamatÄ bija divi fundamentÄli notikumi 1) dzimtbÅ«šanas atcelšana – brÄ«va darbaspÄ“ka kustÄ«ba un 2) industriÄlÄ revolÅ«cija - lauku darbos izbrÄ«vÄ“jÄs darba rokas, kas bija pieprasÄ«tas pilsÄ“tu rÅ«pnÄ«cÄs, fabrikÄs un manufaktÅ«rÄs.
RÄ«ga bija Krievijas impÄ“rijas trešais lielÄkais industriÄlais centrs aiz Maskavas un PÄ“terburgas, tas ļÄva akumulÄ“t lauku iedzÄ«votÄjus, dodot tiem darbu un dzÄ«vošanu. RÄ«gÄ mainÄ«jÄs etniskais sastÄvs - tÄ kļuva latviska. Tas ir laiks, kad pilsÄ“ta piedzÄ«voja sprÄdzienveidÄ«gu uzplaukumu no strÄdnieku kvartÄliem GrÄ«ziņkalnÄ lÄ«dz jugendstilam centrÄ. LietuvÄ ar industriÄlajiem centriem bija daudz vÄjÄk, tas bija iemesls lietuviešu laukstrÄdnieku masveida emigrÄcijai uz Jauno pasauli.
IedzÄ«votÄju plÅ«sma no laukiem, kas cilvÄ“kus vairs nespÄ“ja pabarot - ne fiziski, ne garÄ«gi - uz pilsÄ“tÄm ir raksturÄ«ga parÄdÄ«ba Modernajam laikmetam. Ja demokrÄtijas valstis ir mÄ“Ä£inÄjušas indivÄ«da brÄ«vo gribu un tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas vajadzÄ«bas kaut kÄ balansÄ“t ar darba tirgus instrumentiem, tad totalitÄrie režīmi ar sentimentiem nekrÄmÄ“jÄs.
PSRS, pie dzelzs priekškara (slÄ“gtÄm ÄrÄ“jÄm robežÄm), iekšÄ“jÄ migrÄcija no laukiem uz pilsÄ“tÄm bija neapturama. Masas gÄzÄs uz lielajÄm pilsÄ“tÄm, jo lauki mira badÄ (голодомор – Ukrainas, Pievolgas reÄ£ioni). TurklÄt vÄ“l kolektivizÄcija - pamÄ“Ä£ini piespiest zemnieku, kam atņemta zeme, strÄdÄt kolhozÄ, lai celtu komunismu… bet armija un Гегемон jÄbaro... Staļins atcerÄ“jÄs - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais! Un pÄ“c bÅ«tÄ«bas atjaunoja dzimtbÅ«šanu - КрепоÑтноÌе праÌво (прикрепление креÑÑ‚ÑŒÑн к земле), kas modernajÄ Staļina izpildÄ«jumÄ izpaudÄs kÄ Pierakstu sistÄ“ma (pilnÄ«bÄ ieviesta 1933.g).
PSRS visi dzÄ«voja nevis, kur gribÄ“ja (galvaspilsÄ“tÄ), bet, kur partija un valdÄ«ba uzskatÄ«ja par labu esam. Kolhozniekiem pases brÄ«vi sÄka izsniegt tikai ap 1976. gadu. Tie, kuri ir vecÄki, noteikti atceras to laiku filmu KlÄvs –MÄrtiņa dÄ“ls, kur sižeta konflikts ir balstÄ«ts tieši lauku jaunatnes tieksmÄ“ pÄrcelties uz pilsÄ“tu tÄ vietÄ, lai paliktu strÄdÄt dzimtajÄ kolhozÄ…
MÅ«sdienÄs laukos ir vajadzÄ«gs daudz mazÄk darba roku nekÄ kolhozos, jo govis ar rokÄm neslauc un sienu ar izkapti nepļauj - procesi ir mehanizÄ“ti. TradicionÄlie darbu veidi ir jÄnomaina ar citÄm nodarbošanÄs iespÄ“jÄm.
Tagad populÄri ir piesaukt attÄlinÄtÄ darba iespÄ“jas. TaisnÄ«ba, tÄdas ir, bet… Tu vari attÄlinÄti strÄdÄt, tu nevari attÄlinÄti dzÄ«vot… CilvÄ“ki grib aiziet uz teÄtri vai koncertu, vai varbÅ«t vienkÄrši brÄ«vi piedzerties krogÄ vai klusi aiziet pa kreisi, lai to nÄkamajÄ rÄ«tÄ neapspriestu viss ciems. Droši aiziet pie daktera vai uz aptieku, zinot, ka tÄ ir tikai tava personÄ«gÄ lieta. Lielas pilsÄ“tas anonimitÄte ir lieliska aizsardzÄ«ba privÄtajai dzÄ«vei. Galu galÄ arÄ« atrast sev dzÄ«ves partneri lielÄkÄ populÄcijÄ ir daudz vieglÄk. Ja atceramies Kolka Cool - apkaimÄ“ nav meiteņu, un vÄ«rieši degradÄ“jÄs…
Ko es gribu pateikt? Nu laikam to, ka lauku depopulÄcijai ir sarežģīti un kompleksi sociÄli ekonomiskie cÄ“loņi. JÄ, darbs ir viens no nepieciešamajiem nosacÄ«jumiem, bet ar to var nepietikt… SociÄlÄs vajadzÄ«bas ir tikpat svarÄ«gas.
RÄ«ga vai Ärzemes
Kвартирный Ð²Ð¾Ð¿Ñ€Ð¾Ñ Ñ‚Ð¾Ð»ÑŒÐºÐ¾ иÑпортил их…
(Volands Meistars un Margarita)
Ja cilvÄ“ki izšÄ·iras pamest savas mÄjas un doties darba un labÄkas dzÄ«ves meklÄ“jumos, viņiem ir divas iespÄ“jas - RÄ«ga vai Ärzemes.
IzvÄ“lei ir noteikti ekonomiskie iemesli. UK par minimÄlo algu cilvÄ“ks tomÄ“r spÄ“j izdzÄ«vot: paÄ“st, apģērbties, apmaksÄt mÄjokli un sociÄlÄs vajadzÄ«bas, u.c.. Bet kÄ var izdzÄ«vot RÄ«gÄ par minimÄlo algu, ja dzÄ«voklim Ä«re ir vismaz 150-200 eur mÄ“nesÄ«+komunÄlie maksÄjumi, par Ä“šanu, apģērbu, telefona rÄ“Ä·inu pat nepieminot? PiemÄ“ram, tÄ meitene, kuru atrada, nakšÅ†ojot bÄ“niņos JelgavÄ, jo nepietika naudas noÄ«rÄ“t mÄjokli, lai gan viņa smagi strÄdÄja lielveikalÄ. SkolotÄjs pÄ“c lauku skolas likvidÄcijas varbÅ«t arÄ« varÄ“tu sev atrast darbu RÄ«gÄ, bet no savas algas viņš spÄ“s mÄjokli noÄ«rÄ“t? MedmÄsa varÄ“s?
Algas apmÄ“rs LatvijÄ neļauj cilvÄ“kam nodrošinÄt pamatvajadzÄ«bas. Un ekonomiskÄ emigrÄcija ir vienÄ«gais glÄbiņš - citas opcijas vienkÄrši nav. PÄrmest šiem cilvÄ“kiem patriotisma trÅ«kumu ir absolÅ«ti nevietÄ. Tas ir stulbi!
Daļu tautas, kas pamet laukus, par laimi Latvijai, tomēr notur Rīgas reģions.
RÄ«gas aglomerÄcijas reÄ£ions
AglomerÄ“šanas teorija balstÄs uz nosacÄ«jumu, ka gadÄ«jumÄ, ja ražošana attÄ«stÄs vai izplatÄs kÄdÄ reÄ£ionÄ vai ekonomiskajÄ telpÄ, tÄ neproporcionÄli tiecas un piesaistÄs lielÄkajiem blÄ«va apdzÄ«vojuma centriem. AglomerÄcija ir izteikti urbanizÄ“ta teritorija, kura sastÄv no šÄ«s teritorijas centra – lielÄs pilsÄ“tas un apkÄrtÄ“jÄs teritorijas mazajÄm pilsÄ“tÄm un lauku centriem, kuri ir apvienojušies vienotÄ sistÄ“mÄ
RÄ«gas gadÄ«jumÄ reÄ£iona ekonomiskÄ robežas nesakrÄ«t ar administratÄ«vÄ dalÄ«juma robežÄm. PÄ“c ekonomiskÄs bÅ«tÄ«bas RÄ«gas aglomerÄcija ir reÄ£ions 50-
NoteiktÄ attÄ«stÄ«bÄ etapÄ reÄ£ionÄ sÄkas transformÄcijas procesi. IedzÄ«votÄju un uzņēmumu koncentrÄcija primÄrajÄ centrÄ sasniedz tÄdu pakÄpi, ka monocentriskais aglomerÄcijas modelis kļūst neefektÄ«vs un pÄrÄk dÄrgs uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. Augstas zemes cenas izraisa decentralizÄcijas procesus, un kodola reÄ£ionÄ sÄk pastiprinÄti attÄ«stÄ«ties primÄrÄs pilsÄ“tas satelÄ«tcentri. Šie satelÄ«tcentri pÄrņem daļu migrÄcijas plÅ«smas, kas ir vÄ“rsta uz primÄro centru no laukiem un mazpilsÄ“tÄm valsts perifÄ“rijÄ, bet vÄ“lÄk var pat piesaistÄ«t migrÄcijas plÅ«smas no primÄrÄ centra (Richardson, 1980).
To uzskatÄmi parÄda iemaksas PašvaldÄ«bu izlÄ«dzinÄšanas fondÄ, ko veido 1) ieņēmumi no iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa + 2) ieņēmumi no nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa
PašvaldÄ«bu skaits, kas 2017.gadÄ saņem maksÄjumus no fonda, ir 104, tai skaitÄ visas republikas nozÄ«mes pilsÄ“tas, izņemot Ventspili.
PašvaldÄ«bu skaits, kas veic iemaksas fondÄ, ir 15. Izņemot Ventspili, visi pÄrÄ“jie donori ir PierÄ«gas pašvaldÄ«bas, kuru iedzÄ«votÄji strÄdÄ RÄ«gÄ, kÄ arÄ« metropoles tuvums ietekmÄ“ nekustÄmo Ä«pašu vÄ“rtÄ«bu, kas ietekmÄ“ iekasÄ“jamo nodokļu lielumu.
2017.gads iemaksas (milj. euro): RÄ«ga - 91,8; JÅ«rmala – 10,84; MÄrupe – 5,63, Ķekava – 3,94; Garkalne – 3,12; BabÄ«tes – 2,1; Ventspils – 2; Ä€daži – 1,63; IkšÄ·ile – 1,45,; Carnikava – 1,44; Stopiņi – 1,39, Salaspils – 0,74; Saulkrasti – 0,66; Sigulda – 0,25; Olaine – 0,23.
NodarbinÄtÄ«bas problÄ“mas un citas nepatÄ«kamas lietas risina RÄ«ga, bet PierÄ«gas pagastveÄu vienÄ«gÄ rÅ«pe ir naudas tÄ“rÄ“šana… Nav jÄbrÄ«nÄs, ka pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanas šajos novados ir tik spraigas…Eldorado! Zelta bedre!
Policentriskas teritoriÄlÄs attÄ«stÄ«bas modelis
Briseles uzstÄdÄ«jums ir teritoriju policentriska attÄ«stÄ«ba. Tas ir guvis atspoguļojumu arÄ« Latvijas NacionÄlÄs attÄ«stÄ«bas plÄnÄ: kÄ prioritÄte ir noteikta valsts teritorijas policentriska attÄ«stÄ«ba. No ES strukturÄlo fondiem aktivitÄtei Policentriska attÄ«stÄ«ba piešÄ·irtais finansÄ“jums - 334,4 milj. EUR (2007.-2013.g); 375,8 milj. EUR (2014.-2020.g). Un tÄ ir tikai nauda, ko dala VARAM, bet ES fondi reÄ£ioniem tiek dalÄ«ti gandrÄ«z visÄs ministrijÄs.
VARAM struktÅ«rfondu finansÄ“jums projektu Ä«stenošanai piešÄ·irts RÄ«gai un nacionÄlas un reÄ£ionÄlas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centriem: Daugavpils, Jelgava, JÄ“kabpils, LiepÄja, RÄ“zekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, CÄ“sis, Gulbene, KuldÄ«ga, LÄ«vÄni, Madona, Saldus, Smiltene, Talsi - spÄ“cÄ«gÄkie attÄ«stÄ«bas centri, kas spÄ“j bÅ«tiski sekmÄ“t reÄ£ionu un visas valsts konkurÄ“tspÄ“jas celšanos, atstÄjot labvÄ“lÄ«gu ietekmi uz apkÄrtÄ“jÄm teritorijÄm.
RespektÄ«vi, valsts politika paredz LatvijÄ attÄ«stÄ«t 17 (!) nacionÄlas un reÄ£ionÄlas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centrus. Ar cerÄ«bu mainÄ«t esošo monocentrisko attÄ«stÄ«bas modeli ar RÄ«gu kÄ absolÅ«to dominanti.
Doma jauka, un nauda, protams, tiks iztÄ“rÄ“ta lÄ«dz pÄ“dÄ“jam centam, bet…vai mums ir tam ir nepieciešamie resursi?
Policentriskas teritoriÄlas attÄ«stÄ«bas klasiskais modelis
VairÄkas pilsÄ“tas, kas ir vienlÄ«dzÄ«gi nozÄ«mÄ«gumÄ reÄ£ionÄlie centri.
EiropÄ viens no populÄrÄkajiem policentriskÄs attÄ«stÄ«bas piemÄ“riem ir Randštates (Randstadt) reÄ£ions NÄ«derlandÄ“, ko veido:
1) Amsterdama - 813.5 tūkst.iedz., valdība,
2) HÄga – 495 tÅ«kst.iedz., galvaspilsÄ“ta,
3) Utrehta – 311,4 tÅ«kst.iedz.,
4) Roterdama – 610,4 tÅ«kst.iedz., viena no lielÄkajÄm ostÄm.
ArÄ« Baltijas valstu reÄ£ionÄ ir klasisks policentriskas attÄ«stÄ«bas modelis: RÄ«ga – 698,- tÅ«kst.iedz.; Viļņa – 560,2 tÅ«kst.iedz.; Tallina – 440,7 tÅ«kst.iedz.
RÄ«ga un Tallina ir ostas pilsÄ“tas, bet Baltijas reÄ£iona lielÄkÄ osta pÄ“c apgrozÄ«juma ir KlaipÄ“da. VisÄs Baltijas valstu galvaspilsÄ“tÄs ir lidostas, kas sÄ«vi konkurÄ“ savÄ starpÄ, tÄpat kÄ vispÄr par investÄ«ciju piesaisti kopumÄ
SavstarpÄ“jÄ konkurence Baltijas reÄ£ionÄ ir bÅ«tisks apstÄklis, kas jÄņem vÄ“rÄ pie teritoriÄlÄs attÄ«stÄ«bas plÄnošanas, jo RÄ«gas konkurÄ“tspÄ“jas pasliktinÄšanÄs ietekmÄ“s visas valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bas rÄdÄ«tÄjus.
Vai LatvijÄ ar esošajiem demogrÄfiskajiem rÄdÄ«tÄjiem ir pietiekami cilvÄ“kresursu, lai kÄda no pilsÄ“tÄm izveidotos par RÄ«gai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu ekonomisko centru?
Latvijas demogrÄfisko rÄdÄ«tÄju dinamika
Latvijas iedzÄ«votÄju demogrÄfisko datu dinamika, kurus uzrÄda Tautas skaitÄ«šanas un CentrÄlÄs statistikas pÄrvaldes dati, norÄda stabilu tendenci uz samazinÄšanos. Ir kÄds, kurš par to nav dzirdÄ“jis?
Tautas skaitÄ«šanu dati (iedzÄ«votÄji - milj.): 1897-1,9; 1925-1,8; 1935-1,9; 1959-2,1; 1970 -2,4; 1989 -2,7; 2000-2,4; 2011-2,1. Statistikas pÄrvaldes dati par 2017.gadu-1,9 milj.iedz.
MaksimÄlais iedzÄ«votÄju skaits tika sasniegts 1989.gadÄ - padomju perioda beigu posmÄ, un zinÄtniskajÄ literatÅ«rÄ tiek skaidrots ar migrantu pieplÅ«dumu no citiem PSRS reÄ£ioniem. PÄ“c 2.PK iedzÄ«votÄju skaits tika palielinÄts uz imigrÄcijas rÄ“Ä·ina - tas izriet no etniskÄ sastÄva struktÅ«ras izmaiņÄm..
Pašlaik Latvija ir gandrÄ«z sasniegusi iedzÄ«votÄju skaitu, ko uzrÄdÄ«ja 1925.gada Tautas skaitÄ«šana - pirmÄ iedzÄ«votÄju skaita apzinÄšana pÄ“c 1.PK, kas dramatiski ietekmÄ“ja Latvijas teritorijÄ dzÄ«vojušo cilvÄ“ku skaitu.
Protams, ka tendence ir depresÄ«va, bet tomÄ“r šÄ« parÄdÄ«ba ir jÄskata kompleksi. Jo medaļai ir divas puses, bet mÄkonim zelta maliņa…
EtniskÄ sastÄva struktÅ«ras dinamika-latviešu Ä«patsvars (%): 1897-68,3%; 1920-72,8%; 1925-73,4%; 1935-75,5%; 1959-62%; 1970 -56,8%; 1979 -53,7%; 1989-52%; 2000 -57,7%; 2011-59,5%; 2014-61,4%; 2016-61,8%
Es pÄris reizes krievu ziņÄs redzÄ“ju, kÄ Putins šausminÄs par iedzÄ«votÄju skaita samazinÄjumu Baltijas valstÄ«s, Ä«paši akcentÄ“jot Latviju. Mani tas izbrÄ«nÄ«ja - ja gribi teritoriju okupÄ“t, tad nebÅ«s ar deportÄcijÄm jÄkrÄmÄ“jas, jo nav jau arÄ« vairs uz kurieni-SibÄ«rijÄ Ä·Ä«nieši. Ja netaisies okupÄ“t, tad KrievijÄ problÄ“mu nepietiek, ka par mÅ«sÄ“jÄm jÄpÄrdzÄ«vo… VienÄ«gais, kÄ es to varu izskaidrot, – Krievija saprot to, ko Latvija pati nav apzinÄjusies, notiek stihiska un neorganizÄ“ta deokupÄcija/dekolonizÄcija.
Tie, kuri ieradÄs LatvijÄ labÄkas dzÄ«ves meklÄ“jumos, ir devušies tÄlÄk uz rietumiem. JÄ, uz turieni ir devušies arÄ« latvieši, bet etniskÄ sastÄva statistika tomÄ“r pierÄda, ka neatkarÄ«bas gados latviešu Ä«patsvars ir pieaudzis par 10% un tendence ir lÄ“ni, bet stabili kÄpjoša. TurklÄt ir jÄņem iedzÄ«votÄju vecumu struktÅ«ra – vecie varbÅ«t ir palikuši šeit, bet, ja bÄ“rni un mazbÄ“rni ir UK, tad Krimas scenÄrijs pievilcÄ«gs nešÄ·itÄ«s…Un, manuprÄt, Kremlis saprot, ka Krievija šeit lÄ“ni un nemanÄmi zaudÄ“ atbalsta bÄzi.
Bet, atgriežoties pie Latvijas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jÄm, ar 1,9 miljoniem iedzÄ«votÄju, kur RÄ«ga (bez reÄ£iona) ir gandrÄ«z 700 tÅ«kstoši iedzÄ«votÄju, uz dižu policentriju neatvÄ“zÄ“sies…
IedzÄ«votÄju vidÄ“jais blÄ«vums
Tiek uzskatÄ«ts, ka policentriskas sistÄ“mas var pastÄvÄ“t un augt tikai augsti attÄ«stÄ«tÄs teritorijÄs. Šis jÄ“dziens vienlaikus ir progresÄ«vas attÄ«stÄ«bas simbols, Ä«pašÄ«ba un nosacÄ«jums (Sykora, 2008)
SvarÄ«gÄkais nosacÄ«jums policentriskai teritorijas attÄ«stÄ«bai ir augsts vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums. LatvijÄ vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums ir 30 cilvÄ“ku uz kvadrÄtkilometru, bet vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums BeļģijÄ - 341, VÄcijÄ - 230, ItÄlijÄ - 193. Pie augsta vidÄ“jÄ iedzÄ«votÄju blÄ«vuma teritoriÄlo attÄ«stÄ«bas centru ir vairÄk, tie ir tuvÄk izvietoti.
Latvijai bÅ«tu jÄorientÄ“jas uz to valstu pieredzi, kuras ar zemu iedzÄ«votÄju blÄ«vumu ir panÄkušas spÄ“cÄ«gu tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu.
KanÄda - 35,16 miljoni iedzÄ«votÄju, vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums - 3,5.
KanÄdai ir desmitÄ lielÄkÄ ekonomika pasaulÄ“ pÄ“c iekšzemes kopprodukta. Aptuveni trÄ«s ceturtdaļas KanÄdas iedzÄ«votÄju dzÄ«vo
AustrÄlija - 22,6 miljoni iedzÄ«votÄju, vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums-2,8
PilsÄ“tÄs dzÄ«vo aptuveni 86% iedzÄ«votÄju, 10 lielÄkajÄs pilsÄ“tÄs dzÄ«vo divas trešdaļas AustrÄlijas iedzÄ«votÄju, visas atrodas piekrastÄ“.
JÄsecina, ka minÄ“tÄs valstis ir koncentrÄ“jušas ierobežotÄ reÄ£ionÄ visus savus administratÄ«vos, finanšu, cilvÄ“ku resursus, lai varÄ“tu panÄkt ekonomisku izrÄvienu.
V.Hēgeļa (Dialektikas teorija) atziņa - tikai sasniedzot noteiktu kvantitatīvu masu, var notikt kvalitatīvais lēciens.
Latvija vÄ“sturiski ir izveidojies pilsÄ“tu un apdzÄ«voto vietu tÄ«kls, kas nodrošina salÄ«dzinoši vienmÄ“rÄ«gu iedzÄ«votÄju blÄ«vumu visÄ valsts teritorijÄ. Bet šÄds iedzÄ«votÄju izvietojums rada nepieciešamÄ«bu uzturÄ“t, piemÄ“ram, ļoti plašu ceļu tÄ«klu. LatvijÄ uz katru iedzÄ«votÄju ir 30,9 metri ceļa, bet VÄcijÄ tikai 2,8 metri uz katru iedzÄ«votÄju, LielbritÄnijÄ - 6,3 metri uz iedzÄ«votÄju.
Tas pats attiecas uz visiem pÄrÄ“jiem tÄ«kliem, kas nodrošina dzÄ«ves vidi- elektroapgÄdi, veselÄ«bas iestÄžu tÄ«klu, izglÄ«tÄ«bas iestÄžu tÄ«klu. Tas nozÄ«mÄ“, ka šo ļoti plašo tÄ«klu uzturÄ“šanai tiek tÄ“rÄ“ti lieli resursi un finanšu lÄ«dzekļi, ko varÄ“tu novirzÄ«t valsts ekonomikas attÄ«stÄ«bai.
MÄ“s uzturam daudz un slikti tÄ vietÄ, lai uzturÄ“tu mazÄk, bet labÄk. MÄ“s esam pacÄ“luši vairÄk, nekÄ spÄ“jam noturÄ“t… MÄ“s lÅ«zÄ«sim.
CentrÄlo vietu teorija
Teorijas radÄ«tÄjs ir vÄcu Ä£eogrÄfs Valters Kristallers (Walter Christaller, 1893-1969). Pirmo reizi viņš to formulÄ“ja savÄ doktora disertÄcijÄ 1933.gadÄ, parÄdot likumsakarÄ«bas apdzÄ«voto vietu novietojumÄ un hierarhijÄ DienvidvÄcijÄ.
Kristallera biogrÄfiju par ordinÄru nu nekÄdi nenosauksi - 1.PK veterÄns, celtniecÄ«bas uzņēmuma vadÄ«tÄjs, bezdarbnieks, kurš aizstÄvÄ“ja savu doktora disertÄciju Ä£eogrÄfijÄ par CentrÄlo vietu teoriju. PÄ“c dažiem avotiem, Kristallera darbu pie disertÄcijas finansÄ“ja Henrijs Himlers (SS). No 1940. lÄ«dz 1945.g. Kristallers, tiešÄ Himlera pakļautÄ«bÄ SS birojÄ, izstrÄdÄja Ä£enerÄlo plÄnu OST - okupÄ“to austrumu teritoriju kolonizÄcija ar vÄcu fermeriem.
Un te nÄk interesantais - pÄ“c kara Kristallers tika reabilitÄ“ts, dzÄ«voja RietumvÄcijÄ un… 1951.gadÄ iestÄjÄs KomunistiskajÄ partijÄ! Bija vietÄ“jÄs organizÄcijas vadÄ«tÄjs - tÄ, lÅ«k! Un atkal pÄ“c dažiem avotiem, esot bijis arestÄ“ts un apvainots spiegošanÄ, bet nu lÄ«dz nopietnÄm sekÄm neesot nonÄcis.
Kristallera idejas atstÄja fundamentÄlu iespaidu uz LielbritÄnijas un ASV teritoriÄlÄs plÄnošanas attÄ«stÄ«bu. ŠÄ«s teorijas pamatnosacÄ«jumi tika ņemti vÄ“rÄ teritoriÄlajÄ plÄnošanÄ gan PSRS, gan VÄcijÄ.
Uz Kristallera teorÄ“tiskajÄm atziņÄm savas teorijas attÄ«stÄ«ja Augusts Ä»ešs (August Lösch) – EkonomiskÄs telpas organizÄcijas teorija; Valters Aizards (Walter Isard) -ReÄ£ionÄlÄs zinÄtnes pamatlicÄ“js . Neskatoties uz nacistisko pagÄtni, Kristallers bija daudzu ievÄ“rojamu Eiropas un ASV universitÄšu goda doktors.
CentralitÄte - CentrÄlÄ vieta (Standort von Funktionen – vÄcu val.) ir saistÄ«ta ar tÄs ietekmes areÄlu.
SaskaÅ†Ä ar zinÄtniskajÄm atziņÄm, lai pilsÄ“ta atbilstu CentrÄlÄs vietas kritÄ“rijiem, tur ir jÄbÅ«t:
1. abitÅ«rai (vidusskolai) sekojošas mÄcÄ«bu iestÄdes – augstÄkÄ lÄ«meņa mÄcÄ«bu iestÄdes (vienkÄršÄ valodÄ – augstskolÄm).
TÄm nav obligÄti jÄbÅ«t autonomÄm iestÄdÄ“m, var bÅ«t filiÄles, bet ir jÄbÅ«t nodrošinÄtai iespÄ“jai iegÅ«t augstÄko izglÄ«tÄ«bu.
Daugavpils, RÄ“zekne, LiepÄja, Valmiera, Ventspils - izpilda kritÄ“riju.
2. profesionÄlÄs izglÄ«tÄ«bas centriem, ieskaitot augstÄkÄ lÄ«meņa arodizglÄ«tÄ«bas iestÄdes.
Daugavpils, RÄ“zekne, LiepÄja, Valmiera, Ventspils - vismaz attiecÄ«bÄ uz profesionÄlo izglÄ«tÄ«bu izpilda kritÄ“riju.
3. teÄtriem; koncertzÄlÄ“m; ietilpÄ«gÄm celtnÄ“m kongresu norisei; muzejiem.
TeÄtri ir ValmierÄ, DaugavpilÄ« (mazs, bet ir), LiepÄjÄ.
Ventspils ir noslÄ“gusi lÄ«gumus ar Latvijas vadošajiem teÄtriem par sadarbÄ«bu, kas ir pat labÄk, jo nodrošina daudzveidÄ«bu, salÄ«dzinÄšanas iespÄ“jas un izvÄ“li skatÄ«tÄjiem. Par RÄ“zekni man nav informÄcijas.
KoncertzÄles ir RÄ“zeknÄ“ (Gors), LiepÄjÄ (Dzintars).
Ventspils pašlaik bÅ«vÄ“ MÅ«zikas skolu/koncertzÄli, kur bÅ«s unikÄlas Ä“rÄ£eles.
Muzeji. Daugavpils -Rotko centrs. PÄrÄ“jÄs pilsÄ“tÄs, vairÄk vai mazÄk, kaut kas ir.
4. lieliem vieglatlÄ“tikas stadioniem; slÄ“gtam baseinu kompleksam ar vairÄkiem baseiniem
DaugavpilÄ«, RÄ“zeknÄ“, ValmierÄ, LiepÄjÄ, VentspilÄ« ir Olimpiskie centri. Par baseiniem es zinu tikai DaugavpilÄ« un VentspilÄ«.
5. augstas pakÄpes slimnÄ«cai.
Un te nu ir fundamentÄla Latvijas problÄ“ma… Es biju patiesi priecÄ«gs, ka Lembergam izdevÄs atsist fondu naudu RÄ«gai, lai to novirzÄ«tu uz reÄ£ionu slimnÄ«cÄm.
LatvijÄ ir 2,5 reizes augstÄka mirstÄ«ba no insulta nekÄ vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bÄ. LatvijÄ ik dienu no insulta mirst vidÄ“ji 7 cilvÄ“ki, bet 1/3 no saslimušajiem kļūst par invalÄ«diem uz visu atlikušo mūžu.
Insults (latīņu: insultus) jeb smadzeņu trieka (latīņu: apoplexia cerebri) ir pÄ“kšÅ†s smadzeņu asinsrites traucÄ“jums. AkÅ«ta insulta gadÄ«jumÄ slimniekam specializÄ“ta palÄ«dzÄ«ba jÄsaņem 3 lÄ«dz 3,5 stundu laikÄ - tad mirstošÄs smadzeņu šÅ«nas vÄ“l ir iespÄ“jams izglÄbt. Ja nepagÅ«st… LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ ir nÄve, sliktÄkajÄ -cilvÄ“ks paliek par dÄrzeni…
LatvijÄ (2014.g. dati) sirds un asinsvadu slimÄ«bas bija nÄves iemesls 57% gadÄ«jumu, no tÄm apmÄ“ram puse - koronÄra sirds slimÄ«ba. MirstÄ«bas rÄdÄ«tÄji sirds un asinsvadu slimÄ«bu dēļ LatvijÄ vecumÄ lÄ«dz 64 gadiem ir 3 reizes augstÄki nekÄ vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bÄ.
PÄ“c SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikÄ saslimstÄ«bas rÄdÄ«tÄji LatvijÄ ar onkoloÄ£iskÄm slimÄ«bÄm ir pieauguši par 39 procentiem (2014/2015. gada dati). AtšÄ·irÄ«bÄ no citÄm valstÄ«m LatvijÄ daudz augstÄks ir vÄ“lÄ«najÄs stadijÄs atklÄto ļaundabÄ«go audzÄ“ju Ä«patsvars, kÄ rezultÄtÄ ir arÄ« augstÄka mirstÄ«ba. 3. un 4. stadijÄ atklÄto ļaundabÄ«gÄ audzÄ“ja gadÄ«jumu skaits veido 40 procentus. SecinÄjums - vÄja primÄrÄ aprÅ«pe un novÄ“lota diagnostika
PÄ“c visÄm TP (2004-2011), VienotÄ«bas (2011-2014), ZZS (2014.-2017) ministru reformÄm un sistÄ“mas uzlabojumiem bardaks veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir tuvu ideÄlam. ReÄ£ionos veselÄ«bas aprÅ«pe ir minimizÄ“ta lÄ«dz primitÄ«vam lÄ«menim, veidojot milzÄ«gus monstrus RÄ«gÄ. KÄ tÄdus gaļas kombinÄtus…
KÄda nozÄ«me, ka neatliekamÄs palÄ«dzÄ«bas mašÄ«nas ar sirÄ“nÄm nesas pa šosejÄm, ja RÄ«gas slimnÄ«cu pÄrpildÄ«tajÄs uzņemšanÄs pie slimnieka Ärsts var nepienÄkt stundÄm. Ir izveidota dÄrga, bet absolÅ«ti neracionÄla sistÄ“ma ar pudeles kakliem, kur tiek pazaudÄ“ts laiks, kam cena ir dzÄ«vÄ«ba…
Bet veselÄ«bas aprÅ«pes procesa kvalitatÄ«va organizÄ“šana ir vissvarÄ«gÄkais nosacÄ«jums sekmÄ«gai veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas funkcionÄ“šanai.
Klasikas piemÄ“ri. Florence Naitingeila (Florence Nightingal, 1820-1910) - bagÄtas britu aristokrÄtu Ä£imenes meita, kura par šausmÄm tuviniekiem kļuva par žēlsirdÄ«go mÄsu, slimnieku kopšanas pamatus apguva klosterÄ«. 1854.-1856. gadÄ piedalÄ«jÄs Krimas karÄ, kur izveidoja lazaretes, kur pirmo reizi ieviesa modernos slimnÄ«cu organizÄcijas principus, ko pielieto lÄ«dz šim laikam. Ievainoto mirstÄ«ba 6 mÄ“nešu laikÄ samazinÄjÄs no 42% lÄ«dz 2,2%. To neizdarÄ«ja Ärsti, tur netika ieviestas nekÄdas inovatÄ«vas ÄrstniecÄ«bas metodes vai jauni medikamenti - to paveica gudra, drosmÄ«ga un apņēmÄ«ga medmÄsa, ieviešot racionÄlu un efektÄ«vu veselÄ«bas aprÅ«pes procesu.
PSRS bija efektÄ«va veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄcija. CitÄdi tauta pie ÄrstniecÄ«bas, kas pamatÄ balstÄ«jÄs uz bankÄm, zeļonku un aspirÄ«nu, nebÅ«tu izdzÄ«vojusi… Bet medikamentu nepieejamÄ«ba jeb deficÄ«ts iedibinÄja aplokšÅ†u sistÄ“mu, ko nespÄ“jam izskaust joprojÄm.
LatvijÄ situÄcija veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mÄ kļūst aizvien sliktÄka, lai gan iedzÄ«votÄju skaits samazinÄs, bet veselÄ«bas aizsardzÄ«bas finansÄ“jums pieaug (milj. euro): 2007 - 737,6; 2008 - 819,5; 2009 -823,9; 2010 - 616,2; 2011- 701,2; 2012 -720,2; 2013 -666,6; 2014 - 725; 2015 - 752; 2016 – 770,8; 2017 – 786,2. TÅ«lÄ«t finansÄ“jums bÅ«s sasniedzis trekno gadu lÄ«meni, bet… Kur tÄ nauda paliek, ja Latvija ir praktiski pÄrgÄjusi uz maksas medicÄ«nu?
ReÄ£ionu centros ir jÄveido spÄ“cÄ«gas slimnÄ«cas, kas apkalpo visas apkÄrtÄ“jÄs lauku teritorijas. Šim slimnÄ«cÄm ir jÄbÅ«t spÄ“jÄ«gÄm tikt galÄ ar visiem vieglajiem un vidÄ“jiem gadÄ«jumiem visÄs klasiskajÄs nozarÄ“s, kÄ arÄ« spÄ“t stabilizÄ“t Ä«paši smagos gadÄ«jumus transportÄ“šanai uz RÄ«gas klÄ«niskajiem centriem. ReÄ£ionÄlo centru slimnÄ«cas, protams, neveiks orgÄnu pÄrstÄdÄ«šanu un onkoloÄ£ijas terapiju, bet tÄm ir jÄspÄ“j diagnosticÄ“t onkoloÄ£isko saslimšanu pietiekami augstÄ lÄ«menÄ«, lai nav lauku cilvÄ“ki uz RÄ«gu lieki jÄtrenkÄ.
Un ir iespÄ“jama arÄ« papildu specializÄcija. KÄpÄ“c VentspilÄ«, piemÄ“ram, nevar veikt acu operÄcijas? PensionÄrus var savÄkt RÄ«gÄ vai kur nu tur, Ventspils reiss var nodrošinÄt speciÄlu tÅ«ri, nakti izmitinÄt kÄdÄ motelÄ« vai dienesta viesnÄ«cÄ. Un tas noteikti izmaksÄs daudz lÄ“tÄk un bÅ«s nesalÄ«dzinÄmi labÄk organizÄ“ts par to šaušalÄ«go jucekli, kas notika RÄ«gÄ, kad pÄ“kšÅ†i tika iedotas papildu kvotas kataraktas operÄcijÄm - visus vecÄ«šus sasauca vienÄ laikÄ, burzma un bardaks neaprakstÄms, pat apsÄ“sties nebija kur. KÄpÄ“c vecie ir šitÄ jÄpazemo? CilvÄ“ki jau tÄ bija satraukušies par operÄciju, kas normÄli, bet viņiem vÄ“l stundÄm kÄjÄs jÄstÄv viņu gados.
JÄ, protams, bÅ«s problÄ“ma piesaistÄ«t mediÄ·us, jo RÄ«gÄ ir iespÄ“jas strÄdÄt vairÄkÄs vietÄs, kas provincÄ“ nebÅ«s. To var risinÄt ar reÄ£ionÄlo koeficentu, bet tam ir jÄbÅ«t ievÄ“rojamam 2x vai 3x , salÄ«dzinÄjumÄ ar RÄ«gu.
ArÄ« NeatliekamÄs medicÄ«nas mašÄ«nas/stacijas ir jÄpiesaista tieši konkrÄ“to reÄ£ionu centrÄlajÄm slimnÄ«cÄm, tÄpat Ä£imenes Ärsti-primÄrÄ aprÅ«pe.
MedicÄ«nas aprÅ«pe ir viens no svarÄ«gÄkajiem nosacÄ«jumiem reÄ£iona veiksmÄ«gÄ attÄ«stÄ«bÄ.
1. tehnoloÄ£iju ieviešanas, transformÄcijas centri
VÄji visur. ArÄ« RÄ«gÄ.
2. iestÄdes Ärzemnieku sociÄlai aprÅ«pei
TÄs ir viesnÄ«cas. LiepÄjÄ un VentspilÄ« nav problÄ“mu, bet citur...
3. augsta lÄ«meņa valsts iestÄdes un tiesas
4. plašas iepirkšanÄs iespÄ“jas, lai apmierinÄtu pieprasÄ«jumu pÄ“c specializÄ“tÄm augsta lÄ«meņa precÄ“m
5. plaši norobežoti parki un zaļie stÄdÄ«jumi.
PilsÄ“tas reÄ£ionu kÄ veselu telpiski paplašinÄtu struktÅ«ru, kurÄ ir izvietotas pilsÄ“tas funkcijas: dzÄ«vošana, darbs, izglÄ«tÄ«ba, iepirkšanÄs, kultÅ«ras un rekreÄcijas aktivitÄtes. ŠÄ«s aktivitÄtes ir savstarpÄ“ji cieši saistÄ«tas un veido funkcionÄlu veselumu, kurš joprojÄm ir vÄ“rsts un saistÄ«ts ar tradicionÄlo centrÄlo pilsÄ“tu. (Haegen, Pattyn, 1980)
LatvijÄ šiem kritÄ“rijiem vairÄk vai mazÄk atbilst tikai: Daugavpils, LiepÄja, Ventspils, Valmiera, RÄ“zekne.
Latvijas teritorija tomÄ“r ir pÄrÄk liela, lai visi iedzÄ«votÄji varÄ“tu saņemt izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas, kultÅ«ras pakalpojumus tikai RÄ«gÄ - tas prasÄ«tu pÄrÄk daudz laika un resursu. Latvijas teritoriÄlajÄ plÄnošanÄ ir jÄvirzÄs uz policentrisku attÄ«stÄ«bu, bet šo centru jeb centrÄlo vietu skaitam ir jÄbÅ«t sabalansÄ“tam ar Latvijas iedzÄ«votÄju skaitu- 1 RÄ«gas reÄ£ions tiek balansÄ“ts ar 5 reÄ£ionÄlajiem centriem (Kristallera tÄ«kls).
Daugavpils -Dienvidlatgale, RÄ“zekne – Ziemeļlatgale, LiepÄja – Dienvidkurzeme, Ventspils –Ziemeļkurzeme, bet Vidzemei ar vienu Valmieru nepietiks, tur bÅ«tu jÄiet tandÄ“mÄ ar CÄ“sim (attÄlums ap
Un tagad es rakstÄ«šu vÄrdus, ko nekad no sevis nebÅ«tu gaidÄ«jis. Un laikÄ, kad kaislÄ«bas ap šo personu sit Ä«paši augstu vilni… par spÄ«ti BailÄ“m, ko ar interesi izlasÄ«ju, un SarunÄm, ko neizlasÄ«ju… Es aizstÄvÄ“šu Aivaru Lembergu.
TÄ nu ir sanÄcis, ka pÄ“dÄ“jo pÄris gadu laikÄ es samÄ“rÄ bieži biju VentspilÄ« - es formulÄ“ju savu viedokli par pilsÄ“tu un cilvÄ“kiem.
LatvijÄ valdošÄ tiesiskÄ nihilisma apstÄkļos cilvÄ“ks ir kļuvis pilnÄ«gi bezspÄ“cÄ«gs. Nu uzrakstÄ«si sÅ«dzÄ«bu par pÄrestÄ«bu, un? AtrakstÄ«s tev kÄds ierÄ“dnis polikorektu un formÄlu atbildi uz piecÄm lapÄm, ar prokuratÅ«ru un policiju tas pats, ar masu medijiem tas pats - valda vispÄrÄ“ja un pilnÄ«ga nesodÄmÄ«bas apziņa. Tas krievu laikos ar avÄ«zi sita mušas un Äinavniekus… Ar ko ventspilnieki atšÄ·iras no visiem pÄrÄ“jiem Latvijas iedzÄ«votÄjiem? Viņiem ir, kam pasÅ«dzÄ“ties, kad nodarÄ«ts gauži! Aivars tÄs lietas ņem stingri - un viņš nejauc, kurš viņam ir kategorijÄ Ñ…Ð¾Ð»Ð¾Ð¿Ñ‹ un холуи, bet kuri viņam ir augsti godÄtie vÄ“lÄ“tÄji…
Lembergs nevar ietekmÄ“t Krievijas tranzÄ«tu, tur tiek Ä«stenoto mÄ“rÄ·tiecÄ«ga valsts politika kravu novirzÄ«šanai caur Somu lÄ«Äa terminÄliem - savÄm ostÄm. Bet Ventspils tomÄ“r ir pÄrorientÄ“jusies un attÄ«stÄ«jusi ražojošos uzņēmumus. Un tas nebÅ«t nav vienkÄrši, jo no vienas puses iedzÄ«votÄjiem vajag darbavietas, bet investori nÄk, kur ir kvalificÄ“ts darbaspÄ“ks. Un sabalansÄ“t šÄ«s lietas nebÅ«t nav viegli, Ä«paši ņemot vÄ“rÄ, ka vidÄ“jais iedzÄ«votÄju blÄ«vums Ventspils novadÄ ir 5 iedzÄ«votÄji uz kvadrÄtkilometru -zemÄkais LatvijÄ, vidÄ“ji ir 30. Tas Ziemeļkurzemei ir raksturÄ«gi, jo no vienas puses jÅ«ra, tad SlÄ«teres rezervÄts, meži, kur Ä«pašu iedzÄ«votÄju blÄ«vumu augšÄ neuzdabÅ«si.
ZiemeļkurzemÄ“ ir manas saknes…Un man nÄk gadi, kas jau sÄku apdomÄt, kur pavadÄ«t mūža nogali - daudz dabas un klusuma, mazliet kultÅ«ras, bet droši vien arÄ« daudz vairÄk medicÄ«nas… Kaut kur starp Roju un Kolku… Bet pašreiz tur nav problÄ“mu tikai ar dabu un klusumu. TÄpÄ“c es ceru, ka Lembergs izvilks Ventspili, jo vienÄ«gi Ventspils var izvilkt Ziemeļkurzemi.
Es gan neloloju Ä«pašas cerÄ«bas, ka kaut kas diži ir mainÄ«jies no SlÄtavas un ÄŒangalienas laikiem - Runas vÄ«riem ir spÄ“ks rokÄ, un, ko tie nospriež, tas paliek, vairÄk nekÄ.
Nu attÄ«stÄ«s visus 110 novadus un 17 nacionÄlas un reÄ£ionÄlas nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centrus, lai visu naudu godÄ«gi sadalÄ«tu un apgÅ«tu, nu stÄvÄ“s pie Äbeles raudÄdami, ka valdÄ«ba ļauj laukiem mirt… DrÄ«z visa Latvija bÅ«s kÄ atremontÄ“ts BrÄ«vdabas muzejs.
SociÄlekonomiskie procesi ir kÄ viļņi okeÄnÄ… Dažs izveicÄ«gais var noÄ·ert vilni, lai sÄ“rfotu, bet… neviens nevar to apturÄ“t!
TeritoriÄlÄ attÄ«stÄ«ba un plÄnošana ietekmÄ“ mÅ«su dzÄ«ves - iespÄ“jams daudz vairÄk, nekÄ mÄ“s to apzinÄmies. Tirgus spÄ“ki vieni paši nevar nodrošinÄt vispÄrÄ“ju labklÄjÄ«bu pilsoņiem. Veselais saprÄts prasa politisku attieksmi un iejaukšanos.
The Council of