Lieldienu mistÄ“rijas RÄ«gas mÄcÄ«tÄju lokÄ jeb SitÄ«sim krustÄ mÄcÄ«tÄju Juri Rubeni
Indulis PaiÄs · 14.04.2017. · Komentāri (143)ŠorÄ«t, LielajÄ PiektdienÄ, es ieraudzÄ«ju Facebook gaumÄ«gu, melnbaltÄ stilÄ ieturÄ“tu fotogrÄfiju. Divi RÄ«gas mÄcÄ«tÄji baltÄs drÄnÄs mazgÄ kÄjas dažiem samulsušiem vÄ«riem... VÄ“stÄ«jums skaidrs: te kÄdi parÄda savu pazemÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu “lÄ«dz galam”.
KÄds mÄ«lestÄ«bas dziļums! KÄda pazemÄ«ba! KÄda patiesa Kristus klÄtbÅ«tne!
KÄpÄ“c tÄds rÅ«gtums un ironija?
TÄpÄ“c, ka šÄ«s nedēļas sÄkumÄ RÄ«gas prÄvesta iecirkņa “galva” Krists Kalniņš steidzamÄ kÄrtÄ sarÄ«koja vÄ“l iespaidÄ«gÄku izrÄdi – Lieldienu MistÄ“riju savÄ gaumÄ“. KÄ Ä«stens sev uzticÄ“to mÄcÄ«tÄju vienotÄ«bas un sadraudzÄ«bas sargs viņš radÄ«ja skatuvi varenam iestudÄ“jumam – nÄ“, nevis ar Äkstu pÄvestiem, kÄ parasti to darÄ«ja viduslaiku karnevÄlos, bet šoreiz ar Äkstu augstajiem priesteriem, kajafÄm, annÄm, viltus lieciniekiem, hÄ“rodiem, pilÄtiem un “ticÄ«go tautu” fonÄ, kas izpilda Lieldienu mistÄ“riju: tautas mÄ«lÄ“ta “pravieša” notiesÄšanas un krustÄ sišanas ainu. Juris Rubenis jÄizslÄ“dz no baznÄ«cas par viņa “maldu mÄcÄ«bÄm un praksÄ“m”.
KÄ jau evaņģēlijos sacÄ«ts, AugstÄ Sinedrija sapulce tika sasaukta steidzamÄ kÄrtÄ, pirmssvÄ“tku dienÄs. Neatceros, ka iepriekš RÄ«gas konventi bÅ«tu notikuši KlusajÄ nedēļÄ, bet šoreiz prÄvests vÄ“lÄ“jÄs savu nodarÄ«t “vÄ“l lÄ«dz LieldienÄm”. VarbÅ«t jÄpaspÄ“j "noņemt no krusta mirušÄ miesas", pirms tÄ«rÄm rokÄm Ä“st Pashas JÄ“ru (vai, piemÄ“ram, “mÄ«lestÄ«bas pilnÄ«bÄ” mazgÄt kÄjas fotogrÄfu priekšÄ ZaļajÄ ceturtdienÄ)?
Ä€kstu Sinedrijs (šo vÄrdu lietoju tehniskÄ nozÄ«mÄ“ – kÄ “Äkstu pÄvests” utt.) – pašpasludinÄtu tiesnešu sapulce – iesÄka ar kopÄ«gu svÄ“t(?)brÄ«di, kurÄ dramatisma pilnÄ veidÄ atgÄdinÄja sev, ka “runa nav par cilvÄ“kiem un personÄ«bÄm”. Smaga diena priekšÄ esot. Bet, kas jÄdara, tas jÄdara. TÄ visi sagatavojÄs un kÄpa pagraba dziļumos lemt par krustÄ sitamÄ likteni. DzÄ«vot vai mirt? Smagi, ka tÄda lieta jÄlemj, bet ko padarÄ«si…
KÄds mīļš brÄlis bija aicinÄts izteikties par ticÄ«bas pamatiem – par to, cik nesajaucama ir mÅ«su ticÄ«ba ar visÄm pÄrÄ“jÄm. Viņš gan izrÄdÄ«jÄs pÄrÄk akadÄ“miski ievirzÄ«ts, un gandrÄ«z vai iztraucÄ“ja izrÄdes dramatisko gaisotni. AkadÄ“miskai teoloÄ£ijai nav vietas šÄdÄs mistÄ“riju spÄ“lÄ“s. Jo lielÄka ir nekompetence un aklums, jo vieglÄk ir pieņemt kompetentus un tÄlredzÄ«gus lÄ“mumus, vai tad ne?
Bet tÄs jau ir detaļas.
AugstÄ priestera lomas nesÄ“js, mÄcÄ«tÄjs Aleksandrs Bite, bija sagatavojis kÄrtÄ“jo runu. Šoreiz uz apsÅ«dzÄ“to sola jau atkal Juris Rubenis. Izvilcis astoņus gadus vecas grÄmatas (un vÄ“l vecÄkus argumentus), viņš pie paša Rubeņa teksta gan Ä«sti neprata piesieties, bet prasmÄ«gi izlÄ«dzÄ“jÄs ar citÄtiem no citiem autoriem(!), kurus Rubenis savÄ grÄmatÄs atļÄvies iekļaut. Sekojot savai fantÄziju teoloÄ£ijai un ieņēmis sev tik raksturÄ«go šÄ·eltnieka (svešvÄrdÄ: diabolos – velns, izkaisÄ«tÄjs) un apsÅ«dzÄ“tÄja (svešvÄrdÄ: satan – sÄtans, apsÅ«dzÄ“tÄjs) lomu, šis Äkstu augstais priesteris dramatiski “izstiepa pirkstu” nokaujamÄ grÄ“kÄža virzienÄ: mÄcÄ«tÄjs Juris Rubenis nodara “tik milzÄ«gu postu latviešu tautai”, tik daudzus ved maldos, prom no ticÄ«bas un Kristus, ka tas nav vairs tÄlÄk ciešams. Tika piesaukti seni un moderni lÄsti. Esot nepieciešams rÄ«koties “izlÄ“mÄ«gi”. Ir jÄnodod viņš pilÄtiem (lasi: bÄ«skapiem), lai tie viņu nodod nÄvei. Un lai šie pamÄ“Ä£ina neklausÄ«t – dabÅ«s dumpi!
Baisi. Dramatiski. Lieliska izrÄde! Nekompetences kalngals, bet skatuvÄ“ jau galvenais ir emocijas nevis, piemÄ“ram, elementÄras zinÄšanas par starpÄ«bu starp katafÄtisko un apofÄtisko teoloÄ£iju. Khm. Atkal akadÄ“miski termini galÄ«gi nevietÄ…
KÄds no jaunajiem Äkstu sinedrijÄ klusi ieminÄ“jÄs, ka tas nebÅ«s viegli – “šo pravieti gÅ«stÄ«t”, jo “tauta viņam seko”. Pats bija sajutis uz savas Ädas publisku skandÄlu nepatÄ«kamo sajÅ«tu. Bet Äkstu augstais priesteris palika nelokÄms – Äkstu sinedrija un “tautas vÄrdÄ” bija gatavs uzņemties risku. “Lai viņa asinis nÄk pÄr mums”, kÄ evaņģēlijos sacÄ«ts.
KÄds nikodÄ“ms bilda, ka “mÅ«su likumi nosaka veidu, kÄ cilvÄ“ks jÄtiesÄ” (lasi: evaņģēlijos rakstÄ«ts, kÄ jÄrÄ«kojas domstarpÄ«bu gadÄ«jumos) – tÄpÄ“c Rubeni vajadzÄ“tu piesist krustÄ “pÄ“c iespÄ“jas kristÄ«gi”, un “tÄ lai nevar piesieties”. Uz to tika norÄdÄ«ts, ka lieta nav atliekama – viss taÄu jau sen ir skaidrs.
Cits – tÄds kÄ “JÄ“zus mÄceklis, tikai slepenÄ«bÄ” – visu saasinÄja, sakot, ka “varbÅ«t tad vajag beigt ÄkstÄ«ties un to lietu nodarÄ«t Ätri, lÄ«dz piektdienai, tÄ ap sesto stundu”, kas radÄ«ja lielu kliegšanu un šÄ·elšanos sapulcÄ“. Ä€kstu vidÅ« nedrÄ«kst runÄt Äkstu runas.
NÄcÄs pieaicinÄt “lieciniekus”.
SteigÄ sapulcinÄtie tiesneši pÄrkÄrtojÄs jaunajÄs lomÄs. Gan mazliet pinÄs savÄs liecÄ«bÄs, bet darÄ«ja, ko spÄ“ja. Pirms brīža Äkstu augstais priesteris šausminoties bija norÄdÄ«jis, ka Romas katoļu baznÄ«ca Tridentas koncilÄ esot apkrÄvusi visus luterÄņus un protestantus ar bezgalÄ«giem lÄstiem. KÄds cits zinÄja teikt, ka Romas katoļu baznÄ«ca esot atkÄpusies no evaņģēlija jau sen un – patiesÄ«bÄ – nekad nav to Ä«sti satvÄ“rusi un sludinÄjusi. ŠÄ«s liecÄ«bas bija iecerÄ“tas kÄ apsÅ«dzÄ«ba pret Rubeni – kurš “pÄrÄk atsaucas visÄdiem to katoļu teologiem”. Bet tagad, steigÄ meklÄ“jot argumentus, kÄds cits – nule krustu kaklÄ uzkÄris “brÄlis ekumÄ“niskÄ dialoga teologs” – metÄs atsaukties uz kÄdu “katoļu baznÄ«cas ekspertu”, kas esot “lieliski norÄdÄ«jis” uz Rubeņa kļūdÄm. Khm. SanÄca mazliet pretrunÄ«gi, bet nu, tÄ jau evaņģēlijos ir sacÄ«ts.
VÄrdu sakot, izrÄdi neizdevÄs pabeigt gluži tÄ, kÄ iecerÄ“ts. Amatierisms. Nav vÄ“l piešauta roka galvu ciršanÄ. VÄ“l jÄdod Rubenim “pÄ“dÄ“jÄ iespÄ“ja”. Bet tad gan… UzskatÄ«sim šo par Ä£enerÄlmÄ“Ä£inÄjumu.
Tas viss būtu smieklīgi, ja vien nenotiktu tepat, Rīgas baznīcu pagrabos.
Un tas pierÄda, ka Kristus krusta nÄve vÄ“l arvien tiek pÄrprasta un, jÄ, zaimota.
Viņš mira mÅ«su naida, agresijas, ļaunuma, vienaldzÄ«bas un skaudÄ«bas (lasi: grÄ“ku) dēļ.
Un Viņa nÄve ir mūžīga apsÅ«dzÄ«ba tiem, kas apsÅ«dz un vÄ“las sist krustÄ.
Viens gan mani iepriecina. Par spÄ«ti visam prÄvesta Kalniņa sarÄ«kotÄ izrÄde galveno lomu – JÄ“zus(!) lomu – ierÄdÄ«ja pašam Rubenim. Un tÄ patiešÄm ir taisnÄ«ba – visbiežÄk mÄ“s dedzÄ«gi atstumjam no savas dzÄ«ves tieši to, kas mums visvairÄk ir vajadzÄ«gs!
Lai Lieldienas dziedina mÅ«s, kÄ JÄ“zus sacÄ«ja: "TÄ“vs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara!"
PÄrpublicÄ“ts no Facebook