Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÄ“Ä£inot slÄ“pt ziņas par ārlietu ministra Edgara RinkÄ“viča (VienotÄ«ba) un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošÄ Mārtiņa DrÄ“Ä£era ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina, kā arÄ« datus par ministrijā izmaksātajām prÄ“mijām, piemaksām un naudas balvām, Ä€rlietu ministrija cietusi sakāvi administratÄ«vajā tiesā, kas iestādes rÄ«cÄ«bu ir atzinusi par prettiesisku. ŠÄ« ir jau otrā prāva, kurā Ä€rlietu ministrija cieš sakāvi saistÄ«bā ar vÄ“lmi slÄ“pt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tÄ“riņiem.

Ziņas par ārvalstu braucieniem par valsts lÄ«dzekļiem, kuros ārlietu ministrs RinkÄ“vičs ņem lÄ«dzi savu padomnieku DrÄ“Ä£eri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenÄ«. Iemesls tieši šÄdas informācijas pieprasÄ«šanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicÄ“ta fotogrāfija, kurā bija redzams, kā RinkÄ“vičs uz svinÄ«go koncertu Latvijas Nacionālajā teātrÄ« ierodas kopā ar savu padomnieku preses jautājumos DrÄ“Ä£eri.

Ä€rlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu gados jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem lÄ«dzi ne tikai uz valsts jubilejas svinÄ«go pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzÄ«vesbiedriem un dzÄ«vesbiedrÄ“m, bet arÄ« ļoti daudzos ārvalstu komandÄ“jumos, kuros šÄda preses sekretāra lÄ«dzdalÄ«ba ir grÅ«ti pamatojama ar darba vajadzÄ«bām.

Aizdomas par šÄdas lÄ«dzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vÄ“l nopietnākas padara fakts, ka to, kāda tieši bijusi DrÄ“Ä£era lietišÄ·Ä atdeve šajos braucienos, Ä€rlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandÄ“jumu atskaites esot ierobežotas pieejamÄ«bas informācija.

Tikmēr pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.

PÄ“rn administratÄ«vā tiesa jau nosprieda, ka RinkÄ“viča vadÄ«tajai Ä€rlietu ministrijai ir jāatvainojas par informācijas slÄ“pšanu un jāatklāj tās lÄ«dz šim slÄ“ptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prÄ“mijām, piemaksām un naudas balvām.

Kā bija konstatÄ“ts tiesas spriedumā, RinkÄ“viča vadÄ«tā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasÄ«to informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušÄ gada pirmajos mÄ“nešos izmaksātajām prÄ“mijām, piemaksām un naudas balvām, bet arÄ« gan informācijas prasÄ«tājam, gan arÄ« tiesai apgalvojusi, ka šÄda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šÄdas ziņas interesÄ“jot, tas varot pats „to sagrupÄ“t un analizÄ“t atbilstoši viņa interesei”.

Paskaidrojumos tiesai Ä€rlietu ministrija bija arÄ« apgalvojusi, ka, lai sabiedrÄ«bas pārstāvim sniegtu šÄdas ziņas par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu tÄ“riņiem, tai „bÅ«tu jāvelta papildu cilvÄ“kresursi nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupÄ“šanai”. Turklāt esot arÄ« pieļaujama iespÄ“ja, ka kāds varÄ“tu vÄ“lÄ“ties arÄ« turpmāk uzzināt, kā balvām un prÄ“mijām tiek tÄ“rÄ“ti budžeta lÄ«dzekļi, bet šÄdu ziņu sniegšanai Ä€rlietu ministrijas rÄ«cÄ«bā neesot resursu.

Savukārt tiesa spriedumā norādÄ«jusi RinkÄ“viča vadÄ«tajai ministrijai, ka Latvijā ir spÄ“kā Informācijas atklātÄ«bas likums, kuras mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t.

Pārbaudot Ä€rlietu ministrijas argumentus, tiesa bija konstatÄ“jusi, ka faktiski iestāde ir mÄ“Ä£inājusi maldināt ne tikai piemaksu informācijas pieprasÄ«tāju, bet arÄ« pašu tiesu. „AtzÄ«stams, ka, atsakot pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informāciju atbildÄ“tāja nepamatoti ir norādÄ«jusi uz šÄdas informācijas pieejamÄ«bu publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija,” teikts spriedumā.

Tiesa bija atzinusi par nepamatotu arÄ« Ä€rlietu ministrijas apgalvojumu, ka pieprasÄ«to ziņu sniegšana no iestādes prasÄ«tu pārmÄ“rÄ«gu piepÅ«li: „PieteicÄ“ja prasÄ«ba saņemt šÄdu informāciju mÄ“neša ietvaros nevarÄ“tu nekādā veidā apdraudÄ“t iestādes darbu vai citu personu tiesÄ«bas. Turklāt tiesa ņem vÄ“rā arÄ« to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupÄ“ šÄdu informāciju.”

Šajā gadÄ«jumā tiesa bija arÄ« uzskatÄ«jusi, ka Ä€rlietu ministrijas rÄ«cÄ«ba, slÄ“pjot no sabiedrÄ«bas pārstāvja nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietnai, lai ministrijai uzliktu par pienākumu „rakstveidā atvainoties pieteicÄ“jam par tiesÄ«bu aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lÄ“mumiem”.

Šo spriedumu RinkÄ“viča vadÄ«tā ministrija gan nav vÄ“lÄ“jusies pildÄ«t un ir iesniegusi par to kasācijas sÅ«dzÄ«bu, savukārt Pietiek šodien publicÄ“ jauno tiesas spriedumu, ar kuru ministrijas rÄ«cÄ«ba, slÄ“pjot ziņas par nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu, ir atzÄ«ta par prettiesisku.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 30.janvārī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese T.Jefremova,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicÄ“ja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ä€rlietu ministrijai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 2.septembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] Ä€rlietu ministrijā 2017.gada 5.septembrÄ« saņemts pieteicÄ“ja 2017.gada 2.septembra iesniegums, kurā pieteicÄ“js, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, lÅ«dz sniegt informāciju par katru no komandÄ“jumiem, kuros 2017.gada augustā ir devies ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs un ministrijas darbinieki Mārtiņš DrÄ“Ä£eris un Andrejs Pildegovičs. PieteicÄ“js lÅ«dza arÄ« sniegt informāciju par katru Ä€rlietu ministrijā nodarbināto personu, kas 2017.gada augustā ir saņēmusi prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma un personām, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu.

[2] Ārlietu ministrija ar 2017.gada 18.septembra vēstuli Nr.41-24708 sniegusi pieteicējam atbildi uz informācijas pieprasījumu, atsakot pieteicējam sniegt minēto informāciju.

[3] Par Ārlietu ministrijas atteikumu sniegt informāciju pieteicējs ir vērsies tiesā, norādot, ka atteikums ir prettiesisks.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Ä€rlietu ministrija pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t, pamatojoties uz ministrijas 2017.gada 18.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.41-24708 norādÄ«tajiem argumentiem, papildus paskaidrojot sekojošo.

[4.1] Ministrija vÄ“rsa pieteicÄ“ja uzmanÄ«bu uz ministrijas daudzkārt iepriekš sniegtajām norādÄ“m par informācijas avotiem, kuros var atrast pieteicÄ“ju interesÄ“jošo informāciju par ministrijā izmaksātajām prÄ“mijām, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma, kas atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem ir publicÄ“ta ministrijas mājaslapas sadaļā “Budžets”.

[4.2] PieteicÄ“ja norādÄ«tais pamats informācijas pieprasÄ«šanai - veicināt tiesiskumu un labas pārvaldÄ«bas principus valsts pārvaldÄ“ nav pietiekams, lai atzÄ«tu, ka pieteicÄ“ja interese ir tik nozÄ«mÄ«ga, lai pieteicÄ“jam izsniegtu ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju. Turklāt Valsts kontrole veic valsts iestāžu finanšu, likumÄ«bas un lietderÄ«bas revÄ«zijas atbilstoši savai kompetencei.

[4.3] PieteicÄ“ja prasÄ«jums par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos - ir nepamatots, jo informāciju atteikts sniegt pamatoti. Turklāt pieteicÄ“js nav pamatojis kaitÄ“juma apjomu un tā cÄ“loņsakarÄ«bu ar ministrijas atteikumu sniegt informāciju.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.‘panta pirmo daļu administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi.

PārbaudÄ«jusi lietas materiālus, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js nav lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šÄ·Ä“ršÄ¼i lietas izskatÄ«šanai rakstveida procesā, tādÄ“jādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lietā esošos pierādÄ«jumus, atzÄ«st, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Lietā pastāv strīds, vai Ārlietu ministrija tiesiski ir atteikusies sniegt pieteicējam viņa 2017.gada 2.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju.

PieteicÄ“js ir izteicis un tiesa ir ierosinājusi lietu arÄ« par atlÄ«dzinājuma prasÄ«jumu, tādÄ“jādi konstatÄ“jams, ka tiesvedÄ«bas ietvaros kā patstāvÄ«gs izspriežams arÄ« prasÄ«jums par iestādes rÄ«cÄ«bas (informācijas nesniegšanas) atzÄ«šanu par prettiesisku. MinÄ“tais pamatojams ar to, ka prasÄ«jums par atlÄ«dzinājumu nevar pastāvÄ“t bez prasÄ«juma par to rÄ«cÄ«bu (vai lÄ“mumu), kas zaudÄ“jumus vai kaitÄ“jumu izraisÄ«jusi (ja vien attiecÄ«gās rÄ«cÄ«bas vai lÄ“muma prettiesiskums jau nav saistoši konstatÄ“ts) (skat. Augstākās tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-358/2017 6.punktu).

[8] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespÄ“jamā fiksÄ“šanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā ietvertajām tiesÄ«bu normām minÄ“tā likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“. Savukārt minÄ“tā likuma 2.panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

[9] PieteicÄ“js 2017.gada 2.septembra iesniegumā Ä€rlietu ministrijai lÅ«dza sniegt informāciju par katru no komandÄ“jumiem, kuros 2017.gada augustā ir devies ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs un ministrijas darbinieki Mārtiņš DrÄ“Ä£eris un Andrejs Pildegovičs. AttiecÄ«bā uz ministrijas darbiniekiem Mārtiņu DrÄ“Ä£eri un Andreju Pildegoviču pieteicÄ“js lÅ«dza norādÄ«t komandÄ“juma ilgumu (sākuma datumu, beigu datumu), komandÄ“juma maršrutu, komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma nepieciešamÄ«bu, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma apstiprināšanu, komandÄ“juma izmaksas (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienasnaudu), kā arÄ« komandÄ“juma atskaiti. AttiecÄ«bā uz ārlietu ministru E.RinkÄ“viču papildus iepriekšminÄ“tajai informācijai tika prasÄ«ta arÄ« informācija par personām, kas komandÄ“jumā devušÄs lÄ«dz ar ministru, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par katras no pavadošajām personām došanās komandÄ“jumā lietderÄ«bu, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma apstiprināšanu katrai no pavadošajām personām, komandÄ“juma izmaksas katrai no pavadošajām personām (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienasnauda), katras pavadošÄs personas komandÄ“juma atskaite.

[10] Ä€rlietu ministrija atteicās sniegt pieteicÄ“jam sprieduma 9.punktā minÄ“to informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.2 panta trešo daļu, kas noteic, ka iestāde var atteikties izpildÄ«t informācijas pieprasÄ«jumu vai tā izpildes nosacÄ«jumus, ja informācijas pieprasÄ«jums vai tā izpildes nosacÄ«jumi nav samÄ“rojami ar iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasÄ«juma vai tā izpildes nosacÄ«jumu izpildes rezultātā ir apdraudÄ“ts iestādes darbs vai citu personu tiesÄ«bas.

Ministrija norāda, ka laika posmā no 2016.gada l.janvāra lÄ«dz 2017.gada 15.septembrim pieteicÄ“js Ä€rlietu ministrijā ir iesniedzis 42 iesniegumus, uz kuriem ministrija ir sniegusi pamatotas atbildes. PieteicÄ“ja sistemātisko informācijas pieprasÄ«jumu skaits kopumā rada daudz lielāku ministrijas finansiālo un cilvÄ“kresursu noslodzi no vienas personas puses, nekā mediju pieprasÄ«jumi ministrijai. LÄ«dz ar to ir pamats apšaubÄ«t, vai šÄdā gadÄ«jumā tiek ievÄ“rots samÄ“rÄ«gums starp pieteicÄ“ja tiesÄ«bām iegÅ«t informāciju un iestādes pamatfunkciju (netraucÄ“tu) veikšanu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bām izmantot publiskos resursus un saņemt informāciju vai atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Privātpersona tiesÄ«bas saņemt informāciju nedrÄ«kst izmantot negodprātÄ«gi. Privātpersona nevar prasÄ«t, lai iestāde informācijas ieguvi un apstrādi veic konkrÄ“tās personas vietā tikai tāpÄ“c, ka personai informācijas ieguve šÄ·iet pārāk sarežģīta vai laikietilpÄ«ga.

[11] Tiesa no atbildÄ“tājas paskaidrojumiem pievienotajiem dokumentiem (lietas 21.- 64.lapa) konstatÄ“, ka pieteicÄ“js laika posmā no 2017.gada janvāra lÄ«dz augustam ik mÄ“nesi ir vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijā sniegt lÄ«dzÄ«ga satura informāciju par ārlietu ministra Edgara RinkÄ“viča un ministrijas darbinieku Mārtiņa DrÄ“Ä£era un Andreja Pildegoviča komandÄ“jumiem. Tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“jam ik mÄ“nesi tabulas formā (1 lÄ«dz 3 lappuses gara) minÄ“tā informācija ir sniegta. TādÄ“jādi tiesa secina, ka atbildÄ“tajai pastāv jau iestrādāts mehānisms, kādā pieteicÄ“jam tiek sniegta minÄ“tā informācija, turklāt iepriekšÄ“jās atbildÄ“s uz pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumiem Ä€rlietu ministrija nav norādÄ«jusi, ka pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jums vai tā izpildes nosacÄ«jumi nav samÄ“rojami ar iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem resursiem.

Papildus tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js jau 2015.gadā ir nosÅ«tÄ«jis Ä€rlietu ministrijai lÄ«dzÄ«ga satura informācijas pieprasÄ«jumus, par ko viņš ir informÄ“jis sabiedrÄ«bu portālā www.pietiek.com, norādot pamatojumu, kāpÄ“c viņu interesÄ“ minÄ“to amatpersonu komandÄ“jumi

(https://pietiek.com/raksti/arlietu ministrijai nosutits pieprasijums par rinkevica un dreger a kopÄ“jiem komandÄ“jumiem). ArÄ« 2016.gadā pieteicÄ“js Ä€rlietu ministrijai ir nosÅ«tÄ«jis lÄ«dzÄ«ga satura informācijas pieprasÄ«jumus un saņēmis prasÄ«to informāciju un publicÄ“jis uz tās pamata izdarÄ«tos secinājumus ( http://nra.lv/latviia/186866-dazos-menesos-rinkevica-un-padomnieka- komandeiumi-izmaksaiusi-18-000-eiro.htm). TādÄ“jādi tiesa secina, ka apmÄ“ram divus gadus Ä€rlietu ministrija ir sniegusi informāciju attiecÄ«bā uz pieteicÄ“ja lÄ«dzÄ«ga satura informācijas pieprasÄ«jumiem, taču šajā lietā ir nolÄ“musi atteikt pieteicÄ“jam viņa prasÄ«to informāciju par minÄ“to Ä€rlietu ministrijas amatpersonu komandÄ“jumiem.

Tiesa secina, ka Ä€rlietu ministrija lÄ“mumā ir citÄ“jusi Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.2 panta trešo daļu un Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta spriedumus, taču nav norādÄ«jusi, kā minÄ“tajās lietās paustās atziņas ir piemÄ“rojamas šÄ«s lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, kāds konkrÄ“ti nesamÄ“rÄ«gs resursu patÄ“riņš rodas, atbildot uz pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumu, it Ä«paši, ja iepriekš ik mÄ“nesi bez iebildÄ“m ir sniegta pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija. Fakts, ka pieteicÄ“js 2016. un 2017.gadā ir griezies kopsummā ar 42 informācijas pieprasÄ«jumiem, tiesas ieskatā nav pietiekams pamats informācijas atteikumam, jo pieteicÄ“js nodarbojas ar žumālistisko darbÄ«bu, kas var ietvert sevÄ« regulārus un biežus informācijas pieprasÄ«jumus no valsts iestādÄ“m, turklāt, kā tiesa to jau norādÄ«ja, iepriekš lÄ«dzÄ«ga satura pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumi ir apmierināti. Tiesas ieskatā šajos lietas faktiskajos apstākļos pieteicÄ“ja pieprasÄ«tās informācijas apkopošana un sniegšana par viena mÄ“neša laika posmu nav atzÄ«stama par nesamÄ“rojamu ar iestādes rÄ«cÄ«bā esošajiem resursiem.

Turklāt Informācijas atklātÄ«bas likuma ll.2 panta ceturtā daļa nosaka, ka iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusÄ“ji pieņemamā laikā iepazÄ«ties ar pieprasÄ«to informāciju iestādÄ“, ja informācijas pieprasÄ«jums ir nesamÄ“rÄ«gi apjomÄ«gs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespÄ“jama informācijas uzglabāšanas nosacÄ«jumu dēļ. LÄ“mumā nav sniegts pamatojums, kādēļ nav bijusi iespÄ“jama Informācijas atklātÄ«bas likuma ll.2 panta ceturtās daļas piemÄ“rošana šajā lietā, kas varÄ“tu bÅ«t kā kompromisa risinājums situācijā, kad informācijas pieprasÄ«juma apmierināšana prasa samÄ“rā lielus iestādes resursus.

Ä€rlietu ministrija norāda, ka tā nāv guvusi apstiprinājumu tam, kā pieteicÄ“js ir izmantojis lÄ«dz šim iegÅ«to informāciju, kāds ir ieguvums sabiedrÄ«bai no šÄda veida informācijas pieprasÄ«jumiem. Ä€rlietu ministrijai minÄ“tais liedz pārliecināties, ka pieteicÄ“js saņemto informāciju izmanto labā ticÄ«bā, rÄ«kojoties Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis citos nolÅ«kos.

Tiesa savukārt norāda, ka Informācijas atklātÄ«bas likums nenosaka pieļaujamos mÄ“rÄ·us, kādiem ir izmantojama iegÅ«tā vispārpieejamā informācija, turklāt fakts, ka pieteicÄ“js interpretÄ“ saņemto informāciju tādā veidā, kas, iespÄ“jams, nav pieņemams Ä€rlietu ministrijas amatpersonām, nav tiesisks pamats, lai atteiktos sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju, pamatojoties uz šaubām, vai pieteicÄ“js saņemto informāciju izmanto labā ticÄ«bā, rÄ«kojoties Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis citos nolÅ«kos. Viedokļu daudzveidÄ«ba ir demokrātiskas valsts neatņemama sastāvdaļa un tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1. un 1 OO.pantu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Ārlietu ministrija nepamatoti un līdz ar to prettiesiski ir atteikusies pieteicējam sniegt sprieduma 9.punktā minēto informāciju.

[12] PieteicÄ“js 2017.gada 2.septembra iesniegumā lÅ«dza arÄ« sniegt informāciju par katru Ä€rlietu ministrijā nodarbināto personu, kas 2017.gada augustā ir saņēmusi prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma un personām, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu.

Ä€rlietu ministrija atteica minÄ“tās informācijas sniegšanu, jo minÄ“tajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, jo tās atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Tā ir informācija, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, tā ietver nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas valsts pastāvÄ“šanu. ŠÄdas informācijas izpaušana var kaitÄ“t Latvijas valsts interesÄ“m, tai skaitā ārpolitiskajām interesÄ“m, ministrijas darbÄ«bai un tās nodarbināto drošÄ«bai. Saskaņā ar ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu Ä€rlietu ministrijas centrālajā aparātā un pārstāvniecÄ«bās radÄ«tajiem dokumentiem ir, kā arÄ« Ä€rlietu ministrijas informācija sistÄ“mu datiem ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija statuss un lÄ«dz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturto daļu, Ārlietu ministrija norādīja, ka pieteicējs nav pamatojis ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu un nav norādījis mērķi, kuram pieprasītā informācija tiks izmantota.

Papildus Ä€rlietu ministrija pieteicÄ“ju aicina pieprasÄ«to informāciju meklÄ“t ministrijas iepriekšÄ“jās atbildÄ“s pieteicÄ“jam norādÄ«tajos informācijas avotos.

[13] Tiesa pārbauda, vai Ārlietu ministrija pamatoti ir atteikusies sniegt pieteicējam sprieduma 12.punktā minēto informāciju, uzskatot to par ierobežotas pieejamības informāciju.

[13.1] Ierobežotas pieejamÄ«bas informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Atbilstoši šÄ panta 1.punktam par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu.

ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts paredz, ka pieejamÄ«ba tiek ierobežota publiskajiem dokumentiem, kuri radÄ«ti vai saņemti valsts drošÄ«bas iestādÄ“s, AizsardzÄ«bas ministrijā, Ä€rlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā vai tiek glabāti Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā, kuri satur ar nacionālo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ārlietām saistÄ«tu informāciju, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šiem dokumentiem attiecÄ«gās institÅ«cijas vadÄ«tājs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu.

Saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m vai privātpersonu tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m, Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu no informācijas radÄ«šanas vai saņemšanas brīža.

Ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtÄ«ba Nr.14 „Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba” (turpmāk - Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«ba Nr.14) nosaka ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un rÄ«cÄ«bu ar šo informāciju un tā attiecas uz Ä€rlietu ministrijas centrālo aparātu un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecÄ«bām.

[13.2] Tiesa Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«bas Nr.14 tekstā nesaskata tiesÄ«bu normu, kura noteiktu, ka informācija par Ä€rlietu ministrijas amatpersonām un darbiniekiem piešÄ·irtajām prÄ“mijām, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma un personām, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju. Tiesa uzskata par nepamatotu Ä€rlietu ministrijas norādÄ«to, ka Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«ba Nr.14 nosaka ierobežotas pieejamÄ«bas statusu visiem Ä€rlietu ministrijas centrālajā aparātā un pārstāvniecÄ«bās radÄ«tajiem dokumentiem, jo tiesa konstatÄ“, ka Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«ba Nr.14 paredz tikai noteiktu dokumentu veidu uzskaitÄ«jumu, attiecÄ«bā uz kuriem ir piemÄ“rojams ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss.

Ä€rlietu ministrija atsaucas uz minÄ“tās kārtÄ«bas 3.2.6. apakšpunktu, kas paredz, lai nodrošinātu ārlietu dienesta informācijas aizsardzÄ«bu, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tiek noteikts vispārÄ“js 30 gadus ilgs informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periods no dokumenta saņemšanas vai radÄ«šanas dienas Ä€rlietu ministrijas informācijas sistÄ“mu datiem, tai skaitā datubāzÄ“m. Tiesa savukārt uzskata, ka minÄ“tais Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«bas Nr.14 3.2.6. apakšpunkts nenozÄ«mÄ“, ka jebkurai informācijai, kas atrodas elektroniskā formā jebkurā Ä€rlietu ministrijas datubāzÄ“, automātiski tiek ir piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. InterpretÄ“jot minÄ“to tiesÄ«bu normu sistÄ“miski, ņemot vÄ“rā, kādai informācijai ir noteikta ierobežota pieejamÄ«ba uz 30 gadiem pārÄ“jos Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«bas Nr.14 3.punkta apakšpunktos, tiesa uzskata, ka tā ir piemÄ“rojama valsts informācijas sistÄ“mu datiem, un no Valsts informācijas sistÄ“mu reÄ£istra tiesa konstatÄ“, ka Ä€rlietu ministrijas pārziņā ir reÄ£istrÄ“ta tikai viena valsts informācijas sistÄ“ma - Konsulārais reÄ£istrs (https://www.visr.eps.gov.lv/visr/default.aspx?action=2&type=:2), kā arÄ« tā ir piemÄ“rojama Ä€rlietu ministrijas informācijas sistÄ“mām un datubāzÄ“m, kuras satur ar nacionālo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ārlietām saistÄ«tu informāciju, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

[13.3] Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta devÄ«tā daļa nosaka, ka valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tās mājaslapā internÄ“tā normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šÄ likuma 9. un 10.pantā minÄ“tās amatpersonas (darbiniekus), atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām. PlašÄku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arÄ« šÄ likuma 9. un 10.pantā minÄ“to amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu sniedz normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā. MinÄ“tā likuma 9. un 10.pants attiecas uz karavÄ«ru un valsts drošÄ«bas iestāžu amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgas apmÄ“ru.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.225 “KārtÄ«ba, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.225) 3.punkts nosaka, ka valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«cija (tai skaitā ostas pārvalde un Latvijas Banka), kapitālsabiedrÄ«ba, biedrÄ«ba un nodibinājums tÄ«mekļvietnÄ“ publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem. Publiskojot informāciju par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām un sociālajām garantijām, norāda to veidus, apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijus attiecÄ«gajā institÅ«cijā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam (t.i., norādot piemaksas, prÄ“mijas, naudas balvas vai sociālās garantijas veidu, tās apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijus).

No minÄ“tajiem tiesÄ«bu aktiem tiesa secina, ka likumdevÄ“js nav vÄ“lÄ“jies piešÄ·irt informācijai par valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu, tai skaitā piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām un sociālajām garantijām, to veidiem, apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijiem ierobežotu pieejamÄ«bu, gluži otrādi, tas ir uzlicis iestādei pienākumu to publiskot, izņemot karavÄ«ru un valsts drošÄ«bas iestāžu amatpersonu (darbinieku) atalgojumu. TādÄ“jādi likumdevÄ“js jau ir izdarÄ«jis apsvÄ“rumus, kuru iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojuma atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m, un Ä€rlietu ministrija nav minÄ“to iestāžu sarakstā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Ārlietu ministrija prettiesiski ir atteikusies izsniegt pieteicējam sprieduma 12.punktā minēto informāciju, uzskatot to par ierobežotas pieejamības informāciju.

[14] Tiesa uzskata, pat, ja pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija bÅ«tu uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, pieteicÄ“js ir pamatojis minÄ“tās informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu un tās izmantošanas mÄ“rÄ·us, 2017.gada 2.septembra iesniegumā norādot, ka pieprasÄ«tā informācija viņam ir nepieciešama, lai veicinām tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

Augstākā tiesa 2017.gada 20.aprīļa spriedumā lietā NT. SKA-463/2017 ir norādÄ«jusi, ka Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtajā daļā ietvertā prasÄ«ba pamatot informācijas pieprasÄ«jumu, kā arÄ« norādÄ«t mÄ“rÄ·i, kuram pieprasÄ«tā informācija tiks izmantota, nav pašmÄ“rÄ·Ä«ga. Tās jÄ“ga ir nodrošināt, lai iestādei bÅ«tu iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t pieprasÄ«tās informācijas izsniegšanas pieļaujamÄ«bu. LÄ«dz ar to. lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, izšÄ·iroša nozÄ«me ir nevis tam. cik detalizÄ“ti attiecÄ«gajā informācijas pieprasÄ«jumā ir norādÄ«ts informācijas nepieciešamÄ«bas pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos apstākļos objektÄ«vi ir iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t, vai personas informācijas pieprasÄ«juma pamatā ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pār interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gā informācija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju (sal. Augstākās tiesas 2017.gada 20.aprīļa spriedums lietā Ar. SK.4-463/2017 (A420305515) 11.punkts).

Lai arÄ« Ä€rlietu ministrija, lai pamatotu savai viedokli, paskaidrojumos ir atsaukusies uz minÄ“to Augstākās tiesas spriedumu, tiesa uzskata, ka minÄ“tajā tiesas spriedumā paustā atziņa norāda uz to, ka lÅ«gumā izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav nepieciešams izvÄ“rsts un detalizÄ“ts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas un tās izmantošanas mÄ“rÄ·u apraksts, ja no konkrÄ“tās lietas konteksta vai faktiskajiem apstākļiem ir iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t, vai personas informācijas pieprasÄ«juma pamatā ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pār interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gā informācija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

No minÄ“tā secināms, ka atbildÄ“tājai bija jāzina, ka pieteicÄ“js nav vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijā ar informācijas pieprasÄ«jumu nezināmu vai nekonkrÄ“tu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai, jo sabiedrÄ«bai un noteikti arÄ« Ä€rlietu ministrijai ir zināms, ka pieteicÄ“js ir žurnālists, kurš pÄ“ta valsts lÄ«dzekļu izmantošanas efektivitāti un regulāri publicÄ“ savus secinājumus šajā jomā portālā www.pietiek.com. TādÄ“jādi tiesa uzskata, ka šÄ«s lietas faktiskajos apstākļos ir uzskatāms, ka pieteicÄ“js ir sniedzis pamatojumu minÄ“tās informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bai un norādÄ«jis tās izmantošanas mÄ“rÄ·us.

[15] Lietā ir arÄ« pārbaudāms, vai pieteicÄ“js sprieduma 12.punktā norādÄ«to informāciju var atrast Ä€rlietu ministrijas iepriekšÄ“jās atbildÄ“s pieteicÄ“jam norādÄ«tajos informācijas avotos.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2017.gada 6.janvāra, 6.februāra, 11.marta, 28.aprīļa, 1.jūnija, 8.augusta iesniegumā (lietas 21., 30., 35., 45., 50., 61.lapa) ir ietvēris līdzīgus lūgumus sniegt informāciju par Ārlietu ministrijas amatpersonu atalgojumu 2016.gadā un 2017.gada janvārī, februārī, aprīlī, maijā un jūlijā.

Ä€rlietu ministrija, 2017.gada 24.janvārÄ«, 17.februārÄ«, 28.martā, 13.maijā, 16.jÅ«nijā un 23.augustā atbildot uz minÄ“tajiem pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumiem, norāda, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju var sameklÄ“t Ä€rlietu ministrijas internÄ“ta mājaslapā sadaļā “Budžets”, norādot konkrÄ“tas saites (lietas 27., 34., 40., 13., 56., 62.lapa).

Tiesa konstatÄ“, ka minÄ“tajās Ä€rlietu ministrijas atbildes vÄ“stulÄ“s norādÄ«tajā internÄ“ta adresÄ“ www.mfa.gov.lv/aktualitates/budzets (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvārÄ«) ir atrodams amatpersonām izmaksātais atalgojums tikai par vienu iepriekšÄ“jo mÄ“neši, kur tabulas veidā atspoguļots amatpersonas vārds un uzvārds, amata nosaukums, izmaksai aprÄ“Ä·inātā atalgojuma summa ar sadalÄ«jumu - regulārais atalgojums un pārÄ“jais noteiktais atalgojums.

Interneta adresÄ“ http://www.mfa.gov.lv/images/budzets/Piemaksas prÄ“mijas naudas balvas 2017 publicesanai.pdf (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvārÄ«) ir atrodama tikai vispārÄ“jā informācija par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritÄ“rijiem Ä€rlietu ministrijā, kurā norādÄ«ti piemaksu vai prÄ“miju veidi un naudas balvas, to apmÄ“ri % no mÄ“nešalgām un ministrijā noteiktie kritÄ“riji to piešÄ·iršanai.

Savukārt internÄ“ta adresÄ“ http://www.mfa.gov.lv/images/budzets/amatu sadalijums dec 2017.pdf (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvārÄ«) ir arÄ« pieejama tikai vispārÄ“jā informācija par ministrijas amatpersonu un darbinieku mÄ“nešalgas apmÄ“ru sadalÄ«jumā pa amatu grupām, kurā atspoguļots amata nosaukums, mÄ“nešalgas diapazons, amata vietu skaits un vidÄ“jā mÄ“nešalga.

No minÄ“tā tiesa secina, ka minÄ“tajās Ä€rlietu ministrijas vÄ“stulÄ“s norādÄ«tajās internÄ“ta adresÄ“s nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija, proti, no minÄ“tajām internÄ“ta adresÄ“m nav iespÄ“jams noskaidrot, kuras amatpersonas konkrÄ“tajā mÄ“nesÄ« ir saņēmušas prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas papildus noteiktajam ikmÄ“neša atalgojumam, kāds ir minÄ“to izmaksu lielums un izmaksu datums, pamatojums un kura persona ir piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.

LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka, atsakot pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informāciju, atbildÄ“tāja nepamatoti ir norādÄ«jusi uz šÄdas informācijas pieejamÄ«bu publiskajā telpā, jo internÄ“tā nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija un tādēļ Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.panta trešÄ daļa izskatāmajā gadÄ«jumā nevarÄ“ja bÅ«t par pamatu pieprasÄ«tās informācijas izsniegšanas atteikumam.

[16] Å…emot vÄ“rā sprieduma 8.-15.punktos norādÄ«to, tiesa secina, ka šajā lietā pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums, ar kuru Ä€rlietu ministrija atteikusi pieteicÄ“jam sniegt pieprasÄ«to informāciju, ir prettiesisks un Ä€rlietu ministrijai ir uzliekams pienākums trÄ«sdesmit dienu laikā no šÄ sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas izsniegt pieteicÄ“jam 2017.gada 2.septembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju.

[17] Ievērojot, ka tiesa lēmumu ir atzinusi par prettiesisku, tiesai ir pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. AdministratÄ«vi tiesiskajās attiecÄ«bās tiesÄ«bas uz atlÄ«dzinājumu paredz AdministratÄ«vā procesa likuma 92.pants un tās detalizÄ“ Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likums).

Saskaņā ar AtlÄ«dzināšanas likuma 9.pantu morālais kaitÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

AtlÄ«dzināšanas likuma 11 .panta trešÄ daļa paredz, ka morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādÄ«tu, ja ir pierādÄ«ts fiziskās personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādÄ«t morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru.

Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu Ārlietu ministrijai atvainoties pieteicējam.

Tiesa uzskata, ka pieteicÄ“jam šajā lietā ar Ä€rlietu ministrijas prettiesisko lÄ“mumu ir nodarÄ«ts morālais kaitÄ“jums, jo pieteicÄ“jam prettiesiski ir liegta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā noteikto pamattiesÄ«bu Ä«stenošana, tādÄ“jādi ir noticis bÅ«tisks personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Saskaņā ar AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta pirmo un ceturto daļu morālo kaitÄ“jumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gumam un konkrÄ“tā aizskāruma smagumam, ņemot vÄ“rā iestādes rÄ«cÄ«bas tiesisko un faktisko pamatojumu un motÄ«vus, cietušÄ rÄ«cÄ«bu un lÄ«dzatbildÄ«bu, kā arÄ« citus konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bÅ«tiskus apstākļus. Ja tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitÄ“juma patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

IevÄ“rojot minÄ“to, tiesa secina, ka izskatāmajā gadÄ«jumā ir pamats apmierināt pieteicÄ“ja prasÄ«jumu par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, uzliekot par pienākumu Ä€rlietu ministrijai rakstveidā atvainoties pieteicÄ“jam par tiesÄ«bu aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lÄ“mumiem. Tiesas ieskatā, saņemot šÄdu rakstveida atvainošanos, pieteicÄ“js gÅ«s pietiekošu morālu gandarÄ«jumu par viņa tiesÄ«bu aizskārumu.

[18] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu.

PieteicÄ“js samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 5.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, no atbildÄ“tājas piespriežama par labu pieteicÄ“jam viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daju Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Ārlietu ministrijas 2017.gada 18.septembra lēmumu Nr.41- 24708, atsakot sniegt Lato Lapsam 2017.gada 2.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju.

Uzlikt par pienākumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam viņa 2017.gada 2. septembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju.

Uzlikt par pienākumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par viņa tiesÄ«bu aizskārumu, nesniedzot Lato Lapsam viņa 2017.gada 2.septembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksājama Lato Lapsam no Ārlietu ministrijas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0