Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta VÄ“joņa vizÄ«te Ludzā tika gaidÄ«ta Ä«paši. Taču neiztika bez kārtÄ«gas rÅ«gtuma devas, ar kuru VÄ“jonim visdrÄ«zāk nav nekāda sakara.

Visu pÄ“c kārtas. Ludzas Zeme saņēma aicinājumu piedalÄ«ties vÄ«zÄ«tes atspoguļošanā. Mums un citiem žurnālistiem bija iespÄ“ja pieteikties uz kādu no pasākumiem. IzvÄ“lÄ“jāmies piedalÄ«ties brÄ«dÄ«, kad VÄ“jonis tiekas ar uzņēmÄ“jiem un pašvaldÄ«bas pārstāvjiem. Viss tika saskaņots.

Liels bija pārsteigums, kad pl. 11.00 piektdien, kad bija jānotiek pasākumam, tajā neielaida nedz Rēzeknes panorāmas žurnālistu Timofejevu, nedz Ludzas Zemes pārstāvi. Prezidenta komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece (attēlā) sāka kaut ko nesakarīgu runāt, ka visas puses saskaņoja, ka žurnālistus nelaidīs. Ir audioieraksts, kurā viņa aizliedz žurnālistiem piedalīties.

Telefonsarunā ar mani KristÄ«ne Kļaveniece vispirms mÄ“Ä£ināja attaisnoties, ka noticis pārpratums un ka vispār no sākta gala nevienu negrasÄ«jās ielaist, vÄ“lāk sāka skaidrot kaut ko par drošÄ«bas pasākumiem utt. LÄ«dz mÄ“s vienojāmies, ka šo incidentu prezidenta preses dienesta pārstāve atrisinās tādÄ“jādi, ka Ludzas Zeme nosÅ«tÄ«s jautājumus VÄ“jonim uz viņas e-pastu un mÄ“s ievietosim Ludzas ZemÄ“ interviju. Pie tā arÄ« palikām.

Ludzas Zemes jautājumi Prezidentam

- Preses brÄ«vÄ«ba Latvijā, kā izjÅ«t laikraksts Ludzas Zeme, tiek ierobežota un apkarota. Pret laikrakstu Ludzas Zeme un tās žurnālistiem ierosinātas vairākas krimināllietas. Žurnālistiem un redaktoram ņem pirkstu nospiedumus un siekalu analÄ«zes, pratina tikai par to, ka pierakstām citu cilvÄ“ku teikto. Kā jÅ«s vÄ“rtÄ“jat, vai šÄda situācija pieļaujama un ko grasāties darÄ«t vārda brÄ«vÄ«bas nostiprināšanas jomā? Vai arÄ« jums šÄ·iet, ka šai ziņā valstÄ« viss ir kārtÄ«bā?

- Runā, ka esat arÄ« lÄ«dz šim bijis Ludzas pusÄ“ un te medÄ«jis vai atpÅ«ties. Kur tieši atpÅ«tāties, ko nomedÄ«jāt?

- Kas no Latgales virtuves jums garšo vislabāk? Tieši šai braucienā ko jums latgalisku piedāvāja nobaudÄ«t? (Amatnieku centrā tāda cienāšana parasti notiek.)

- Esat dzimis Pleskavas apgabalā. TāpÄ“c daudzi latgalieši uzskata jÅ«s vairāk par savÄ“jo nekā rÄ«dziniekus. Kā jÅ«s raksturotu latgaliešiem piemÄ«tošÄs Ä«pašÄ«bas?

- Kādas konkrÄ“ti lietas pÄ“c šÄ«s vizÄ«tes esat šeit sapratis un vai ir kāda palÄ«dzÄ«ba, kura, pateicoties jÅ«su pÅ«lÄ“m, pÄ“c vizÄ«tes sekos uz Ludzas novadu?

- LatgalÄ“ un Ä«paši mÅ«su novados kontrabanda ir parasta lieta, taču tiek Ä·erti mazie dažu cigarešu paciņu vadātāji. Noteikumi uz robežas top aizvien stingrāki, cilvÄ“kiem tas apgrÅ«tina dzÄ«vi. Vai jums nešÄ·iet, ka Latgalei, kur tāpat ir vislielākais bezdarbs un sliktākā ekonomika valstÄ«, vajadzÄ“tu nevis uz robežas piegriezt gaisu un kontrolÄ“t katru benzÄ«na litru, bet otrādi - uzlabot pierobežas cilvÄ“kiem ar robežas tuvumu saistÄ«tās iespÄ“jas?

- Vai zināt, ka Ludzā vasarā nav karstā Å«dens, bet pusei mÅ«su novada cilvÄ“kiem nav pieejama mājās duša un vanna? Ko jÅ«s ierosinātu darÄ«t situācijas uzlabošanas labā?

- Vai uzskatāt, ka 12 miljoni kredÄ«tsaistÄ«bu uz 12 miljonu gada budžeta fona Ludzai nav pārāk neprātÄ«gs cipars? Vai šÄdā situācijā ir prātÄ«gi ņemt kredÄ«tu, lai Ludzā bÅ«vÄ“tu lepnu baseinu?

- Vai zināt, ka Ludzas novadā par pusi zemākas algas nekā RÄ«gā? Kā grasāties izlÄ«dzināt šo situāciju valstiskā lÄ«menÄ«?

- PÄ“dÄ“jā laikā LatgalÄ“ saasinājies latgaliešu valodas jautājums, izskan domas par autonomiju. No Ludzas vairāki cilvÄ“ki karo Ukrainā Krievijas pusÄ“. Vai neuzskatāt, ka tam par iemeslu ir lÄ«dzšinÄ“jā valsts politika, kura Latgali nostumj malā, iedod mazāko finansÄ“jumu utt.? Kur saskatāmi risinājumi? SEZ (speciālā ekonomiskā zona) zonu uzņēmÄ“ji tomÄ“r neuztver nopietni. Vai nebÅ«tu prātÄ«gi noteikt Latgales vājākajos rajonos visiem uzņēmumiem un cilvÄ“kiem zemāku nodokļu likmi, nevis cerÄ“t uz mistisko SEZ?

Pārsteidzoša sajÅ«ta radās, kad redakcija savā e pastā saņēma plašÄs intervijas un sakarÄ«gu atbilžu vietā formālu ne ta preses relÄ«zi, ne ta atrakstÄ«šanos, pÄ“c kuras radās iespaids... Nu, lasiet paši. VÄ“l tik jāpiebilst, ka atbilžu sagatavošanai bija dotas vismaz 3 dienas.

„Komunikācijas speciālistes” sagatavotais kaut kas

Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis ir vairākkārt uzsvÄ“ris, ka stipras valsts pamatā ir atklātÄ«ba lÄ“mumu pieņemšanā, stipra sabiedrÄ«ba un neatkarÄ«gi mediji. InformatÄ«vā telpa ir viens no nacionālās drošÄ«bas jautājumiem, tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka ir jāatbalsta kvalitatÄ«vi, neatkarÄ«gi mediji, kā arÄ« jāveicina iedzÄ«votāju kritiskā domāšana, lai mazinātu plaši sastopamo viltus ziņu ietekmi. Ikvienam ir jāstrādā valsts un sabiedrÄ«bas labā, ar cieņu pret valsti un tās iedzÄ«votājiem. Valsts tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m ir jāstrādā atbilstoši to kompetencei. Stipra valsts nozÄ«mÄ“ arÄ« tiesisku valsti.

Stipra valsts nozÄ«mÄ“ arÄ« stipras un atbildÄ«gi rÄ«koties spÄ“jÄ«gas pašvaldÄ«bas. PašvaldÄ«bām ir izšÄ·iroša loma iedzÄ«votāju dzÄ«ves kvalitātes veidošanā, radot darba vietas un attÄ«stot uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi savā administratÄ«vajā teritorijā, kā arÄ« nodrošinot iespÄ“jas iedzÄ«votājiem saņemt kvalitatÄ«vus izglÄ«tÄ«bas un veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

Vienlaikus bÅ«tiski, to atzina arÄ« Ludzas uzņēmÄ“ji, lai valsts radÄ«tu papildu instrumentus, kas sniegtu atbalstu Latgales pašvaldÄ«bām šajā darbā, piemÄ“ram, investÄ«ciju piesaistei reÄ£ionam. Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošana ir viens no šÄdiem instrumentiem, kas izveidots. Tās mÄ“rÄ·is ir veicināt Latgales reÄ£iona attÄ«stÄ«bu, piesaistot ieguldÄ«jumus ražošanas un infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bai un jaunu darbavietu radÄ«šanai. Pašlaik ir pāragri vÄ“rtÄ“t, vai Latgales SEZ izveidošana sniegs plānotos ieguvumus, jo tā darbojas kopš 2017. gada sākumā. Pirmos secinājumus varÄ“s izdarÄ«t 2018. gadā. TomÄ“r jau šobrÄ«d jāatzÄ«st, ka Latgales SEZ izveide noteikti padara vidi investÄ«cijām pievilcÄ«gāku, jo sniedz iespÄ“jas uzņēmÄ“jiem pretendÄ“t uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, t.i., uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā Ä«pašuma nodokļa atlaidÄ“m (lÄ«dz 80%).

ReÄ£ionālās darba vizÄ«tes laikā Ludzā Valsts prezidents uzklausÄ«ja pašvaldÄ«bas deputātu stāstÄ«to par paveiktajiem un plānotajiem darbiem, lai uzlabotu pašvaldÄ«bas sniegto pakalpojumu pieejamÄ«bu iedzÄ«votājiem, attÄ«stÄ«tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi un organizÄ“tu kultÅ«ras dzÄ«vi novadā. Savukārt ar uzņēmÄ“jiem tika pārrunāti jautājumi par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmumu darbÄ«bu, Ä«paši kontekstā ar Latgales SEZ. VizÄ«tes laikā Valsts prezidents atzÄ«mÄ“ja, ka Ludzas un Latgales cilvÄ“ki ir apliecinājums tam, ka Latvija var lepoties ar varošiem, ar radošu izdomu un apbrÄ«nojamām darba spÄ“jām apveltÄ«tiem iedzÄ«votājiem.

Komentāra vietā

Ej nu sazini, kādus darbiniekus VÄ“jonis tur sev lÄ«dzās un kādā veidā top garadarbi un atbildes. Katrā ziņā stipri apšaubu, ka VÄ“jonim tika pavaicāta atbilde kaut uz vienu jautājumu...

Man personÄ«gi no šÄ«s vizÄ«tes labs iespaids nav palicis, ja reiz VÄ“jonis tik ļoti tiek apsargāts no savas tautas pārstāvjiem un žurnālistu jautājumiem, kuri satrauc cilvÄ“kus. SvÄ«ta izdarÄ«jusi VÄ“jonim lāča pakalpojumu.

VÄ“l gribÄ“tos piebilst, ka uz tikšanos ar VÄ“joni bija nākušas un brÄ«vi tikušas iepriekš vairākkārt tiesātas personas, kā arÄ« personas, pret kurām šobrÄ«d ierosinātas krimināllietas. Tāpat uz tikšanos bija uzņēmÄ“ji ar milzÄ«giem nodokļu parādiem, kā arÄ« uzņēmumu, iespÄ“jams, ar dubultu grāmatvedÄ«bu pārstāvji. Taču žurnālisti palika ne vien aiz pakša, bet arÄ« ar kaut kādu sacerÄ“jumu intervijas vietā.

* Laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore

Novērtē šo rakstu:

0
0