Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktors Jānis MaizÄ«tis ir savdabÄ«gā veidā reaģējis uz Pietiek publikāciju, kurā bija izklāstÄ«tas ziņas par viņa Ä«rÄ“tā dzÄ«vokļa RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39 saimniekiem, kas noslÄ“pušies Kipras ofšorā, - kā izriet no Datu valsts inspekcijas oficiālas vÄ“stules, augstā amatpersona pasÅ«dzÄ“jusies šai iestādei, kura operatÄ«vi secinājusi, ka šajā gadÄ«jumā esot „pārkāpta starp tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bu uz personas datu aizsardzÄ«bu robeža”.

Kā Pietiek jau aprakstÄ«jis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora MaizÄ«ša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, nozagts no viņa Ä«rÄ“tā dzÄ«vokļa RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39, kura izÄ«rÄ“tāji noslÄ“pušies Kipras ofšorā, - tā liek domāt.

PÄ“dÄ“jos gados MaizÄ«ša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču lÄ«dz 2013. gadam ar to varÄ“ja iepazÄ«ties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme TaurenÄ“, ir mÄ“tājusies no viena Ä«rÄ“ta dzÄ«vokļa uz citu – tas Ä«rÄ“ts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā MaizÄ«tis nostabilizÄ“jies un gadu no gada Ä«rÄ“jis dzÄ«vokli no viena izÄ«rÄ“tāja – SIA Dekoruss. PÄ“c Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄm ziņām, šo dzÄ«vokli MaizÄ«tis Ä«rÄ“ vÄ“l joprojām, un tieši no tā tad arÄ« notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozÄ«mÄ«gu personisku mantu” zādzÄ«ba.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadÄ«tājs Ä«rÄ“ dzÄ«vokli no uzņēmuma, kura patiesie Ä«pašnieki ir noslÄ“pušies kādā Kiprā reÄ£istrÄ“tā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistÄ«ts ar tādu odiozu personu kā kādreizÄ“jais Ogres komercbankas saimnieks ArtÅ«rs Jeresjko, kurš pirms pieciem gadiem tika minÄ“ts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolÄ“tājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušao Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmÄ“ju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, MaizÄ«ša Ä«rÄ“tā dzÄ«vokļa Ä«pašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvÄ“ji jau kopš 2007. gada beigām ir noslÄ“pušies ofšorā: Dekorusa vienÄ«gais oficiālais kapitāldaļu Ä«pašnieks ir Kiprā reÄ£istrÄ“tā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederÄ“jis vÄ“l virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā Ä«pašuma izÄ«rÄ“šana MaizÄ«tim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudÄ“jumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozÄ«jums ir bijis 227 tÅ«kstoši eiro, bet zaudÄ“jumi – 89 tÅ«kstoši eiro.

Laiks, kad MaizÄ«tis sāka Ä«rÄ“t dzÄ«vokli no SIA Dekoruss, sakrÄ«t ar laiku, kad Ä“ka RÄ«gā, Ä¢ertrÅ«des ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. PÄ“c visa spriežot, MaizÄ«tis ne tikai nav savu dzÄ«vokli aprÄ«kojis ar signalizāciju, bet nav arÄ« Ä«res lÄ«gumu reÄ£istrÄ“jis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šÄ«m Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pÄ“c visa spriežot, viņš ir vÄ“rsies Datu valsts inspekcijā, lÅ«dzot rÄ«koties saistÄ«bā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Nu Pietiek rÄ«cÄ«bā ir nonācis inspekcijas vadÄ«tājas Daigas Avdejanovas parakstÄ«ts vÄ“stÄ«jums, kurā paziņots, ka „Å…emot vÄ“rā minÄ“to, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pÄ“c iespÄ“jas ātrāk anonimizÄ“t Interneta vietnÄ“ pieejamajā rakstā norādÄ«to Datu subjekta dzÄ«vesvietas adresi”.

Šo „aicinājumu” inspekcijas vadÄ«tāja pamatojusi ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnÄ“ publicÄ“to rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzÄ«vesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnÄ“ minÄ“to gadÄ«jumu un realizÄ“jot Satversmes 100.pantā noteikto cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu – vārda brÄ«vÄ«bu, ir pārkāpusi starp tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bu uz personas datu aizsardzÄ«bu robežu”.

Pietiek jau vairākkārt ir atklāti paziņojis, ka uzskata Datu valsts inspekciju par vienu no parazÄ«tiskākajām valsts iestādÄ“m Latvijā, tāpÄ“c, protams, šis „aicinājums” netiks ņemts vÄ“rā. Toties varam pilnā apmÄ“rā šÄ« „aicinājuma” tekstu publicÄ“t:

„Datu valsts inspekcijas rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecina, ka interneta vietnÄ“ https://www.pietiek.com/raksti/maizisa_dators_nozagts_no_dzivokla,_kura_iziretaji_noslepusies_kipras_ofsora (turpmāk – Interneta vietne) ir ievietota informācija par Jāni MaizÄ«ti (turpmāk – Datu subjekts), tai skaitā dzÄ«vesvietas adrese.

Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti 9.pants nosaka, ka dalÄ«bvalstis nosaka izņēmumus vai atkāpes no šÄ«s nodaļas, IV nodaļas un VI nodaļas noteikumiem personas datu apstrādei, kas veikta tikai un vienÄ«gi žurnālistikas nolÅ«kiem vai mākslinieciskās vai literārās izteiksmes nolÅ«kiem tikai tad, ja tie vajadzÄ«gi, lai saskaņotu tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ar normām, kas reglamentÄ“ vārda brÄ«vÄ«bu.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta. Savukārt Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus. ŠÄ«s tiesÄ«bas ietver uzskatu brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bas saņemt un izplatÄ«t informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institÅ«ciju puses.

CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas ir vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi, un kolÄ«zijas starp vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem ir risināmas, izmantojot svÄ“ršanas un vÄ“rtÄ“šanas metodi, proti, nosakot, kuram no tiem ir lielāks “svars” konkrÄ“tās lietas ietvaros, ņemot vÄ“rā konkrÄ“tos apstākļus, ar mÄ“rÄ·i panākt labāko iespÄ“jamo risinājumu. Lai atrisinātu kolÄ«ziju starp vārda brÄ«vÄ«bu un personas datu aizsardzÄ«bu (lai sabalansÄ“tu tiesÄ«bas) ir jāvÄ“rtÄ“ konkrÄ“tās lietas apstākļi un jāveic samÄ“rÄ«guma izvÄ“rtÄ“jums.

Veicot samÄ“rÄ«guma invertÄ“jumu ir jāņem vÄ“rā sekojošie kritÄ“riji tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bu uz personas datu aizsardzÄ«bu sabalansÄ“šanai personas datu publicÄ“šanas gadÄ«jumā:

“1. vai informāciju ir nepieciešams zināt sabiedrÄ«bai;

2. vai tā ir kāda svarīga sabiedrības interese;

3. vai persona, par kuru publicē informāciju (datu subjekts), ir publiska persona;

4. kā informācija tika iegūta;

5. vai informācija ir uzticama.”

Datu valsts inspekcija norāda, ka starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību pastāv zināma robeža, kuru pārkāpjot tiks veikta nelikumīga personas datu apstrāde.

IzvÄ“rtÄ“jot Interneta vietnÄ“ pieejamo informāciju, ir secināms, ka persona, gatavojot Interneta vietnÄ“ publicÄ“to rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzÄ«vesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnÄ“ minÄ“to gadÄ«jumu un realizÄ“jot Satversmes 100.pantā noteikto cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu – vārda brÄ«vÄ«bu, ir pārkāpusi starp tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bu uz personas datu aizsardzÄ«bu robežu.

Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi.

Direktore D.Avdejanova

Dokuments ir parakstÄ«ts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zÄ«mogu.

Sagatavojis Kāršenieks, 67223131.”