Iesaki rakstu:

ŠomÄ“nes noritÄ“ja nepieredzÄ“ts gadÄ«jums - Latvijas veselÄ«bas ministri Andu ÄŒakšu pratināja Lietuvas izmeklÄ“tāji, savukārt publiski tika norādÄ«ts: kaimiņvalsts “medicÄ«nas mafija” varÄ“tu censties iespiesties arÄ« pie mums. Par ko tad vispār ir runa?

Plāno monopolu Baltijā?

Lietuvā atstādināta Nacionālā asins centra vadÄ«tāja vadÄ«tāja Joana Bikulčiene, kas tiek turÄ“ta aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātÄ«gu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un darbošanos organizÄ“tā grupā, sarÄ«kojot un veicinot nelicencÄ“tu liela apmÄ“ra komercdarbÄ«bu. (Protams, viņa noliedz jebkādas neatbilstÄ«bas.) Ir vÄ“l divi citi aizdomās turamie.

Lietuvas iestādÄ“m ir aizdomas, ka J. Bikulčiene, kompānijas Solis Tribus akcionārs Antanas Petrošus un tās vadÄ«tāja RÅ«ta Stankevičiene, darbojoties lÄ«dzzinātāju grupā, centušies pārņemt un monopolizÄ“t asins plazmas savākšanu ne tikai Lietuvā, bet arÄ« Latvijā. TādÄ“jādi mÄ“Ä£ināts diskriminÄ“t un atvirzÄ«t malā Lietuvas, Latvijas un citus ārvalstu konkurentus, kas varÄ“ja (vai bÅ«tu varÄ“juši) godÄ«gi konkurÄ“t asins plazmas savākšanas un uzglabāšanas jomā.

J. Bikulčiene aprÄ«lÄ« pÄ“c pašas vÄ“lÄ“šanās tika atbrÄ«vota no Nacionālā asins centra vadÄ«tājas amata, kad to pieprasÄ«ja tiesa un kad viņa divas nedēļas jau bija pavadÄ«jusi arestā.

Kā J. Bikulčiene aprīlī izteicās ziņu portāla 15min.lt konferencē, cita starpā viņa tiek apsūdzēta, ka esot centusies ietekmēt un lūgusi ietekmēt Latvijas veselības ministri un Latvijas Valsts asinsdonoru centra (VADC) direktori.

Latvijas VADC preses sekretārs Jānis Vecvagars apstiprina, ka centra direktore Egita Pole iztaujāta kā lieciniece Lietuvas izmeklÄ“šanā, tomÄ“r Latvijas VADC (kā juridiska persona) šajā jautājumā neesot iesaistÄ«ts. Lietuvas dienesti šajā lietā ir iztaujājuši pat ministri Andu ÄŒakšu, kura aÄ£entÅ«rai LETA skaidrojusi: "Lietuvieši izzina situāciju, tagad arÄ« iztaujā Latvijas pusi.” Lietuvas izmeklÄ“tāji atzinuši, ka Latvijā ieguvuši izmeklÄ“šanai bÅ«tiskus dokumentus.

Melnie skandāli

ŠÄda izmeklÄ“šana liek paraudzÄ«ties Lietuvas virzienā, lai saprastu, kāda ir pieredze ar veselÄ«bas aprÅ«pi pie mÅ«su kaimiņiem un ar ko tā atšÄ·iras no mÅ«sÄ“jās. Jau pirmie fakti parāda: tas, ka mÄ“s kaut kādā ziņā atpaliekam no Lietuvas, šoreiz ir pat labi, jo mÅ«su medicÄ«nas nozares skandāliņi par vairākām kārtām atpaliek no kaimiņu izdarÄ«bām. TāpÄ“c vienlaikus neizbrÄ«na, ka Lietuvas blēžiem bÅ«tu ievÄ“rojama interese “eksportÄ“t” savas prettiesiskās shÄ“mas arÄ« pie mums.

Lietuvas veselÄ«bas ministrs, psihiatrs Aurelijus VerÄ«ga pamanās saniknot sabiedrÄ«bu ar daudziem saviem reformu “priekšlikumiem”, kad tie tiek virzÄ«ti likumdošanas izmaiņu panākšanai. PÄ“dÄ“jie skaļāk debatÄ“tie ierosinājumi - ieviest valstij piederošas aptiekas un vienlaikus ļaut bezrecepšu medikamentus tirgot arÄ« degvielas uzpildes stacijās.

Pirmo ierosinājumu Lietuvā jau nodÄ“vÄ“juši par atgriešanos komunisma okupācijas laikos, bet otru kritizÄ“ kā veselÄ«bai bÄ«stamu (nevis veselÄ«bu veicinošu), jo kā gan degvielas lÄ“jÄ“js un kasieris varÄ“s nokonsultÄ“t par galvassāpÄ“m vai vÄ“dergripu. Zāles tomÄ“r nav konfektes vai antifrÄ«zs.

Pagājušajā gadā ministrs panāca, ka Seims pirmajā lasÄ«jumā pieņēma absolÅ«tu aizliegumu tirgot jebkādu alkoholu jebkādos publiskos pasākumos. PazÄ«stamā rokfestivāla “Kilkim Žaibu” rÄ«kotājs Daividas Kurlis protestÄ“ja un piedraudÄ“ja pārcelt savu festivālu uz Latviju: “Kas tas par festu bez alus! Turklāt ieņēmumi no alkohola dod festivālam trešo daļu no ienākumiem. Es vairs nevarÄ“šu samaksāt grupām, pārcelšos uz TÄ“rvetes novadu!”

Kad latvieši jau sāka priecāties par papildu nodokļu ieņēmumiem Latvijas budžetā, Seims tomÄ“r “ieslÄ“dza atpakaļgaitu” un pieņēma visiem izdevÄ«gu kompromisu: alkoholu nevarÄ“šot tirgot tajos pasākumos, kuri ir bez ieejas biļetÄ“m un par brÄ«vu, bet maksas pasākumos varÄ“šot tirgot alu, sidru un citus mazgrādÄ«gos dzÄ“rienus. Visi nomierinājās, un “Kilkim Žaibu” šajā nedēļas nogalÄ“ notiek jau deviņpadsmito reizi.

No kurienes rodas šÄdi ierosinājumi?

VarÄ“tu šÄ·ist, ka ministrs darbojas, valstisku mÄ“rÄ·u vadÄ«ts, taču aiz nopulÄ“tām politiskajām kampaņām, iespÄ“jams, slÄ“pjas savtÄ«gas intereses. Ministrijas (un tās padotÄ«bā esošo iestāžu) amatpersonas saistÄ«tas ar starptautiskām farmācijas kompānijām - pats A. VerÄ«ga ir studiju biedrs tam Abbvie kompānijas pārstāvim, kurš atbild par attiecÄ«bu uzturÄ“šanu ar valsts institÅ«cijām. Iznākums - kamÄ“r viena farmācijas kompānija vÄ“l tikai strādā pie eksperimentālu zāļu izstrādes cīņai ar alkoholismu, tikmÄ“r ministrs jau panācis, ka tiek aizliegts Lietuvā pazÄ«stams, gadiem ilgi izmantots un efektivitāti pierādÄ«jis konkurÄ“jošais lÄ«dzeklis pret “plostošanu”.

Ministra sieva strādā Kauņas slimnÄ«cā, kas nereti izpelnÄ«jusies Ä«pašu finansiālu labvÄ“lÄ«bu no ministrijas puses, kamÄ“r ministra vietniece Kristina Garuoliene caur radiniekiem ir saistÄ«ta ar Johnson&Johnson kompāniju, bet citi ministrijas ierÄ“dņi Lietuvas medijos tikuši pieminÄ“ti saistÄ«bā ar labvÄ“lÄ«bu pret dažādām ārzemju zāļu kompānijā, kuru skaitā minÄ“ta arÄ« Olainfarm.

Lobisti pat neslēpjas

Pārsteidzoši aktÄ«vi Lietuvas veselÄ«bas politikas noteikšanā piedalās LAWG (Local American Working Group), kurā ietilpst ASV farmācijas kompānijas, kā arÄ« AmCham. LAWG vienlaikus “pilnÄ«gi nejauši” sponsorÄ“ arÄ« pacientu biedrÄ«bas, lai popularizÄ“tu savu ražotāju medikamentus.

Spilgts piemÄ“rs ir POLA - vēža pacientu biedrÄ«ba, kas saņem finansÄ“jumu no LAWG biedriem un kuras vadÄ«tājs ŠarÅ«nas Narbutas paralÄ“li saimnieko arÄ« valsts izveidotā veselÄ«bas reklamÄ“šanas fondā, kas 2017. gadā apsaimniekojis 1,3 miljonus eiro, un viņš arÄ« piedalās ministrijas organizÄ“tās darba grupās politikas izstrādei. Vienlaikus Š. Narbutas darbojas investÄ«ciju kompānijā GrayBella Capital, kura specializÄ“jas farmācijas industrijā.

Vai tas dod rezultātus? Nenoliedzami. Par LAWG un AmCham farmācijas biedru lobisma sasniegumiem liecina Lietuvas VeselÄ«bas ministrijas apstiprinātais kompensÄ“jamo zāļu saraksts, kurā starp medikamentiem ar vislielāko bāzes cenu dominÄ“ šo organizāciju biedru ražotie medikamenti. Turklāt noprotams, ka ministrijas amatpersonas nav veikušas padziļinātu ražotāju un konkrÄ“tu medikamentu izpÄ“ti, pirms apstiprināt šÄdu sarakstu.

PiemÄ“ram, no šÄ«s svÄ“tdienas nesaprotamu iemeslu dēļ Lietuvā tiek ieviesta B grupas meningokoku vakcÄ«na Bexsero (it kā) zÄ«daiņiem, kas Amerikā, kur tā izstrādāta, patiesÄ«bā apstiprināta tikai no 10 gadu vecuma. Jāpiebilst, ka Lietuvā vai tās kaimiņvalstÄ«s nav novÄ“rots meningÄ«ta epidÄ“mijas uzliesmojums pÄ“dÄ“jo gadu laikā, lai šo vakcÄ«nu iekļautu zÄ«daiņu vakcinācijas kalendārā.)

Apraksts krievu valodā par Lietuvas “valsts aptieku” ideju:

http://www.kurier.lt/gosudarstvennye-apteki-iz-pod-poly/