Iesaki rakstu:

VeselÄ«bas nozare nemitÄ«gi sauc pÄ“c papildu finansÄ“juma, taču VeselÄ«bas ministrija (VM) ar savu ministri Andu ÄŒakšu pat nedomā iegÅ«to naudu caurspÄ«dÄ«gi un visiem saprotami izlietot.

Aizņemoties naudu uz budžeta deficÄ«ta rÄ“Ä·ina, sabiedrÄ«bai tiek solÄ«tas reformas (pareizāk sakot, jau tika solÄ«tas vairākkārt, tikai nemitÄ«gi tiek pārbÄ«dÄ«ti izpildes termiņi), taču Ä«stenÄ«bā tiek darÄ«ts tik maz, cik vien iespÄ“jams, lai nemainÄ«tu ne esošo sistÄ“mu, ne apmaksas tarifus, kas pašlaik visvairāk ir izdevÄ«gi privātam medicÄ«nas sektoram un pietuvinātajiem publiskajā medicÄ«nas sektorā (tarifu pamatojums dažām jomām medicÄ«nā ir ļoti savāds).

Pārsteidzoši, ka VM jau par pašizmaksu uzskata privāto medicÄ«nas iestāžu tarifus, kur par vienu vizÄ«ti pie speciālista tiek maksāts vidÄ“ji aptuveni 40 eiro, bet netiek atšifrÄ“ts, cik un ko tarifs jeb pakalpojuma cena sevÄ« iekļauj, jo tad izrādÄ«tos, ka ambulatorie speciālisti pelna aptuveni 5000-8000 eiro mÄ“nesÄ« un tikpat lielu peļņu nes saviem darba devÄ“jiem.

Ministre A.ÄŒakša spÄ«tÄ«gi negrib rÄ“Ä·ināt Ä«stenās izmaksas (jeb nevÄ“las atklāt jau izrÄ“Ä·ināto NVD), jo tad drÄ«z vien atklātos, cik izdevÄ«gas cenas ir ambulatorā sektorā, kas ietvertas kvotās un par ko tik izmisÄ«gi katru gadu cÄ«nās privātie medicÄ«nas uzņēmumi, pat nepieļaujot domu dalÄ«ties ar valsts vai pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bām un palielināt savu ambulatoro pakalpojumu sniegto tirgus daļu.

Uz visa tā fona tiek apspiesta un diskreditēta primārās aprūpes ģimenes ārstu sistēma (kā nu ne, ja ģimenes ārstu sistēma pilnībā darbotos, tad privātajiem ambulatorajiem uzņēmumiem gar degunu ietu milzīga peļņa).

KāpÄ“c VM nav veikusi ārÄ“jo auditu slimnÄ«cām, kuras ir valsts kapitālsabiedrÄ«bas? Vai ne tādēļ, ka atklāsies, ka tās faktiski ir bankrotÄ“juši uzņēmumi, kurus mÄ“s, nodokļu maksātāji, uzturam pie dzÄ«vÄ«bas ar ikgadÄ“jiem milzÄ«giem papildu maksājumiem?

VÄ“l nesen gan P. Stradiņa KlÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca (PSKUS), gan RÄ«gas Austrumu klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca (RAKUS) saņēma kārtÄ“jo "devu" 16 miljonu apmÄ“rā, balstoties uz diezgan apšaubāmas kvalitātes naudas pieprasÄ«juma prezentācijām. Kā izrādās, neko vairāk miljonu saņemšanai nemaz nevajag, jo netiek piedāvāts sanācijas plāns vai citi plāni, kā turpmāk plānots saimniekot, lai efektÄ«vi izmantotu esošos lÄ«dzekļus un resursus. Galvenais, lai prezentācijās ir daudz grafiku (vai tad nu nemākam Excel tabulu grafikus sazÄ«mÄ“t un animÄ“t) pat tad, ja to ekonomiskais pamatojums nav nekāds.

PSKUS un RAKUS laikam aizmirsa, ka Ä€rstniecÄ«bas likumā noteiktais, ka ir jāievÄ“ro uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tas medicÄ«nas principi, nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka veselÄ«bas vadÄ«bā ir jāievÄ“ro "veselÄ«gās" ekonomikas principi. Kaut arÄ« pavasarÄ« ministre A.ÄŒakša ar rÅ«pju vaibstu sejā nāca klajā ar ziņām par milzÄ«gu 28 miljonu eiro izšÄ·Ä“rdÄ«bu RAKUSā, nekas cits tam arÄ« nav sekojis, pat valdes loceklis K. PlÅ«me, kurš tieši atbild par saimniecisko darbu, ir saglabājis amatu, nemaz nerunājot, ka VM nemaz nesteidzas ar jaunas valdes iecelšanu, - tāpat kā arÄ« citās VM pakļautÄ«bas iestādÄ“s.

Pirms pieciem gadiem pārņemot Gulbenes-Balvu slimnÄ«cas kapitāldaļas, no abu investoru M.Zeitmaņa un A.Vānes puses tika solÄ«ti milzÄ«gi kapitālieguldÄ«jumi 5 miljonu apmÄ“rā, taču lÄ«dz šim brÄ«dim no savas naudas nav ieguldÄ«ts ne santÄ«ma. Ar mahināciju palÄ«dzÄ«bu abi darboņi ir "aizņēmušies" miljonu, ko atkal ieguldÄ«ja un atkal aizņēmās, ieÄ·Ä«lājot bijušo pašvaldÄ«bu uzņēmumu. Faktiski, pārņemot uzņēmumu, vadÄ«bu no tā izņēma sev milzÄ«gus lÄ«dzekļus privātām vajadzÄ«bām, jo tie nav atdoti lÄ«dz šim brÄ«dim.

DÄ«vaini, ka iemesls neuzsākt krimināllietu ir cietušÄ trÅ«kums - neviena pašvaldÄ«ba no bijušajiem un esošajiem Ä«pašniekiem nav vÄ“rsusies policijā ar šÄdu iesniegumu, pretÄ“jā gadÄ«jumā A.Vānei un M. Zeitmanim draudÄ“tu nopietni tiesu darbi un pat cietumsods. Tas izskaidrojams ar ZZS pašvaldÄ«bu vadÄ«bu, - no kuras partijas apvienÄ«bas nāk A.Vāne un ir aktÄ«va ziedotāja.

ZZS vadÄ«tās pašvaldÄ«bas slimnÄ«cu pārņemšanas brÄ«dÄ« pat neizskatÄ«ja nevienu citu piedāvājumu un nerÄ«koja konkursu par vislabāko piedāvājumu, kas liecina par ieplānotu afÄ“ru jau pašos pirmsākumos.

Pārņemot Balvu-Gulbenes apvienÄ«bu, privātie investori tika arÄ« pie ES fondu naudas 2,5 miljonu latu apmÄ“rā, par ko tika remontÄ“tas Ä“kas un pirktas iekārtas. VÄ“l lÄ«dz šim brÄ«dim CFLA ir pretenzijas par nepamatoti izmantotiem lÄ«dzekļiem 120 000 eiro apmÄ“rā, ko ministre A.ÄŒakša uzskata par ikdienišÄ·u parādÄ«bu, jo nevienā projektā neiztiekot bez neatbilstÄ«bām. Ja vidÄ“ji katrā projektā "atbirst" aptuveni 5-7% tad kopÄ“jais "atbirums" varÄ“tu tikt vÄ“rtÄ“ts miljonos, kurus mÄ“s tagad piemaksāsim nozarei no sava sociālā nodokļa.

VM ne tikai garantÄ“ privātām kapitālsabiedrÄ«bām izdevÄ«gus lÄ«gumus ar valsti, - arÄ« ES projektu nauda ir paredzÄ“ta arÄ« bijušÄs padomnieces A. Vānes privātslimnÄ«cai – Balvu-Gulbenes slimnÄ«cu apvienÄ«bai. Neizpratni mediÄ·u sabiedrÄ«bā izsauca VM lÄ“mums iekļaut šo slimnÄ«cu 2. lÄ«meņa slimnÄ«cu grupā un nu jau ar MK lÄ“mumprojekts piešÄ·irt 1 miljonu eiro projektu realizācijai no struktÅ«rfondu naudas.

Bet vai šÄ« slimnÄ«cu apvienÄ«ba patiešÄm spÄ“j uzrādÄ«t praksÄ“ reālu veselÄ«bas aprÅ«pi tādā lÄ«menÄ«, kā to deklarÄ“? Diemžēl dabā reālas veselÄ«bas aprÅ«pes vietā ir tikai sadarbÄ«bu lÄ«gumu sadarbÄ«bas lÄ«gumi - vajadzÄ«go speciālistu uz vietas patstāvÄ«gā darbā nav, tikai solÄ«jumi "uz papÄ«ra", ka ieradÄ«sies, ja vajadzÄ“s. Tas pats ar ārstniecÄ«bas tehnoloÄ£ijām - nabaga pacientu trenkās no Balviem uz Gulbeni un atpakaļ (tā taču kā viena slimnÄ«ca), lai beigu beigās vajadzÄ«go veselÄ«bas aprÅ«pi veiktu AlÅ«ksnÄ“, kuru Vāne ar ÄŒakšas rokām tik ļoti grib likvidÄ“t kā nevajadzÄ«go konkurentu reÄ£ionā...

Ministres A.ÄŒakšas tā saucamais slimnÄ«cu kartÄ“jums un sadalÄ«jums lÄ«meņos nav saprotams nevienam, jo netiek ievÄ“roti nekādi principi vai aprÄ“Ä·ini, kas kalpotu par pamatu lÄ«meņu sadalÄ«jumam. Ar šo kartÄ“jumu un sadalÄ«jumu netiek iepazÄ«stinātas citas ministrijas, kurām tas bÅ«tu svarÄ«gi gan reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas, gan valsts civilās aizsardzÄ«bas un militārās drošÄ«bas nozÄ«mÄ“.

Nav saprotama premjera Māra Kučinska pozÄ«cija - vai tiešÄm tikai izliekas, ka nesaprot, kas notiek veselÄ«bas nozarÄ“, vai arÄ« tie ir klaji meli, ka veselÄ«ba ir valdÄ«bas prioritāte, jo A.ÄŒakšas vadÄ«bā tiek piedzÄ«vota klajākā stagnācija VM pÄ“dÄ“jos gados un var tikai brÄ«nÄ«ties, kā tik ilgi var vispār neko nedarÄ«t.