Iesaki rakstu:

KamÄ“r maksātnespÄ“jas administrators Mārtiņš Bunkus klusÄ“ par savas amatpersonas deklarācijas datiem, kas liek domāt par vismaz 40 tÅ«kstošiem eiro, kuri pÄ“rn „izcelti no tumbočkas”, Range Rover markas automašÄ«nas parādÄ«šanās viņa deklarācijā, neuzrādot 90 000 eiro vÄ“rtā auto iegādes, lÄ«zinga vai lietošanas darÄ«jumu, rada iespaidu par neveiklu mÄ“Ä£inājumu „legalizÄ“t” vienu no, iespÄ“jams, vairākiem viņa lietotajiem luksus auto.

Pietiek maksātnespÄ“jas administratora oficiālajam un reālajam mantiskajam stāvoklim pievÄ“rsās pirms gada, situāciju fiksÄ“jot šÄdi: Lursoft datu bāzÄ“ nebija atrodamas neviena viņam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas, kas nodrošinātu dividendes, nebija arÄ« publisku ziņu par viņam piederošiem nekustamajiem Ä«pašumiem un luksus automašÄ«nām.

TomÄ“r vienlaikus Pietiek norādÄ«ja uz maksātnespÄ“jas administratora Ä«pašumu "neredzamo pusi" – "paslÄ“ptiem" Ä«pašumiem, kas jau liecina par multimiljonāra cienÄ«gu dzÄ«vesstilu.

Formāli iespaidÄ«gā un svaigi izremontÄ“tā Ä“ka Mežaparkā, Meža prospektā 38A pieder Latvijā reÄ£istrÄ“tajai SIA Kentprom Investments, kas to no AS Reverta meitasuzņēmuma NIF DzÄ«vojamie Ä«pašumi 2013. gada oktobrÄ« iegādājusies par aptuveni 535 tÅ«kstošiem eiro.

Kā rāda Lursoft dati, oficiālais SIA Kentprom Investments Ä«pašnieks ir Lielbritānijā reÄ£istrÄ“tais Kentprom Management LLP. ŠÄ« uzņēmuma Ä«pašnieki publiski nav atklāti, bet tieši Bunkus ir bijis tā persona, kas Kentprom Management LLP vārdā 2013. gadā ir apmaksājis Latvijā reÄ£istrÄ“tās SIA Kentprom Investments pamatkapitālu.

Tāpat oficiāli nav saskatāma nekāda maksātnespÄ“jas administratora saistÄ«ba ar divām luksus automašÄ«nām, kuru valsts reÄ£istrācijas numuriem MB39 un MB21 ir zināma lÄ«dzÄ«ba ar Mārtiņa Bunkus iniciāļiem. Viena no šÄ«m automašÄ«nām ir 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kura cena ir vismaz 90 000 eiro, bet otra - pilnÄ«gi jauna, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras cena atkarÄ«bā no modifikācijas un aprÄ«kojuma ir 300 000 eiro vai vairāk.

Formāli gan abām automašÄ«nām ar maksātnespÄ“jas administratoru Bunku gan nav nekāda sakara, - to formālais Ä«pašnieks ir 2013. gadā dibināts uzņēmums Hotel VIP Car Rent Services (gada apgrozÄ«jums – 12 300 eiro, zaudÄ“jumi – 41 744 eiro), kura vienÄ«gais kapitāldaļu turÄ“tājs ir vÄ“l viens Lielbritānijā reÄ£istrÄ“ts uzņēmums bez zināmiem Ä«pašniekiem Spritwell Commerce LLP. Jau pieminÄ“tā automašÄ«na Range Rover tai ir ieÄ·Ä«lāta pat par 200 000 eiro.

Uz to, kam formāli varÄ“tu piedāvāt britu uzņēmums, norāda fakts, ka tieši Hotel VIP Car Rent Services valdes loceklis Aivars Lācis ir bijis Spritwell Commerce LLP pilnvarotais pārstāvis, turklāt tieši viņš tai pašÄ 2013. gadā ir veicis uzņēmuma Hotel VIP Car Rent Services pamatkapitāla iemaksu. Uzņēmumu reÄ£istra dati rāda Lāča saistÄ«bu ar Daci Bunkus, kura ir Mārtiņa Bunkus māte: uzņēmumā Consulting&Development viņa septiņus gadus ir bijusi valdes locekļi, bet uzreiz pÄ“c viņas pašlaik jau likvidÄ“jamā uzņēmuma valdÄ“ ir nonācis Aivars Lācis.

Turklāt luksus auto patieso Ä«pašnieku "paslÄ“pes" nav beigušÄs ar Lielbritāniju, kur uzņēmumu Ä«pašnieki ir salÄ«dzinoši vienkārši noskaidrojami: kā rāda šÄ«s valsts kompāniju reÄ£istra dati, Spritwell Commerce LLP savukārt pieder diviem citiem uzņēmumiem - Livorno Holding S.A.un Verona Inter S.A. Savukārt šo uzņēmuma patiesie Ä«pašnieki - labuma guvÄ“ji - bÅ«tu ārkārtÄ«gi grÅ«ti noskaidrojami pat tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m, jo abas šÄ«s kompānijas ir reÄ£istrÄ“tas Ä«paši "melnajā" ofšoru zonā - Centrālamerikas valstÄ« Belizā.

Kā rādÄ«ja Pietiek jau iepriekš publicÄ“tie fotouzņēmumi, kas bija datÄ“ti ar pagājušÄ gada 7. maija vakaru, Bunkum „nepiederošais” Range Rover ar viņa iniciāļiem valsts reÄ£istrācijas numurā tajos vÄ“rojams, novietots „saimnieka vietā” pie viņam tāpat „nepiederošÄs” Mežaparka savrupmājas. PÄ“cāk pie  Bunkum „nepiederošÄs” „ofšoru mājas” ir pieÄ·erts arÄ« ekskluzÄ«vākais „ofšoru auto” – vismaz 300 000 eiro vÄ“rtais Aston Martin Vanquish.

Bunkus iepriekš atteicās atbildÄ“t uz Pietiek jautājumiem, vai viņš savām vajadzÄ«bām izmanto automašÄ«nas Aston Martin ar valsts reÄ£istrācijas numuru MB21 un Land Rover Range Rover ar valsts reÄ£istrācijas numuru MB39 un, ja jā, uz kāda lÄ«gumiska vai cita pamata, kā arÄ« - kāda ir viņa saistÄ«ba ar Lielbritānijā reÄ£istrÄ“to uzņēmumu Kentprom Management LLP.

Taču nu Bunkus amatpersonas deklarācija par 2016. gadu rāda: neveicot nekādu deklarÄ“jamu darÄ«jumu, maksātnespÄ“jas administratora lietošanā ir nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašÄ«na Range Rover – tieši tāds auto, kāds pÄ“rn Bunkum „nepiederÄ“ja”, bet tika fiksÄ“ts pie viņam „nepiederošÄs” Mežaparka savrupmājas, kur luksus auto cienÄ«tāja kaimiņš ir ekonomikas ministrs, VienotÄ«bas pārstāvis Arvils Ašeradens.

Tas, ka maksātnespÄ“jas administratora lietošanā bez oficiāli deklarÄ“ta darÄ«juma nonākusi automašÄ«na, kuras cena ir vismaz 90 tÅ«kstoši eiro, gan nav vienÄ«gā dÄ«vainÄ«ba viņa amatpersonas deklarācijā.

Kā rāda maksātnespÄ“jas administratora pagājušÄ gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā saņēmis 27 tÅ«kstošus eiro, bet no tÄ“va Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.

Kopā no abiem radiem saņemto deklarÄ“to dāvinājumu kopsumma ir 98 998 eiro – tātad bÅ«tiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespÄ“jas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbÄ«bas un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.

PagājušÄ gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistÄ«bas bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarÄ“tu uzkrājumu nebija. Savukārt pagājušÄ gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistÄ«bas bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.

Tas nozÄ«mÄ“ – pagājušÄ gada laikā Bunkus oficiāli kopā nopelnÄ«jis 193 666 eiro, aizņēmies vÄ“l papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darÄ«jumi nav deklarÄ“ti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.

Taču naudas summa, kuru Bunkus pÄ“rn ir uzkrājis un vÄ“l no jauna aizdevis, ir bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpÄ«ba – vairāk nekā 40 tÅ«kstoši eiro – nav skaidrs: Pietiek pārstāvis aicinājumu to noskaidrot jau ir nosÅ«tÄ«jis Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt no paša Bunkus nekādi komentāri nav saņemti.

Jāpiebilst, ka Bunkum ir vÄ“l viens brālis - pÄ“rn jaunā amatā „aizrotÄ“tais” VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes MaksātnespÄ“jas procesa daļas vadÄ«tājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadÄ«tās struktÅ«ras attiecÄ«bām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesÄ“m, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.

Pietiek nesen informÄ“ja, ka tikai pÄ“c pusotra mÄ“neša (bet varbÅ«t tikai pÄ“c Pietiek atgādinājuma vÄ“l mÄ“nesi vÄ“lāk) VID „pamanÄ«jis”, ka no sava iepriekšÄ“jā amata aizrotÄ“tais Kaspars Bunkus ir „piemirsis” laikus iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, - kaut tieši VID ir tas, kas šo deklarāciju datu bāzi administrÄ“.

Šogad lÄ«dz pat maija beigām, raugoties uz VID publisko datu bāzi, radās priekšstats, ka Kaspars Bunkus no VID darbinieku rindām ir vienkārši izčibÄ“jis, - nebija ne ikgadÄ“jās amatpersonas deklarācijas, kas bija jāiesniedz lÄ«dz marta beigām, ne arÄ« deklarācijas, kas bÅ«tu jāiesniedz, ja darbinieks bÅ«tu izlÄ“mis šÄ·irties no darba VID.

Kad jÅ«nija sākumā Pietiek pārstāvis vÄ“rsās ar jautājumiem VID, šÄ« iestāde atzina, ka Bunkus patiešÄm divus mÄ“nešus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tiesa, nekādu sodu par šo „aizmāršÄ«bu” Bunkus, kuru pašlaik no iespÄ“jamām nepatikšanām sargā atrašanās bÄ“rna kopšanas atvaļinājumā, nav saņēmis.

Oficiāli VID apgalvoja, ka jau 16. maijā – tātad „tikai” pusotru mÄ“nesi pÄ“c deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām esot pieņemts lÄ“mums „uzsākt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret K.Bunkusu par Latvijas APK 166.27 pantā paredzÄ“to pārkāpumu, t.i. par kārtÄ“jās valsts amatpersonas deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšanu noteiktā termiņā”.

„InformÄ“jam, ka VID ir pienākums par valsts amatpersonas darbÄ«bā konstatÄ“tajiem šÄ likuma pārkāpumiem informÄ“t sabiedrÄ«bu, ievietojot informāciju institÅ«cijas mājaslapā vietnÄ“, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 31.panta pirmajā daļā noteiktajam, tādÄ“jādi pÄ“c administratÄ«vās  lietas izskatÄ«šanas informācija par pieņemto lÄ“mumu bÅ«s publiski pieejama VID mājaslapā,” skaidro VID.

Interesanti, ka jau kopš pagājušÄ gada maija Korupcijas novÄ“ršanas apkarošanas birojs „savas kompetences ietvaros” pārbauda kādu Pietiek saņemtu un publicÄ“tu lasÄ«tāja vÄ“stuli saistÄ«bā ar Bunkus brāļiem:

„Esmu bijušais zvÄ“rināta advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieks. VÄ“los pateikties par jÅ«su darbu kopumā, gan par aizdomÄ«go faktu izcelšanu konkrÄ“ti par brāļiem Bunkus. Tas, ko esat atspoguļojuši 16.10.2015 rakstā par maksātnespÄ“jas administratoru M. Bunkus un viņa brāli K. Bunkus, ir patiesÄ«ba.

Viņi aktÄ«vi darbojas roku rokā, lai M. Bunkusam bizness ietu raiti, K. Bunkus amats tiek izmantots, cik iespÄ“jams naudas pelnÄ«šanai, savtÄ«gos nolÅ«kos. Kā kādā komentārā pamatoti bija atzÄ«mÄ“ts, M. Bunkus savu turÄ«bu ieguvis, kārtojot lietas priekš uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecÄ«bu. M. Bunkus biroja pamatdarbÄ«ba ir balstÄ«ta tikai tam.

K. Bunkus regulāri ir M. Bunkus birojā un dod rÄ«kojumus biroja darbiniekiem par atsevišÄ·u maksātnespÄ“jas lietu virzÄ«bu. Tāpat, kopÄ«gi tiek realizÄ“tas banālas shÄ“mas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktÄ«vu amatpersonu dalÄ«bu PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo Aivaru Lāci, L.ÄŒuprinsku, u. c.

Tāpat šÄ«s shÄ“mas tiek piedāvātas un izstrādātas priekš M.Bunkus klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolÄ“tā maksātnespÄ“ja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātÄ“, valstij atstājot nevajadzÄ«gos simtu tÅ«kstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgÅ«t.

MaksātnespÄ“jas procesa "kontrolÄ“tÄ«bas" panākšanai tiek izmantota sistÄ“mas nepilnÄ«ba, un nepieciešamie maksātnespÄ“jas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savÄ“jais mn administrators.

2015.gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbÄ«bu un iespÄ“jamo interešu konfliktu. TomÄ“r, kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem Bunkusiem un M. Bunkus birojs aktÄ«vi rakstÄ«ja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka tajā situācijā interešu konflikta nav. Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu.”