Ludzas jubileja, jeb preses dienests divreiz iegÄž VÄ“joni?
Laima Linuža* · 14.08.2017. · Komentāri (44)Valsts prezidenta VÄ“joņa vizÄ«te LudzÄ tika gaidÄ«ta Ä«paši. TaÄu neiztika bez kÄrtÄ«gas rÅ«gtuma devas, ar kuru VÄ“jonim visdrÄ«zÄk nav nekÄda sakara.
Visu pÄ“c kÄrtas. Ludzas Zeme saņēma aicinÄjumu piedalÄ«ties vÄ«zÄ«tes atspoguļošanÄ. Mums un citiem žurnÄlistiem bija iespÄ“ja pieteikties uz kÄdu no pasÄkumiem. IzvÄ“lÄ“jÄmies piedalÄ«ties brÄ«dÄ«, kad VÄ“jonis tiekas ar uzņēmÄ“jiem un pašvaldÄ«bas pÄrstÄvjiem. Viss tika saskaņots.
Liels bija pÄrsteigums, kad pl. 11.00 piektdien, kad bija jÄnotiek pasÄkumam, tajÄ neielaida nedz RÄ“zeknes panorÄmas žurnÄlistu Timofejevu, nedz Ludzas Zemes pÄrstÄvi. Prezidenta komunikÄcijas speciÄliste KristÄ«ne Kļaveniece (attÄ“lÄ) sÄka kaut ko nesakarÄ«gu runÄt, ka visas puses saskaņoja, ka žurnÄlistus nelaidÄ«s. Ir audioieraksts, kurÄ viņa aizliedz žurnÄlistiem piedalÄ«ties.
TelefonsarunÄ ar mani KristÄ«ne Kļaveniece vispirms mÄ“Ä£inÄja attaisnoties, ka noticis pÄrpratums un ka vispÄr no sÄkta gala nevienu negrasÄ«jÄs ielaist, vÄ“lÄk sÄka skaidrot kaut ko par drošÄ«bas pasÄkumiem utt. LÄ«dz mÄ“s vienojÄmies, ka šo incidentu prezidenta preses dienesta pÄrstÄve atrisinÄs tÄdÄ“jÄdi, ka Ludzas Zeme nosÅ«tÄ«s jautÄjumus VÄ“jonim uz viņas e-pastu un mÄ“s ievietosim Ludzas ZemÄ“ interviju. Pie tÄ arÄ« palikÄm.
Ludzas Zemes jautÄjumi Prezidentam
- Preses brÄ«vÄ«ba LatvijÄ, kÄ izjÅ«t laikraksts Ludzas Zeme, tiek ierobežota un apkarota. Pret laikrakstu Ludzas Zeme un tÄs žurnÄlistiem ierosinÄtas vairÄkas kriminÄllietas. ŽurnÄlistiem un redaktoram ņem pirkstu nospiedumus un siekalu analÄ«zes, pratina tikai par to, ka pierakstÄm citu cilvÄ“ku teikto. KÄ jÅ«s vÄ“rtÄ“jat, vai šÄda situÄcija pieļaujama un ko grasÄties darÄ«t vÄrda brÄ«vÄ«bas nostiprinÄšanas jomÄ? Vai arÄ« jums šÄ·iet, ka šai ziÅ†Ä valstÄ« viss ir kÄrtÄ«bÄ?
- RunÄ, ka esat arÄ« lÄ«dz šim bijis Ludzas pusÄ“ un te medÄ«jis vai atpÅ«ties. Kur tieši atpÅ«tÄties, ko nomedÄ«jÄt?
- Kas no Latgales virtuves jums garšo vislabÄk? Tieši šai braucienÄ ko jums latgalisku piedÄvÄja nobaudÄ«t? (Amatnieku centrÄ tÄda cienÄšana parasti notiek.)
- Esat dzimis Pleskavas apgabalÄ. TÄpÄ“c daudzi latgalieši uzskata jÅ«s vairÄk par savÄ“jo nekÄ rÄ«dziniekus. KÄ jÅ«s raksturotu latgaliešiem piemÄ«tošÄs Ä«pašÄ«bas?
- KÄdas konkrÄ“ti lietas pÄ“c šÄ«s vizÄ«tes esat šeit sapratis un vai ir kÄda palÄ«dzÄ«ba, kura, pateicoties jÅ«su pÅ«lÄ“m, pÄ“c vizÄ«tes sekos uz Ludzas novadu?
- LatgalÄ“ un Ä«paši mÅ«su novados kontrabanda ir parasta lieta, taÄu tiek Ä·erti mazie dažu cigarešu paciņu vadÄtÄji. Noteikumi uz robežas top aizvien stingrÄki, cilvÄ“kiem tas apgrÅ«tina dzÄ«vi. Vai jums nešÄ·iet, ka Latgalei, kur tÄpat ir vislielÄkais bezdarbs un sliktÄkÄ ekonomika valstÄ«, vajadzÄ“tu nevis uz robežas piegriezt gaisu un kontrolÄ“t katru benzÄ«na litru, bet otrÄdi - uzlabot pierobežas cilvÄ“kiem ar robežas tuvumu saistÄ«tÄs iespÄ“jas?
- Vai zinÄt, ka LudzÄ vasarÄ nav karstÄ Å«dens, bet pusei mÅ«su novada cilvÄ“kiem nav pieejama mÄjÄs duša un vanna? Ko jÅ«s ierosinÄtu darÄ«t situÄcijas uzlabošanas labÄ?
- Vai uzskatÄt, ka 12 miljoni kredÄ«tsaistÄ«bu uz 12 miljonu gada budžeta fona Ludzai nav pÄrÄk neprÄtÄ«gs cipars? Vai šÄdÄ situÄcijÄ ir prÄtÄ«gi ņemt kredÄ«tu, lai LudzÄ bÅ«vÄ“tu lepnu baseinu?
- Vai zinÄt, ka Ludzas novadÄ par pusi zemÄkas algas nekÄ RÄ«gÄ? KÄ grasÄties izlÄ«dzinÄt šo situÄciju valstiskÄ lÄ«menÄ«?
- PÄ“dÄ“jÄ laikÄ LatgalÄ“ saasinÄjies latgaliešu valodas jautÄjums, izskan domas par autonomiju. No Ludzas vairÄki cilvÄ“ki karo UkrainÄ Krievijas pusÄ“. Vai neuzskatÄt, ka tam par iemeslu ir lÄ«dzšinÄ“jÄ valsts politika, kura Latgali nostumj malÄ, iedod mazÄko finansÄ“jumu utt.? Kur saskatÄmi risinÄjumi? SEZ (speciÄlÄ ekonomiskÄ zona) zonu uzņēmÄ“ji tomÄ“r neuztver nopietni. Vai nebÅ«tu prÄtÄ«gi noteikt Latgales vÄjÄkajos rajonos visiem uzņēmumiem un cilvÄ“kiem zemÄku nodokļu likmi, nevis cerÄ“t uz mistisko SEZ?
PÄrsteidzoša sajÅ«ta radÄs, kad redakcija savÄ e pastÄ saņēma plašÄs intervijas un sakarÄ«gu atbilžu vietÄ formÄlu ne ta preses relÄ«zi, ne ta atrakstÄ«šanos, pÄ“c kuras radÄs iespaids... Nu, lasiet paši. VÄ“l tik jÄpiebilst, ka atbilžu sagatavošanai bija dotas vismaz 3 dienas.
„KomunikÄcijas speciÄlistes” sagatavotais kaut kas
Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis ir vairÄkkÄrt uzsvÄ“ris, ka stipras valsts pamatÄ ir atklÄtÄ«ba lÄ“mumu pieņemšanÄ, stipra sabiedrÄ«ba un neatkarÄ«gi mediji. InformatÄ«vÄ telpa ir viens no nacionÄlÄs drošÄ«bas jautÄjumiem, tÄdēļ Valsts prezidents uzskata, ka ir jÄatbalsta kvalitatÄ«vi, neatkarÄ«gi mediji, kÄ arÄ« jÄveicina iedzÄ«votÄju kritiskÄ domÄšana, lai mazinÄtu plaši sastopamo viltus ziņu ietekmi. Ikvienam ir jÄstrÄdÄ valsts un sabiedrÄ«bas labÄ, ar cieņu pret valsti un tÄs iedzÄ«votÄjiem. Valsts tiesÄ«bsargÄjošÄm iestÄdÄ“m ir jÄstrÄdÄ atbilstoši to kompetencei. Stipra valsts nozÄ«mÄ“ arÄ« tiesisku valsti.
Stipra valsts nozÄ«mÄ“ arÄ« stipras un atbildÄ«gi rÄ«koties spÄ“jÄ«gas pašvaldÄ«bas. PašvaldÄ«bÄm ir izšÄ·iroša loma iedzÄ«votÄju dzÄ«ves kvalitÄtes veidošanÄ, radot darba vietas un attÄ«stot uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi savÄ administratÄ«vajÄ teritorijÄ, kÄ arÄ« nodrošinot iespÄ“jas iedzÄ«votÄjiem saņemt kvalitatÄ«vus izglÄ«tÄ«bas un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.
Vienlaikus bÅ«tiski, to atzina arÄ« Ludzas uzņēmÄ“ji, lai valsts radÄ«tu papildu instrumentus, kas sniegtu atbalstu Latgales pašvaldÄ«bÄm šajÄ darbÄ, piemÄ“ram, investÄ«ciju piesaistei reÄ£ionam. Latgales speciÄlÄs ekonomiskÄs zonas (SEZ) izveidošana ir viens no šÄdiem instrumentiem, kas izveidots. TÄs mÄ“rÄ·is ir veicinÄt Latgales reÄ£iona attÄ«stÄ«bu, piesaistot ieguldÄ«jumus ražošanas un infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai un jaunu darbavietu radÄ«šanai. Pašlaik ir pÄragri vÄ“rtÄ“t, vai Latgales SEZ izveidošana sniegs plÄnotos ieguvumus, jo tÄ darbojas kopš 2017. gada sÄkumÄ. Pirmos secinÄjumus varÄ“s izdarÄ«t 2018. gadÄ. TomÄ“r jau šobrÄ«d jÄatzÄ«st, ka Latgales SEZ izveide noteikti padara vidi investÄ«cijÄm pievilcÄ«gÄku, jo sniedz iespÄ“jas uzņēmÄ“jiem pretendÄ“t uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, t.i., uzņēmuma ienÄkuma nodokļa un nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa atlaidÄ“m (lÄ«dz 80%).
ReÄ£ionÄlÄs darba vizÄ«tes laikÄ LudzÄ Valsts prezidents uzklausÄ«ja pašvaldÄ«bas deputÄtu stÄstÄ«to par paveiktajiem un plÄnotajiem darbiem, lai uzlabotu pašvaldÄ«bas sniegto pakalpojumu pieejamÄ«bu iedzÄ«votÄjiem, attÄ«stÄ«tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi un organizÄ“tu kultÅ«ras dzÄ«vi novadÄ. SavukÄrt ar uzņēmÄ“jiem tika pÄrrunÄti jautÄjumi par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmumu darbÄ«bu, Ä«paši kontekstÄ ar Latgales SEZ. VizÄ«tes laikÄ Valsts prezidents atzÄ«mÄ“ja, ka Ludzas un Latgales cilvÄ“ki ir apliecinÄjums tam, ka Latvija var lepoties ar varošiem, ar radošu izdomu un apbrÄ«nojamÄm darba spÄ“jÄm apveltÄ«tiem iedzÄ«votÄjiem.
KomentÄra vietÄ
Ej nu sazini, kÄdus darbiniekus VÄ“jonis tur sev lÄ«dzÄs un kÄdÄ veidÄ top garadarbi un atbildes. KatrÄ ziÅ†Ä stipri apšaubu, ka VÄ“jonim tika pavaicÄta atbilde kaut uz vienu jautÄjumu...
Man personÄ«gi no šÄ«s vizÄ«tes labs iespaids nav palicis, ja reiz VÄ“jonis tik ļoti tiek apsargÄts no savas tautas pÄrstÄvjiem un žurnÄlistu jautÄjumiem, kuri satrauc cilvÄ“kus. SvÄ«ta izdarÄ«jusi VÄ“jonim lÄÄa pakalpojumu.
VÄ“l gribÄ“tos piebilst, ka uz tikšanos ar VÄ“joni bija nÄkušas un brÄ«vi tikušas iepriekš vairÄkkÄrt tiesÄtas personas, kÄ arÄ« personas, pret kurÄm šobrÄ«d ierosinÄtas kriminÄllietas. TÄpat uz tikšanos bija uzņēmÄ“ji ar milzÄ«giem nodokļu parÄdiem, kÄ arÄ« uzņēmumu, iespÄ“jams, ar dubultu grÄmatvedÄ«bu pÄrstÄvji. TaÄu žurnÄlisti palika ne vien aiz pakša, bet arÄ« ar kaut kÄdu sacerÄ“jumu intervijas vietÄ.
* Laikraksta Ludzas Zeme galvenÄ redaktore